piektdiena, 2009. gada 12. jūnijs

Bail

Labrīt, lasītāji!

Blogotājs Vjačeslavs Dombrovskis šodien savu bloga ierakstu par Latvijas tautsaimniecību un valdības darbu attiecīgajā jomā sācis ar vārdiem "man šķiet, ka man ar šo valsti pietiek." Turpināšu tādā pašā vīzītē. Neteikšu, ka jebkad man ir licies, ka valdībā strādā tikai paši izcilākie, gudrākie, viedākie un apķērīgākie ļaudis, kādi vien mūsu valstī ir piedzimuši. Atliek atcerēties tādus uzvārdus, kā Veldre, Jaundžeikars, Rivža, Slakteris ... arī "štanču ražošanas speciālists". Bet patlaban sāk rasties pavisam nopietnas bailes par to, kas valstī ir pie stūres. Rodas iespaids, ka tautsaimniecības glābšanas plāns valdība ir aptuveni šāds: Sarakstām visi uz lapiņām visas iespējamās idejas, vai labas vai sliktas. Sametam tās cepurē. Velkam pa vienai un paskatāmies, ko tauta par tām teiks. Pacelt PVN vēl tālāk? Oi, neder. Jau tā ļaudis spiedz. Nogriezt pensijas? Ai, ai, Saeimas vēlēšanas ir tik vien, kā pēc 16 mēnešiem, pensionāri ir ne vien atminīgi, bet arī ļaunatminīgi. Ieviest progresīvā nodokļa sistēmu, kur nodokļa paaugstināšana sāktos aptuveni pie nule kā universitāti beiguša jaunieša pirmās algas? Nē, laikam arī tā nevar. Varbūt pamēģināsim padejot "Tūdaliņ, tāgadiņ" - varbūt tā kaut kas iekritīs prātā.

Šo iespaidu visvairāk vakar pastiprināja tas, ka Ministru kabineta mājā acīmredzot ierasties spiests jutās Valsts prezidents, turklāt negaidīti. Kā skolotājs, kas iet apklusināt nerātnu skolēnu baru, cits salīdzinājums nudien prātā nenāk. Un kā citādi? Mums ir vesela strīpa ministru, kuri bļauj, ka nē, nē, vairāk manā nozarē griezt nedrīkst! Mums ir finanšu ministrs, kurš šķiet sacenšamies ar jauncepto eirodeputātu Godmani konkursā kurš saucas "Ministrs, kurš var parādīt pašu bargāko ģīmi," bet šķiet absolūti nezinām, kā rīkoties tālāk -- lai vai kā, bet četrus mēnešus pēc stāšanās finanšu ministra amatā skaļi paziņot, ka Finanšu ministrijā nav izdarīts absolūti nekas -- nu bļāviens! Tas taču izklausās uz mata tāpat, kā piektklasnieka skaidrojums, ka mājas darbu nevar iesniegt, jo to ir apēdis suns! Turklāt jau sesto reizi pēc kārtas. Rijīgais suns. Avīzēs slejniekiem sāk pietrūkt metaforu par to, cik tuvu valsts var nonākt bankrotam un vēl glābties. Gandrīz vai ceļas roka atbalstīt domu, ka acīmredzot šī cilvēku grupa tomēr nav kompetenta un ir jāmeklē cita. Vien nupat notikušās vēlēšanas liek ļoti pamatīgi šaubīties, vai elektorāts ārkārtas vēlēšanu gadījumā tik tiešām izvēlētos kaut ko labāku. Piedevām, nupat tomēr nav tas brīdis, kad visus valsts politikāņus kārtējo reizi iegrūst kampaņas modē. Stendzenieks droši vien vēl nav atkopies.

Ir bail. Tas bija tikai pirms 20 gadiem, kad visiem par lielu pārsteigumu PSRS sabruka un Latvijas tauta ieguva tomēr necerētu iespēju, savu dzīvi veidot pašai (man ļoti, ļoti patīk šodien Dienā Gundegas Repšes piedāvātā doma par to, kā kādreizējie Tautas frontes līderi Godmanis un Kalniete atkal ir sastapušies ar kādreizējiem Kretīnfrontes līderiem Rubiku un Ždanoku, vien šoreiz placdarms ir Briselē). Neviens negaidīja, ka pirmajās dienās veidosies pieredzējušu politiķu un valstsvīru grupa. Lai atceramies visu panisko mētāšanos ar "godmaņkrāsniņām," graudu aizdevumiem no ārvalstīm. Bet 20 gadu laikā, vai tad mums nebija tiesības sagaidīt kaut ko vismaz krietni profesionālāku par to baru, kurš valstij ir uzsēdies uz kakla patlaban? Pieļauju, ka individuāli katrs ministrs un ministre uzskata, ka dara pašu labāko, ko vien var izdarīt. Negribu ticēt vai apgalvot, ka valdībā patlaban ir ļaunprātīga sazvērnieku grupa, kuras kliķe ir iznīcināt valsti pavisam. Saprotu arī, ka patlaban notiekošais atjaunotās Latvijas vēsturē ir puslīdz unikāls gadījums -- Krievijas un banku krīze pagājušā gadsimta 90. gados nebija tikpat visaptverošs cunami, kā pašreizējā un globālā krīze. Bet tomēr.

Vaira Vīķe Freiberga: "Uzskatu, ka darbs pie budžeta par trīs mēnešiem nokavēts, tā izdarot lielu kaitējumu Latvijas ekonomikai."

Vitālijs Gavrilovs, Darba devēju konfederācijas prezidents: "Valdība ir pilnīgi neuzticams partneris biznesam, arodbiedrībām un pašvaldībām."

Vija Kilbloka, SIA Zvaigazne ABC vadītāja: "Gribētos tos augļotājus, kas valsti ir noveduši šādā stāvoklī, redzēt aiz restēm un daudziem būtu jāatrodas aiz restēm par šādiem lēmumiem, kas ir vairāk nekā rekets, tā ir reāla laupīšana" ... (Tiesa, nesanāks. Galvenais augļotājs patlaban darbojas Lattelecom vadībā, un augļotāja asistents grasās kļūt par Rīgas mēru.)

Ir bail. Vēl jo vairāk zinot, ka šodien Valsts prezidents ir Itālijā. Skolēni atkal sāks buntoties. Šoereiz bez skolotāja stingri pakratītā pirksta.

Ja vien kādam tas ir iespējams, tad jauku visiem dienu!

2 komentāri:

Andris teica...

Jāpiebilst Gavrilovam, ka viņam varbūt epriekšējās valdības bija uzticams partneris (vismaz bankām), bet tautai gan vēl laikam šajos 20 gados nav paveicies ne reizi.

dzimmijs13 teica...

Varbūt tiešām vaina mērķa uzstādījumā - nodibināt labklājības valsti kā a priori? Šāda pieeja automātiski noved pie nākamā soļa, rūpēties pirmām kārtām par savu labumu. Un atceroties visu laiku proponēto uzskatu - īsts vīrietis spēj patstāvīgi rūpēties par sevi un savējiem - par veiksmīgu un cienījamu taču tiek uzskatīts bagātību ieguvis cilvēks, neatkarīgi no ieguves formas.
Un kāpēc lai politiķi būtu savādāki?
Arī nacionālā savdabība - nodrošināt savējos pat ne kā uzņēmējus, bet kā birokrātiskā aparāta sastāvdaļas.

 

free counter