Līgo!

Labrīt, lasītāji!

Pieļauju, ka šorīt Latvijā nav milzīgi daudz ļaužu, kuri sēž pie datora. Aiz loga Rīga patlaban izskatās gluži kā izslaucīta. Ir pienākuši Jāņi, nosacītie vasaras saulgrieži (patiesībā gada garākā diena nav šodien, tā bija pirms trim dienām, bet tas nekas). Es toties esmu pie datora, jo man svētki mēdz lielākoties saistīties ar pilnīgi tukšu dienu, kuras laikā es varu cītīgi strādāt un zināt, ka mani daudzie tulkošanas klienti ir laukos un tāpēc neko papildus man nesūtīs.

Gluži bez jāņošanas neiztikšu. Neesmu pārliecināts, vai šodien pats sieru siešu vai pirkšu gatavu. Manā ģimenē neiztrūkstoši svētku ēdieni ir arī manas vecāsmammas kartupeļu salāti (jau gatavi) un mammas pastēte (būtu gatava, ja vakar veikalā būtu bijušas vistas akniņas -- būs šodien jāaizčāpo uz tirgu). Gan jau būs arī kāda pudele alus. Bet tomēr mājās. Kā esmu rakstījis daudz un dažādos kontekstos, neesmu liels lauku mīļotājs. Nekad neesmu saredzējis īpaši lielu vajadzību sēdēt mitrā zālē un cīnīties ar odiem (par to, ka Jāņos biežāk līst, nekā nelīst, man vienmēr ir licies, ka tā varbūt Dievs norāda savu viedokli par svētkiem, kuri no kristietības viedokļa tomēr ir ar stipri pagānisku pieskaņu). Piedevām man ļoti patīk doma par to, ka tas, kurš guļ Jāņu nakti, gulēs visu vasariņu. Tā kārtīgi izgulēties, kā lācim ziemas migā -- neslikta doma. Lai gan nē, ir tomēr darbi, un nākamnedēļ es uz brīdi pazudīšu no Latvijas un došos ciemos pie māsām Čikāgā. Visu vasaru gulēt tomēr nevaru.

Taču visiem tiem, kuri šodien jāņosies tā pa īstam, vēlu visjaukākos svētkus. Tajā skaitā atceroties, ka apreibinošas vielas un mašīnas stūre nav savienojami jēdzieni. Tas pats būtu sakāms par apreibinošām vielām un lekšanu pāri ugunskuram. Tiem, kuri vakarā meklēs papardes ziedu -- ceru, ka atradīs. Priecīgus Jāņus, lasītāji, un ...

Jauku visiem dienu!