piektdiena, 2010. gada 12. novembris

Par patīkamu naivumu politikā

Labrīt, lasītāji!

Vienā nozīmē nudien priecē Raivis Dzintars un viņa "vislatvieši." Patiesi patīkami naivi ir šie bāleliņi (un viena māsa), kuri ir iekļuvuši lielās politikas dīķī. Raugi, nebūt viņi nav apmierināti ar to, kā lietas dara mūsu nabu kasošā politiskā "elite." Jau pirms vēlēšanām vislatvieši sašūmējās par to, cik nesmuki "tēvzemietis" Emīls Jakrins izdarījās ar Latvijas televīzijas Ziņu nodaļas vadītāju Mareku Gailīti. Pateica, ka par E. Jakrina pārstāvēto Satiksmes ministriju turpmāk vajagot tikai pozitīvus sižetus demonstrēt, citādi radīsies nepatikšanas M. Gailīša sievai, kura arī strādā valsts pārvaldes struktūrās. Vislatvieši pateica, ka viņu atbalstītājiem par cilvēku nevajag balsot, un raugi, raugi, Vidzemē cilvēks no 2. vietas sarakstā noslīdēja visu ceļu līdz pēdējai 30. vietai ar 4650 svītrojumiem. Nu Dzintars & Co. nav mierā ar to, ka savā pašā pēdējā darba dienā aizejošais tēvzemiešus pārstāvošais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards Jakrinu iebīdīja labi apmaksātā darbā Ceļu satiksmes drošības direkcijas vadībā. Vislatvieši aicinājuši Jakrinu no nacionālās apvienības izslēgt. (Starp citu, arī Gerhardu vēlētāji sodīja -- Zemgales apgabalā nobīdīja no 2. līdz 13. vietai.)

Jādomā, ka pašam Jakrinam tas ir pilnīgi pie vienas kājas, vai viņu izslēgs vai neizslēgs. Darbs iegūts atbilstoši politiskās "elites" principiem (piedevām, ne gluži "šofera dēla" līmenī -- pirms doties uz CSDD, cilvēks bijis Satiksmes ministrijas biroja vadītājs, nebūs nu tā, ka drēbi nepazīst nemaz). Taču te visskaidrāk ir redzama atšķirība starp veco un jauno politiku jaunajā 10. Saeimā. Vecā politika uzskata, ka morāle un ētika ir pilnīgi amorfi jēdzieni. Ja kaut kas nav konkrēti aizliegts, tad acīmredzot tā var darīt. (Atsevišķos gadījumos vecā politika, tajā skaitā viens no vecās politikas pārstāvjiem, kurš kopš tam ir pārkvalificējies par vislatvieti, uzskata, ka tā var darīt arī tad, ja attiecīgā lieta tomēr ir konkrēti aizliegta.) Jaunā politika tomēr padomā arī par to jautājumu, kuru, skatoties no malas, esmu aicinājis politikāņus pašiem sev uzdot jau ļoti, ļoti sen: Kā tas izskatīsies? Paldies vislatviešiem par to, ka viņi nav ar mieru pieņemt domu, ka "visi dara tā."

Jauku visiem dienu!

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Par "Zaļo zemnieku" kadru politiku

Labrīt, lasītāji!

Interesants stāsts šodien no Limbažiem, kur novada domes priekšsēdētājs Dzintars Zommers ir ievēlēts Saeimā, un tāpēc ir jāmeklē cits mērs. Izrādās, ka vietējie "zaļie zemnieki" amatam ir noskatījuši bankas darbinieku Armandu Krāģi. Nelaime vien tāda, ka 2009. gada pašvaldību vēlēšanās A. Krāģis neguva vēlētāju uzticību. Vēl vairāk, ZZS vēlēšanās ieguva piecas vietas, bet A. Krāģi vēlētāji nobīdīja no 3. vietas sarakstā uz 11. vietu. Plusiņu -- 243. Svītrojumu -- 331. Vietu domē cilvēks tāpēc neieguva.

