Ķēmošanās valdošās "elites" izpildījumā

Labrīt, lasītāji!

Acīmredzot viņu ir nolaupījuši ļaundari no aizpasaules un viņa vietā ielikuši mutantu. Citādi absolūti nevar izskaidrot Ivara Godmaņa krampjaino turēšanos pie krēsla, kurā viņam nudien nevar būt viegla dzīve. Bet laikam jau ne. Laikam jau tomēr Godmanis ir izlēmis, ka zem viņa panākumiem Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā ir jānovelk liela, melna svītra, un tā vietā vēstures grāmatās ir jāieraksta, ka viņš ir turpinājis priekšteča "stabilitātes garanta" iesākto un darījis visu iespējamo, lai sagrautu Latvijas valsti sev un saviem sponsoriem vien zināmu mērķu dēļ.

Cik daudz tālāk šī ķēmošanās var turpināties? Sapulcējušies, lai runātu par kompromisu valdības reorganizēšanā, valdošās kliķes āksti nolēma, ka vispār nekāda reorganizēšana nav vajadzīga. Ruķīsim vien tālāk. Atradīsim nākamo "zaļo zemnieku," kurš var "pārraudzīt" lauksaimniecību, atradīsim nākamo "oranžo," kurš var darboties kultūras jomā ... un uz priekšu! Mēs esam paši labākie un kompetentākie! Protams, tas, ka no "reorganizācijas" nekas nesanāks, bija skaidri zināms. Raugi, šodien Latvijas Avīzē ir intervija ar "Tautas" partijas spīdekli Zalānu, kura notikusi dienu pirms lielajām "kompromisa meklēšanas" sarunām. Tajā Zalāns skaidro, ka TP negrib matemātisku "krēslu" samazināšanu, bet daudz plašāku pārkārtošanos, tajā skaitā arī ļaujot veselu strīpu jautājumu risināt nevis valdības, bet gan individuālu ministriju līmenī. Konkrēti: "Es saprotu, ka drozofila ir svarīga muša un kukainis, bet kāpēc tās sakarā jāpieņem MK noteikumi, vai nepietiek ar Zemkopības ministrijas nolēmumu? Ministriem uz valdības sēdi priekšā jāliek tikai tādas lietas, par ko vajadzīga kopīga nostāja un viedokļu saskaņošana."

Nu, re! Nu, re, nu re, nu re! Veldrem vajadzēja ļaut pašam lemt par to, vai krīzes apstākļos valsts aizsardzības sistēmai visvairāk ir vajadzīga zirgu gvarde. Demakova pati varēja lemt, ka krīzes apstākļos ir vajadzīgs daudzmiljonu līgums par koncertzāles projektēšanu. Ja kas, tad pats Zalāns varētu "savējiem" dot atļauju, kādreiz aizliegtajās teritorijās būvēt mājas, pilis, klētis un visu pārējo, kas ienāk prātā. Tas nu tagad it kā nebūtu izdevies, un labi, ka tā. Bet no tā jau situācija nemainās.

Fantastiska lieta -- Valsts prezidents pasaka, ka premjerministrs vairs nebauda viņa uzticību, bet premjerministrs parāda izstieptu rokas vidējo pirkstu. Pirmdien viņš ar prezidentu patērzēs un tad jau redzēs -- tā Godmanis. Protams, problēma šeit daļēji saistās ar uzticības līmeni, kādu bauda vai nebauda pats prezidents. Lai arī ko viņš darītu vai nedarītu, nav aizmirsts tas, kādā veidā viņš kļuva par prezidentu, un katrā gadījumā pārliecību par viņa statusu neveicina šajās dienās izskanējusī ziņa, ka Valsts prezidents personīgi nodarbojas ar ārsta sameklēšanu sasirgušajai Helēnai Demakovai. Atļaušos prognozēt, ka mums mirstīgajiem saslimšanas gadījumā nav lemts piezvanīt uz prezidenta kanceleju un bijušais slimnīcas vadītājs tūlīt metīsies apzvanīt kolēģus. "Tautas" partijas viedokli par prezidentu droši vien viskonkrētāk pauž "vecbiedrs" no laukiem ar visu vaukšķēšanu par paklājiņiem un intelekta trūkumu. Taču galu galā laikam sanāk, ka valdošā "elite" ir nolēmusi, ka prezidentu var neņemt vērā.

Ir tomēr pienācis laiks Valdim Zatleram sadūšoties vienu reizi pa visām reizēm un Saeimu patriekt ar vislielāko iespējamo mietu. No kā viņš baidās? Nedomāju, ka ir pat mazākā iespēja, pašreiz Saeimā atrast divas trešdaļas balsu, lai viņu atlaistu no amata. Protams, ja Rubika rehabilitētāji "Saskaņas centrā" neizdomā, ka arī viņiem viņš nav vajadzīgs. Savukārt referendumā par Saeimas atlaišanu nebūtu absolūti ne mazāko šaubu, ka parlaments tiktu padzīts ar pompu, mūzigu, karogiem, dziesmām un gavilēm. Valdošajai bandai zināmā mērā ir taisnība, ka ekonomiskas krīzes laikā nav labi radīt lielāku politisku nedrošību, taču patlaban vēl sliktāk ir amatā atstāt šo savtīgo "aktīvistu" baru, kurš ne vien nezina, kā izkļūt no krīzes, bet būtībā smīn par to. Diez vai kādam no "elites" patlaban nākas skaitīt katru santīmu un bažīties par to, vai spēs nomaksāt gāzes rēķinu un vēl pabarot bērnus. Vēl vairāk diez vai tā ir jādara politiskās "elites" tēviem un krusttēviem no tā dēvēto "oligarhu" vides. Krēsls svarīgāks par kompetenci, jo kompetence ir "nasing spešal." Krēsls svarīgāks par tiesiskumu, legalizēsim naudas atmazgāšanu un aizliegsim žurnālistiem par to rakstīt! Krēsls svarīgāks par godīgumu -- godīgums taču ir tik ļoti gaisīgs jēdziens. Krēsls milzīgi daudz svarīgāks par savu reputāciju. Pēc mums kaut vai plūdi. "Savējos" mēs pasargājām tik vien ilgi, cik tas bija iespējams.

Jauku visiem dienu. Sevišķi tiem, kuri šodien paredzējuši ar savu iemīļoto personu atzīmēt Valentīna dienu.