piektdiena, 2012. gada 23. marts

Morālais Šmits

Labdien, lasītāji!

Laikraksts Diena ir atradis veidu, kā no viena un tā paša materiāla dabūt divkāršu labumu. Runa ir par laikraksta tā dēvēto "rīta tiešraidi." Vispirms laikraksts to var nodemonstrēt internetā. Pēc tam, nākamajā dienā, tas var atreferēt to, kas procesa laikā tika pateikts. Vakar tiešraidē bija un šorīt laikrakstā atreferēta tika kādreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece, un, laikam jau neizbēgami, liela intervijas daļa paiet runājot par šopavasar gaidāmajām Draudzības dienām (kuras paslinkāki žurnālisti un eks-politiķi uzstāj saukt par 'praidu'). Kā zināms, L. Mūrniece ir pasākuma aizstāve. Un tāpēc laikrakstam ir arī jāsameklē kāds oponents. Ja reiz oponentu, tad uz pilnu klapi. Atrasta ir persona, kuru laikraksts apraksta ar vārdiem "luterāņu mācītājs," bet kaut kā bikli piemirst pieminēt to, ka viņš arī ir Rīgas domes deputāts. Runa ir par baļķu ienaidnieku un mūžam aktīvo Jāni Šmitu, un viņš laikrakstam ir pastāstījis, ka, pirmkārt, Draudzības dienas esot nelatvisks pasākums, jo vārds "praids" nav latvisks vārds. Arī godājamais melnsvārcis nav pamanījis, ka pasākuma organizētāji par "praidu" to nesauc jau ļoti sen (lai gan acīmredzot to nezina vai "nezina" arī Linda Mūrniece un viņas intervētājs Andrejs Panteļējevs). "Latvijas valstī valsts valoda ir latviešu un visiem nosaukumiem jābūt tulkotiem latviešu valodā" -- tā lepni paziņojis piepešais visa latviskā aizstāvis Šmits. Tas nekas, protams, ka pasākumu tā nesauc, lai cilvēks šūmējas. Nevienam no tā gabals nenokritīs.

Taču Šmitam ir arī cits sakāmais, proti: Draudzības dienas šmitprāt ir "pretrunā ne tikai ar mūsu Svētajiem Rakstiem un Latvijas Republikas Satversmi, bet arī ar bērnu tiesībām -- bērniem ir tiesības dzīvot morāli tīrā vidē." Un te nu ir sakāmas trīs lietas. Pirmkārt, Šmitam to Satversmi vajadzētu kādreiz tā kārtīgi izlasīt, ne tikai domāt par vienu atsevišķu tā pantu, jo, ja viņš to izlasīs, tad viņš konstatēs, piemēram, 103. pantu, kurā ir runa par pulcēšanās tiesībām. Vajag lasīt, Šmita kungs. Tā Jūs uzzināsit kaut ko jaunu. Otrkārt, nezinu, vai pašam Šmitam ir bērni, bet, ja viņš tik tiešām tik ļoti raizējas par "morāli tīru vidi," tad steigšus viņam ir jānoliek mandāts Rīgas domē, kur par "morāli tīru vidi" var stipri šaubīties. Šmita partijbiedrs Ameriks, kurš tagad veido pats savu jaunu un dikti "godīgu" partiju, var jau apgalvot, ka par "misteru 20%" viņš ir iesaukts tāpēc, ka viņš 20% vairāk strādā, kā viņš to paziņoja kādā intervijā. Pašapmāns, protams, nav nelikumīgs, bet jādomā, ka pat Ameriks saprot, ka īpaši neviens viņam šajā kontekstā netic. Šī ir lieta, kura mani mulsina ne vien Latvijā, bet arī dzimtajā Amerikā, kur patlaban Republikāņu partijas pārstāvji uzvedas apmēram tāpat kā mūsu pašu Šmits -- galvenais, lai nodrošinātu "morāli tīru vidi" ir nevis korupcijas trūkums, atklātība, godīgums politikā, bet gan tas, ka LGBT cilvēkus vajag turēt aiz aizslēgtām durvīm, lai acīs nevienam nerādās. Tas, lūk, ir tas galvenais "morālas vides" elements. Ļoti izdevīgi tiem, kuri tieši negrib korupcijas trūkumu, atklātību un godīgumu politikā.