Lai arī ZZS spices ļaudis (Brigmanis) sakās par notikumiem Limbažos neko nezinot, laikraksts Diena šodien ziņo, ka Limbažos notiekot spiediens, lai tās piecas personas, kurām tiesības tapt ievēlētiem ir lielākas nekā A. Krāģim, no mandāta atteiktos. Viens no šiem cilvēkiem esot jau tā izdarījis. Te jautājums ir ļoti būtisks. ZZS Limbažos diezgan skaidri pasaka, ka vēlētāju griba apvienībai ir vienaldzīga. A. Krāģi nepazīstu, pilnīgi iespējams, ka viņš ir brīnišķīgs cilvēks un būtu lielisks novada domes vadītājs. Bet vietējie iedzīvotāji tā neuzskatīja. No tā acīmredzot jāsecina, ka vietējiem ZZS aktīvistiem tas ir pie vienas kājas. Diez kas nav.

ZZS ir tā apvienība, kura 9. Saeimā vairāku gadu garumā mandātu saglabāt ļāva Leopoldam Ozoliņam, lai arī viņš bija tik slims, ka parlamenta darbā nevarēja piedalīties. Tas pats variants: Nevis mēs savā frakcijā vēlamies redzēt cilvēkus, kuri dara labu darbu Latvijas un tās sabiedrības labā, bet mēs tā vietā nesaredzam nekā slikta apstāklī, ka viena vieta mūsu aprindās ir vienmēr tukša, un tāpēc attiecīgais darbs nenotiek. No tās pašas apvienības Saeimā toreiz nāca svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, kurš Saeimas darbā piedalījās tad, kad nebija aizņemts ar sportu, ja nemaldos, tribīnē nekāpa ne reizes, un valsts budžeta apstiprināšanas dienā, ja ticēt tam, kas toreiz tika rakstīts Atkarīgajā Rīta avīzē, kādu brīdi Saeimā pabija, tad nolēma, ka process esot bezjēdzīgs, un atkal aizgāja. Šogad vēlētāji to novērtēja. Lai arī V. Ščerbatihs "zaļo zemnieku" Latgales sarakstā bija 18. no 19 vietām un ievēlēšana tāpat nespīdēja, cilvēks saņēma tikai 1152 plusiņus un 4404 svītrojumus. Lūk, vēlētāju griba. Tāpat "zaļajos zemniekos" parlamentāro dzīvi uzsāka Visvaldis Lācis, kurš arī tagad, kad ir "VL!" pārstāvis, spītīgi atsakās saprast, kas ir nepotisms un kāpēc civilizēti demokrātiskās valstīs tas ir aizliegts tā, ka neviens neiedrošinās noteikumus pārkāpt. Tas ir aizliegts arī pie mums, bet V. Lācim acīmredzot interešu konflikta novēršanas likums ir tikpat vienaldzīgs, cik Limbažu "zaļajiem zemniekiem" vienaldzīga ir vēlētāju griba. Skumji. Lai neteiktu skarbāk.

Jauku visiem dienu!

piektdiena, 2010. gada 5. novembris

Par liberālismu un antisemītismu

Labdien, lasītāji!

Varbūt atceraties, ka vakar rakstīju par to, kā patriotisms ir savienojams ar liberālismu. Šodien portālā Twitter caurkritušais politikānis Aleksandrs Kiršteins man rakstīja, ka es neesot nekāds liberālis, man esot jāizlasa britu akadēmiķa Naidžela Ašforda grāmata "Brīvas sabiedrības principi," un tad es sapratīšot, kas ir "īsts" liberālis. Būdams izpalīdzīgs, A. Kiršteins vairākos "tvitos" ir arī piedāvājis citātu no minētās grāmatas, kurā autors, savukārt, citē 19. gadsimta britu filozofu Džonu Stjuartu Milsu, proti:

"Pat tādās idejās, kuras ir nepatiesas, var, iespējams, atrast daļēju patiesību. Tāpēc, ka viedoklis reti, ja vispār, ir pilnīgi patiess, vienīgais veids, kādā varam konstatēt to, kā pietrūkst, ir pieļaut lielākoties nepatiesu viedokļu prezentēšanu, jo tā varētu būt iespējams atklāt pilnīgo patiesību." Šim citātam A. Kiršteins pielicis klāt vārdus: "Lūk, manuprāt, patiess liberālisms."

