sestdiena, 2009. gada 25. aprīlis

Eu, Kremli -- ej bekot!

Labrīt, lasītāji!

Man gan ir labi. Neesmu politiķis, un tāpēc par to, kas man sakāms par mūsu mīļo kaimiņvalsti austrumos minētās kaimiņvalsts ļaudis pārāk uztraukties nevar. Un otrkārt, man nav nekādas lielas vajadzības turp doties. Gribētos jau kādreiz aplūkot Ermitāžu, bet varu doties uz Lūvru vai Teita galeriju Londonā nebaidoties, ka uz robežas atradīsies kāds, kuram ir jāizpilda vienkārši pasakaini idiotisks diktatoriskās varas lēmums. Runa, protams, ir par Kremļa valdnieku nule kā akceptēto likumu par PSRS lomas apšaubīšanu 2. pasaules kara kontekstā. Ziņots, ja kāds politiķis tā darīs, tad vīzu iebraukšanai Krievijā viņam nepiešķirs, bet, ja kaut kā viņš pamanīsies tur ielavīties, tad viņu arestēs un tiesās.

Un tāpēc man, nepolitiķim, labi. Varu bez aplinkiem teikt: Kremli-- ej dillēs! Par to, ka Staļins upurēja neskaitāmas dzīvības, lai viņa zaldāti pirmie varētu nokļūt līdz Berlīnei, par to neviens nešaubās. Par to, ka uzvarēt Hitleru bez šīs līdzdalības būtu bijis daudz grūtāk, arī neviens nešaubās. Bet par to, ka Staļina zaldāti mierīgi stāvēja un skatījās, kamēr Varšavā nacisti iznīcināja visus ebrejus, par to, ka viņi Katiņā noslepkavoja simtiem virsnieku, par to, ka viņi visur, kur gāja, aiz sevis atstāja izvarotas sievietes, iztukšotas mājas un vispārēju haosu, kā arī par to, ka pēc tam, kad Hitlers bija pieveikts, viņi "aizmirsa" iet atpakaļ mājās un tā vietā iekārtojās visā Austrumeiropā -- arī par to nav nekādu šaubu. Tātad -- piedalīšanos neviens neapšauba. Bet par to, vai šī piedalīšanās bija pozitīva lieta, ne tikai var jautāt, bet par to ir jājautā. Vai, pareizāk sakot, nav jājautā, jo tāpat ir skaidrs, ka lielai daļai Eiropas PSRS iesaistīšanās 2. pasaules karā nesa tikai postu un izmisumu.

Par to nākas domāt arī skatoties histēriju, ar kuru Putina brigāde reaģē uz jebko, kas it kā aizskar tās veidotās diktatūras intereses. Raugi, Gruzijā NATO apmācīs zaldātus, kā aizsargāties pret teroristu uzbrukumiem. Histēriskās Krievijas acīs tā ir "provokācija". Raugi, amerikāņi vēlas Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu ... bet histēriskās Krievijas acīs tas apdraud Krievijas drošību. Raugi, Putina brigāde apgalvo, ka tā Krievijā ir izveidojusi "tiesisku" valsti, bet vienalga igauņu slavenākais komponists Pārts raksta simfoniju, kuru viņš velta politieslodzītajam Hordokovskim, kurš savukārt var justies laimīgs, jo Krievijā ir arī pietiekami daudz politieslodzīto, par kuriem neviens nezina. Raugi, Putina brigāde apgalvo, ka valstī valda "demokrātija," bet rīt Sočos tā nozags vēlēšanas, tas ir garantēti. Raugi, Putina brigāde plāta lielumlielu muti par cilvēka tiesībām un demokrātiju, bet tā ir autoritāra brigāde, kuru nekas netraucēja brīdī, kad pienāca laiks okupēt vienu daļu kaimiņvalsts Gruzijas. Un arī tur nav ne mazāko šaubu -- tā ir okupācija precīzi tāda pati, kāda 40 gadus valdīja mūspusē.