Bet ir arī otra lieta. Kurā brīdī Šmits, Dimiteriene un viņiem līdzīgie atrada nepieciešamos, piedodiet, pautus, lai uzņemtos Dieva un soģa tiesības attiecībā uz citiem cilvēkiem? Jo te ir viena ļoti vienkārša lieta priekš visiem kristiešiem pēc kārtas, proti: Vai nu tu tici tam, ka Dievs ir visus savus cilvēkus radījis pēc sava ģīmja un līdzības un tos visus mīl, vai arī tu tam netici. Ja netici, tad tu esi pretrunā ar to, kas ir rakstīts Šmita piesauktajos un Dimiterienes pa gaisu vicinātajos Svētajos rakstos. Tu esi kristietis? Otrkārt, vai nu tu tici tam, kas ir rakstīts Jāņa evaņģēlija 3. nodaļā (tiem, kas nezina, atgādināšu, tur ir atrodams jēdziens "Jo Dievs tā mīlēja pasauli, ka viņš atdeva savu vienpiedzimušo dēlu, lai visi, kas viņā tic, iemantotu mūžīgo dzīvību), vai arī netici. Ja netici, tad tu esi pretrunā ar to, kas ir rakstīs minētajā evaņģēlijā. Tu esi kristietis?

Protams, kristieši un "kristieši" pret evaņģēlija vēsti perversi izturas ne tikai Šmita gadījumā. Nupat Amerikā likstās ir iekūlies jau atkal viens no tā dēvētajiem "televīzijas evaņģēlistiem" Pauls Kraučs un viņa kundze Džena, jo ir tapis zinams, ka, piemēram, ticīgo ziedojumus šie darba ļaudis izmantojuši, lai par 100 tūkstošiem dolāru (!!) sagādātu ērtu dzīves telpu ... saviem suņiem. Viņu vadītajā televīzijas kanālā reiz kāds "mācītājs" piedāvāja instrukcijas un arī solījumu: Vajagot visiem skatītājiem trīs reizes nobrēkties 'Nebaidies!' un tad rikšus vien doties pie telefona un zvanīt uz Krauču televīziju ar ziedojumu. Tad, tā solīja mācītājs, "rīt ap šo pašu laiku" Dievs ziedotājam nodrošinās kādu "brīnumu." Nu, ja iztukšotu bankas kontu var uzskatīt par brīnumu, tad OK, bet diez vai tas ir tas, kas lētticīgajiem "ticīgajiem" attiecīgajā mirklī bija padomā. Krauču pāris ar saviem izlutinātajiem suņiem pārstāv "kristietības" paveidu, ko sauc par "bagātības evaņģēliju," un tajā centrālā doma ir tāda, ka cilvēks, kurš savā mūžā atkārtoti teica, ka bagātība uz šīs zemes nav būtiska, būtiska ir bagātība aizsaulē, kurš atkal un atkal un atkal teica, ka bagātam būt nav labi, vajag visu atdot labdarībai u.tml. (tiem, kas nesaprot, runa ir par personu, kuras vārds ir Jēzus) -- viņš, lūk, mūsdienu Kraučiem un kraučveidīgajiem novēl būt tik vien bagātiem, cik vien tas ir iespējams. Briesmīgāku perversiju evaņģēlija kontekstā būtu grūti atrast, vien jākonstatē, ka līdzīga veida dziesma tiek dziedāta arī mūsu pašu republikas amerikāņu tipa "bagātības evaņģēlija" sludināšanā -- tā būtum tā sekta Pārdaugavā, kas sevi dēvē par "jaunu paaudzi." Un par kuru Šmita pārstāvētā luterāņu baznīca kaut kāda iemesla dēļ nebūt nesatraucas, lai gan sektas tradicionālām kristiešu konfesijām nemēdz būt īpaši mīlamas. Droši vien tāpēc, ka arī sektanti Pārdaugavā par galveno morālo problēmu pēc tam, kad viņi visi ir sametuši naudiņu sektas vajadzībām, uzskata tieši gejus un neko citu. Tas vieno sektantus un Šmita pārstāvēto luterāņu baznīcu. Kura pati par sevi ir izvēlējusies ignorēt citu, ko teica Kristus, proti -- viņa baznīca ir universāla ("katoliska" šī vārda pamata nozīmē) baznīca, nevis tāda, kurā pāris melnsvārču nolemj, kam ir un kam nav tiesības tur piedalīties. Saku vēlreiz -- perversija. Un Latvijas vēlētajiem politikāņiem runāt par "morāli" -- absurds!

Jauku visiem dienu!

otrdiena, 2012. gada 20. marts

Ko gan visu sarunā politiķi!

Labrīt, lasītāji!

Šorīt laikrakstus lasot uzdūros uz pāris tekstiem, kuros mūsu valsts tā dēvētās "gudrās galvas" apspriež dažādus jautājumus. Viens no tiem ir politikas liels, liels veterāns, otra ir visnotaļ nesen Jēkaba ielā ieradusies persona. Tātad, pēc kārtas.