Konteksts, kādā cilvēks man minēto citātu atsūtīja, bija atbilde, kādu viņam nosūtīju uz pirmo apgalvojumu, ka neesmu "patiess liberālis." Proti: "Cilvēks, kas darbā pieņēma radikāli antisemītisku jaunkundzi, nu gan nelasīs lekcijas par liberālismu un tā trūkumu." Uz ko, pirms sūtīt citātu, A. Kiršteins atbildēja: "Nu re, te nu mēs redzam liberālu attieksmi pret citu uzskatiem."

Tiem, kas varbūt to neatceras, runa ir par to, ka kamēr viņš bija Saeimas deputāts (un pirms, ja kas, Tautas partija viņu izslēdza), A. Kiršteins darbā pieņēma vienu no tā dēvētajām "Gardas meitenēm" Lieni Apini un pēc tam skaidroja, ka tas esot tāpēc, ka viņa prot franču valodu. Es sašutumu par šo lietu minēju i savā blogā i arī Baltijas angļu valodas laikrakstā The Baltic Times, rakstot, ka tas ir tas pats, kas Vācijas parlamenta loceklim pieņemt darbā nacistu tāpēc, ka viņš prot darboties ar rakstāmmašīnu. Arī toreiz mums abiem bija savstarpēja polemika, bet savas domas par šo lietu neesmu mainījis un nemainīšu. Pretoties antisemītismam, kas ir neracionāla nepatika vai ienaids pret ebrejiem, tas ir liberāli. Savukārt antisemītismā, lai arī cik atsevišķi Latvijas censoņi tajā necenstos saskatīt "inteliģenci," nav ne kripatas patiesības, jo antisemītisms nāk ar argumentu, ka visi ebreji kaut kādā nozīmē ir slikti cilvēki. Lienes Apines gadījumā, viņa darbojas savas organizācijas apkārtrakstā, kurš pirms pāris gadiem absolūti bezkritiski publicēja 19. gadsimta Krievijas specpolicijas sacerēto viltus dokumentu "Ciānas gudro protokoli." Šis teksts, kur it kā esot sacerējuši konspiratīvi ebreji, visu laiku kopš tam ir bijis antisemītu bībele. Ticēt, ka to rakstīja ebreji, ir tas pats, kas ticēt, ka zeme ir 7000 gadus veca, jo Bībelē tā esot rakstīts. Citiem vārdiem sakot, tas ir uzskats, kurā nav nekāda patiesības grauda. Nevar tajā atrast "daļēju patiesību," tāpat, kā nevar atrast "daļēju patiesību" minētajā domā par zemes lodes vecumu.

Antisemītisms, tāpat kā rasisms un visa cita veida neracionāli aizspriedumi, ir rēta uz sabiedrības miesas. Un ar antisemītiem un rasistiem man, liberālam cilvēkam, pa ceļam nav un nebūs nekad.

Jauku visiem dienu!

ceturtdiena, 2010. gada 4. novembris

Par patriotismu (un korupciju)

Labrīt, lasītāji!

Šorīt Ventspils trubas interešu tribunālā (Ne)atkarīgajā Rīta Avīzē ir intervija ar Latvijas Neatkarīgās televīzijas šefu Andreju Ēķi, kuru vada viens no Latvijas žurnālistikas lielākajiem hameleoniem Elita Veidemane. Nudien, šī ir dāma, kura ir spējusi pielāgoties darba devējam. Vajadzēja vadīt Latvijas Tautas frontes apkārtrakstu un demonstrēt tautiskumu un nacionālismu? Darīts. Vajadzēja vadīt tenku laikrakstu? OK. Vajadzēja visiem izstāstīt par visiem, ar kuriem kundze ir pārgulējusi? Darīts. Vajadzēja pēc tam kļūt par milzīgu morālisti un bārties par citiem, kuri ar kādu pārguļ? Kāpēc ne? Vajadzēja aptekalēt minētās trubas intereses? Uz priekšu.

