ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

Paredzamie un nožēlojamie deputāti

Labdien, lasītāji!

Nekā pārsteidzoša no tās varzas, kura patlaban Saeimā atrodas īstajā un nosacītajā opozīcijā. Parlaments šodien balsoja par to, vai noziegumi, kurus partijas pieļauj finansēšanas jomā (un būsim pilnīgi skaidri, ka tie ir noziegumi -- vismaz pret morāli, ja ne pret ko citu), būtu uzskatāmi par kriminālnoziegumiem un nevis administratīviem noziegumiem, kā tas ir bijis līdz šim. "Par" nobalsoja 37 deputāti no Vienotības un nacionālās apvienības. Tikai viens deputāts bija pietiekami drosmīgs (lai arī muļķīgs), lai konkrēti nobalsotu "pret," tas bija zaļo zemnieku pārstāvis Ingmārs Līdaka. Visas pārējās "gudrās galvas" no ZZS, "Saskaņas centra" un Šlesera/Šķēles biznesa projekta atturējās.

Tas, ka likumprojekts tika noraidīts, bija gluži paredzami, vismaz no minētā biznesa projekta puses. To veido tās divas partijas, kuras laikā pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām krāpās ar vislielāko vērienu, tuvojas tā diena, kad abām valsts budžetā būs jāiemaksā pat ļoti lielas naudas summas, un tas varētu nozīmēt abu partiju galu. Pat ar atpakaļejošu datumu droši vien šīs bandas pārstāvji nevēlas atzīt, ka tas, ko viņi darīja, bija kriminālnoziegums. Laikam jau var saprast arī zaļos zemniekus, kuru patrons ir tik ļoti apkrauts ar kriminālapsūdzībām, ka pārsteigums, ka nav sabrucis. No ļaudīm, kas barojas pie viņa pupiem, godīgu attieksmi pret valsts pārvaldi nevar sagaidīt. Bet kas sakāms par "saskaņiešiem"? Vai viņi nav tie, kuru programmā ir teikts, ka mērķis ir "sociāli atbildīga politika"? Ir. Vai sociāli atbildīga politika nozīmē paturēt iespēju, ka partiju finanšu nedarbi ir uzskatāmi par mazāku grēku? Nav. Drīzāk te ir piemērs par to, kā Urbanoviča cilvēki balso pret visu, kas nāk no Vienotības un smadzenes šajā kontekstā nelieto nemaz. Nožēlojami, bet tādas nu tās "gudrās galvas" mums ir padevušās.

Bet vēl vairāk -- kāpēc tik liels bars deputātu atturējās? Vai viņi tiešām domā, ka kaut kad vēlāk viņi varēs teikt, ka pret noziegumu kriminalizāciju viņi nebalsoja, un neviens nepamanīs, ka patiesībā ar savu atturēšanos balsoja gan? Pamanīs, vismaz es apsolu pamanīt. Šo atturēšanās būšanu Latvijas parlamentā (un, protams, ne tikai) es nekad neesmu sapratis. Te ir tas pats jautājums, kā lietā par amatpersonu atklātu vai slēptu vēlēšanu -- no kā īsti šie cilvēki baidās? Vai sabiedrībai tomēr nav tiesības sagaidīt, ka par valstij svarīgiem jautājumiem ievēlētās amatpersonas pateiks skaidru jā vai nē, nevis "nu, nezinu, man par to nav viedokļa"? Kārtības rullis būtu jāgroza un no iespējas atturēties būtu jāatsakās. Ja deputātam kādā jautājumā ir konkrēts interešu konflikts, tad tā arī var pateikt un balsojumā nepiedalīties, bet pašreizējā sistēma šodien vienkārši ļāva 51 deputātam uz mirkli izlikties, ka viņš nav tik liels kretīns, cik viņš patiesībā ir -- nevis pateikt stingru nē domai, ka noziegumi tomēr būtu uzskatāmi par noziegumiem, bet paraustīt plecus un parādīt vidējo rokas pirkstu. Paredzami, bet tomēr nožēlojami. 3. oktobrī varēsim sākt vākt parakstus par šīs varzas padzīšanu ar mietu.

otrdiena, 2011. gada 29. marts

Tradīciju ievērošana masu informācijas pasaulē

Labrīt, lasītāji!

Cilvēki ir dažādi. Dažiem visu laiku gribas kaut ko jaunu, citi atkal priecājas par iedibinātām tradīcijām. Tā, piemēram, Ventspils interešu kabatas avīzē, kura apgalvo, ka tā esot dikti "neatkarīga," ir pāris konkrētu tradīciju. Ja intervējamā persona saucas Lembergs un intervētājs saucas Rozenbergs, tad tradicionāli tā būs pagalam lišķīga "intervija," kurā intervētājs dikti skaisti aplaizīs un aptekalēs intervējamo personu, lai pēdējā varētu kārtējo reizi paskaidrot, cik ārprātīgi nesmuki pret viņu izturas visa lielā sazvērestība, kurā piedalās KNAB, SAB, Ģenerālprokuratūra, izmeklētāji, ārvalstu tiesībsargi, Sorosa fonds, Delna, Providus, Politika.lv, ļaunā ragana no rietumiem, labā ragana no dienvidiem un vēl ļauns rūķītis zaļā cepurē, kas atsūtīts no Īrijas. Savukārt, nupat ir veidojusies jauna tradīcija. Ja intervējamā persona saucas Kleckins un intervētājs saucas Latkovskis, tad neizbēgami, ka viens no sarunas tematiem būs persona, kas saucas Streips. Tā, piemēram, šodien ir pat ļoti gara pārdomu apmaiņa starp abiem džentlmeņiem, kuras laikā intervējamā persona atkārto domu, ka aprunātā persona ir "amerikāņu puika" (tiesa, ebreju večukam (ja jau es amerikāņu puika) ir sajucis ar apzīmētājiem -- pagājušā gada jūnijā es biju "aprobežots," bet šodien Atkarīgajā esmu "neizglītots"). Un vēl abi džentlmeņi koleģiāli šausminās par to, cik ārprātīgi aprunātā persona, intervētāja vārdiem runājot, "vienus politiķus nekautrīgi lamā, bet citus par varītēm cenšas attaisnot, lai ko tie būtu darījuši." Tiesa, ebreju večuks atzīst, ka "viņam jāpasaka, ka viņš aizstāv to, to vai to," bet tad viņš piebilst: "Otra lieta, viņam turpat savā raidījumā jādod iespēja sludināt un izskaidrot citas pozīcijas. To otro viņš nepilda."

Par intervētāja Latkovska un ebreju večuka savstarpējām pārdomu apmaiņām es varētu daudz neinteresēties, ja vien nebūtu tas apstāklis, ka abi džentlmeņi, kā jau minētajā laikrakstā mēdz ik pa brīdim gadīties, nav gluži draudzējušies ar tādu jēdzienu, kā "patiesība." Jo, piemēram, ja intervētājs vakar skatījās "Skatu no malas," tad viņš droši vien, lai arī tas neatbilst viņa jau visai sen izstrādātājam štampam par to, kas es tāds esmu un ko es saku, būs pamanījis, ka es nemaz nepriecājos par to, ka procesā, kas saucas nepotisms, piedalās arī Jaunais laiks ostu speciālista Olafa Pulka personā. Ja viņš ir skatījies citreiz, tad droši vien ir pamanījis, ka man ir bijis pietiekami daudz skarba sakāma par to, kā patlaban tiek vadīta (nevadīta) Latvijas valdība tā dēvēto "reformu" kontekstā. Nedz arī par Silvas Bendrātes slepenajām līgumattiecībām ar Puzes ķeizaru. Nedz arī par Solvitas Āboltiņas pārdomām par to, ka koalīcijas "partnera" untumiem ir jāpiekāpjas tāpēc, ka tas nodrošina "stabilitāti." Nedz arī par ārlietu ministra Kristovska kļūdām un kļūdiņām. U.tml. Tas tā, ja gadījumā intervētājs un ebreju večuks tiešām ir pārliecināti, ka kāda politikustība mūsu republikā no kritikas manā vērtējumā ir pasargāta pavisam un galīgi.

Un, kas attiecas uz ebreju večuka pārdomām par "citām pozīcijām," manā raidījumā piedalās 16 dažādu žurnālistu no visdažādākajiem masu informācijas līdzekļiem, tajā skaitā arī no intervētāja pārstāvētās Atkarīgās Rīta Avīzes (ja viņam gadījumā tas ir paslīdējis garām, viņa saucas Anita Daukšte un droši vien sēž pie rakstāmgalda kaut kur netālu no intervētāja -- vajag iet paskatīties un iepazīties). Pilnīgi noteikti katrs no šiem cilvēkiem nāk ar "citu pozīciju" un, ja no visiem 16 dalībniekiem intervētājam un ebreju večukam nekad nenākas dzirdēt atbalstu viņu pozīcijai un pārliecībai, tad varbūt problēma būs viņu pozīcijā un pārliecībā un nevis raidījuma dalībniekos. Bet, protams, vienmēr esmu atvērts pārmaiņām un ieteikumiem. Ja intervētājam un ebreju večukam ir padomā kāds, kas vēl labāk varētu pārstāvēt "citu pozīciju", ar mani vienmēr var sazināties un nākt ar priekšlikumu. Noteikumi: Žurnālists (šī vārda tradicionālajā izpratnē), prot latviešu valodu, prot uzstāties televīzijā (šī pēdējā prasība izslēdz pietiekami daudz iespējamu kandidātu -- ir ļaudis, kuri pārlieku nervozē).

Bet paldies kolēģim no Latvijas universitātes par vienu gan. Pēc visas bāršanās par to, cik es neizglītots (ja kas, Kleckina kungs, augstākā izglītība pabeigta jau ļoti sen, ja es būtu tik ļoti "neizglītots," tad diez vai pēdējo 20 gadu laikā es ar Jums būtu strādājis kopā iestādē, kas saucas Latvijas universitāte), viņš ir nācis arī ar šādu atzinumu: "Varbūt tad labāk viņu pieciest." Paldies par to pašu. Kā ļaudis saka tajā valstī, kuras aprobežoti neizglītots puika es esmu: "Right back at ya!"

Jauku visiem dienu!

piektdiena, 2011. gada 25. marts

Tik ļoti tos melus pārdzīvoju...

Labdien, lasītāji!

Viņa savu organizāciju ir vadījusi vien kopš 2008. gada, bet viņa ir bijusi tik visuresoša, ka liekas, ka tam bija jābūt ļoti daudz ilgākam laika posmam. Runa ir par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Žaneti Jaunzemi-Grendi, un šajās dienās viņa ir paziņojusi, ka no LTRK vadības viņa aizies. Kāpēc? "Es secināju, ka politikai esmu par naivu, naiva ideāliste. Es patiešām ticēju, ka politiķi no diskusijas pirms vēlēšanām solītā pildīs vismaz pusi, bet gandrīz neko. Par budžetu, par nodokļiem, par sadarbību ar nevalstisko sektoru. Iestājās oktobris, un šķita, ka ir iestājies atsalums. Teicām, lai neceļ sociālo nodokli, ka var atrast alternatīvas, uz to bija politiķu atbilde, ka mēs koalīcijā nevaram vienoties. Tik ļoti tos melus pārdzīvoju, es to nevaru pieņemt."

Politika nudien, nudien nav vieta naiviem ideālistiem, it īpaši ne mūsu republikā. Naivs ideālists tic, ka visi cilvēki ir labi cilvēki, ka dotais vārds ir dotais vārds, ka neviens apzināti citam ļaunu nedara. Taču mūsu valstī šādi labticīgi cilvēki ir spiesti sadurties ar politikāņiem, kuri nav labi cilvēki, kuriem dotais vārds nenozīmē pilnīgi neko, un kuri, ja arī ar nolūku ļaunu varbūt nedara, ar savu ignoranci un, jā, arī melošanu netiešu postažu nodara nudien. Un pats briesmīgākais visā stāstā ir tas, ka tas attiecas uz visiem politiskajiem spēkiem pēc kārtas, tajā skaitā uz tiem, kuri priekšvēlēšanu kampaņas laikā stāstīja, cik ļoti godīgi viņi ir un cik ļoti daiļa valsts pārvalde būs pēc tam, kad viņus ievēlēs. Tas nebija ar patiesības stāstīšanu vāji iepazīstinātais "stabilitātes garants," kurš pirms pusgada klārēja, ka budžeta "konsolidācijā" trešdaļa būs nodokļi un divas trešdaļas -- valdības reformas. Tas bija Valdis Dombrovskis, kas to bazūnēja, tāpat, kā Valdis Dombrovskis laikā pirms pašvaldību vēlēšanām bazūnēja, ka pensijas netiks aizskartas. Negribu ticēt, ka Valdis Dombrovskis ir ļaunprātīgs melis. Bet tā nu tas ir sanācis, un paldies Žanetai Jaunzemei-Grendei par pateikto vārdu.