Pirmkārt, presē turpinās šķietami bezgalīgās diskusijas par nu jau pirms vesela mēneša notikušo valodas, apvainoto "krievvalodīgo," Saskaņas centra popularitātes mērīšanas vai kā nu vēlamies to nodēvēt referendumu. Par godu šai mēneša "jubilejai," laikraksts Diena šodien aptaujājis ļaudis no Saeimas frakcijām un deputāts ar vislielāko pieredzi Jānis Urbanovičs ir nācis ar šādu apgalvojumu. "Situācija attīstās satraucoši - katra diena nāk ar iniciatīvām, kas vērstas uz etnisku spriedzi. Nesaukšu neko konkrēti, bet varu teikt tikai to, ka notiek ļoti daudz, kas tīši vērsts uz naida kurināšanu." Un vēl piebilst: "Tas tiek darīts valdošajā koalīcijā vai tai tuvu stāvošā līmenī."

Citādi kā par politikāņa kārtējo vāvuļošanu šo tekstu būtu grūti uztvert. J Urbanovičam ir skaidri zināmi fakti par mēģinājumiem "kurināt naidu," tad viņa pilsoniskais pienākums ir pa taisno doties uz Ģenerālprokuratūru (pieļauju, ka Urbanovičs zina, kur tā atrodas - Rīgas centrā, cienītais, netālu no vietas, kur Jūs it kā strādājat kā Saeimas deputāts, lai gan par cilvēku, kurš ir apmeklējis vien 30 ar kapeikām procentus komisiju un apakškomisiju sēžu, vārdu "strādāt" ir visnotaļ grūti piemērot) ... katrā gadījumā, pa taisno uz Ģenerālprokuratūru un pierādījumus galdā, jo naida kurināšana tomēr mūsu republikā skaitās noziegums esam. Vēl jo vairāk, ak šausmas, ja tas notiek "valdošajā koalīcijā!" Protams, varbūt SC pieredzējušais boss uzskata, piemēram, Nacionālās apvienības piedāvāto domu, ka vairs nevajag dāļāt uzturēšanās atļaujas tikai tāpēc, ka kāds te ir nopircis dzīvokli, par "naida kurināšanu," bet diez vai racionāli cilvēki tam piekritīs. Cita lieta, ka NA deputāti varētu beigt šo bezgalīgo pozēšanos sava īstā vai iedomātā elektorāta priekšā un ķerties pie nopietnākiem darbiem, bet varbūt viņi uz to nav spējīgi. Bet, vienādi vai otrādi, ja Urbanovičam ir zināmi plāni par neģēlībām, tad nepietiek laikrakstā noburkšķēt, ka "neko konkrētu neteikšu." Sakiet gan, Urbanoviča kungs. Atklātība taču politikā ir laba lieta. Sakiet gan.

Un, ja par Nacionālo apvienību. Tās aprindās ir otra persona, kuras teiktais šodien piesaistīja manu uzmanību. Lieta tāda, ka pakāpeniski tuvojas tas brīdis, kad Rīgā atkal notiks LGBT personu un viņu draugu Draudzības dienas. Pirms pāris dienām viena censone Rīgas domē nāca ar domu, ka pasākumu varētu rīkot nevis centrā, bet Ziedoņdārzā. Ja tā, tad es piedāvātu 9. maiju rīkot nevis Pārdaugavas "centrā," bet gan, piemēram, Mārupē. Bet ne par to šis stāsts. Šodien vienā no laikrakstiem Saeimas "gudrā galva" Ināra Mūrniece (no NA) ir nākusi ar nudien oriģinālu "skaidrojumu" par to, kāpēc Draudzības dienas nu ... laikam jau nav īpaši laba doma: "Vēlos apelēt pie viņu dzīves uztveres un sirdsapziņas, viņi paši ir auguši ģimenēs, ir brāļi un māsas - vai viņi vēlas propagandēt un popularizēt šo dzīves modeli vai tieši pretēji - grib runāt par savām problēmām." Un vēl piebilst: "Kā māte un politiķe es vēlētos papildu informāciju, kā šis pasākums plānots."

Pirmkārt, pirms kļūt par "politiķi," bet laikam ne pirms kļūt par māti, I. Mūrniece darbojās manā lauciņā, viņa bija visnotaļ kareiviski tendēta žurnāliste laikrakstā Latvijas Avīze. Pieļauju, ka līdz ar to viņa zina, ka informācija par Draudzības dienām un visu, kas ar tām saistīts, ir atrodama internetā, vajag tikai mazlietiņ, mazlietiņ pameklēt. Piemēram, portālā Mozaika.lv. Tur viss būs pateikts, Mūrnieces kundze. Lasiet priekā. Būt nezinītei nav aizbildinājums.

