piektdiena, 2009. gada 26. jūnijs

Par Maiklu Džeksonu

Labrīt, lasītāji!

Šorīt pāsteidza ziņa, ka mūžībā aizgājis leģendārais dziedātājs Maikls Džeksons. Viņam bija tikai 50 gadu, un vēl nesen par un ap viņu virmoja visāda informācija. Maikls šovasar 50 reizes sniegs koncertu Londonā. Varbūt tas ir tāpēc, ka Maiklam izmisīgi ir vajadzīga nauda. Maikls paredzējis savu daudzo, daudzo, daudzo mantu un mantiņu pārdošanu aukcionā, tajā skaitā arī leģendām apvīto balto cimdu, kuru viņš savulaik nēsāja uz skatuves. Varbūt arī tas ir tāpēc, ka Maiklam izmisīgi ir vajadzīga nauda. Tad Maikls pasaka, ka nē, viņš tomēr no šīm mantām šķirties nevēlas. Un nu viņa vairs nav.

Man vienmēr Maikls Džeksons likās pirmkārt kā nelaimīgs cilvēks. Neesmu nekad bijis īpašs viņa daiļrades fans, lai arī Thriller videoklips videoklipu latiņu pacēla pat ļoti augstu, un atsevišķas dziesmas, sevišķi Black and White, varu klausīties atkārtoti. Taču M. Džeksons bija hrestomātisks piemērs tam, kas var notikt, ka bērns tiek uzgrūsts uz skatuves, kad viņš vēl ir ļoti, ļoti maziņš, ja arī viņam jau tad ir milzīgs talants. Pieaugt sabiedrības redzes lokā nav viegli, it īpaši mūsdienās, kad ir izveidojusies tā līdz vēmienam pretīgā "paparazi" tenku kultūra, kuras dēļ daudzviet pasaulē gandrīz visām slavenībām ir jādzīvo aiz slēgtām durvīm un augstiem žogiem. Lieki teikt, ka M. Džeksons nekad nevarēja parādīties nekur bez simtiem un tūkstošiem fotozibšņu. Ne velti viņš saviem bērniem lika nēsāt plastmasas maskas. Es ļoti priecājos, ka Latvijā šī kretiniskā kultūra vēl nav īpaši attīstījusies, vienalga, ko par to apgalvo tās it kā pārstāvji dzeltenajā presē.

Taču skumjā stāstā ir arī pats Maikls. Laikam viņš vienmēr gribēja būt bērns. Viņam bija pašam sava prinča pils un lunaparks. Laikam viņš gribēja draudzēties ar citiem bērniem, nevis ar pieaugušiem cilvēkiem. Tas viņam maksāja pat ļoti, ļoti bargi tad, kad šī draudzēšanās pārkāpa likuma un, jā, arī morāles robežas. Un laikam -- un tas nudien ir sirdi lauzošs elements -- laikam viņš negribēja būt tumšādains. Plastiskās operācijas un ādas balināšana padarīja savu. Izskatīgs tumšādains jaunietis pārtapa par baltu un atbaidošu frīku. Citādi, diemžēl, šo cilvēciņu viņa dzīves pēdējos gados nosaukt nevar.

Vieglas smiltis Maiklam Džeksonam. Arī nebūdams viņa lielākais fans es zinu, ka daudz ietekmīgāku cilvēku mūsdienu mūzikas pasaulē nav bijis. Bet arī es ceru, ka viņa dzīve būs kā brīdinājums citiem. Pretīgie paparaci var darboties tāpēc, ka kāds ir gatavs maksāt par viņu pretīgo darbu. Bērni zvaigznes nav nekas neparasts arī mūsdienās. M. Džeksons nav vienīgais, kuram pēc spožas bērnības un jaunatnes neizdevās atrast sevi kā pieaugušu cilvēku. Tas nudien ir skumji.

Jauku visiem dienu!

5 komentāri:

bush teica...

Un tomēr. Ne vairāk cietis, kā jebkurš cits cilvēks, kurš savā mūžā ir cietis. Tikai pazīstams. Mani uztrauc tas, kādas ir mūsu vērtības 21. gadsimtā, ka mēs pielūdzam cilvēkus, kā elkus. Vai tad tā tiešām būs būt?

Skepse teica...

...izpārdotie koncerti Londonā... pat ar savu nāvi MJ krietni nopelnīja... bet ja nopietni - negaidīta ziņa, viņš tiešam bij izcila parādība šai jomā, kas saucas pop-mūzika un šov-bizness.. viņš daudz ko uzsāka un uzstādīja augstu latiņu citiem. plus nebeidzamie skandāli, kad mūzika jau bij pieklususi un vienīgais ar ko izpelnīties mediju uzmanību bij paša personības dīvainības...

dzimmijs13 teica...

Bet vai tad trūkst vecāku, kuri gatavi uz visu, lai savu bērnu ieraudzītu uz vienalga kuras skatuves? Lasi - identificē savas nepiepildītas tieksmes caur bērnu. Un par paparaci problēmu - tur vainīgi ir patērētāji, cilvēki kuri pērk un lasa bulvārpresi.

Vilors Eihmanis teica...

Ja mums būtu tāds Dieva dots talants un arī tādas pašas problēmas, kādas bija Maiklam Džeksonam, tad mēs dzīvotu pavisam citu dzīvi. Šokējoši ir tas, ka pat tik fantastiski bagāts cilvēks mira vienā no pasaules vislabāk esošām mājām (ar privātārstu) un tehnoloģiski apgādātām slimnīcām piecdesmit gadu vecumā (relatīvi vēl jauns). Lai viņam debesu valstība!

apelsīns teica...

Cien. Streipa kungs. Es ļoti cienu jūsu viedokli, bet šī raksta sakarā gribas ko teikt.
Vai tas, ka Maikls(vai jebkurš cits cilvēks)labāk saprotas ar bērniem nekā ar alkatīgiem un patmīlīgiem pieaugušajiem un vēlas palikt bērns ir kaut kas tik ļoti nosodāms? Un kāpēc gan neuzcelt pašam savu sapņu zemi kur aizmirsties un justies kā bērnam? Kēpēc gan neiepriecināt savu un citu sirdis daloties šajā pasulē?
Runājot par ādas krāsas maiņu.. Sreipa kungs, jūs laikam esat izdarījis ļoti pārsteidzošus un nepareizus secinājumus. Ja jūs būtu redzējis kaut vienu no Maikla intervijām, tad zinātu to, ka Džeksonam bija ādas slimība vitiligo, kas noārda melnādaino ādas pigmentu un ar to cīnīties nav iespējams.. Kā arī jūs zinātu to, cik ļoti viņš necieta dzelteno presi un visas ar viņu saistītās baumas.
Ja runā par apsūdzībām pedofīlijā, tad, manuprāt, tās ir pilnīgākās muļķības. Tā visa apakšā ir vienīgi nauda un nekas cits. Bet šajā jautājumā katram jau savs viedoklis...
Pasaulei vajadzētu vairāk tādu cilvēku kā Maikls. Tad tā kļūtu vismaz par kādu mazumiņu labāka. :(
Rest in peace Michael..

 

free counter