Bet ne par to šis stāsts. Intervijā Veidemane un Ēķis diskutē tādu jēdzienu, kā patriotisms, pretstatot to ar jēdzienu "liberāls." Tātad -- vai nu cilvēks var būt patriotisks vai arī liberāls. Jautājums no Veidemanes: "Bet kas liedz LNT pārliecinoši rādīt, cik viena otra liberālā ideja ir nāvējoša latvietībai un Latvijas valstij?" Kūdīšana no Veidemanes: "Jūs tomēr skaisti aizgājāt no mana jautājuma par LNT iespējām vairāk vērsties pret liberālisma ideju ekspansiju Latvijā." Ēķa atbilde: "Tāpēc tāds Soross darīs visu, lai nīdētu patriotismu un nacionālismu, kas ir konservatīvisma sastāvdaļas." Un vēl: "Vai esat kādreiz dzirdējusi mūsu kultūras darbiniekus runājam par patriotismu? Tas taču nav seksīgi, kā tagad mēdz teikt. Acīmredzot mēs esam nonākuši šajā liberālajā pasaulē." Un piedevām: "Un tas arī ir bijis liberālo organizāciju mērķis - panākt, lai valsts nedomā par patriotismu."

Šis dalījums mani nudien mulsina, jo bez mazākās pauzes varu teikt, ka esmu gan patriots, gan liberāli noskaņots cilvēks. Kāda velna pēc konservatīviem cilvēkiem būtu jādod tiesības monopolizēt jēdzienu, kurš vienkārši nozīmē savas valsts un savas tautas uzticīgu un dedzīgu atbalstīšanu? (Lai arī šajā gadījumā būtu jādomā arī par tādiem, kuri vienkārši izliekas, ka ir konservatīvi -- Ēķa vadītā televīzija demonstrē vairākus seriālus, kurus par konservatīvo vērtību paudējiem būtu pagrūti uzskatīt; skat., piem., seriālu "Nabaga miljonāre," kurā šorīt varējām raudzīties, kā " Luiss Arturo lūdz Lulu palīdzību, lai atrastu Isabelu. Sieviete piekrīt ar nosacījumu, ka Luiss Arturo viņu vēl pēdējo reizi noskūpsta. Puisis gan šaubās, tomēr visbeidzot piekrīt. Abus kopā šajā mirklī ierauga Djego Salvadors" -- izraksts no anotācijas.) Šī nav monopolizējama joma, jo patriotisms neliedz saprast, ka svarīgas ir arī individuālās cilvēka brīvības. Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā vārds liberālisms definēts šādi: "Sabiedriski polit. un ideol. virziens, kura piekritēji aizstāv neierobežotu privātu iniciatīvu, personīgu brīvību, parlamentāru, dem. valsts iekārtu." Vai tad konservatīvi cilvēki neatbalsta parlamentāru un demokrātisku valsts iekārtu? Vai viņiem liekas, ka cilvēkam tomēr nav tiesību rīkoties brīvi? Šajā definīcijā nepiekrītu vārdam "neierobežotu" -- ir arī tādas lietas, kuras valsts dara labāk nekā to darītu "privāta iniciatīva," piemēram, valsts aizsardzība. Bet nekas minētajā definīcijā nenoliedz patriotismu. Tas ir nepatiess dalījums, kura pamatā tomēr ir doma "es esmu pareizais latvietis un tas otrs nav pareizs." Savukārt pretējā ir doma "mēs visi tomēr esam cilvēki, un kamēr mēs neesam kaitējuši otram, mums katram ir tiesības rīkoties atbilstoši savai izpratnei un sirdsapziņai." Vārdi "Dievs, svētī Latviju!" tomēr nepieder tikai (paš)izredzētajiem. Un katrā gadījumā Latvijas kultūras cilvēki, piemēram, Māra Zālīte vai jaunā Nacionālā teātra grāvēja "Latgola.lv" autore Anita Ločmele, un noteikti ne viņas vien, pilnīgi noteikti var justies apvainojušās par Ēķa apgalvojumu, ka "kultūras darbinieki nerunā par patriotismu."

Par Ēķa teikto arī vēl viena piebilde. Lūk, viņa apgalvojums: "Es varētu būt kaut vai erceņģelis Gabriels un runāt to, ko runā Meierovica biedrībā, bet mani sitīs tāpēc, ka atrodos pretējā nometnē." Nē, Ēķa kungs. Ja Jūs runātu to, ko runā Meierovica biedrībā, Jūs nebūtu pretējā nometnē.

***

Un vēl. Latvijas Avīzē šodien ir divi mazītiņi tekstiņi, proti: "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudīt par 10. Saeimas deputātes Silvas Bendrātes ("Jaunais Laiks") slēgto trasta līgumu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Birojs vērtēs, vai nav pieļauts interešu konflikts."