Jo nudien, kā esmu rakstījis daudzreiz, ir vienkārši neiespējami saprast, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri tiek ievēlēti Saeimā un pēc tam valdībā. Tik ārprātīgi sīkumaini viņi kļūst. Tik ļoti daudz svarīgāk ir risināt partiju lietas nekā domāt par to, kas ir vajadzīgs valstij. Raugi, pat Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja amats ir kļuvis par tematu, kurā svarīgākais ir tas, ko par kandidātiem domā partijas, nevis tas, kādu darbu attiecīgais cilvēks ir vai nav veicis. Manuprāt, ja 21. gadsimtā vēlētājiem joprojām ir jāķēpājas ar lielām papīru ķīpām, tad ir vērts vismaz padomāt, vai nebūtu laiks meklēt kādu modernāku vai mūsdienīgāku CVK vadītāju, bet nē, kārtējo reizi te galvenais būs tas, ka esošo cilvēku ir izvirzījusi ne tā partija vai apvienība, un tāpēc citām partijām un apvienībām būs jāmeklē kas cits. Tāpat kā ar tiesībsargu, arī toreiz pats minimālākais jautājums bija par to, vai izdosies atrast LABU tiesībsargu, galvenais bija atrast tādu, kas apmierinātu partiju bosus un finansētājus.

Un otra lieta ir absolūta neklausīšanās, absolūta un pilnīga un briesmīga neklausīšanās. Ž. Jaunzeme-Grendze ir tikai viena no tiem ļoti daudzajiem ekspertiem, kuri pēdējo gadu laikā ir rakstījuši rakstus avīzēs, piedalījušies radio un televīzijas raidījumos, rakstījuši tekstus internetam un bezmaz vai lietojuši semafora karodziņus vai Amerikas indiāņu dūmu signālus, lai teiktu atkal un atkal un atkal, ka tie, kas mūsu valstī ir pie teikšanas acīmredzot nezina, ko viņi dara, vai citiem vārdiem sakot -- ir nekompetenti nelgas. Krīzes laikā celt nodokļus, piedevām vairākkārt (un šīs valdības gadījumā droši vien vēl ne pēdējo reizi)? It kā visas ekonomikas mācību grāmatas pēc kārtas saka, ka tā nevajag. Tāpat teica Ž. Jaunzeme-Grende, tāpat ir teikuši ekonomisti viens pēc otra pēc trešā pēc ceturtā pēc piektā pēc piecsimtā, bet Jēkaba ielā un Brīvības bulvārī sēž klasiskie trīs mērkaķīši, kuri neko negrib redzēt, neko negrib dzirdēt un neko negrib skaidrot. Jo tā ir vieglāk. Vismaz kreņķis nerauj, kad politikānis pēc smagas darba dienas (vai Saeimas deputātu gadījumā -- pēc "plenārsēdes", kura ilgst 45 minūtes) aizbrauc mājās.

Saprotu politikāņu teikto, ka "koalīcijā nevaram vienoties." Tāda mums tā politiskā iekārta ir, ka galvenā iestāde visā republikā ir Satversmē nekur neparedzētā koalīcijas padome. Tajā ir Vienotība un "zaļie zemnieki," kuriem koalīcija ir tāds ērts atspēriena punkts, lai atsevišķi ministri varētu savā jomā turpināt šeptēšanos, bet nekas vairāk tā nav. Un tā nu mums ir pašreizējā mazākumvaldība, kuru pārstāv Vienotība un vislatvieši. Lemberga komanda tomēr ir krietni vairāk opozīcijā nekā valdībā. Taču tas nav arguments. Ar ko Vienotība taisās doties uz nākamajām vēlēšanām? Oi, piedodiet. Mēs bijām pārāk vārgi, vārgulīgi, nemākulīgi, negriboši, nevaroši, piekāpīgi, pretimnākoši, gļēvi, glupi, nezinoši? Jo tā jau bija vieglāk, tas jau galu galā nekas, ka ZZS pārstāvošs ministrs seko visiem "labākajiem" principiem par savu radinieku salikšanu visos iespējamos amatos (un, protams, ne jau ministrs pats personīgi, bet kurš mūsu feodālajā sistēmā teiks nē ministra māsai vai citai radiniecei?). Tas jau galu galā nekas, ka mūsu "koalīcijas partneri" balsoja pret koalīcijas lēmumiem atkal un atkal un atkal un atkal. Tas miera mika, kurš patlaban atrodas premjerministra krēslā -- pieļauju, ka cilvēks nav stulbs, augstākās izglītības iestādēs mācījies, Eiroparlamentārietis bijis. Bet sasodīts un velna sašķaidīts, Dombrovski, vai neko citu nav iespējams izdarīt, kā plātīt rokas un kunkstēt, ka citādi nevarēja? Vai tiešām Jūs esat tik liels zaķapastala, ka Jūs nevarat atklātā tekstā pateikt nē, Auguli, tā mēs demokrātiskā un tiesiskā valstī nedarām? Nē, Brigmani, ja reiz ir koalīcijas līgums, tad nav brīv rīkoties kā vien pašam katrā mirklī tiek labāk esam vai kā no Puzes tiek pateikts priekšā? Ja kas, tad nē, Golde, mēs neparakstām slepenus līgumus ar oligarhiem un pēc tam tos neslēpjam. No kā Jums ir tik ļoti bail, Dombrovskis? Kritīs Jūsu valdība, OK, kritīs. Pasaule tāpēc nebeigsies. Vispār Vienotības nevarība liek domāt, ka varbūt točna vajag ļaut saskaņiešiem kādu laiku pasaimniekot, lai parāda, ko viņi prot. Kaut kur augstākos sabiedriski politiskajos plauktos, protams, var bažīties, ka SC/ZZS/LPP koalīcija būtu pret Krieviju pavērsta un uz visiem "treknajos gados" iedibinātajiem nedarbiem (lai neteiktu noziegumiem) tendēta jau atkal, bet zemākajos plauktos tomēr jāsaka johaidī, līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl ir atlikuši trīsarpus gadi. Dombrovskis ir teicis, ka viņš grib šajā koalīcijā nostrādāt visu minēto laiku. Un rokas nolaižas. Jo Latvija tik daudzos rādītājos Eiropā ir vissliktākā valsts, viszemākā valsts, visnespējīgākā valsts. Arī iekšzemē, kā redzējām vakar, ceļi brūk, jostas ir savilktas tik cieši, ka naba tagad bāžas laukā pa dibena caurumu, bezdarbs joprojām ir divos ciparos, inflācija atkal ir sākusi rēgoties, nodokļus Vienotība atkal ir pacēlusi, un vienīgais, ko miera mika ir varējis bilst ir tas, ka varbūt kaut kad 2013. vai 2014. gadā būs labāk.

Nāktu pie manis ļaudis no SKDS vai Latvijas faktiem jautāt, par ko es balsotu, ja vēlēšanas būtu rīt, es teiktu, ka es uz vēlēšanām pirmo reizi mūžā nedošos vispār, jo man ir līdz kaklam tas, kas valstī darās. Tāpat, kā Žanetai, arī man visa milzīgā un nebeidzamā melošana ir apriebusies līdz vēmienam. Šodien publicēta aptauja, kurā redzams, ka Vienotības reitings ir stabili samazinājies. Ne nepelnīti. Jo kaut kādā brīdī tomēr Vienotības ļaudīm ir jāatceras, ar ko viņu priekštece partija tika dibināta pirms astoņiem gadiem ar kapeikām -- ar pārliecību, ka Latvijas Republikā var būt godīga, tiesiska un efektīva pārvaldes sistēma. Pašreizējā izpildījumā Vienotībai no tā nav palicis ne smakas. Un par to ir ļoti, ļoti žēl. Ceru, ka Žaneta Jaunzeme-Grende turpinās runāt par to. Manā radio raidījumā, Grendes kundze -- vienmēr laipni.

pirmdiena, 2011. gada 21. marts

Par televīzijas skatīšanos

Labdien, lasītāji!

Šodien presē ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sākusi raizēties par tā dēvēto reģionālo televīziju likteni laikā, kad to piedāvātais saturs nacionālajā līmenī izrādījies nekonkurētspējīgs. Lasītāji zinās, ka jau kādu laiciņu reģionālo televīziju radīts saturs tiek demonstrēts Latvijas televīzijas 7. kanālā. LTV boss Edgars Kots ir teicis, ka šos raidījumus skatās ļoti maz cilvēku. Būtībā ar to arī būtu jābūt pateiktam visam -- LTV skatītāju skaita sarukuma dēļ ir atteikusies no raidījuma "100. pants" (lai gan ne no acīmredzot populārākā preses kluba). Loģiski, ja raidījums "nevelk," tad LTV samazinās reklāmas ienākumi ar visu no tā izrietošo, un tādam raidījumam televīzija pasaka "čau".

Taču tik vienkārša šī situācija nav, jo reģionālo televīziju raidījumi nav ārvalstu seriāls, no kura tā vienkārši var atkratīties -- te ir runa par tā dēvēto valsts pasūtījumu un reizēm visai miglaino pārliecību par kultūru, tautiskumu un visu pārējo, kas ir tam apakšā. Reģionālo televīziju piedalīšanās "lielajā" televīzijā laika gaitā ir nodrošināta dažādos veidos, patlaban LTV7 tām atvēlēts laiks agri no rīta, tad pusdienlaikā un vēl pēc tam salīdzinoši vēlā vakarā. Atzīstos godīgi, es nekad šos raidījumus neesmu redzējis, no rīta es lasu avīzes, pusdienlaikā es strādāju, un pēc 22.10 es vai nu skatos kaut ko diskos vai jau guļu. Taču kolēģe Anda Rožukalne ir pateikusi, ka saturs ir "traģisks," tajā dominē "pseidonotikumi un krimiķi." To, ka ar kvalitāti var būt problēmas, ir atzinuši arī atsevišķi reģionālo televīziju pārstāvji, lai ganviņi arī ir jautājuši par to, kā tiek pētīti attiecīgie reitingi. Jautājums ir par to, ka LTV reitingus mēra četros Latvijas novados, bet reģionālās televīzijas pārstāv astoņus dažādus apraides reģionus. Vienādi vai otrādi, NEPLP šefs Kleckins ir teicis, ka likvidēt reģionālās televīzijas nebūtu labi, tāpēc ir vajadzīga apmācība.

Baidos, ka te ir jāsaka viena ļoti vienkārša lieta: Nekas nesanāks.

Jo pamatu pamatos Latvijas reģionālās televīzijas var būt ekonomiski pamatotas savā pilsētā vai reģionā, ja vien ir pietiekami daudz reklāmdevēju un citu ienākumu avotu. Ir vietas Latvijā, kur tas rada jautājumus par to, ko Anda Rožukalne ir nodēvējusi par "imitāciju tam, kas vajadzīgs varai." Taču lielākais jautājums ir cits: Kāpēc kādam Preiļos būs interesanti skatīties kādu vietēja rakstura notikumu no Tīnūžiem? Un vēl vairāk, cik bieži Preiļos vai Tīnūžos notiek kaut kas tāds, kas patiešām ir interesanti visas valsts līmenī un tāpēc ir loģiski demonstrējams nacionālā televīzijas kanālā? Baidos, ka reti.