Bet par to "dzīves uztveri un sirdsapziņu." Tātad, gejiem un lezbietēm vajag prasties tāpēc, ka viņi ir nākuši no ģimenes? Kurā viņi ir brāļi un māsas? Tas nu gan ir kaut kas jauns no ļaudīm, kuri vēlas tikt vaļā no Draudzības dienām, bet tā īsti negrib izlikties par provinciāliem bauriem, kuri neko nesaprot no cilvēka tiesībām. Varu absolūti bez jebkādas aiztures deputāti informēt, ka manām māsām pret Draudzības dienām nav pilnīgi nekādu iebildumu, vien droši vien viņas būtu laimīgākas, ja arī Latvijā Saeimas deputātes nemēģinātu apgalvot, ka Draudzības dienas un sociālo problēmu apspriešana ir diametrāli pretējas lietas, jo viņas droši vien saprot, ka tas ir vienkārši dumji, lai piedod man "māte un politiķe". Tāpat viņas noteikti būtu daudz laimīgākas, ka Draudzības dienām nebūtu jānotiek aiz septiņkārša policijas mūra, lai dalībniekus pasargātu no "kristiešiem," kuri atrodas pretējā nometnē. Vēl vairāk, viņas noteikti neuzskata, ka kaut kādai Inārai Mūrniecei, kuru viņas nemaz nepazīst (un otrādi), ir kaut minimālākās tiesības uzskatīt, ka viņu ģimenē kaut kas nav kārtībā ar "sirdsapziņu."

Gribētu bijušajai kolēģei uzdot jautājumu: Jūs, Mūrnieces kundze, avīzē apgalvojāt, ka "šie pasākumi faktiski ir kā viendzimuma attiecību propaganda." Lūdzu, cienītā, konkrēti un specifiski kādā veidā? Tas ir intelektuāls slinkums, apgalvot, ka Latvijas praida pasākumos notiek visāda atkailināšanās un orģijas, jo tiem, kuri tur ir bijuši (atšķirībā no tiem, kuri tur nav bijuši) ir skaidrs, ka nekas tāds tur nenotiek. Ļoti konkrēti, Mūrnieces kundze -- kādā veidā tā ir "viendzimuma attiecību propaganda"? Ļoti specifiski. Ar piemēriem. Protams, negaidu no "gudrās galvas" atbildi, bet cerība jau mirst pēdējā.

Daudzviet citur Eiropā (starp citu, arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, ja kas) Draudzības dienas un tamlīdzīgi pasākumi norit jautrā, atbalstošā un iecietīgā gaisotnē. To zina jebkurš, kurš, piemēram, internetā (vai klātienē) ir redzējis praida pasākumu Londonā, Stokholmā, Amsterdamā, Barselonā ... šo sarakstu var turpināt vēl un vēl. Tur tie var būt jautri un atbalstoši pasākumi, kuros labprāt piedalās arī politiķi, starp citu, jo jau sen tika izcīnīta cīņa par to, vai geji kaut kā ir slimi vai nepareizi vai ne ar to ģimeni vai ne ar to sirdsapziņu. Latvijā ar praidu ir precīzi tāpat, kā ar 16. martu. Ja politikāņi neuzskatītu par savu pienākumu, katru gadu bubināt, ka nē, tā nu nevajadzētu, tā nu nevajadzētu gan (kādreizējais "stabilitātes garants" vienu gadu aizmurgojās pat tik tālu, ka apgalvoja, ka Latvija esot dikti "kristīga" nācija un tāpēc tur tā nevar), tad nebūtu arī vajadzības pēc konflikta. Vēl vairāk, ja tādi politiķi, kā Linda Mūrniece, savu izpratni par šo faktu paustu brīdī, kad viņi, piemēram, ir iekšlietu ministrs, un nevis gadu un pusotru pēc tam, tas būtu ļoti pozitīvs signāls. Vēl jo ļoti daudz vairāk, ja tādas personas, kā mūsu valsts it kā cilvēka tiesību galvenais aizstāvis, nevis marta vidū apgalvotu, ka viņiem jau pilnībā ir skaidrs, ko viņš darīs 2. jūnijā, bet gan plānotu tur būt un tā, varbūt ar īsu uzrunu, paust atbalstu pārliecībai, ka cilvēka tiesības tomēr nav kaut kas tāds, kas ir tikai tev un nevis man - arī tas būtu ļoti jauki. Pagaidām tā tas vēl nav.