Un: "Pēc Zviedrijas mediju saceltās kņadas Nacionālais pretkorupcijas birojs pētīs, vai uzsākt izmeklēšanu pret sociāldemokrātu līderi Monu Sālinu, kura pieņēmusi brīvbiļetes uz tenisa turnīru."

Kāds grib derēt, kurai dāmai ir lielāks risks, tapt oficiāli nosodītai?

Jauku visiem dienu!

trešdiena, 2010. gada 3. novembris

Politika šurp, politika turp

Labrīt, lasītāji!

Vakar manā pasaulē notika divi lieli politiski notikumi -- Latvijā darbu sāka 10. Saeima, savukārt manā dzimtajā Amerikā notika Kongresa vēlēšanas. Par abām pēc kārtas.

10. Saeimai, manuprāt, viegli neies. Pirmie procesi -- prezidija ievēlēšana -- veicās gludi, pozitīvi ir tas, ka valdību atbalstīt konkrētos jautājumos sola VL!/TB/LNNK. Taču opozīcija noteikti būs barga. Saskaņas centrs noteikti turpina uzskatīt, ka tam iedots pārāk liels kurvītis, lai gan apvienības bezkaunība, ļaujot mandātu saņemt cilvēkiem, kuri latviešu valodu prot maz vai nemaz ir elpu aizraujoša. Urbanovičs tagad sola, ka deputāti mācīšoties latviešu valodu, bet sarakstu apvienība veidoja pasen, un kopš tā laika vismaz pamata valodas prasmi taču šie cilvēki būtu varējuši ierubīt. Viens no tiem, kuram ar valodu ir vistrakāk, apgalvo, ka Liepājas domē, kur viņš strādāja pirms tam, krievu valodai esot "de facto" statuss. Ja tā, tad kauns Liepājas domei. Un, kas attiecas uz cilvēka apgalvojumu, ka viņš esot latviešu valodu iemācījies pietiekami daudz, lai nokārtotu naturalizācijas eksāmenu, un pēc tam atkal to aizmirsis -- tas tomēr liek uzdot jautājumu par naturalizācijas komisiju darba kvalitāti. Vēl no opozīcijas puses var gaidīt aktīvu pieeju no apvienības "Par labu Latviju mums un mūsu sponsoriem." Šo politikāņu politkorporatīvā attieksme diez vai ir kaut kur zudusi. Vēl ir "zaļie zemnieki," kuri no koalīcijas viedokļa pilnīgi noteikti atkāpsies katru reizi, kad jautājums skar viņu "premjerministra kandidāta" intereses. Pirmais pārbaudījums varētu būt sakarā ar KNAB un tā direktoru. Turpinu uzskatīt, ka šis ir valdībai ļoti steidzami risināms jautājums, un tad nu redzēsim, ko darīs ZZS ministri, jo fakts nepārprotami ir tāds, ka "premjerministra kandidātam" izdevīgs ir vājš, nevis stiprs birojs, tieši tāpat, kā tas ir ar Ģenerālprokuratūru. Ēriks Kalnmeiers ģenerālprokurora darbā, šķiet, nekādus podus nav gāzis, ja kāds domāja, ka tiek iebīdīts "pareizais" cilvēks, tad nekas vēl par to neliecina. Taču KNAB situācija nevar pastāvēt tāda, kā tā patlaban ir, un atteikties no tik ļoti pieredzējušiem pretkorupcijas speciālistiem, kā Strīķe un Vilks, lai apmierinātu viena Vilnīša ambīcijas -- nu, nē.

Vēl jākonstatē, ka nākamās valdības darba deklarācija ir viens riktīgs un pamatīgs ķīselis. Ja tiek sasolītas 300 dažādas lietas, tad jebkura viena no tām mikslī var pazust pavisam un politikāniskais arguments viegli tad varēs būt "visu jau nevarējām pagūt." Tas ir kaut kas tāds, kas būs jāaplūko gana aktīvi, it īpaši jautājumā par sabiedrības iesaisti politiskajos procesos. Par to savu manifestu šajās dienās ir sagatavojusi Latvijas Pilsoniskā alianse, un nav jautājuma, ka gandrīz vai vairāk par visu, 10. Saeimai ir jāatkopjas no 9. Saeimas piekoptā viedokļa par "vaukšķiem." Jautājums ir arī par to, cik parlaments būs aktīvs. Iepriekšējā sasaukumā spīkers Daudze reiz teica, ka Saeima jau tāds piedēklis vien esot, jo viss tiek nolemts valdībā un Satversmē neparedzētajā koalīcijas padomē. Arī no tā vajadzētu atteikties, jo mūsējā galu beigās taču ir parlamentāra, nevis Ministru kabineta vai koalīcijas padomes republika.