Kas attiecas uz kvalitāti, žurnālisti kokos neaug, televīzijas žurnālisti ne tik. NEPLP var rīkot apmācības, bet labākajā gadījumā tās būs ik pa reizei, un diez vai kaut kas tāds tiks iemācīts, kura dēļ piepeši kvalitāte visās reģionālajās televīzijās uzlabosies kā ar burvja mājienu. Ja NEPLP tiešām vēlas palīdzēt, tad tai būtu jānodrošina finansējums profesionāliem ziņu cilvēkiem, kuri ierodas attiecīgajā televīzijas stacijā un tur pavada ne tikai vienu pēcpusdienu, bet gan vairākus mēnešus vai pat gadu. Tas ļautu iepazīties arī ar katras televīzijas specifiku, jo runa nav tikai par cilvēkiem, runa ir arī par tehniku, un televīzijas tehnika tomēr ir pietiekami dārgs prieks. Bagātas televīziju kompānijas piedāvā ļoti spilgtu produktu, bet tas arī attiecīgi maksā. Arī tas ir jautājums par to, kas tiek demonstrēts LTV, jo pati centrālā televīzija, lai arī ne bez grūtībām, tomēr lielākoties nodrošina produktu, kurš vismaz tehniskā izpildījuma ziņā ir ļoti labā kvalitātē. Ja tūlīt pēc profesionāli pārraidītas hokeja spēles parādās sižetiņš no kādas reģionālās televīzijas, kurš liekas esam filmēts ar mājas kvalitātes videokameru, kuras operatoram ir trīcošas rokas, un kameras priekšā stāv neprofesionāls cilvēks un cenšas visus pārliecināt, ka nu būs stāstāms kaut kas svarīgs -- nu, nesanāks kvalitātes salīdzinājums, nesanāks nemaz.

Par to, ka televīzija nedrīkst fokusēties tikai uz Rīgu, es nestrīdos, lai gan būsim godīgi -- vismaz politiskajā un ekonomiskajā ziņā, tieši galvaspilsētā notiek nospiedošs pārsvars visa tā, kā dēļ ir vērts taisīt televīzijas sižetu. Taču drīzāk būtu jābūt tā, ka Latvijas televīzijai ir savs korespondentpunkts Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē, un tur korespondenti meklē to, kas ir interesanti valsts līmenī, kā arī nodrošina nepieciešamo kvalitātes līmeni izpildes ziņā. Saku vēlreiz -- patiešām profesionāli cilvēki reģionālajās televīzijās kokos neaug un no debesīm nekrīt. Un pietiekami daudzos gadījumos tomēr nav arī īsta ekonomiska pamatojuma tam, kāpēc mazpilsētā ir vajadzīga televīzija. Ja tā raida pāris reizes nedēļā ar informāciju, kas ir vajadzīga attiecīgās mazpilsētas iedzīvotājiem, tad OK (lai gan arī tad ir jautājums par to, kas sedz apraides izmaksas). Ja tā vēlas piedalīties nacionālā satura veidošanā, tad ir tomēr vajadzīgs konkrēts kvalitātes līmenis. Ja tas netiek nodrošināts, tad, manuprāt, LTV ir ļoti pamatotas tiesības no šāda satura atteikties.

Jauku visiem atlikušo dienu.

sestdiena, 2011. gada 19. marts

Dieva tā kunga iPod aplikācijas, MP3 kolekcija un Facebook konts

Labdien, lasītāji!

Uzjautrina, bet patiesībā nemaz tik ļoti, ziņa, ka Saldus pusē ļaudis, kas organizē rokfestivālu "Saldus saule," ir nolēmuši, ka uz brīdi festivālā piedalīties aicinātā somu rokgrupa Lordi tomēr netiks aicināta piedalīties festivālā. Kāpēc? Jo, tā mums ziņots medijos, 11 garīdznieki, kuri tā vai citādi ir saistīti ar minēto pilsētu, ir iebilduši. Rakstu "tā vai citādi," jo visā Saldus novadā ir knapi 30 tūkstoši dvēseļu, jādomā ka daļa minēto ganu to apkalpo kā vienu no vairākām vietām, kur tie darbojas. Bet, tādējādi vai citādi, melnsvārči ir nolēmuši, ka Lordu mūzika ir "destruktīva." Pēc tam, kad festivāla organizētāji nolēma atteikties no Lordiem, mācītāji priecājās: "Saldus ir mūsu pilsēta, un mums jārūpējas par tās garīgo labklājību." Nu, cik ļoti jauki.

Nedz Saldus novada mājaslapā nedz arī Biļešu paradīzes mājaslapā nekas īpašs par gaidāmo festivālu patlaban nav teikts -- vienkārši ziņa, ka būs un viss. Zināms, pasākums notiks Saldus Kalnsētas parkā, biļetes maksās 15 un 10 latus. Rokfestivāla lapā Draugos.lv varam uzzināt tikai to, ka "uz vairākām skatuvēm uzstāsies labākie pašmāju rokmūzikas izpildītāji un grupas, kā arī pasaulslaveni ārzemju viesi. Festivālā 8. jūlijā uzstāsies arī pašmāju pagānmetāla grupa "Skyforger". No "pasaulslavenajiem ārzemju viesiem" acīmredzot festivāls jau paguvis atbrīvoties. Tā vietā notiek priecāšanās par "pagānmetāla" grupu.

Laikam tomēr ir jābūt uzjautrinātam. Saldus puses garīdznieki ir nolēmuši satraukties par somu rokgrupu, kura nekad, tajā skaitā arī tad, kad viņi uzvarēja Eirovīzijas konkursā (tas, ja gadījumā Saldus melnsvārčiem ir paslīdējis garām, ir tāds liels dziedāšanas festivāls, kurš reizi gadā notiek kādā Eiropas pilsētā un pēc tam darba ļaudis balso par sev tīkamāko dziesmu -- pirms pāris gadiem tīkamākie bija Lordi) -- lūk, pat tur viņi nekad nav slēpuši to, ka paši sevi aprauga ar ļoti krietnu humora devu. Grupas vadītājs, "Misters Lordi," ir paskaidrojis, ar ko viņš un kolēģi nodarbojas: "Saliec kopā grupu, kuru tu vēlies redzēt uz skatuves. Komponē dziesmas, kurām tu labprāt dziedātu līdz. Tas būtībā ir viss, ko mēs darām." Nezinu, kas Saldus melnsvārčiem tur nepatīk. Savukārt "Skyforger," kuri reizēm dzied par tradicionālajiem latviešu dieviem un dieviņiem -- tur garīdzniekiem nekas nav iebilstams? Grupa, kura pilnīgi noteikti neatbalsta baznīcas jēdzienu "viens vienīgs Dievs" -- tas ir OK, bet somu grupa, kura dzied smago metālu, pie tam savā daiļradē lietojot pat ļoti garīdzniecisko vārdiņu "aleluja" -- tā nu ne? Jāsaka, prātiņ, nāc mājās. Vai arī varbūt -- liekulība melnsvārcim nav pati atraktīvākā no rakstura īpašībām.

Un vēl. Nevienu Skyforger dalībnieku nepazīstu, bet, ja pazītu, es viņiem teiktu Veči, arī Jums nav ko meklēt uz skatuves, kuras saturu ir noteikusi reliģiska cenzūra. Tās senās baltu ciltis, par kurām Jūs dziedat savās dziesmās, tieši cīnījās pret jēdziena "viens vienīgs Dievs" ieviešanu baltu teritorijās, un te nu mēs redzam, cik "tālu" nākamajos 1000 gados esam tikuši. Esam tikuši tik tālu, ka rokfestivāla repertuāru diktē rakstu mācītāji un nevis cilvēki, kuri kaut ko sajēdz no roka mūzikas. Citiem mūziķiem Saldus festivāls šogad būtu jāboikotē un konkrēti.

Jo vai kāds tiešām tic, ka Dievs savās debesīs kolekcionē MP3 klipus no interneta un ir nolēmis, ka Viņam Lordi nepatīk (Viņš tajā gadā Eirovīzijā balsoja par mūsu pašu Cosmos puišiem, jo, kā mēs visi zinām, Dievs ir latvietis un puiši no Cosmos taču tik smuki nodziedāja tik mīļu dziesmiņu par sirsniņu, piedevām komplektā ar lelli)? Vai Dievam ir iPad un iPhone un Viņš tikpat azartiski, kā visi pārējie, meklē aplikācijas? Vai Viņam ir savs Facebook konts? Ko Viņš dara, ja kāds Facebook klients Viņu "pabiksta"? Vai viņš biksta pretī? Vai Dieva bikstīšana nav daudz spēcīgāka par grēcīga cilvēka bikstīšanu? Bail domāt.

Šajā kontekstā jāmin arī kaut kas no jaunākā britu žurnāla The Economist numura. Gribu ļoti uzsvērt, ka šoreiz tekstu neesmu rakstījis es vai mistiskais "KS," par kuru pēdējās dienās tik lielu histēriju ir cēlušas tādas anonīmas personas, kā Kurmītis/Andris_2 u.c. Runa ir par grāmatas recenziju. Britu profesors Edvards Dolniks ir sacerējis grāmatu, kas saucas "Pulksteņa mehānisma Visums: Īzaks Ņūtons, Karaliskā asociācija un modernās pasaules piedzimšana." Grāmatā stāsts ir par rietumu civilizācijas pirmajiem zinātniekiem. Recenzents raksta: "Varētu padomāt, ka 17. gadsimts nav pats redzamākais kandidāts titulam 'ģēniju laikmets.' Tā bija pasaulē, kurā visi bijās Dieva un pilnīgi viss, sākot ar plūdiem un beidzot ar komētām, bija uzskatāms par greizsirdīgas un bargas dievības neizdibināmās (un neapstrīdamās) gribas izpausmi." Šajā pasaulē dzima tādi zinātnieki, kā Gotfrīds Lībnics, minētais Ņūtons un Johans Keplers, un tieši par spīti pārliecībai, ka viņi ir ķeceri, šie cilvēki pierādīja, ka pasaulē ļoti daudz kas notiek tāpēc, ka tā ir iekārtota pati pasaule. Ja gribat, tāpēc, ka Dievs to tā radīja, bet vēl ticamāk tāpēc, ka ir tādas lietas, kā fizika, ķīmija, ģeoloģija un matemātika, ar kuru palīdzību var pierādīt, ka kaut kas konkrēts notiek konkrētu cēloņu, nevis nezināmas dievības gribas dēļ. Ņūtona šedevrs Philosophiae Naturalis Principia Mathematica (Dabas filozofijas matemātiskie principi) sacerēts 1687. gadā, tātad -- pirms 324 gadiem, bet tajā aprakstītie principi vēl šobaltdien veido pamatni tam, ko cilvēki zina par pasauli. Ņūtona aprakstītie vienādojumi tiek izmantoti tiltu celšanā, kā arī kosmonautikā. Taču garīdzniekiem viņš nepatika, jo viņš apstrīdēja to, kas bija rakstīts bībelē, tajā skaitā arī to, ka viss tas, ko mēs ap sevi redzam, tika izveidots sešu dienu laikā, pēc kurām Dievs atpūtās un droši vien Facebookā paspēlējās ar savu fermu (tas nekas, ka Facebook kā tāds parādījās tikai vairākus tūkstošus gadu vēlāk -- Dievam nekas nav neiespējams).

Zināmā mērā viena cilvēces daļa laikā kopš Ņūtona ir regresējusi. Manā dzimtenē Amerikā ir viens kristietības spārns, kurš ir pārliecināts, ka viss zināmais ir bībelē, ka tajā pilnīgi katrs vārds ir burtiska patiesība, un bībele patiesībā ir vēstures grāmata, kurā viss ir izstāstīts no a līdz z. Ir patiešām uzjautrinoši vērot, kā šie ļaudis pinas skaidrojumos par to kā, ja pasaule tiešām ir tikai 7000 gadu veca, jo "tā ir teikts bībelē," būtu skaidrojami, piemēram, dinozauri. Taču salīdzinājums ar zinātni šiem cilvēkiem tomēr nekad nenāks par labu. Nav pasaule 7000 gadu veca. Tā ir miljardiem gadu veca. Tas neatņem iespēju ticēt augstākam spēkam, bet nekur bībelē nav rakstīts, "Tev būs iet un tapt pēc iespējas nezinošākam un stulbākam." Un kaut kas no bībeles būtu krietni jāpievelk aiz matiem, lai tur atrastu "Tev būs iet un neļaut rokgrupai no Somijas uzstāties uz savas skatuves, bet tas nekas, ka tur uzstāsies kāds, kas sevi apraksta ar vārdu 'pagāns.'"