Un, pēdīgi, Mūrnieces kundze, būdama augsti izglītota persona, lūdzu beidziet vienreiz ar idiotisko štampu, ka Draudzības dienas pasākumi "atstāj ietekmi uz jauniešiem." Te atkal man būtu jālūdz Jūs pateikt, kā konkrēti, precīzi un specifiski tas notiek, jo man būtu interesanti uzzināt, ko Jūs šajā ziņā esat sasapņojusi. Bet droši vien te vienkārši kārtējo reizi Jūs esat izburkšķējusi stereotipu. Es ļoti ceru, ka Draudzības dienas "atstāj ietekmi uz jauniešiem." Es ceru, ka tās liek viņiem padomāt par to, kāpēc Latvijā cilvēka tiesību aizstāvjiem, arī no Amnesty International, ir jāatrodas policijas aizsardzībā. Tiem, kuri paši ir LGBT cilvēki, es ceru, ka Draudzības dienas apliecina, ka viņi nav vieni, jo arī tas nebūt nav maz, it īpaši cilvēkam laukos. Bet, ja Jūs te gribat kārtējo reizi nākt ar mājienu, ka, kolīdz ieraudzījis Draudzības dienas, heteroseksuāls pusaudzis momentā kļūs par geju ... nu, piedodiet. Tik muļķīgai nepiedienas būt ne Saeimas deputātei, ne žurnālistei, ne politiķei, ne mātei. Neticu, ka Jūs uzskatāt, ka Jūsu bērnus viens pasākums Vērmaņdārzā padarīs par gejiem vai lezbietēm. Ja viņi tādi ir, tad tas ir pavisam citu iemeslu dēļ. Bet padomājiet arī par savu ģimenisko sirdsapziņu, cienītā. Stāstot, ka LGBT sabiedrība, kā teicāt avīzē "dažkārt ir sabiedrības morāles normas pārkāpjoša un necienoša," ko Jūs mācāt savējiem?

Jauku visiem dienu!

piektdiena, 2012. gada 16. marts

Kalendārā plānošana

Labrīt, lasītāji!

Šorīt laikrakstā Diena ir plaša intervija ar Latvijas tiesībsargu Juri Jasonu, kurš, tā izrādās, nupat amatā ir sabijis veselu gadu. Kolēģe Vita Dreijere viņu iztaujā par dažādām tēmām, tajā skaitā attiecībā uz šodienas balagānu pie Brīvības pieminekļa tiesībsargs ir pateicis lūk, ko: "Es uzskatu, ka lēmums aizliegt pulcēšanās brīvību 16. martā ir ar visdziļāko politisko dimensiju." Nudien. Runa ir par to, ka daudzās Latvijas darbavietās no potenciāliem darbiniekiem tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas, lai arī, piemēram, "galdniekam," ko minējusi kolēģe, tādas nav vajadzīgas, jo koks valodu neprot. Tur tiesībsargs saskata "diskriminācijas pazīmes."

Un tad Vita pievēršas šovasar gaidāmajām Draudzības dienām, kuras plašāk ir pazīstamas ar vārdu "praids." Vispirms tiesībsargs pasaka, ka praida gadījumā ir tas pats, kā ar 16. martu -- "neredzu problēmas, kādēļ cilvēki, kas vēlas realizēt pulcēšanās brīvības principus, nevarētu pulcēties." Bet tad kolēģe konstatē, ka "Ziemeļvalstīs varētu būt norma, ka tiesībsargs piedalās. Vai jūs arī varētu pievienoties šim gājienam?" Un tiesībsargs atbild: "Visticamāk, nē. Ziemeļvalstīs ir daudz dažādu normu, bet nedomāju, ka tas ir arguments man kaut kā pārkārtot dienas plānus un piedalīties pasākumā, kurā es neesmu plānojis piedalīties."

Manuprāt, Vitai Dreijerei tajā brīdī vajadzēja palūgt tiesībsargu parādīt savu dienas plānotāju, lai aplūkotu, kas tieši viņam ir paredzēts šī gada 2. jūnijā. Tas ir datums, kas patlaban vēl ir krietni attālu, bet acīmredzot tiesībsargs jau zina, kas viņam tajā dienā ir paredzēts, ja jau nav "argumenta" par "dienas plānu pārkārtošanu." Nu, ko? Organizēts, dikti organizēts šis cilvēks. Vai arī, ticamāk, te būs vēl viena paralēle ar 16. martu. Arī šodien mūsu valsts politikāņi mūk no situācijas kā velns no krusta. Tikpat liela zaķapastala acīmredzot jautājumā par Draudzības dienām ir arī tas cilvēks, kurš it kā mūsu valstī skaitās galvenais cilvēka tiesību aizstāvis esam. Cik jauki.