Vēlēsim visi 10. Saeimai veiksmi. Pirmais jautājums būs nākamā gada budžets, par to noteikti tiks lauzti pietiekami spēcīgi šķēpi, it īpaši, piemēram, ja jau tiek solīts, ka veselības budžets netiks aizskarts. Jo vairāk šādu solījumu, jo mazākas ir manevra iespējas. Turēsim īkšķus, ka izdosies atrast variantu, kas sabiedrībai, un it īpaši tās trūcīgākajam galam, būs pēc iespējas nesāpīgāks.

***

Savukārt Amerikā vakar zināmā mērā laurus plūca līdzšinējā opozīcijas partija, Republikāņu partija. Vēl visas balsis visur nav saskaitītas, bet skaidrs, ka Republikāņiem ir izdevies gūt kontroli Kongresa apakšpalātā, bet ne Senātā. Protams, tas zināmā mērā sarežģīs ASV prezidenta Baraka Obamas dzīvi nākamajos divos gados, taču Republikāņiem nu būs jāuzņemas atbildība par notiekošo, viņi vairs nevarēs visam, kas nāk no Baltā nama, vienkārši pateikt "nē," kā viņi to ar ļoti retiem izņēmumiem ir darījuši pēdējo divu gadu laikā. Prieks, ka zaudēja atsevišķi ļoti redzami tā dēvētās "tējas tusiņa" kustības aktīvisti. Piemēram, Delavēras štatā kandidēja dāma vārdā Kristīne Odonela, kura priekšvēlēšanu laikā cita starpā apgalvoja, ka Amerikas Konstitūcijā par baznīcas šķirtību no valsts nekas neesot teikts, lai gan par to ir ļoti konkrēti runāts Konstitūcijas 1. labojumā. Savukārt, Nevadas štatā zaudēja dāma vārdā Šarona Angela, viņa cita starpā iebilst pret abortu absolūti jebkādā gadījumā, tajā skaitā arī tad, ka grūtniecība ir iestājusies izvarošanas vai asinsgrēka rezultātā. Vakar pierādīts arī tas, ka nauda tomēr nevar visu nopirkt. Kādreizējās interneta ūtrupes portāla E-bay un informāciju tehnoloģijas uzņēmuma Hewlett-Packard vadītājas abas izdeva pasakainu naudu (pirmās gadījumā -- 140 miljonus dolāru), lai nopirktu vietu Senātā, bet abos gadījumos -- velti. Un Kalifornijā ļaudis referendumā noraidīja domu, ka vajadzētu legalizēt marihuānas audzēšanu un izmantošanu. Minētajā štatā tas jau kādu brīdi bijis dekriminalizēts jautājums, it īpaši vēža, AIDS u.c. slimību cietējiem, kuriem marihuāna ir ārstējošs līdzeklis. Šis ir viens no tiem jautājumiem, kuros Amerika lēnām, lēnām, virzās liberalizācijas virzienā.

***

Un pēdīgi, šāda doma. Interneta anonīmo komentētāju vidē ne reizi lasīts apgalvojums, ka homoseksuālisms un pedofīlija esot divi vienādi jēdzieni. Tagad, kad zinām, ka divi vīrieši, viens jau nelaiķis (vai šajā gadījumā, droši vien, laiķis), izvaroja divus gadus vecu meitenīti, vai kāds varēs teikt to pašu par heteroseksuālismu? Protams, ka nē. Un tāpēc derētu atteikties arī no muļķīgiem un nepamatotiem aizspriedumiem par gejiem.

Jauku visiem dienu!

pirmdiena, 2010. gada 1. novembris

Par KNAB un par pastu

Labdien, lasītāji!