Saldus rokfestivāla rīkotāji ir smagi kļūdījušies, un viņi būtībā ir nolieguši visu to, kas ir roknrola mūzikas pamatā. Vai kāds var iedomāties, ka Miks Džegers, Stīvens Tailers vai Roberts Plānts (Saldus melnsvārčiem paskaidrošu -- attiecīgi grupas Rolling Stones, grupas Aerosmith un grupas Led Zeppelin solisti) būtu akceptējuši domu, ka garīdznieks var noteikt, ko un kur un kad viņi dzied? Nu, nē. Saldus rokfestivāla rīkotājiem vajadzētu smagi, smagi kaunēties.

Un, starp citu, Lordi jau reiz Latvijā uzstājās, tas bija 2007. gadā Sapņu fabrikā. Ja atmiņa neviļ, toreiz pat Romas katoļu kardinālam nekas par to nebija sakāms.

Jauku visiem dienu!

ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

Ragana un viņas nedarbu rezultāts

Labdien, lasītāji!

Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece ir teikusi, ka tie, kuri prasa viņas atkāpšanos sakarā ar to, ka viņa pirms kāda laika, šķietami, viltoja vai lika viltot Saeimas Juridiskās komisijas protokolu par likumprojektu, kas kriminalizētu politisko partiju finanšu pārkāpumus, nodarbojoties ar "raganu medībām." Nu, labi. Tādā gadījumā es teikšu, ka Vineta Muižniece ir ragana, un viņas lāsti un nedarbi no pagājušās Saeimas laikiem ir atstājuši pēdas arī tajā sasaukumā, kāds mums ir uzsēdies uz kakla patlaban. Uzreiz, protams, steidzos pateikt, ka vārdu "ragana" es šeit lietoju pārnestā un folklorizētā nozīmē. Nedomāju, ka V. Muižniece naktī jāj uz slotas kāta. Taču viņas nedarbi minētajā jautājumā tomēr bija pavisam ļauni.

Jo tagad, lūk, Saeimas "gudrās galvas" atkal ākstās ar minētā likumprojekta pieņemšanu. Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ir teikusi, ka acīmredzot pašreizējam projektam atbalsta nav, jo sēdē, kurā tas ticis apspriests, sevišķi intensīvi pret to ir uzstājies "zaļo zemnieku" pārstāvis (un, ja kas, kādreizējā valsts otra augstākā amatpersona) Gundars Daudze. Ziņots arī, ka ZZS un arī Šlesera biznesa projekta ļaudis no PLL ir teikuši, ka likumprojektu nevar apspriest tāpēc, ka abās frakcijās tik ļoti ir nomainījies personāls un cilvēkiem vienkārši nav bijis laika izlasīt likumprojektu tā, lai par to varētu spriest. Acīmredzot tos, kuri tā apgalvo, netraucē doma, ka tas laikam nozīmē, ka jaunie deputāti ir visnotaļ dumjas personas, kuras neprot lasīt. It īpaši "kultūrā," kurā visbiežāk lēmumu par to, vai balsot par vai pret, "gudrās galvas" pieņem atbilstoši vienam rokas pirkstam, kurš pavērsts augšup vai lejup, tas nu reiz nav arguments.

Un te nu ir jāuzdod viens pavisam elementārs jautājums: Kāpēc jebkura, kaut viena ievēlēta amatpersona Latvijas republikā gribētu pretoties domai, ka krāpšanās politiskās finansēšanas lietā ir kriminālnoziegums? Kremļa interešu bīdītāji Latvijā no "Saskaņas" centra ir bilduši, ka acīmredzot, ja projekts tiks pieņemts, tūlīt aiz restēm nonāks vesela strīpa nevainīgu cilvēku, bet tas ir tik idiotisks arguments, ka grūti spriest, ko par to teikt, izņemot to, ka acīmredzot arī SC rindās ir lieli dumiķi, kuri nav pamanījuši, ka pirms nonākt cietumā, cilvēkam tomēr vispirms ir jāiziet cauri tiesas procesam, un tur ir tāds jēdziens, kā "pierādījumi". Varbūt deputātam Kravcovam tas joprojām ir pārāk sarežģīts vārds, bet Urbanovičs taču to saprot. Tāpēc saku vēlreiz -- idiotisks apgalvojums.

Bet laikam jau saprotams, diemžēl, diemžēl saprotams. Nesaku un neapgalvoju neko konkrētu, jo nevaru zināt, bet kādreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pārdomas par minētās politkustības saitēm ar kaimiņvalsti Krieviju tomēr bija vērā ņemamas. Varbūt tur ir noticis kaut kas tāds, kas patlaban būtu administratīvi, bet pēc likumprojekta pieņemšanas -- kriminālsodāms? Ja nē, tad kā skaidrot opozīciju no apvienības, kuras programmā pats pirmais punkts runā par nepieciešamību "samazināt motivāciju korupcijai"?

Tas pats jautājums, diemžēl, nav jāuzdod par "zaļajiem zemniekiem" un viņu tēvu, sponsoru, krusttēvu un dievu Puzē. Nedz arī par PLL, kuru veido tās divas partijas, par kurām agrāk vai vēlāk arī pēdējā tiesas instance visnotaļ noteikti pateiks, ka jā, čabulīši, laikā pirms 9. Saeimas vēlēšanām Jūs krāpāties un ar uzviju, un tāpēc laiks atmaksāt naudiņu. TP gadījumā, ja tas nozīmēs bankrotu, tad ļoti žēl, bet par to vajadzēja padomāt toreiz. Taču jautājums par Administratīvās tiesas procesu ir ļoti skaidrs. Ja partija nogrēkojās, tas nozīmē, ka nogrēkojās arī partijas pārstāvji. Un skaidrs, ka viņi gan nevēlas krimināllikuma pantu, kurā ir teikts, ka par partiju krāpšanos kāds ir konkrēti atbildīgs.

Rokas nolaižas domājot par to, ka ar šo Saeimas sastāvu ir jāsadzīvo vēl trīsarpus gadu garumā. Latvijā patlaban ir mazākumvaldība, kurā ir Vienotība un Visu Latvijai. "Zaļie zemnieki," lai arī ko par to gvelztu vai negvelztu Brigmanis, ir opozīcijā. Atliek secināt, ka 3. oktobrī būs jāsāk vākt parakstus par Saeimas atsaukšanu. Nekur nav teikts, ka nākamā būs labāka, bet kaut kad tomēr mums ir jānonāk pie parlamenta, kurā vairākums, ne mazākums, ir par godīgu politiku un tiesiskumu. Šoreiz vēl neizdevās. Ragana savu ir padarījusi.

Jauku visiem atlikušo dienu!

trešdiena, 2011. gada 16. marts

Visi dara tā

Labrīt, lasītāji!

Vakar Latvijas radio uzstājās Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un cita starpā viņam tika jautāts arī par ēnu ekonomiku mūsu valstī. Šī, protams, ir lieta, par kuru centrālās bankas šefs ir runājis daudz un dikti. Ēnu ekonomika: Slikti. Taču tad sekoja šāda domu apmaiņa:

Radio žurnāliste: "Ceļot tos nodokļus arvien uz augšu, kaut kā arvien vairāk parādās to interesentu, kas interesējas par iespējām kaut kā tos nodokļus apiet un nemaksāt, un tajā pašā laikā mēs esam tā secinājuši, ka patiesība mēs šajā ēnu ekonomikā piedalāmies nu, gandrīz it visi. Nu, kaut kādu čekiņu kaut kur nepaprasām, vai teiksim, nezinu, auklītei samaksājam algu un nekādus tur nodokļus nemaksājot. Kā Jūs pats, varat likt roku uz sirds un teikt, ka Jūs tiešām ēnu ekonomikā nepiedalāties pilnīgi nekādā veidā?

Latvijas bankas prezidents: "Nu, es ļoti cenšos to nedarīt, man faktiski, laikam, vienīgais ... vienīgais, kas, tā teikt, pie manīm šad tad palīdz ziemā sniegu notīrīt cilvēks un saņemt šos te 100 latus. Tā ir vienīgā iespēja, vai ne, kādā veidā viņam druscītiņ nopelnīt, ja tie to uzskata par ēnu ekonomiku, nu, tad ... bet es saprotu, ka laikam cilvēkiem, kas atnāk un vienkārši saskalda malku un notīra sniegu, ja viņi nesaņem vairāk nekā 200 latus, ja nemaldos, sava darbība nav jādeklarē."

Nu, acīmredzot centrālās bankas vadītājam sirdsapziņa ir tīra, bet tikai tādā gadījumā, ja viņš ir pārliecināts, ka cilvēks, kurš no viņa saņēma 100 latus par sniega tīrīšanu, tikai vēl vienu reizīti no kāda cita saņēma 100 latus par sniega tīrīšanu un pēc tam sēdēja mājās un vairs nedarīja pilnīgi neko, lai tikai kaut kur nesaņemtu 201. latu, jo tad būtu jādeklarējas un tad laikam būtu jautājumi par to, kur nauda ņemta un kāpēc par to nav maksāti nodokļi.

Taču būtībā te ir nopietnāks jautājums par to, ka Latvijas bankas vadītājam nu nenāktos cilvēkiem maksāt algu "aploksnē." Jautājums ir par to, ka acīmredzot patlaban mūsu pārvaldes iekārtā ļaudis ir gatavi jautājumā par ēnu ekonomiku un korupciju paraustīt plecus, sāji pasmaidīt, un nodziedāt pantiņu, kas saucas "visi dara tā." Rimšēviča pārdomas par sniega tīrīšanu seko līdzīgām pārdomām no kultūras ministres par naudu, kas zem galda maksāta dakterim (jo "man nebija citas iespējas, jo es nevaru eksperimentēt ar bērniem"), kā arī no premjerministra par naudu, kas zem galda maksāta ... nu, lai premjerministrs pats pastāsta: "Nu, ārstiem, šķiet, nē, bet deviņdesmitajos gados kaut kas ar Ceļu policiju ir bijis, jā."

Mans mērķis nav teikt lielu fui no kristāltīra kalna. Arī es esmu devis naudu dakteriem, tajā skaitā nelaiķim dermatologam Krastam, kurš manu veselību glāba pietiekami konkrēti, par to pēc oficiālajiem rādītājiem saņēma pārdesmit kapeikas, un vienmēr gaiņājās, kad centos samaksāt vairāk, tā teikt, pēc nopelniem. Vienreiz tas beidzās ar to, ka es viņam nometu piecīti uz galda un metos laukā no kabineta. Viņš man skrēja pakaļ, bet es biju jaunāks un ātrāks. Viņš mani nenoķēra Tāpat, kad iemainījos pašreizējā dzīvoklī, māklere atklātā tekstā pateica, ka 10 procenti no naudas, ko es viņai maksāju par papīru kārtošanu aizies tā, lai papīri tiktu nokārtoti dažu dienu, nevis dažu mēnešu laikā. Ja dušā netek ūdens un nāk santehniķis, man pašas mazākās rebes ir par to, vai viņam ar papīriem viss ir kārtībā (lielākas rebes ir par to, ka vismaz Rīgā, šķiet, ir pagrūti atrast santehniķi, kurš poņē po latiški).