Iepriekšējie Draudzības dienu pasākumi Rīgā saistāmi ar nogurdinoši atkārtotu procesu. Rīgas domes "gudrās galvas" grib aizliegt, tiesa kārtējo reizi pasaka, lai neākstās, ir tāda lieta kā Satversme. Pats pasākums notiek aiz sētas, jo, lūk, Rīgā ir arī tādi ļaudis, kuri draudzīgi nu nekādi negrib būt. Viņi grib paust savus aizspriedumus, viņi grib bļaustīties, un dažos gadījumos viņi grib kādam fiziski uzbrukt. Vārdu sakot, ne tikai draudzības, bet arī civilizācijas pazīmju viņiem iztrūkst. Ļoti jauki būtu, ja kāda no mūsu valsts redzamākajām amatpersonām, tajā skaitā it kā cilvēka tiesību aizstāvis Jansons, tā arī pateiktu, ka tas 21. gadsimtā Eiropas valstī nav īpaši pieņemami. Vēl vairāk, ļoti jauki būtu, ja kāda no šīm amatpersonām piedalītos Draudzības dienu gājienā, lai apliecinātu, ka arī politikā mums ir personas, kuras saprot, ka cilvēka tiesības nav pārdalāms jēdziens un, ka Latvijai un tās reputācijai nu nekādu labumu nedod tas, ka Draudzības dienām apkārt ir bļaujošu bauru bars, un nevienam politikā par to nav sakāms pilnīgi nekas. Nudien žēl, ka Latvijas Republikas tiesībsargs to nesaprot.

Jauku visiem dienu!

ceturtdiena, 2012. gada 15. marts

Vai Rīgas dome nekad neko neiemācās?

Labdien, lasītāji!

Šodien jārunā ar tiem lasītājiem, kuri dzīvo mūsu valsts galvaspilsētā. Vai būtu viegli atrast dumjāku pārvaldes institūciju par Rīgas domi, ja runa ir par aizliegumiem? Šogad kārtējo reizi tuvojoties bēdīgi slavenajam 16. martam Rīgas domes amatpersonas nolēma aizliegt visus pieteiktos pasākumus. Tikpat kārtēji tiesa aizliegumus atkal atcēla. Tas pats notiek katru gadu, kad tuvojas tā dēvētie praida pasākumi. Dome aizliedz, tiesa aizliegumu atceļ.

Vai Domē tik tiešām strādā tik stulbi indivīdi, ka viņiem nav saprotams pavisam vienkāršais jēdziens par cilvēka tiesībām, tajā skaitā arī jautājumā par tiesībām pulcēties? Gadījumā, ja šie cilvēki ir tik lieli idioti, ka viņi neprot lasīt, tad palīdzēšu ar attiecīgo pantu no Latvijas Republikas Satversmes: "103. Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību." Kas tur ir nesaprotams? Un vēl vairāk, ja šādus aizliegumus tiesa atcēla pērn, aizpērn, aizaizpērn, aizaizaizpērn, aizaizaizaizpērn u.tml., tad kas liek šiem jampampiem kaut uz mirkli domāt, ka šoreiz varbūt būs citādi? Lūk, ko te var secināt: Tiesas mūsu valstī saprot cilvēka tiesības. Nila Ušakova vadītā Rīgas dome tās nesaprot. Un tās skaitās sabiedrību pārstāvošas personas? Nelieciet smieties. Ušakova bars ir vairāk aizņemts ar savu interešu bīdīšanu, piemēram, visnotaļ piepeši atceļot konkursu par reklāmas tiesībām sabiedriskā transporta pieturvietās, lai attiecīgo procesu atdotu Rīgas satiksmei, kura ar lielu efektivitāti nekad nav izcēlusies. Domes opozīcija uzskata, ka Ušakova bandas patiesais mērķis ir nodrošināt, ka nākamā gada pašvaldību vēlēšanu priekšlaikā valdošās koalīcijas partijas (vai pareizāk sakot partija, jo Šlesera biznesa projekts jau ir likvidēts) varēs sabiedriskā transporta pieturas vietās reklamēties uz nebēdu. Piekrītu. Bet tas nemazina idiotismu, kas saistāms ar šiem aizliegumiem.

Ar to gan es negribu teikt, ka esmu atbalstītājs tam, kas rīt darīsies pie Brīvības pieminekļa un ap to. Kā rakstu katru gadu, man ir visa cieņa pret tiem nu jau gados ļoti vecajiem vīriem, kuri 2. pasaules kara laikā centās nosargāt Latvijas neatkarību, lai arī viņiem tas uzskatāmi neizdevās. Man iebildumi ir pret jefiņiem, kuri šo lietu jau izsenis ir politizējuši savas niezes apmierināšanai. Tas tikpat attiecas uz tā dēvētajiem "antifašistiem" no krievu gala, kā uz dzirkstošajiem "Dzintara latviešiem" no latviešu gala. Vismaz Dzintars ar saviem bāleliņiem mēdz būt puslīdz sakarīgi cilvēki, bet rīt tur būs arī tādi, kuriem steigšus būtu jādodas uz Tvaika ielu paārstēties. Piemēram, turp vajag doties tam cilvēkam, kurš uzskata, ka Hitlera karaspēka ienākšanas diena Latvijā būtu uzskatāma par svētku dienu. Daudz trakāku cilvēku būtu grūti iedomāties.