Vispirms par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Sestdien portālā Pietiek.com abi KNAB direktora vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks pauda savas bažas par to, kas iestādē ir noticis kopš amatā stājās Normunds Vilnītis. Cita starpā viņi teica, ka Valsts prezidenta izveidotā komisija, kuras mērķis bija izvērtēt N. Vilnīša plānus par iestādes reformēšanu, tos neesot izvērtējusi "pēc būtības" (A. Vilks). Manuprāt, kolēģe Baiba Rulle šajā gadījumā ļoti konkrēti neuzdeva jautājumu, kāds pēc šī apgalvojuma būtu uzdodams automātiski, proti -- komisijas darbā piedalījās arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. Ja apgalvojums ir tāds, ka komisija ir strādājusi pavirši, tad tas acīmredzot attiecas arī uz abiem minētajiem kungiem, bet viņi nu reiz nav tādi, kas mēdz strēbt karstu. Vai tas ir tas, ko sabiedrībai vēlas teikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja otrā un trešā amatpersona, proti, ka mēs nevaram arī uzticēties darbam, kuru veic SAB un DP priekšnieki? Ja tā, tad gluži bail domāt, kādā valstī mēs dzīvojam.

Par nākotni Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā varu teikt tikai vienu. Tātad, ja ir iemesls domāt, ka Normunds Vilnītis KNAB darbā patiesībā ir diversants vai kaitnieks, tad pats pirmais darbiņš jaunajam Ministru kabinetam būs slēgta sēde, kurā tiks izvērtēts viss tas, ko ir teicis Vilnītis, ko ir teikuši Vilks un Strīķe, un kas ir rakstīts minētās komisijas ziņojumā. Jo nudien ir jāpiekrīt tam, kas šodien ir rakstīts Dienas Biznesā -- drošības iestādē (un zinu, ka KNAB oficiāli nav drošības iestāde, bet tālu no tā birojs tomēr nav) dumpji uz kuģa nav pieļaujami. Vēl vairāk, arī tiem, kuri vēlas ticēt Jutai Strīķei (un es pilnīgi noteikti esmu viens no tiem), tomēr ir jāuzstāj, ka process ir process. Es teicu "fui" tad, kad Kalvītis vienpersoniski pret Loskutovu vērsās uz absolūti baltiem diegiem šūta pamata. Teicu "fui" tad, kad Godmanis vienpersoniski izlēma, ka konkursā par KNAB vadītāja amatu nedrīkst piedalīties neviens, kas birojā jau strādā -- tam nebija pilnīgi nekāda sakara ar likumu. Tāpēc es nevaru tagad celt roku un teikt "Dombrovski, vienpersoniski ķeries pie darba!" Saku vēlreiz -- šis acīmredzot ir jautājums, kas ir jāizlemj Ministru kabinetam un pēc tam Saeimai. Galvenais tomēr ir darbs, kuru KNAB veic. Ja visu uzmanību trim vadošajām KNAB amatpersonām aizņem personīgais (un nesaku, ka ne arī profesionālais) kašķis, tad labi nav.

***

Kas attiecas uz pastu, vai atceramies, ka pirms pāris gadiem buldozers par to solīja visu to pašu, ko viņš solīja par visām sevis pārraudzītajām jomām proti -- izcilumu un lieliskumu un daiļumu un viedumu? Tā vietā pasts gandrīz nobankrotēja un tagad ir paziņojis, ka sestdienās pastu vairs nepiegādās. Šī procesa nesakārtotību lieliski uzrāda tas, ka pasta valde pie šī lēmuma pienāca tikai pēc tam, kad pastā jau bija sākusies nākamā gada preses abonēšanas kampaņa, tajā skaitā par avīzēm, kuru vadītāji tajā brīdī vēl uzskatīja, ka tās iznāks arī sestdienā. Latvijas Avīzei pārkārtoties uz to, ka tā tagad iznāks pirmdienā, nevis sestdienā, varētu nozīmēt neērtības atsevišķiem žurnālistiem, kuriem nu būs jāstrādā arī brīvdienās. Taču ļaudis, kas nedzīvojat lielākās apdzīvotās vietās -- sorry, bet nekāda prese Jums brīvdienās vairs nebūs. Dienas abonēšanas centrs ir solījis paplašināt savu darbības telpu, lai tam veicas, bet tāds izplatīšanas tīkls, kā Latvijas pastam DAC nebūs nekad. Lūk, progress mūsu banānu republikā.

Jauku visiem dienu!
 

free counter