Oficiālā Krievija nudien uzvedas kā cimperlīga jaunkundzīte ar asi novīlētiem nadziņiem un zobiņiem. Aizsardzības sistēma kļūst par drošības apdraudējumu, "tiesiskums" nozīmē savējo sargāšanu un oponentu iznīcināšanu, "demokrātija" nozīmē demokrātijas falsifikāciju, un neviens, neviens, neviens nedrīkst par to pīkstēt. Pat hiterliskā Vācija pēc kara nonāca pie izpratnes par to, cik murgaina bija Hitlera diktatūra, ļoti, ļoti daudzus gadus pēc tam Vācija vispār nepiedalījās nekādās aizjūras militārās operācijās, lai tikai, Dievs pasargi, kāds neiedomātos, ka tā atkal sākusi tīkoties pēc ekspansijas. Savukārt Krievijā Staļins, kurš bija daudz briesmīgāks monstrs par Hitleru kaut vai tāpēc, ka viņam izdevās valdīt un dzīvot ilgāk, atkal tiek celts godā. Murgs! Man jau patiktu, ja Latvija, reaģējot uz Krievijas jaunāko neadekvātuma piemēru, atteiktu vīzu jebkuram politiķim pasaulē, kurš apšauba Latvijas okupāciju un, ja tādam izdotos pārlavīties pāri robežai pie Zilupes, viņu tiesātu un mestu cietumā. Bet Latvija neuzvedas kā cimperlīga jaunkundzīte ar asi novīlētiem nadziņiem un zobiņiem. Tas "gods" ir rezervēts Krievijai Putinbrigādes izpildījumā. Un par to tomēr būtu jārunā arī tiem mūsu valsts pārstāvjiem, kuriem tāpēc varbūt būs liegts viesoties Maskavā.

Jauku visiem dienu!

2 komentāri:

elsu teica...

Streipa kungs, Jūsu ierakstā, kam kopumā var piekrist, tomēr ir divas kļūdas.
Jūs jaucat Varšavas geto ebreju sacelšanos (1943. gada sākumā) un Varšavas sacelšanos (1944. gada vasarā un rudenī). Staļina karaspēks 1944. gadā tiešām atradās Varšavas pievārtē un ciniska ģeopolitiska aprēķina dēļ ļāva nacistiem apspiest poļu sacelšanos, bet ebreju iznīcināšanas novēršanu Varšavā 1943. gadā no Staļina grūti prasīt.
Otrā kļūda ir pēc Staļina rīkojuma 1940. gada pavasarī Katiņā nošauto poļu karagūstekņu skaita novērtēšana "simtos". Tur čekisti nogalināja vairāk nekā 10 tūkstošus poļu karagūstekņu (pēc poļu ziņām - ap 19 000).

Miks teica...

Problēma jau nav Otrā Pasaules kara novērtējumā. Kremlim ir būtiski pievērst pasaules uzmanību PSRS lomai nacisma sagrāvē. Loģiski, ka bez PSRS dalības kara rezultāti varētu būt daudz drūmāki. Bet ne par to stāsts. Mani maz interesē Krievija un tās ģeopolitiskās doktrīnas. Man svarīgāk ir, lai mēs nekļūtu par tādiem kašķīgiem provinciāļiem. Mēs riskējam ar Jums, Kārli, raksturīgu retoriku nokļūt zināmā izolācijā. Redziet, Eiropā arī šad tad pielieto skarbāku vārdu par Krievijas ambīcijām, bet galu rezultātā neviens no tagadējiem Eiropas līderiem nav noskaņots kašķēties ar Krieviju: nedz Sarkozī, nedz Merkele, nerunājot par Berluskoni... Aizvakar Somijas prezidente ļoti sirsnīgi sarunājās ar Medvedevu... Mēs kļūstam par „aukstā kara jaunkareivjiem”. Kuluārsarunās, pieļauju, Rietumeiropa mūs pat atbalstīs. Bet neviens taču nespers ne soli, lai mūsu dēļ izraisīt ģeopolitisku krīzi un izjaukt trauslo līdzsvaru. Mūsu ciešanas Eiropai ir taču pie zināmās vietas. 21.gadsimtā tai ir citas prioritātes. Čehi un ungāri to ir sapratuši. Mēs tā arī paliekam tauta ar traģisko pagātni, neapskaužamo tagadni un ... kādu nākotni? Vai mums jākļūst par Eiropas izsmieklu?

 

free counter