Bet es neesmu kultūras ministre, premjerministrs vai centrālās bankas vadītājs. Ja kādreiz kandidēšu kļūt par Valsts prezidentu, metiet man visi to acīs -- Streips santehniķim maksāja nedokumentētu naudu. Taču no minētajām amatpersonām es tomēr būtu gribējis, ja reiz pateikts "A" (es piedalījos korupcijā), tad arī tiek pateikts "B" (es atvainojos, tā nevajadzēja). Tā vietā Ilmārs Rimšēvics nolēma taisnoties, ka viņš cilvēkam zem galda samaksāja tikai vienu daļu no tā, kas nepieciešams, pirms cilvēkam radīsies problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu, bet premjerministrs ārpus atzīšanās, ka viņš ceļu policistam ir maksājis kukuli, par to neteica vairs neko. Protams, mūsu politiskajā "kultūrā" būtu par daudz prasīts, lai kāds rīkotos tāpat, kā tautiete Zviedrijā, kura no ministres amata morāles apsvērumu dēļ aizgāja tad, kad tapa atklāts, ka viņa ir ieguvusi dzīvokli pavisam likumīgā veidā, bet tādā, kas nav pieejams visiem mirstīgajiem. Bet tomēr.

Te ir iemesls, kāpēc Saeimas "popularitātes" reitings joprojām ir aptuveni turpat, kur "popularitātes" reitings ir lapsai vistu kūtī. Jo kolēģei Latvijas radio bija pilnīgi pareizi teikt, ka šī ir sērga, kas ir ar plašiem taustekļiem mūsu republikā. Bet pārvaldes sistēmā ļoti reti ir redzams kaut kas, kas liecinātu, ka ievēlētās amatpersonas īpaši to vēlas ārstēt. Nē, "gudrās galvas" cīnās pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, tās joprojām amatos bīda radiniekus un citus "savējos," tās pieprasa kompensāciju par dzīvokli, kurās tās patiesībā nemaz tik ļoti nedzīvo ("jo man pienākas") -- ja tāda ir zivs "galva," vai tad ir brīnums, ka zivs iekšpusē "ēnu ekonomikas" īpatsvars valstī ir kaut kur ap 30 vai pat 40 procentiem?

Ilmāram Rinkēvičam, ja viņš tik tiešām jūtas neērti par to, ka nav varējis Latvijas radio žurnālistei apliecināt, ka viņš, Latvijas bankas vadītājs, nudien nepiedalās ēnu ekonomikas pasliktināšanā, patiesībā vajadzētu aiziet no amata, lai apliecinātu, ka nudien, nudien tā nevajag. Vai vismaz, ja reiz viņš 100 latus maksāja zem galda cilvēkam kas cirta malku un raka sniegu, vēl vienus 100 latus vajag noziedot organizācijai Delna, kura tieši stāv par to, ka tā nevajag, jo galu galā, tas cita starpā rāda ļoti sliktu piemēru citiem.

Droši vien tagad žurnālisti visām amatpersonām pēc kārtas jautās par to, vai kādreiz darīts ne tā. Tas būs analogi amerikāņu žurnālistiem, kuri pēta, vai pašreizējā politikāņu paaudze kādreiz dullajā jaunībā ir paprovējusi narkotikas. No tā radās kādreizējā ASV prezidenta Bila Klintona smieklīgais paziņojums, ka marihuānu viņš ir pīpējis, bet nav ievilcis plaušās. Taču nekad Bils Klintons neteica, ka tas viss bija OK un bērniņi Amerikā -- viņiem vajadzētu darīt tāpat. Latvijas bērniņiem, savukārt, nu jau trīs amatpersonas ir pateikušas, ka tad, kad vajag, var arī maksāt kukuli vai naudu zem galda. Un tas nu reiz diez kas nav.

Jauku visiem dienu!

otrdiena, 2011. gada 15. marts

Par tautas skaitīšanu un ministru mainīšanu -- pārdomas otrdienā

Labrīt, lasītāji!

Presē ziņots, ka lielās tautas skaitīšanas ietvaros internetā saskaitījies krietni lielāks pulks ļaužu nekā bija paredzēts -- aptuveni 600 tūkstoši cilvēku, kas esot aptuveni 30 procenti no visiem iespējamajiem. Malači. Taču šajā kontekstā rodas lūk, kāds jautājums: Ja jau tā, tad kāpēc procesu nepagarināt vēl pa kādu nedēļu vai pusotru? Nezinu, varbūt Centrālajai statistikas pārvaldei rīcībā ir pārliecinoši dati par to, ka internetā piereģistrējās visi vai gandrīz visi no tiem, kuriem priekš tam bija visa nepieciešamā prasme, tehnika, interese u.tml. Savukārt manā dzīves orbītā ir divas personas, kurām ir viss nepieciešamais, bet kuras tā arī nepiereģistrējās, vienā gadījumā tāpēc, ka lielākoties attiecīgajā laika posmā atradās dziļos laukos, kur internets ir minimāli vai tā nav vispār, bet otrā tāpēc, ka darbs visu laiku ķēra darbu un neatradās laika. Varbūt CSP derētu no skapja izvilkt gliemezīti, kurš reklamē tās darbu laikā pirms vēlēšanām, un uztaisīt krāšņu reklāmu (cik nu krāšņa tā var sanākt ar gliemezīti), un skaitīšanu internetā izreklamēt pavisam dūšīgi, lai to turpinātu vēl kādu brītiņu. Jo, redziet, tautas skaitīšanas organizētāji šajā kontekstā ir paguvuši paziņot vienu, ļoti zīmīgu lietiņu: Lai arī internetā piereģistrējās teju vai trīsreiz vairāk darba ļaužu nekā bija paredzēts, budžets tiem, kuri tagad siros pa darba ļaužu mājām, lai viņus skaitītu uz vietas ... nebūs mazāks. Lai arī, acīmredzot, apmeklējamo māju skaits tomēr būs krietni mazāks. Protams, mūsu pārvaldes sistēmā tas nav nekas neparasts -- reiz nauda iedota, krampjaini tā jātur nagos, jo citādi nākamajā reizē varbūt nedos. Bet patlaban, kad joprojām mums visiem josta ir jāsavelk vēl bišķīt ciešāk un tad vēl čut čut ciešāk par to, interneta process šķiet cenas ziņā pat ļoti izdevīga alternatīva tam, ka cilvēkiem pavasara palu un kūstošā sniega laikā ir jābrien pa visu republiku. Vērts padomāt.

***

Vērts padomāt arī par šajās dienās valdošās "elites" kuluāros izskanējušo domu, ka tuvojas tas brīdis, kad derētu nomainīt vienu otru valdības ministru. Vai arī, pareizāk sakot, nav īpaši vērts par to domāt, jo nekas tamlīdzīgs nenotiks vis. Nenotiks par spīti tam, ka ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska kontā visas kļūdiņas, pārteikšanās, minstināšanās u.tml. jau ir sasniegušas pavisam kritisku masu tajā virzienā, kas saucas apšaubāma kompetence. Par spīti tam, ka atsevišķi "zaļo zemnieku" ministri tā arī nevar saprast, kāpēc dažādos amatos nevar likt dažādus un dažādas pakāpes radiniekus. Raugi, viens no viņiem ir aizrunājies pat tik tālu, ka laiks atjaunot valsts uzņēmumu padomes, laikam jau tāpēc, ka radinieku un citu "savējo" ir tik daudz, ka visiem pie valsts pupiem nepietiek vietas. Nenotiks tāpēc, ka mums jau nav normāla valdība, mums ir divas pilnībā neatkarīgas hercogistes, kuras uz laiku ir parakstījušas nosacītu miera līgumu. It īpaši "zaļos zemniekus" tādi sīkumi, kā koalīcijas līgums, netraucē ne mirkli, ja ir laiks bīdīt savas šeptes. Netraucē arī tādi sīkumi, kā budžeta "konsolidācija," jo tā, lūk, varot notikt gan, bet tikai ne jebkādā veidā, kas saistās ar ZZS pārraudzītajām jomām, to tik ne un ne un ne. Un, jā, vēl arī cita lieta -- nedomājiet, Vienotības hercogistes cilvēkbērni, dažādos amatos likt jebkuru cilvēku, kuram kādreiz un pat visvisvisvisvisvisvisnetiešākajā veidā ir nācies saķerties ar mūsu hercogu Ventspilī, piemēram ... nu, teiksim kādreizējo Augstākās tiesas priekšsēdētāju. To gan ne. Toties pavisam priecīgi, piemēram, tiesībsarga postenī varam likt cilvēku, kurš vēl pirms zvēresta pieņemšanas ir paguvis pierādīt, ka viņaprāt, tiesībsargs drīkst runāt tikai pēc tam, kad ir ierunājušās tiesas. Valdošajai "elitei" šāds cilvēks, protams, ir pat ļoti izdevīgs. Tāpat kā pašreizējais KNAB vadītājs, kurš tik daudz laika pavada kārtodams rēķinus pats ar saviem padotajiem, ka apraudzīt nedarbus, kādi notiek "lielajā" politikā (piemēram, domājot par nu jau kārtējo reizi "neatkarīgo" deputātu Visvaldi Lāci, kurš, cik var spriest, ir ņēmis kompensāciju par dzīvokli, kurā viņš patiesībā nedzīvo) -- tam nepietiek laika.

Manuprāt, oriģināls risinājums te varētu būt viens. Nesen nācās redzēt realitātes šovu, kurā sacenšas frizieri. Pirmajā sērijā katram frizierim bija lūgts paņemt līdz savu modeli. Kad visi bija apsēdušies un sakārtojušies, raidījuma vadītāja paziņoja, ka visām modelēm ir jāraušas kājās un jādodas pie tā friziera, kurš atrodas telpas otrā pusē, respektīvi, katram frizierim tika dota pavisam cita modele. No tā, protams, friziera frizēšanas spējas nemazinājās, jautājums bija tikai par to, vai krēslā sēž "savējā" vai svešiniece. Tāpēc mans ieteikums būtu šāds: Vienotībai un "zaļajiem zemniekiem" būtu savstarpēji jāapmaina visi valdības portfeļi, kaut vai lozējot. Ja finanšu ministrs ir tik pārliecināts, ka ZZS pārraudzītajās jomās reformas nenotiek tikai "zaļo zemnieku" iecirtības dēļ, lai tad viņš ņem izglītības un/vai veselības ministriju un ķeras pie darba. Kristovskis varētu kļūt par lauksaimniecības ministru, jo govīm ir gluži vienalga, kādas kvalitātes angļu valodā runā ministrs (to redzējām ar pašreizējo ministru, kurš sākumā vaļsirdīgi atzinās, ka viņam nav tādas angļu valodas spējas, lai varētu runāt ar ļaudīm Eiropā). Tāpat Vienotība varētu ņemt savā pārraudzībā satiksmes ministriju, jo tur ir pat ļoti daudz nebūšanu un neglītumu. Tiesa, arī Vienotība nav bijusi citādi kā naska brīžos, kad posteņos ir jāsabīda "savējie," bet vismaz tā būtu pārmaiņa, jo satiksmes ministrijā ļoti, ļoti sen nav darbojies kāds, kuram, piemēram, neliktos dīvaini, ka Latvijas aviolīnijas vadītājs tik ļoti un tik ilgstoši valsti var vazāt aiz deguna, lai neteiktu -- aiz olām.

Protams, nenotiks arī tas. Valdībā visi ir iekārtojušies pavisam ērti -- tik ērti, ka valsts un sabiedrības intereses var pagrūst pavisam zem tepiķa, lai tik politikāņi var šeptēties tālāk un ne par ko neuztraukties. Piekrītu tam, ko šodien kādā laikrakstā stāsta kāds no mūsu politologiem, proti -- Vienotībai draud "Tautas" partijas liktenis kļūt par pārāk pašapmierinātu un aptaukotu veidojumu, lai no tā vairs būtu kāds labums. Tas, protams, rada jautājumu par alternatīvām šajā Saeimā (Rubiku par ārlietu ministru, Šleseru, Dievs pasargi, atpakaļ satiksmes ministrijā, Šķēli, Dievs pasargi, finanšu ministrijā, un Valēriju Kravcovu par izglītības ministru, lai bērneļiem pastāsta, kā pa fikso var iemācīties latviešu valodu tik dikti, ka pat Īrijas latvieši par to priecājas). Rada jautājumu arī citu: Kurā brīdī latviešu elektorāts ievēlēs Saeimu, par kuru nebūs nepārtrauktu jautājumu, vai tā un tās deleģētie ministri vispār ir kompetenti, lai neteiktu -- ļaunprātīgi. Kārtējo reizi šajā ziņā brāļi igauņi mūs ir apsteiguši. Arī tur premjerministrs pēc nepopulārām reformām ir ieguvis lielāko balsu skaitu. Bet igauņiem ir pietiekami liela pašcieņa, lai aptaujās par to, kam būtu jābūt par valsts prezidentu, neteiktu, ka otrā vietā būtu jābūt kriminālapsūdzētam mēram no mazpilsētas, kā tas ir pie mums.

