Ironija ... ar tropu putniem

Labrīt, lasītāji!

"Jaunais laiks" ir uzskatāmi pierādījis, ka tā ir tikpat konjunktūriska partija, kā visas pārējās. Nav ne divi gadi pagājuši, kopš JL vadīja opozīciju ne īpaši zināma daktera, kurš turklāt bija vaļsirdīgi atzinies kā likumpārkāpējs, iebīdīšanai prezidenta amatā. JL balsis bija ļoti skaļas tā dēvētās lietussargu revolūcijas laikā, kad skanēja prasība "Atlaist Saeimu!" -- todien, kad tiesiskuma aizstāvji agri no rīta pulcējās pie Saeimas nama, sevišķi enerģiski šo lozungu brēca JL tēvs Repše, kuram manifestācijas dalībnieku uzgavilēšana patika tik ļoti, ka viņš pūlim cauri nāca nevis vienu, bet pat veselas trīs reizes.

Bet nu JL ir pie varas, situācija ir mainījusies. Jautāta par prezidenta skaidro vēlmi atcerēties sev Satversmē garantētās tiesības par Saeimas padzīšanu, JL līdere Solvita Āboltiņa paziņojusi, ka vēlme "nav nopietna un ir pārsniegusi jau politiskās gaumes robežas." Vienu vārdu sakot -- kad mēs esam pie šprices, tad nekādu vairs kritiku. Cik ironiski. Tiesa, JL vadībā ir mazāk ticams, ka Saeimas "gudrās galvas" centīsies uzvesties tik kretiniski, kā tās to darīja "treknajos gados." Atcerēsimies, piemēram, vienprātību, kādā toreizējā valdošā banda līksmi atbalstīja "zaļo zemnieku" mēģinājumu mīkstināt noteikumus par naudas atmazgāšanu, atceramies garo vāvuļošanu par "mutatis mutandis" principu. Viņnedēļ, kad ar kārtējo partijas suteniera glābšanas mēģinājumu uzradās kādreizējais zemkopības ministrs Roze, visas pārējās partijas viņam uzgrieza muguru un parādīja pigu. Bravi.

Ilgstoša ironija redzama arī "Tautas" partijas attieksmē pret prezidentu. Runāsim atklāti -- Valdis Zatlers bija TP vienpersonisks projekts, kura laikā rupji tika uzmests Māris Riekstiņš, un kura kontekstā kādreizējais "stabilitātes garants" zoodārzā piemeklēto kandidātu prezentēja kā fait accompli. Nu nākas kost pirkstos, jo Valdis Zatlers pēc ļoti apšaubāma sākuma ("Es esmu ... jā kas es esmu?") statusā pieauga visnotaļ ievērojami, viņam nebija maznozīmīga loma "stabilitātes garanta" padzīšanā un it īpaši TP piedāvātā nākamā ministru prezidenta kandidāta noraidīšanā. Visvairāk prezidenta statusa izpratne bija redzama šā gada janvārī, kad viņš Saeimas un valdības "gudrajām galvām" pateica, "Viss. Tā tālāk vairs nevar." Pat allaž ļoti runātīgais Mareks Segliņš bijis spiests kost mēlē, kad gribas par prezidentu pateikt kaut ko tā riktīgi segliņisku, atliek vien partijas "vecbiedra" šļupstēšana Atkarīgajā Rīta Avīzē, kur viņš (tāpat kā ļoti mazs skaits citu cilvēku) ir viens no laikraksta "varoņiem" un tiek intervēts vēl un vēl un vēl, jo allaž ir gatavs dziedāt līdz Puzes ķeizariņa meldiņam. Jaunākais atzinums no fermera Bērziņa: "Tas, ka Zatlers ir pārpratums prezidenta amatā, pie tā viedokļa es palieku." Un vēl, par Valsts prezidenta transportu: "Lai brauc ar tramvaju," jo laukos dzīvojošajam fermerim, lūk, netīk sastrēgumi, kādus prezidents radot ar savu kortežu. Ja rīdzinieki šo cilvēku ievēlēs par pilsētas mēru, tas nudien būs pārpratums. Un kliedzošāk par kliedzošu tas rāda "Tautas" partijas rezerves soliņa izmisīgo īsumu. Premjers var tikai būt kuldīdznieks ar spīdošām actiņām, bet Rīgai jāuzveļ tips, kurš, piedodiet, tomēr ir pagalam noiets etaps, lai neteiktu vairāk. Ironiski. Bet skumji.

***

Un vēl divas domas. Ziņots, ka idioti, kuri nodarbojas ar kūlas dedzināšanu, jau ir paguvuši nosvilināt veselas sešas mājas. Tas laikam ir tas "dedzinātāju tautas" process, par kuru viņdien mūs informēja dikti "zaļais" Emsis. Saku vēlreiz -- idioti. Taču daba prot cīnīties pret (katru reizi, kad kāds no šiem dabas bērniem nosvilina māju vai kūti, man liekas, ka Dabas māte zina, ko dara, un prot arī atriebties), un reizēm daba prot uzburt kaut ko pavisam brīnumainu. Šodien presē ziņots arī, ka pirmo reizi pēc 79 gadiem, Latvijā ir pamanīts ... pelikāns! Tas nu reiz ir putns, par kuru esmu ieradis domāt tādās pavisam tropiskās kategorijās, atceros dzīvu pelikānu ārpus zoodārza krātiņa redzējis vien Floridas štatā Amerikā, kad bērnībā to apmeklēju kopā ar vecākiem un māsu. Lūk, kas šajā Lieldienu nedēļas nogalē uzmundrina. Pat kāds pelikāns ir atklīdis līdz mūsu valstij. Ja zinātu, kur viņš ir apmeties, pats brauktu skatīties.

Jauku visiem dienu!