Es rīt pie pieminekļa neiešu. Zinu, ka rīt un parīt un aizparīt visā pasaulē skanēs Krievijas varas iestāžu ārprāta propaganda par notiekošo, un ne bez efekta. Vakar man viens krievu medijs zvanīja, tiesa, no Londonas. Dikti mēģināja no manis dabūt laukā atzinumu, ka Latvijas leģionāri bija tādi paši SS noziedznieki kā pārējie. Nedabūja. Nācās vienā brīdī cilvēkam teikt, "Vai nu Jūs neesat klausījies to, kas man pēdējās piecas minūtes ir bijis sakāms, vai arī Jūs vienkārši runājat muļķības." Bet priekš kam tas viss ir vajadzīgs? It īpaši šis jautājums ir uzdodams Dzintaram un co. Vai tiešām Latvijas Republikas reputācija pasaulē viņiem ir tik ļoti maznozīmīga? It kā jau viņi uzstājas kā visa latviskā aizstāvji, bet rīt viņi darīs kaut ko tādu, kas Latvijai nepalīdzēs nemaz. Vēl vairāk, Latvijai tas kaitēs. Tas ir tas, ko Dzintars grib?

Te noslēgumā gribu teikt divas lietas. Pirmkārt, pareizi šodien žurnālā Ir raksta kolēģis Ozoliņš -- tad, kad no pieminekļa 16. martā pazudīs politiķi, tad pazudīs arī viss process, un tas atkal attiecas gan uz tiem krieviskajiem, gan arī uz tiem latviskajiem. Un, otrkārt, nav man vajadzības reklamēt Ventspils trubas avīzi, bet šodien tajā ir lieliska intervija ar vēsturnieku Kārli Kangeru, kuru iesaku izlasīt pilnīgi visiem pēc kārtas, kuriem vēl nav skaidrs, kas Latvijas leģions bija un ar ko tas nodarbojās. Kangeris ir vēsturnieks un to visu ir izpētījis uz dokumentu pamata. Par Kremli un tā pakalpiņiem mūsu valstī acīmredzot to teikt nevar.

Jauku visiem dienu!

otrdiena, 2012. gada 13. marts

Kas notiek ar kultūru un arī par grēku piedošanu

Labrīt, lasītāji!

Pirmkārt, apsveicu ar pavasara iestāšanos. Šorīt aiz loga vismaz Rīgas centrā rādās pavisam jauka diena esam. Tāda uz silto pusi. Kā jau pavasarī nākas. Vakar radio stāstīja, ka tuvākajā laikā šurpu velšoties jau atkal jauna sibīriešu gaisa masa, kas vismaz naktī visu atkal padarīs aukstu, tas kārtējo reizi liek domāt, ka izņemot Puškinu, Čaikovski, Rostropoviču un stroganovu nekas labs no Krievijas nenāk, bet prieks vienalga.

Kas attiecas uz kultūru, šodien laikrakstos ir divas vēstis iz kultūras pasaules, viena par jaunu sākumu, otra par beigām. Lasītāji, kuri orientējas kultūras lietās, zinās, par ko es stāstu. Vienā dienā paziņots, ka "Jaunais vilnis" šovasar Jūrmalā tomēr būs un, ka visnotaļ leģendārā kinofestivāla Arsenāls -- vairs nebūs. Jāsaka, abos gadījumos procesā darbojas personas, kuras bez grūtībām varētu aprakstīt ar jēdzienu "primadonnas." Krievu komponists Jurgens te tielējās, te netielējās, bet tad paziņoja, ka Raimonda Paula virtuvē visi esot sabučojušies un viss būs skaisti un jauki un JV Jūrmalā tomēr notiks. Savukārt, Arsenāla garīgais tēvs Augusts Sukuts, ar informatīvu atbalstu no kādreizējā Latvijas premjerministra Māra Gaiļa, ir uzmetis lūpu, paziņojis, ka valstij un pašvaldībai kultūra vispār nav interesanta, un pateicis, ka pēc 25 gadiem, Arsenāla vairs nebūs. Viss.

