Par šodienu, rītdienu un bērniem

Labrīt, lasītāji!

Šodien, otro reizi trīs dienu laikā, Rīgā un Latvijā ir izkārti valsts karogi sēru noformējumā, jo šodien pirms 69 gadiem valsts robežu šķērsoja PSRS tanki. Protams, PSRS karaspēka elementi Latvijā atradās jau krietni pirms minētā datuma, bet tieši 17. jūnijā sākās galvenais okupācijas triecienvilnis. Par šo lietu esmu rakstījis jau citreiz. Jā, tas ir briesmīgi, ka 1940. gada 17. jūnijā PSRS tanki ievēlās Latvijā. Bet, kā to ir rakstījis kolēģis politologs, būtu visnotaļ sarežģīti pasaulē atrast kaut vienu citu valsti, kura pilsoņiem liek izkārt karogu, lai pieminētu savas valsts okupāciju!! Tas tomēr ir visnotaļ mazohistiski no latviešu puses (protams, ar pietiekami lielu "gudro galvu" populisma piešprici, lai demonstrētu savu milzīgo "tautiskumu" ar atzīmējamo dienu kalendāra revidēšanu pirms katrām vēlēšanām).

Savukārt rīt Esplanādē paredzēta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības paģērēta manifestācija. Viens no tās centrālajiem rīkotājiem ir LBAS vadītājs Pēteris Krīgers, kurš bija viens no tiem ļautiņiem, kuri pagājušajā nedēļā kopā ar valdību parakstīja līgumu par budžeta samazināšanu pēc tam, kad viņus visus pie viena galda kopā sasauca Valsts prezidents. Nu izrādās, ka viņam paša parakstītais papīrs tomēr nepatīk. Nenoliedzu, ka budžeta samazinājums ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem sāpīgi sitīs pa kabatu. Pabļaustīšanās manifestācijā, iespējams, mazliet remdinās dvēseli. Atkarīgajā kādreiz sakarīgā Veidemane aicina visus rīt stiept līdz akmeņus -- nevis mešanai, bet gan, lai tos sakrautu čupā pie Raiņa kājām, lai simbolizētu ... nu, lai simbolizētu sazini ko. Kādam pēc tam tie akmeņi atkal būs jāaizvāc. Tas visticamāk būs kāds, kam ir slikti apmaksāts pašvaldības darbs. Ja kas. Droši vien labāk būs, ja ar Veidemani un viņas akmeņiem sanāks tāpat, kā ar viņas draudzeni Dimiteri un baltajiem lakatiņiem.

Taču par LBAS un tās efektivitāti var arī šaubītes -- it kā visus šos gadus ir darbojusies, čupojusies. Pats Krīgers 8. Saeimas vēlēšanās centās kļūt par Saeimas deputātu, bet, diemžēl no LSDSP, kura togad zaudēja visas vietas parlamentā. Nekad neesmu tā īsti sapratis, kāpēc Latvijā arodbiedrību kustība un sociāldemokrātija nedarbojas. Iespējams, tas saistās ar ne īpaši labām atmiņām par to, kas arodbiedrības bija PSRS laikos. Iespējams, pie vainas ir Latvijas politikā ne reizi vien pieredzētās personīgās ambīcijas, kuras sociķiem ir likušas sadalīties, atkal sanākt kopā, atkal sadalīties u.tml. Varbūt ne īpaši labs ir fakts, ka ilgu laiku pati redzamākā persona sociāldemokrātijas spārnā bija kādreizējais čekas majors, kurš cita starpā uzskatīja, ka personīgu strīdu risināšanā uz ielas lietā ir liekams šaujamierocis. Vai arī, iespējams, pie vainas ir sociāldemokrātijas nepārliecinošais raksturs Latvijā. Spilgts piemērs ir LSDSP pārstāvošais kādreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs, kurš pamanījās kļūt par krietni bagātu uzņēmēju. It kā sociāldemokrātiskas idejas centies pārstāvēt arī cits miljonārs Štokenbergs. Nepārliecinoši. Katrā ziņā rītdienas manifestācija ir par aizgājušu vilcienu. Saeima savu darbu ir izdarījusi. Budžets ir samazināts. Laiks sarunai par to bija pirms tam, nevis pēc tam. Neskaužu -- grib kāds iet protestēt, lai protestē. Taču daudz būtiskāk būs tas, kā LBAS sevis pārstāvētos ļaudis spēs aizstāvēt tad, kad sāksies saruna par 2010. gada budžetu (ja spēs). Jo tā ir saruna, kura, visticamāk, ir sākusies jau tagad.

***

Un pēdīgi, pēdējo pāris dienu laikā laikrakstā Diena ir vārījusies diskusija par to, vai katrai sievietei obligāti ir jādzemdē bērni, kādā vecumā tas būtu jādara, kādas ir priekšrocības bērnu dzemdēšanai jaunībā (ar savu meitu varu būt laba draudzene) vai vēlāk (uz mani kā sirmu mammu skatās dīvaini). Diskusiju brīžiem cauraudusi pārliecība, ka sieviete ir šausmīgi savtīga, ja viņa nepalīdz atražot tautu. Šī doma ir dzirdēta arī citreiz un citur. Atļaušos nepiekrist. Ne katra sieviete būs laba māte. Ne katrs vīrietis -- labs tēvs. Var būt miljons un viens iemesls, kāpēc kāds pāris nolemj, ka tagad ir vai nav pareizais laiks bērnam. Un lietas būtība? Tā ir viņu darīšana, nevis mana, nevis tava, nevis mūsu un nevis laikrakstu lasītāju.

Jauku visiem dienu.