Jauku visiem dienu.

ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

Pēdējās veselā saprāta paliekas pazudušas

Labvakar, lasītāji!

Man bijusi skrejoša diena. No rīta lekcija universitātē, kur priecājos par to, ka studentiem -- ne visiem, bet tomēr -- ar ziņu rakstīšanu veicas labāk. Pusdienas man šodien uzsauca ASV vēstniecība, paldies par to. Goda viesis -- amerikāņu autors, intelektuālis un geju tiesību aizstāvis Džonatans Reihs. Viņš Rīgā lasa lekcijas, sniedz intervijas, šķiet, nav nejaušība, ka viņš te ir tieši tad, kad Latvijas LGBT cilvēku kopienas būtiskākā organizācija Mozaīka atzīmē piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Sveicu! Un tad vēl radio raidījums, kur Latvijas Attīstības un investīciju aģentūras vadītājs Andris Ozols stāstīja par investīciju attiecībām (pagaidām -- neesošām) ar lielo Ķīnu.

Bet pat starpu dzirdēju ziņu, kas lika kārtējo reizi saprast, cik ļoti, ļoti zemu ir nogrimuši atsevišķi mūsu valsts politikāņi. Acīmredzot tik nemierīgam dabas bērnam kā Šleseram Saeimas opozīcijā ir garlaicīgi un ik pa brītiņam vajag sacerēt kādu jaunu un burvīgu vīziju. Kaut kas jau jādara, jo iepriekšējās vīzijas brūk kā kāršu namiņi. Nekādas 50 tūkst. darba vietas Rīgā, lieki teikts, netika radītas, un vajadzēja vien nomainīt pāris valdes locekļus Rīgas lidostā, lai secinātu, ka Šlesera lielīšanās par to, cik daudzi desmiti miljonu pasažieru tur būs jau tuvākajā laikā, tomēr bija visai pārspīlēta, un tas ir ļoti maigi teikts. Jāsaka, nav jau pārsteigums. Cilvēks politikā mums allaž bijis tāds, kuram mute atveras tad, kad smadzenes vēl nav pilnībā iesilušas.

Bet šoreiz viņš tomēr ir pārkāpis pāri pieļaujamajai svītrai un kā vēl. Lasītāji būs padzirdējuši, ka jaunākā domu pērle no cilvēka "iekšām" ir par to, ka Latvija varētu uzdāvināt Latvijas pilsonību ikkatram cilvēkam, kurš ir gatavs ziedot vienu miljonu eiro, lai palīdzētu dzēst Latvijas budžeta deficītu. Salīdzinājumam, viens miljons eiro, ja kādu tas interesē, ir mazliet vairāk par septiņiem simtiem tūkstošu latu. Droši vien šī ir "loģiska" progresija tāda cilvēka smadzenēs, kurš jau ir bijis autors domai, ka vajag tirgot uzturēšanās atļaujas tiem, kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu, taču tas domu mazāk marismātisku nepadara ne pa sprīdi.

Pirmkārt, vai Latvijas Republikas pilsonība Aināra Šlesera izpratnē ir tik lēta prece, ka to var tirgot? Viens miljons eiro pietiekami daudziem Latvijas iedzīvotājiem var šķist nesasniedzama summa, bet patiesībā nekāda lielā nauda tā nav. Vai šis piedāvājums, piemēram, būtu atvērts Saeimas deputātam Kravcovam, kurš, ja nemaldos, ir veiksmīgs biznesmenis, tā, lai viņam vairs nebūtu jāķēpājas ar latviešu valodas mācībām un viņš nākamos trīsarpus gadus Saeimā varētu dirnēt pavisam bez valodas prasmes, kā tas bijis līdz šim? Oi, nē. Kravcovs laikam jau atrada veidu, kā tikt pie Latvijas pilsonības, lai arī par to joprojām ir pietiekami lieli jautājumi, kā viņš īsti to dabūja gatavu. Bet Latvijā ir pietiekami daudz turīgu nepilsoņu, kuri ir nepilsoņi tāpēc, ka viņi tāda vai citāda iemesla dēļ nevēlas iet cauri naturalizācijas procesam. Ko Šlesers viņiem grib pateikt -- dodiet piķi un arī Jums par latviešu valodu nebūs jāuztraucas? Zinu, protams, ka Šlesers ir hrestomātisks piemērs pārliecībai, ka nauda valodu neprot, bet tomēr. Cilvēks taču skaitās Latvijas Republikas augstākās likumdošanas iestādes loceklis, vai pašcieņas un kauna nemaz, nemaz vairs nav?

Jo te ir otra lieta. Kā īsti Šlesers piedāvā pārbaudīt tos, kuri Latvijā ieradīsies ar savu eiro piestūķēto koferīti? Jo būsim taču pavisam skaidri par vienu lietu. Ne jau no Vācijas, Francijas vai Zviedrijas nāks kāds, kas pa lēto gribēs nopirkt Latvijas pilsonību (un vismaz pagaidām, līdz ar to atteikties no savas valsts pavalstniecības). Un tas, savukārt, patiesībā rada arī trešo lietu. Varbūt Šlesers to nav pamanījis, bet Latvijas Republikas pilsoņi ir arī Eiropas Savienības pilsoņi. Un būtu jādomā, ka Briselei un Strasbūrai būtu šis tas sakāms par domu, ka arī ES pilsonība ir tirgojama tam, kuram ir vislielākais naudas maiss.

Uzrastos kāds, kas ir personīgi gatavs nomaksāt visu Latvijas parādu vienpersonīgi, tādam cilvēkam droši vien varētu piešķirt pilsonību par sevišķiem nopelniem. Bet Šlesers pa miljonam uzreiz domā savākt kopā 10 miljardus eiro. Tas nozīmētu Latvijas pilsonību iztirgot "tikai" 10 tūkstošiem cilvēku. Tas bija toreizējās "valdošās elites," kuras redzams un trokšņains pārstāvis bija arī Šlesers, valdīšanas laikā, kad Pilsonības un migrācijas departamentā jau reiz Latvijas pases tika tirgotas. Tā kā departamentu vadīja "savējais," neviens par to netika sodīts. Bet vismaz jādcer, ka pat Šlesers toreiz neuzskatīja, ka Latvijas Republikas pilsonības tirgošana Krievijas prostitūtām ir laba doma. Nu viņš to ir reanimējis ar domu, ka to vajag legalizēt. Galva griežas, un piekrītu kaut kam tādam, ko šodien ir teicis Eiroparlamentārietis Roberts Zīle: Pareizākais variants Latvijas Republikai būtu ... izsolīt pašu Šleseru.

Jauku visiem vakaru!

otrdiena, 2011. gada 8. marts

Par tradicionālām mājsaimniecībām

Labrīt, lasītāji!

Laikrakstā Diena šodien ir ļoti lakoniska ziņa, proti: "Eiropas savienības valstīs ir 200 miljoni mājsaimniecību, no kurām tikai 21,5% veido tradicionālas ģimenes ar bērniem, liecina ES statistikas dati par 2009. gadu."

Internetā izmeklējos krustu šķērsu un konkrēto pētījumu neatradu. Ja kādam šodien ir vairāk laika un to atrod, ielieciet, lūdzu, saikni. Taču vienalga zemais cipars rada pārsteigumu, un tajā kontekstā ir pāris lietas, par kurām ir vērts padomāt.

Pirmkārt, ir ļoti skaidrs, ka Eiropā ir pietiekami daudz mājsaimniecību, kurās kāds dzīvo viens pats, vai arī pārī bez bērniem. Tas, piemēram, attiecas uz ļoti daudziem pensionāriem, kuru bērni jau sen dzīvo savu dzīvi. Arī tad, ja vecmamma dzīvo pie dēla un vedeklas, tas neveido "tradicionālu ģimeni ar bērniem." Taču, otrkārt, rodas aizdomas, ka minētajos datos par "tradicionālām ģimenēm ar bērniem" statistiķi ir aplūkojuši tikai tās ģimenes, kurās abi cilvēki ir laulāti šī jēdziena oficiālā nozīmē. Un te nu mēs jau nonākam pie krietni plašākas lietas. Piemēram, Latvijā 2006. gadā salaulājās 6,3 procenti visu iedzīvotāju, bet laulību šķīra 3,3 procenti. Visos minētajos gadījumos "tradicionālā ģimene" izirst. Jēdziens "vientuļā māte" Latvijā ir pietiekami aktuāls, un ir jau arī "vientuļie tēvi." Vēl vairāk, daudzviet Eiropā, tajā skaitā arī mūsu valstī, ir pietiekami daudz ļaužu, kuri dzīvo kopā kā ģimene, bet baznīcas rituāls, kas saucas "laulības" viņiem nav vajadzīgs. Dzeltenajā presē pietiekami bieži tiek stāstīts par slavenībām, kurām ir šāda veida kopdzīve un, ja jau tas notiek slavenību starpā, tad tikpat ļoti tas droši vien notiek arī vispārējā sabiedrībā kā tādā. Ir arī mājsaimniecības, kurās sieviete ir adoptējusi bērnu un vīrietis vispār procesā nav bijis iesaistīts. Un, jā, ir arī viendzimuma pāri, patīk tas kādam vai nepatīk, bet ir arī tādi. Portālā Facebook, rakstot par pašreizējo tautas skaitīšanu, organizācijas Mozaika priekšsēdētāja Linda Freimane ir nikna par to, ka viņa nevarēja nodrošināt informāciju, ka viņa ir pavisam oficiāli laulāta ar savu dzīvesbiedri, lai arī viņas ir precētas (sieva Lindai ir dāniete, Dānijā viendzimuma pāru laulības ir atļautas). Un arī bez laulības institūta arī mūsu valstī ir ļaudis, tajā skaitā es, kuri dzīvo kopā ar sava dzimuma cilvēku un nepārprotami sevi uzskata par ģimeni.

Būtībā tas apliecina to, cik ļoti tuvredzīgi ir tie politikāņi mūsu valstī, kuri uzstāj, ka atbalstāma ir tikai "tradicionālā" ģimene viņu izpratnē par to, kas tā tāda ir. Un te nu reiz jautājums nav par to, vai valstī būtu vai nebūtu iedibināmas viendzimuma laulības. Runa ir par kopdzīves likumu, kura trūkums attiecas ne tikai uz viendzimuma pāriem, bet arī uz tiem ļoti daudzajiem divu dzimumu pāriem, kuri tā arī nav nonākuši līdz baznīcai vai zagsam. Pieļauju, ka mūsu valstī "netradicionālās" mājsaimniecības neveido gluži 78,5%, kā tas acīmredzot vidēji ir Eiropā, taču ignorējot šo apstākli, politiķi tomēr nepiedāvā visiem valsts iedzīvotājiem vienas un tās pašas iespējas un priekšrocības. Laulātiem cilvēkiem tomēr ir citas attiecības ar valsti nekā nelaulātiem, tas attiecas uz mantojuma tiesībām, aprūpes tiesībām, u.tml. Un, ja "tradicionālo" mājsaimniecību skaits ir mazākumā ... nu, tad par to vairākumu tomēr būtu jāpadomā.

Jauku visiem dienu!

ceturtdiena, 2011. gada 3. marts

Par jauno tiesībsargu

Labvakar, lasītāji!

Rakstu šodien otru reizi. Šovakar raidījumā "Aktuālais temats" mans viesis bija jaunais Latvijas tiesībsargs Juris Jansons. Patiesībā vēl viņš nav tiesībsargs, vispirms viņš nodos Slimokases likvidācijas lietas un pēc tam Saeimā būs viņa zvērests, tā viņš pats man stāstīja (acīgākie lasītāji pamanīs, ka rakstu pirms raidījums ir izskanējis, bet tas bija ierakstā, tāpēc tas ir tā).