Ja pavisam godīgi, tad es neesmu mērķauditorija nedz vienam, nedz arī otram no šiem pasākumiem. Jaunais vilnis no pirmā līdz pēdējam vārdam notiek krievu valodā (tā, starp citu, spiežot mūsu valsts telekanālus visnotaļ rupji pārkāpt valsts valodas noteikumus par titrēšanu) un, kā lasītāji zina, manā skolā Čikāgas priekšpilsētā nepieklājīgā kārtā man neviens krievu valodu neiemācīja, un tāpēc tas viss man iet garām. Zinu, ka atsevišķām personām JV ir bijis atspēriena punkts, lai arī visnotaļ nosacīts. Katrā ziņā BBC Top 40 sarakstos, kurus reizēm apskatos, lai uzzinātu, kas mūzikas pasaulē ir aktuāls (ļoti gaidu to dienu, kad vairs nebūs tā, ka absolūti katrai jaunai dziesmai ir vajadzīgs papildinājums "feat." - ja duets, tad duets, kas tur vēl sakāms?) -- nu, nav tur gozējies neviens, kas kādreiz ir plūcis laurus JV. Piedevām pērn Jurgens, Maestro Pauls un viņu komanda aizgāja pat ļoti, ļoti tālu aiz civilizētas uzvedības robežām, pēc viena no koncertiem gaisā palaižot lielu daudzumu gaisa balonu un tā liekot divām lidmašīnām, kuras tobrīd tur atradās, veikt manevrus, lai nosēstos citur un nevis Rīgas lidostā. Tā ir vienkārši elpu aizraujoša bezkaunība, lai neteiktu noziegums pret cilvēku drošību. Ziņots arī, ka šogad Jaunajā vilnī nepiedalīšoties Pugačova (Jurgens smalkjūtīgi vienā intervijā šorīt paziņojis, ja grib viņa skatīties, var nopirkt biļeti un sēdēt zālē), jo viņa tagad esot "mūza" citam festivālam Krimā, toties šogad pasākumā uzstāsies 71 vienu gadu vecā mūzikas leģenda Toms Džonss. Atzīstos, to nu gan varētu iet skatīties, it īpaši, ja viņš dziedās "You Can Leave Your Hat On," kas, manuprāt, ir aptuveni ģeniālākā dziesma, kāda jebkad ir sacerēta visā pasaules vēsturē. Bet visādi citādi JV nav priekš manis.

Kas attiecas uz Arsenālu, katru reizi esmu sasparojies un iegādājies biļetes un tad nācies konstatēt, ka darba dienā plkst. 15os nav tas labākais laiks, kad iet skatīties kino, piedevām kino ziņā esmu visnotaļ proletārisks, man tīk filmas, kurām ir sākums, vidus un beigas un nevis, teiksim, 30 minūtes, kurās ekrāns ir zils vai tur tiek rādīts viens priekšmets u.tml. Taču vienalga liekas visnotaļ ne tā, ka Latvijā balagāns JV var, bet tomēr visnotaļ nopietns kinofestivāls -- nevar būt. Vakar Tviterī kolēģis no Latvijas radio Tālis Eipurs rakstīja, ka JV vajadzētu atļaut tikai tad, ja tā organizētāji ziedo pieklājīgu summu Arsenālam. Nezinu, vai tas ir pareizais variants, bet žēl par Arsenālu vienalga.

Un, kas attiecas uz grēku piedošanu, vienmēr uzjautrinoši ir tas, kā Ventspils trubas laikraksts Atkarīgā cenšas notušēt nepatikšanas tiem cilvēkiem, kuriem ir nācies sagrēkoties. Šodien komentārs ir par airBertoltu Fliku -- to pašu, kurš patlaban bēguļo Eiropā un neuzdrīkstas rādīties Latvijā. Šis cilvēks, lūk, Atkarīgās acīs kopā ar kādreizējo buldozeru ir slavējams par avioindustrijas attīstību Latvijā un viss. Tas nekas, ka Fliks daudzu gadu garumā izturējās kā kaut kāds vidus laiku barons, kuram neviens nevar pateikt neko, tas nekas, ka Šlesera patvaļa politikā sasniedza prātam neaptveramu līmeni, avioindustrija kādreiz bija un joprojām lielākoties ir veiksmīga un tie, kuriem ir iebildumi par to, ko airBertolts un airBuldozers šajā ziņā darīja, acīmredzot grib, lai airBaltic, Rīgas lidosta un acīmredzot arī pievedceļš lidostai, 22. autobuss un gaiss virs lidostas viss sabrūk pīšļos -- tā Atkarīgā. Nāk prātā laiks, kad kādreizējais "stabilitātes garants" no piedurknes izvilka nodokļu nemaksātāju, kurš meloja valsts amatpersonas deklarācijā, un iebīdīja viņu Valsts prezidenta amatā. Arī toreiz Aktarīgā locījās locīdamās, stāstot, ka tie, kuri iebilst pret nodokļu nemaksāšanu un melošanu valsts amatpersonas deklarācijā, neko nesaprot un cilvēks ir pats labākais prezidents un mūsu prezidents un mūsu visu prezidents un sazini ko vēl. Ja iestāde varētu kļūt par garīdznieku, Atkarīgajai steigšus par tādu vajadzētu kļūt, jo grēkus acīmredzot tā ir gatava atlaist gandrīz vai jebkuram.

Un nav jau, protams, pārsteigums, ja palūkojamies, kas ir Atkarīgās garīgais un saturiskais krusttēvs.

Jauku visiem dienu.
 

free counter