Partiju manevrēšana un nākamā valdība: Kurš būs pietiekami stiprs?

Labrīt, lasītāji!

Par savu premjerministra kandidātu izvirzot Edgaru Zalānu, "Tautas" partija kārtējo reizi demonstrē sava rezerves soliņa īsumu. Tiesa, cilvēks visai veiksmīgi tika galā ar piņķerīgo teritoriālās reformas plānu, lai arī laiks vēl rādīs, ko tas patiesībā nozīmēs Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kuri tagad atrodas kāda jaunradīta novada perifērijā. Taču, kas liek domāt, ka šis ir tas cilvēks, kurš tiešām saprot patlaban valstī notiekošo un zina, kas ir darāms? Zīmīgi, ka TP izvēlējusies nevirzīt pati savu priekšsēdētāju -- Segliņš droši vien premjerministra amatā ik pa brīdim nodrošinātu kādu komisku atpūtas pauzi ar savu reizēm nekontrolējamo mēli, lai arī der atcerēties arī Zalāna spārnoto frāzi par Jāni Domburu -- "tam džekam ir problēmas, točna es saku."

Būtība te ir vienkārša. Patiesībā jau neviens īpaši nevēlas kļūt par premjerministru valstī, kura ir iekritusi milzīgā aizā. Ivars Godmanis turpina purpināt, ka viņš visu saprata, visu zināja un visu gribēja darīt -- lūk, nākamais finanšu ministrs, ja jau visu zina. Ja absolūti par visu varu arī nākamajā valdībā ir vajadzīgs Šlesers, tad kaut ko jau viņam droši vien var piemeklēt, bet ir drastiski nepieciešams renacionalizēt Latvijas satiksmes nozari, kuru Šlesers ir padarījis par savu privāto, slepeno, necaurskatāmo un nepotisma pārpildīto hercogisti. Lai cilvēks iet par bērnu lietu ministru -- pašam bērni ir, apgalvo, ka partijai nekā svarīgāka nav. Satiksmes ministriju vajag atdot kādam, kas tur var ātri veikt pilnīgu auditu, lai atklātu visas Šlesera sastrādātās nebūšanas un tad ministriju vest pavisam citā virzienā.

Bet premjerministrs. Vismaz pagaidām pacentīsimies aizmirst par Ingūnu Sudrabu. Iespējams, viņa tik tiešām ir gudrākais un godīgākais cilvēks Latvijā, kā viņu šodien nodevējusi leģendārā aktrise Velta Līne. Bet tikpat droši var teikt, ka viņa ir pietiekami gudra, lai saprastu, ka patlaban viņas reputācijai nevarētu būt nekā sliktāka, kā līst tajā čūsku midzenī, kāda ir partiju politika Latvijas Republikā. I. Sudraba ir pareizais cilvēks pareizajā vietā, un visvairāk viņa var cerēt, ka nākamā valdība vairs nebūs tāda, kura nepārtraukti cenšas viņas darba ceļā mest visādus sprunguļus. Jaunais laiks runājis arī par Valdi Dombrovski -- pieci gadi Eiropas Parlamentā izkūpējuši, kaut kas tālāk būs jādara, turklāt cilvēks ir zinošs par finansēm un tautsaimniecības lietām. Zaļie zemnieki turpina bīdīt Lembergu, viņam ir pietiekami liels atbalsts arī tajā sabiedrības daļā, kura priecājas par sakopto Ventspili un štrunts par to, ka cilvēks nu ir apsūdzēts kriminālnoziegumos pat divās valstīs uzreiz. Katrā ziņā patlaban Puzes ķeizariņš ir pārāk aizņemts ar tiesāšanos un fizioterapiju, lai darbotos politikā, turklāt vismazāk Latvijai ir vajadzīgs salīdzinājums ar Itāliju un Berluskoni. Šlesera biznesa projektā ir cilvēks, kurš kādreiz bija visai veiksmīgs premjerministrs, tas ir Andris Bērziņš, bet tādā gadījumā visai garantēta būtu Šlesera hercogistes turpināšanās, un nav ne jausmas, vai A. Bērziņš vēlētos atkal kāpt tajā pašā upē.

Kādu jau Valsts prezidents izvirzīs. Cita starpā vērts ņemt vērā to, ka politiskas batālijas Ukrainā ir likušas Starptautiskajam valūtas fondam atturēt lielu daļu solītā aizdevuma. Nav ne mazākā iemesla domāt, ka SVF attiecībās ar mūsu valsti būs pielaidīgāks, jo mēs kaut kādā veidā esam "īpaši." Politikāņi tomēr nav pavisam stulbi, viņi labi zina, kuri no viņiem ir vistiešākajā veidā nodrošinājuši valdošās bandas reputācijas absolūto sagruvumu. Bet vai izdosies atrast kādu, kas ir pietiekami stiprs, lai tiem cilvēkiem pateiktu kategorisku nē? Un vēl vairāk -- kādu, kurš ir pietiekami stiprs, lai nākamajos mēnešos izdarītu to, kas ir nepieciešams, lai valsti glābtu no vēl lielākām problēmām? Vai tas ir Zalāns? Dombrovskis? A varbūt tas pats Godmanis, ja vien viņu varētu atraut no Šlesera lielās krūts?

Jauku visiem dienu!