Vēlu Jansonam labu, jo darbs viņam viegls nebūs. Intervijā viņš stāstīja par saviem plāniem i neiecietības mazināšanā, i biroja iekšēju konfliktu remdināšanā. Raidījumā bija arī viena ļoti gara pauze pēc tam, kad es viņam jautāju, kā viņš vienā vai divos teikumos definētu vārdus "cilvēka tiesības." Ļoti, ļoti gara pauze, un tas apliecina to, cik sarežģīts būs viņa darbs. Jo Latvijā cilvēki mēdz jēdzienu "cilvēka tiesības" definēt kategorijā "cilvēka tiesības ir viss, ko es gribu, un visi pārējie var iet ieskrieties." Tā tas it īpaši ir tajās jomās, kurās mūsu valstī pastāv krietna sabiedriska diskriminācija, runa ir par antisemītismu, par rasismu u.tml. Protams, ir pietiekami daudz cilvēku, kuri noliedz, ka vispār tā tas ir, bet tie mēdz nebūt ebreji, citas rases pārstāvji, u.tml. Viņiem viegli runāt, jo attiecīgo diskrimināciju viņi nekad nav jutuši.

Runājām arī par Tiesībsarga amata politizāciju, J. Jansons teica, ka, viņaprāt, labāks variants tomēr būtu kandidātus izvirzīt Valsts prezidentam. Piekrītu, jo tādā gadījumā visticamāk kandidātam būtu lielāks svars nekā patlaban, kad kandidātu var izvirzīt jebkuri pieci deputāti. Jautājumā par to, vai viņš pats ir politizēts, cilvēks teica, ka viņš valsts pārvaldē ir strādājis dažādu ministru pakļautībā un viņi ir bijuši no dažādām partijām, tāpēc par politizētu cilvēku viņš sevi neuzskata. Lai tā būtu, jo te nu nav tas amats, kurā derētu cilvēks, kurš kalpo tikai atsevišķu politisko spēku interesēm, lai arī cik atsevišķi politiskie spēki nebūtu sacerējušies, ka tieši tā viņš arī darīs.

Taču nepārprotami skaidrs ir tas, ka process kā tāds ir smagi politizēts. Kārtējo reizi "zaļie zemnieki" ir uzvedušies nevis kā koalīcijas partneri, bet gan kā grāvēji. Viņu boss Saeimā Brigmanis ir teicis, ka premjerministram vajadzētu atvainoties par to, ka viņš nav mierā ar to, ka ZZS, atkal kārtējo reizi, ir bloķējušies ar opozīciju. Lika drusku pagaidīt. Patlaban Latvijā būtībā ir mazākumvaldība, kurā piedalās Vienotība un VL!/TB/LNNK. ZZS par koalīcijas partneriem var labākajā gadījumā uzskatīt tikai uz papīra. Koalīcijas līgumā ir teikts, ja par kādu jautājumu ir domstarpības, jāveido darba grupa. Cik man zināms, nekāda darba grupa jautājumā par tiesībsargu netika organizēta, iespējams, ārpus tās reizes, kurā Brigmanis a priori paziņoja, ka nekādā gadījumā "zaļie zemnieki" neatbalstīs acīmredzami kvalificētu kandidātu -- kādreizējo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Guļānu. Nezinu, kāds te ir risinājums, jo Dievs pasargi Latviju no koalīcijas, kuru veido ZZS kopā ar Kremļa pārstāvjiem Latvijā un to mazo veidojumu Saeimā, kas kopā ar "zaļajiem zemniekiem" pārstāv Latvijas oligarhu intereses. Taču ņemsim tomēr visi vērā to, ka aiz kalniem vairs nav Valsts prezidenta vēlēšanas. Ja arī tur ZZS bloķēsies ar opozīciju, lai amatā iebīdītu kādu, kurš viņuprāt nekaitēs politkorumpētās vides interesēm, tad gan varēsim izslēgt Latvijas gaismas un aizslēgt durvis.

Taču saku vēlreiz -- vēlu jaunajam tiesībsargam veiksmes. Man vakar kāds no Vienotības teica, ka Jansons tiekot bīdīts, lai darītu visu to, ko grib Lembergs. Intervijā viņš teica, ka nav iepazinies ar Lemberga lietu un to komentēt nevar ārpus tā, ka arī Lembergam ir cilvēka tiesības. Par to šaubu nav, bet depešas, kuras viņš sūta uz visām debess pusēm par to, cik ļoti tās tiek pārkāptas viņa tiesas procesa kontekstā, ir visnotaļ baltiem diegiem šūtas. Ļoti ceru, ka tiem, kuri cer, ka Jansons viņam būs kaut kāds glābiņš, nāksies vilties.

Jauku visiem vakaru!

Eksperiments: skola

Labrīt, lasītāji!

Ko īsti skolotāja dara? Tavs bērns katru dienu iet uz skolu, katrā klasē kaut kas tiek mācīts. Iespējams, kad bērns pārnāk mājās, viņš pastāsta, kas tur noticis un kā. Iespējams, ka nē. Kā vari pārliecināties, vai mācību process ir vai nav veiksmīgs? Varbūt no atzīmes? Pārnāks bērns ar labu atzīmi, viss būs kārtībā -- bērns malacis, mācību process labs. Bet, ja ir slikta atzīme? Bērns bijis slinks? Vai arī, varbūt, skolotāja bijusi nekompetenta?

Laikraksts Diena šajās dienās paziņojis, ka tuvākajā laikā tas veiks eksperimentu, lai izpētītu, kas īsti klasēs notiek. Skolēni aicināti sazināties ar laikrakstu un sarunāt, ka slepus tiks ierakstīts mācību stundas audioieraksts. Šis ieraksts tad tiks iesniegts speciālistiem, kuri vērtēs, cik lielā mērā "skolotāja sadarbība ar skolēniem veicina mācību procesu." Piedevām, "vērtējumu atspoguļojumā netiek izpausts ne skolotāja vārds, ne arī skola, kurā audioieraksts veikts."

Pats laikraksts atzinis, ka izglītības vidē šis paziņojums izraisījis zināma veida "satraukumu." Konstatēts, ka viens "skolēns," kas sazinājies ar laikrakstu, patiesībā bijis skolas vadības pārstāvis. Skolotāju arodbiedrība jautājusi, vai process tā īsti būs ētisks: "Ja skolēniem/vecākiem ir iebildumi pret konkrēta pedagoga darba kvalitāti, tad šī problēma sākotnēji ir jārisina skolā (direktors, vecāku padomes), vai Izglītības kvalitātes valsts dienestā." Atbildot, laikraksts skaidrojis, ka varētu jau žurnālistu sūtīt uz mācību stundu, bet tādā gadījumā būtu "pamatotas šaubas, vai šādi informācija netiktu 'lauzta,' proti, vai pedagogs un skolēni būtu 'patiesi' savās rīcībās." Tāpēc šis eksperiments.

Manuprāt, Dienai ir pamatots iemesls jautāt, kā tas pats skaidrojis, kāpēc "jaunieši nezina, kādēļ latvieši ir izvesti uz Sibīriju, kāpēc lielai daļai skolēnu tā nepatīk eksaktās zinības, kāpēc ir tik daudz otrgadnieku, kāpēc kopējais izglītības līmenis dažādu pētījumu kontekstā pēdējos gados vairs nepieaug." Taču neesmu tikpat ļoti pārliecināts, ka šis eksperiments nodrošinās atbildes. Pirmkārt, reiz skolēns ir pieteicies uz piedalīšanos un guvis apstiprinājumu, ka klasē veicams ieraksts, vai pats skolēns būs "patiess"? Bez grūtībām varu iedomāties situāciju, kurā par ierakstu zina visa klase, bet skolotāja nezina, un tas varētu būt pietiekami vienkāršs veids, kā "iegāzt" netīkamu "učeni." Otrkārt, kāds labums būs no pilnīgi anonīma paziņojuma, ka kaut kur Latvijā kādā nezināmā klasē vienā konkrētā, bet nezināmā dienā skolotājai nav bijis labs kontakts ar skolēniem? Protams, ja Diena savāks lielu lērumu ierakstu, tendences, iespējams, būs manāmas, bet katram individuālam skolotājam var vienkārši būt neveiksmīga diena, kura par kopējo situāciju neko īpašu neliecina vis.

Ar to es gan negribu teikt, ka par izglītības kvalitāti klasē nevienam nebūtu jāuztraucas. Pirms brītiņa man radio raidījumā bija programmas "Iespējamā misija" direktore Zane Oliņa, viņa stāstīja, ka skolās būtībā vajadzīgi "jauna veida" skolotāji, kas izmanto, teiksim, mūsdienīgākas izglītības metodes. Uz to vērsta "Iespējamās misijas" programma -- gados jauni, īpaši apmācīti ļaudis no dažādām dzīves jomām, kuri uz laiku kļūst par skolotājiem. Zane teica, ka ne visiem izdodas iekļauties skolas kolektīvā, kas var būt stingri iespītējies savās tradīcijās un izpratnē. Nāca prātā mana māsa Katrīna, kura pagājušā gadsimta 90. gados pāris gadus strādāja par skolotāju Valmierā. Viņa daudz stāstīja, ka kolēģes neko jaunu negribot zināt, neko citādi negribot darīt. Katrīna tagad atkal dzīvo Amerikā un strādā par skolotāju tur. Taču būtībā piekrītu izglītību arodbiedrības teiktajam, ka jautājums par izglītības kvalitāti konkrētā skolā ir pirmkārt risināms attiecīgajā skolā. Jo, ja eksperiments patiešām būs pilnīgi anonīms, tad arī tajos gadījumos, kad konstatēts, ka mācību process kādā klasē ir vienkārši briesmīgs, laikraksts taču neko lietas labā nevarēs darīt izņemot paziņot, kā jau rakstīju, ka kaut kur Latvijā kaut kādā nezināmā skolā kaut kādā nezināmā dienā kaut kāda nezināma skolotāja nebija veiksmīga. Tas jau neko mums nepateiks.

Esmu pārliecināts, ka te ir plašāks jautājums. Pirmkārt, gribu ticēt un ticu, ka lielais vairums skolotāju mūsu valstī savu darbu dara pilnīgi pēc labākās apziņas un prasmes. Otrkārt, zinu, ka Latvijas izglītības sistēmā skolotājiem bijušas visādas iespējas apmeklēt kursus un mācīties ko jaunu. Protams, ne visi kursi būs vienlīdz kvalitatīvi, ne visi skolotāji -- vienādi uzņēmīgi, bet tomēr. Un, treškārt, runai ir jābūt ne vien par skolotāju, bet arī par skolēnu "kvalitāti." Jauns cilvēks, kuram liela dzīves daļa paiet datora priekšā, nebūt ne par visu varu būs cilvēks, kurš datorā meklē informāciju un izziņu. Internetā taču ir tik daudz lielisku izklaides iespēju. Pats Latvijas universitātē žurnālistikas studentu starpā pēdējos gados esmu redzējis ne vienu vien eksemplāru, kuram rakstīšana reducējas uz spēju, kaut ko pateikt 140 zīmēs, lai to varētu izvietot Tviterī. Iespējams, ka no Dienas eksperimenta uzzināsim kaut ko patiešām nozīmīgu. Lai arī laikraksts teicis, "ja no sabiedrības puses tiks saņemti pamatoti iebildumi pret eksperimenta būtība, Diena no šī eksperimenta īstenošanas atteiksies," nezinu, vai šajā ierakstā minētas pārdomas par "pamatotiem iebildumiem" būtu uzskatāmas. Taču, ja mēs dzīvojam valstī, kurā pietiekami liels jauniešu procents uzskata, ka Lāčplēša dienā top atzīmēta Lāčplēša dzimšanas diena, tad acīmredzot kaut kas gluži kārtībā nav. Nu, tad redzēsim, ko Diena izpētīs.

Pēdīgi, vai šo blogu lasa arī skolotāji? Ko par šo lietu domājat Jūs?

Jauku visiem dienu!

trešdiena, 2011. gada 2. marts

Par valdības miglu un zebrām

Labrīt, lasītāji!

