trešdiena, 2009. gada 1. aprīlis

Par prezidenta uzrunu 31. martā

Labrīt, lasītāji!

Vakar Valsts prezidents būtībā pateica to, kas bija jāsaka. Pēdējā laikā mūsu valsts politikāņi ir sākuši strādāt konstruktīvi, bet ar to vien nepietiek, un tāpēc Satversmē paredzēto pārraudzības funkciju prezidents pildīs arī turpmāk. Brīdī, kad Valdis Zatlers runāja par to, kāpēc patlaban politikāņi ir aptuveni tikpat populāri, kā purkšķis pārpildītā trolejbusā, laikam tomēr būtu bijis velti gaidīt atziņu, ka veids, kādā viņš pats kļuva par prezidentu, bija viens no kliedzošākajiem patvaļas piemēriem, kādu kādreizējā valdošā banda pieļāva. Tāpat viņš izvēlējās neņemt vērā to, ka Satversmes grozījumi, kurus Saeima sola apstiprināt jaunnedēļ, ir visnotaļ tālu no tiem, kurus viņš pats ir paģērējis. Taču pareizi Valsts prezidents noteica visu to, kas politikā darāms tālāk, un pirmkārt tas attiecas uz nabas saiti, kāda eksistē starp partijām un to krusttēviem un sponsoriem. Neaizmirsīsim, piemēram, ka izmisīgi negodīgo "trešās personas" kampaņu, kādu laikā pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām veidoja "Tautas" partija ar ārkārtīgi "neatkarīgo" premjerministra biroja vadītāju priekšgalā, lielā mērā finansēja partijas krusttēvs Mākoņos. Par attiecībām starp "zaļajiem zemniekiem" un viņu krusttēvu tiesas zālē varam īpaši nerunāt, lai arī viņa uzvārds partijas oficiālo ziedotāju sarakstā laikā kopš 2002. gada jūlija neparādās. Ja tā, tad tīri jābrīnās, kāpēc atsevišķi ZZS aktīvisti tik melnām mutēm strādā, lai upurētu tiesiskumu šī viena cilvēka vārdā.

Taču pats būtiskākais, manuprāt, Valsts prezidenta tekstā bija lūk, kas: "Jums, vēlētāji, izmaiņas politiskajā vidē iespējams veicināt, rūpīgi izvērtējot politisko partiju un politiķu darbu, viņu attieksmi pret saviem darba pienākumiem, viņu darba spējas un viņu efektivitāti." Tie, kuri Latviju iegrūda bedrē, kurā patlaban atrodamies, pelna sodīšanu. Ne velti, piemēram, "stabilitātes garants" ir nolēmis palīst maliņā un nekad vairs nelūgt sabiedrību viņu vērtēt vēlēšanu kontekstā. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, polittehnologi patlaban domā par divām lietām: Kā apiet priekšvēlēšanu finansēšanas noteikumus, un kur atrast pašu labāko televīzijas reklāmu, kura vēlētājiem liks ieplest actiņas un tūdaliņ doties uz iecirkni. Neļausim sevi apcirpt. Padomāsim labi par prezidenta teikto par efektivitāti. Vai Rīgas domē būtu atgriežami tie ļaudis, kuri nu ir nolēmuši, ka patlaban pats būtiskākais, par ko domāt, ir pilsētas karoga karināšana pie brandmūriem tad, kad ir svētki? Vai turp būtu nosūtāmi ļaudis, kuri politikā ir personificējuši negodīgumu un it īpaši "savējo" bīdīšanu visos iespējamos veidos? Vai vēlētāju atbalstu ir pelnījusi partija, kuru pārstāvošais ārlietu ministrs arī tagad, kad ekonomiskā kurpe smagi spiež, pa Eiropu lidinās biznesa klasē, turklāt lidmašīnā, kurā atšķirība starp ekonomisko un biznesa klasi būtībā ir visnotaļ minimāla? Atļaušos teikt, ka atbilde uz šiem jautājumiem ir kategorisks "nē."