Laikam jau atkal ir jāsaka, ka mūsu republikas valdība dzīvo kaut kādā miglā, kas neļauj saskatīt pilnīgi neko, kas tai neizspiežas cauri. Raugi, patlaban mums visiem ir josta jāsavelk vēl mazliet ciešāk, bet atsevišķām izredzētām personām valsts aparāta augšgalā algas tomēr tiek palielinātas. Tiesa, tie ir cilvēki, kuri "stabilitātes garanta" laikā pelnīja krietni, krietni vairāk nekā patlaban, bet tomēr. Kārtējo reizi piesaucams vecais teiciens: Kā tas izskatās? Slikti izskatās. Man jau nav žēl, ka, piemēram, premjerministra preses sekretāre turpmāk katru mēnesi saņems vēl papildu 14 latu pirms nodokļu nomaksas. No pāri palikušās naudas knapi pusdienas kafejnīcā sanāks. Taču tas vienalga ir signāls no Ministru kabineta mājas, ka visa lielā taupīšana tomēr uz visiem neattieksies. Jā, var jau teikt, ka valsts aparātā nepieciešami profesionāli ļaudis, un minētā preses sekretāre nepārprotami ir profesionāls cilvēks, bet, pirmkārt, vai viņai būtu viegli atrast darbu privātajā sektorā laikā, kad bezdarba līmenis valstī ir mērāms divos ciparos, un, otrkārt, vai arī minētajiem izredzētajiem nebūtu vajadzīgs pašreizējos apstākļos demonstrēt piemēru?

Jā, valdības lēmums kārtējo reizi krietni palielināt nodokļus teorētiski valsts kasē ieripinās vēl pa latiņam, lai gan pietiekami nopietns jautājums ir par to, cik lielā mērā augstākais akcīzes nodoklis, piemēram, uz cigaretēm, vienkārši nenozīmēs krietni lielāku kontrabandu, kuras rezultātā nodokļu ienākumu nebūs pilnīgi nekādu. Taču arī tas ir jautājums, kas pietiekami uzskatāmi demonstrē valdības ignoranci. Pat starptautiskie aizdevēji ir saausījušies un atcerējušies, ar cik lielu pārliecību laikā pirms pagājušajām vēlēšanām ministru prezidents visiem stāstīja, ka budžeta "konsolidācijā" divas trešdaļas būs izdevumu samazināšana un tikai viena trešdaļa -- ienākumu palielināšana. Tieši tāpat, kā pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām viņš visiem stāstīja, ka pensijas netiks aizskartas. Tika aizskartas. Un konsolidācijas proporcijas kļuva tieši pretējas. Piedevām pat izdevumu samazināšanā valdība demonstrējusi krietnu tuvredzību. Tā, piemēram, mums paskaidrots, ka izglītības iestādēm finansējums tikšot samazināts, lai novērstu studiju programmu dublēšanos valsts finansētajās augstskolās. Tas ir pagalam loģiski. Joprojām nesaskatu iemeslus, kāpēc Latvijas universitātē būtu apmācāmi mediķi, savukārt kādreizējā Medicīnas akadēmijā -- sabiedrisko attiecību speciālisti. It īpaši pēdējo mums valstī jau ir krietns pulks. Taču ir arī jautājums par kultūras augstskolām. Tādu mums ir tikai trīs -- Mūzikas akadēmija, Mākslas akadēmija un Kultūras akadēmija. Kur tajās ir meklējama studiju programmu dublēšanās? Vai Mūzikas akadēmijā saksofonisti mācās zīmēšanu un Mākslas akadēmijā gleznotāji mācās čella spēlēšanu? Nu, nē. Protams nē. Loģiski, ja samazinājums visiem, tad samazinājums visiem, bet vismaz nevajag melot un teikt, ka runa ir tikai par programmu dublēšanos, ja ir uzskatāmi skaidrs, ka ne visās valsts finansētajās augstskolās tāda pastāv. Šī tomēr ir kārtējā valdošās "elites" pārliecība, ka reiz ievēlēti, politikāņi var darīt visu ko pēc kārtas un nevienam īpaši par to nav jāatskaitās, nekas nav jāpaskaidro. Un aviokompāniju reisi Londonas un Dublinas virzienā kļūst pilnāki un pilnāki un pilnāki. Varu atkārtot to, ko rakstīju vakar -- pašreizējā tautas skaitīšanā sevišķi interesanti būs noskaidrot, cik tad īsti mūsu tautiešu ir piesituši pēdu un pazuduši no valsts, pietiekami daudzos gadījumos -- uz palikšanu. Vai tas ir tas, ko "gudrās galvas" vēlas panākt? Vai tiešām?

***

Un vēl. Laikrakstā Diena katru dienu pēdējā lappusē zem virsraksta "mācies valodas" piedāvāti divi vārdi, kas iztulkoti krievu, igauņu, lietuviešu, angļu, vācu, franču, itāļu, spāņu, zviedru, dāņu, poļu, ungāru un turku valodā. Šodien viens vārds ir "bezdarbnieks," kas dažādajās valodās variē no tootud (igauņu valoda) uz chomeur (franču) uz "munkanelkuli" (ungāru) un issiz (turku valoda). Savukārt strīpainais zvērs, kas latviešu valodā saucas zebra -- attiecīgi minētajās valodās zebra, sebra, zebras, zebra, Zebra, zebre, zebra, cebra, zebra, zebra, zebra, zebra un zebra. Tas vienkārši ir interesanti -- tas viens vārds tik ļoti variē, bet tas otrs visās valodās ir tik ļoti līdzīgs. Kā tas notika?

Jauku visiem dienu!

otrdiena, 2011. gada 1. marts

Par tautas skaitīšanu un valodu

Labdien, lasītāji!

Nu, ko. Esmu pieskaitīts. Šorīt aizpildīju tautas skaitīšanas veidlapu internetā. Process nav sarežģīts, vajadzīgs vai nu e-paraksts, vai arī informācija no interneta bankas -- vārds, parole, autorizācijas kods. Aizpildīt visu veidlapu, tas prasīja kādas 10, 15 minūtes. Informācija par sevi, izcelsmi, pavalstniecību, nodarbošanos, izglītību. Jautājumā par sasniegto izglītības līmeni mani uzjautrināja variants "nemāku ne lasīt, ne rakstīt," pārdomāju, kā nelasoša un nerakstoša persona vispār var aizpildīt lapu internetā. Aizrakstīju uz attiecīgo iestādi, man atbildēja, tas domāts mazgadīgām personām, par kurām veidlapu aizpilda kāds cits. Bija arī pagalam mulsinošs jautājums: "Vai Jūsu dzīvoklī ir vēl kāda mājsaimniecība?" Izmeklējos krustu, šķērsu, pat zem dīvāna paraudzījos, bet citas mājsaimniecības kā nebija, tā nebija. Pieļauju, te runa ir par komunālajiem dzīvokļiem. Manējais tāds nav. Vienīgais jautājums, pie kura aizķēros, bija par pavalstniecību. Sistēma ļāva atzīmēt tikai vienu valsti, bet esmu dubultpilsonis, un zinu, ka tādu Latvijā ir visnotaļ daudz. Droši vien būtu vērts saskaitīt -- cik, tieši.

Tautas skaitīšana ir būtisks process. No saskaitīto personu skaita cita starpā būs atkarīgi dažādi Eiropas Savienības maksājumi. Tāpat jautājumi ļaus saprast, cik Latvijas iedzīvotāju patlaban dzīvo ārvalstīs. Arī tā ir būtiska informācija, lai vismaz daļēji saprastu mūsu valsts demogrāfisko krīzi un depopulācijas līmeni. Tāpēc ceru, ka procesā piedalīsies visi. Nākamo divu nedēļu laikā to iespējams izdarīt internetā, pēc tam ceļā dosies gandrīz divi tūkstoši skaitītāju. Informācijā teikts, viņi darbu sāks plkst. 7.00 no rīta, tas nu gan nav brīdis, kad īpaši kādu gaidītu zvanām pie durvīm. Labi vien, ka dota iespēja pierakstīties internetā. Aicinu tāpat darīt arī lasītājus. Adrese: www.tautasskaitisana.lv.

***

Un vēl par valodu. Saskaņas centra boss Jānis Urbanovičs nepārtraukti apgalvo, ka viņa vadītās partiju apvienības viens no mērķiem ir latviešu valodas statusa saglabāšana un uzlabošana. Apvienības programmā rakstīts, ka cita starpā tas nozīmējot "visu Latvijas iedzīvotāju atbildību par latviešu valodas saglabāšanu, tās prasmi un lietošanu." Man radio raidījumā pirms pāris nedēļām J. Urbanovičs dievojās, ka deputāta Valērija Kravcova valodas neprasme viņam liekoties ļoti sāpīga, viņš nepārtraukti kolēģi mudinot, uzlabot latviešu valodas prasmi.

Lai nu tā būtu, bet kā tādā gadījumā būtu saprotama šī ziņa, kas lasāma šodienas laikraksta Latvijas Avīze numurā: "Apvienība 'Saskaņas centrs' (SC) iebilst pret skolu olimpiāžu uzdevumu pasniegšanu tikai latviešu valodā, jo tas nevienlīdzīgā situācijā nostādīšot mazākumtautību skolu skolēnus. SC frakcija ir vērsusies pie izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka (ZZS), prasot paskaidrot, ar ko pamatots lēmums, ka skolu olimpiādēs uzdevumi tiks sniegti tikai latviešu valodā."

Par to, ka mūsu republikā valda de facto divvalodība, nav šaubu, par to esmu rakstījis arī citreiz. Atceros jezgu, kādu pirms kāda laika sacēla atsevišķi mūsu valsts nacionālisti pēc tam, kad uzzināja, ka informācija par krūts vēzi Latvijā dzīvojošajām sievietēm izplatīta i latviešu, i krievu valodā. Toreiz padomāju -- nu, jā. Valodas tīrības saglabāšana ir tik svarīga, ka ir vērts upurēt nelatviešu sieviešu veselību. Taču skolu gadījumā tomēr jautājums ir cits. Kur gan citur, ja ne skolā, bērnam iemācīties latviešu valodu? Tiesa, izglītības reformas šajā jomā pastāvējušas vien dažus gadus, taču tas lietas būtību nemaina. Olimpiādēs piedalās paši labākie un zinošākie skolēni, tas bez šaubām prasa arī adekvātas valodas zināšanas, bet uzstājot, ka jautājumi ir piedāvājami arī krievu valodā, SC tomēr nonāk pretrunā ar minētajiem apgalvojumiem J. Urbanoviča teiktajā, kā arī apvienības programmā. Jo kāpēc tādā gadījumā jaunietim pacensties valodas jomā, ja jau eksāmenu var izpildīt krievu valodā?

Vēl šodien ziņots, ka savākti 10 tūkstoši parakstu, lai forsētu nākamo soli referenduma rīkošanā par pakāpenisku pāreju, laikā no 2012. līdz 2024. gadam, uz pilnīgu latviešu valodas izmantošanu visās valsts apmaksātajās skolās no pirmās līdz pēdējai klasei. Ja izdosies apstiprināt, ka patiešām savākti 10 tūkstoši parakstu, tad sāksies nākamais process -- parakstu vākšana no vienas desmitās daļas no visiem Latvijas vēlētājiem. Ja tas izdosies, tad likumprojekts tiks iesniegts Saeimā. Ja Saeima to noraidīs vai grozīs, tad būs nepieciešams referendums. Man liekas, ka 2024. gadā, tātad -- 33 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas (veselas paaudzes garums) -- būs pavisam loģiski sagaidīt, ka visās Latvijas valsts apmaksātajās skolās visa mācīšana un mācīšanās notiks latviešu valodā. Bet būs interesanti redzēt, ko Saskaņas centrs darīs tad, ja tiks savākti paraksti no minētajiem 10 procentiem visu vēlētāju un jautājums nonāks parlamentā. Vai arī tad apvienība atcerēsies teikto, ka nepieciešams uzsvērt "visu Latvijas iedzīvotāju atbildību par latviešu valodas saglabāšanu, tās prasmi un lietošanu"?

Jauku visiem dienu.
 

free counter