Tiesa, atteikties no vieniem nozīmē atrast kādus citus, un ir pēdējais laiks tām partijām, kurām viens no trumpjiem vēlēšanās būs "mēs nepiedalījāmies valdošajā bandā," skaidrāk par skaidru pateikt, kādi ir plāni un kādas -- ieceres. Neesmu, piemēram, īpaši pārliecināts, ka "Jaunais laiks" rīkojas gudri, Rīgas mēra amata virzienā bīdot cilvēku, kurš vistiešākā veidā simbolizē tos repšiskos ekscesus, kuru dēļ partijai tik ilgi bija jānīkst opozīcijā. Tāpat neesmu pārliecināts, ka būs viedi, viena kādreizēja tēvzemieša dēļ Eiroparlamenta vēlēšanās aizmest veselu biļetenu, lai viņam pateiktu jā, bet citām partijām kurām, iespējams, ir vairāk kā viens redzams un akceptējams kandidāts -- nē. Ja man patlaban piezvanītu kāda no sabiedriskā viedokļa pētīšanas firmām ar hrestomātisko jautājumu par vēlēšanām, es visticamāk būtu to neizlēmīgo ļaužu vidū, kuri patlaban veido teju vai trešo daļu visu vēlētāju. Partijām ir laiks demonstrēt, kas tās pelna vairāk par Valsts prezidenta piesauktajiem četriem procentiem atbalsta. Savukārt prezidentam ir jāliek skaidri saprast -- pašā pirmajā brīdī, kad politikāņi atkal sāks demonstrēt patvaļu, Damokla zobens beidzot krītis un kritīs ar lielu un asu blīkšķi.

Jauku visiem dienu!

5 komentāri:

Kaspars teica...

Tev ir taisnibaa, Zatlers pareizi un skaisti pateica to un to, kaa jau visus sos gadus, vins runaa, runaa, runaa, runaa, runaa...un tas ir arii viss...

Mees itkaa dzivojam demokratiskaa valstii, itkaa bet istenibaa varbut arii nee, Tu nee, bet es jaa un daudzi daudzi blava - Atlaid Saeimu, Zatlers pateica to kas vins ir bija un bus - "Viens es neko nevaru"

Ko nozimee viens nevaru?
Ak jaa, vinju Tacu ielika nevis Tauta, bet Partijas un visa vinja talakaa uzvediba un riciba bus principaa vinju interesees...

Tu vairak skaties uz cilvekiem taa - Ja ir prezidents, tatad vins ir prezidents, domaa kaa prezidents, rikojaas, bet es vinju nespeju uztvert kaa prezidentu, jo vinju virzija zoodarzaa, un vairak par runasanu vins neko nekad pirms Sava termina nedariis...

Bet katram ir tiesibas domat taa kaa grib

Kārlis Streips teica...

Kaspar, tur jau ir tā lieta -- mums ir tikai šis viens vienīgs prezidents ar konstitucionālajām tiesībām, kādas viņam ir piešķirtas. Gan vakar, gan šodien es bloga ierakstā minēju arī to, kā Valdis Zatlers kļuva par prezidentu. Taču tas nemaina lietas būtību -- viņš ir prezidents, un pagaidām nevienam citam tiesību saistībā ar Saeimas atlaišanu vai neatlaišanu nav. Turklāt jautājums par to, vai viņš ir vai nav prezidents, ir pilnīgi Saeimas rokās, arī tur nedz Jūs (es, starp citu, esmu pietiekami pieklājīgi audzināts, lai sev nezināmus cilvēkus uz Tu neuzrunātu...) neko nevaram darīt.

Kaspars teica...

es diemzel neesmu pietiekami labi audzinats! :)
Bet tomer - atvainojos!
Juus uzraanasu uz Juus!

Andris teica...

Tā īsti nav ko pielikt vai atņemt. Viedoklis katram savs. Tikai blogu vidē prasīt jūsošanu ... Nu, nezinu, Kārli, kā tas būtu amerikāņu valodā izdarāms :)

Mario teica...

Kā tas ir "pieklājīgi audzināts", Kārli? No pieklājīgas audzināšanas var nebūt arī nekādas jēgas, ja nav labi un pareizi audzināts. :)

 

free counter