piektdiena, 2009. gada 16. janvāris

Par latviešu valodas kvalitāti vietā un nevietā

Labrīt, lasītāji!

Šorīt ļoti erudītajā izdevumā Kultūras Diena ir izcili interesanta intervija ar kādu britu tautības lingvistu par valodu un tās lietošanu. Cita starpā speciālists piedāvājis šādu atzinumu: "Latviešu jaunietim, ejot uz darba interviju, ir jāzina, kad lietot 'ka' vai 'kad', bet, sarnājoties ar draugiem krodziņā, tam nav nozīmes."

Hm. Šī tēze lika padomāt, jo man kaut kā liekas, ja jaunietis krodziņā "ka" vietā saka "kad," tad ir maz ticams, ka viņš intervijas laikā, katru reizi, kad ir vajadzīgs vārdiņš ka un nevis kad, nepiepauzēs ar domu, ka tagad gan nu nevajadzētu. Vēl jo vairāk, ja ņem vērā, ka kadošana ir sērga, kura piemit ļoti daudziem ļaudīm, kuriem darba intervija vairs nav aktuāla lieta, tajā skaitā ievērojamam skaitam mūsu tautas pārstāvju un uzņēmējdarbības zvaigžņu. Taču kaut kā tomēr nemierīgu dara doma, ka āpus "oficiālās" vides mēs visi varam runāt, kā vien pagadās. Atzīstos, manā valodā ir gan OK, gan davai, gan nu vot, gan arī četru burtu vārdiņš vai nu angļu, vai krievu valodā, kuru izmantot tad, kad ar āmuru trāpīts par īkšķi, jo latviešu valodā, piedodiet, tādā situācijā adekvāta vārda vienkārši nav, un viss. Zinu, ka šos vārdus televīzijā lietot nu gan nevajadzētu, lai gan vismaz OK tur pasprūk ne vien man, bet arī citiem. Taču vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka, domājot par latviešu valodu tās pareizajā variantā, OK, davai un "ka" vietā "kad" ir vienkārši nepareizi, un visiem latviešiem, kuri nav Ausma Cimdiņa (jo viņai latviešu valoda ir vienkārši nevainojama), pie tā ir jāpiestrādā.

Speciālists no Lielbritānijas atzīmē, ka dzīvē ir dažādi valodas "reģistri" -- viena līmeņa valodu mēs lietojam sarunā ar bērnu, citu -- ar pieaugušo, citu -- ar Romas pāvestu, citu -- zinātniskā konferencē, citu -- "čatojot" internetā u.tml. Katrā ziņā tas, kas mūsdienās darās Draugos, Skaipā un tamlīdzīgā vidē, ir visnotaļ attālu no akadēmiski perfektas latviešu valodas. Te jāatgriežas pie minētā jaunieša krodziņā. Ja viņam ir pietiekami labi attīstīts valodas reģistrs, lai darba intervijas laikā pareizi izvēlētos starp "ka" un "kad", tad diez vai tas pazudīs krogā, ja nu cilvēks nebūs pilnīgā pālī (ai, vēl viens neendzelīnisks vārds). Toties cilvēks, kura lingvistiskā pasaule ir veidojusies tandēmā mamma-pamatskola-draugi-internets-internets-internets-internets varbūt nemaz nezina par pareizās valodas "reģistru." Katrā gadījumā zinu, ka kolēģi gan universitātē, gan arī masu informācijas līdzekļos sūdzas par visnotaļ katastrofālu runātprasmes un rakstītprasmes samazināšanos mūsdienu jaunatnē. Es gan nebūšu tas, kurš to visu labos. Tie bloga lasītāji, kuri man ir vislielākie "draugi," mēdz pieminēt ne tikai to, ka esmu pederasts, amerikānis ar amerikāņa domāšanu, sorosietis, kosmpolīts u.tml., bet arī to, ka manos rakstos mēdz būt vairāk kļūdu, nekā pareizi uzrakstītu jēdzienu. Tiesa, šie nav ļaudis, kuriem domāšana mēdz aizstiepties pietiekoši tālu, lai norādītu kādu no daudzajām kļūdām, jo arī man gribas mācīties ko jaunu, bet tā nu lielākoties būs šo censoņu problēma.

Katrā gadījumā, ļoti iesaku iegādāties Kultūras Dienu un izlasīt interviju ar D. Glinnu. Turklāt, ja ir nopirkta Kultūras Diena, tas būs tandēmā ar Dienu, kurā, savukārt, ir tikpat ļoti interesanta intervija ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvi Latvijā. Tajā skaitā sevišķi uzjautrinoši ir lasīt to, ko viņs saka, atbildot uz kolēģa Paula Raudsepa jautājumu par sadarbības kvalitāti ar mūsu "nasing spešal" finanšu ministru.

Jo finanšu ministrs, lūk, ir piemērs par cilvēku, kuram valodas reģistrs acīmredzot nebūt nav nozīmīgs, vismaz angļu valodā nē. Taču mūsu valstī ir arī ļaudis, kuriem neatkarīgi no valodas reģistra kvalitātes nevajadzētu runāt vispār. Piemēram, mūsu tīniskais iekšlietu ministrs, kurš, jautāts, kur viņš ir bijis Vecrīgas grautiņu laikā, ir atcirtis, ka tā nav žurnālistes darīšana, kur viņs atrodas "no darba brīvajā laikā." Vēl pirms tam ministrs, kurš tomēr ir vistiešākā veidā atbildīgs par to, ka otrdien ļaudis visnotaļ netraucēti varēja demolēt mašīnas, lauzt logus un izlaupīt šņabja veikalu, atļāvās pastāstīt, kam tas vispār būtu bijis jānovērš. Artim Pabrikam, lūk, esot melna josta karatē, un viņš esot bijis gļēvs, jo tā vietā, lai risinātu jautājumu par nemieriem, viņš ir uzstājies televīzijā! Lūk, ko domā Latvijas Republikas iekšlietu ministrs: Ar grautiņa novēršanu ir jānodarbojas tām civilpersonām, kurām ir panākumi karatē. Viens piemērs par cilvēku, kuram neatkarīgi no valodas reģistra būtu vienkārši jāaizpogā lūpa.

Vēl viens piemērs. Viena no pašām "gudrākajām" no Saeimas 100 "gudrajām" galvām, piensaimnieks Dzintars Jaundžeikars, ir izkalkulējis, kas bija vainīgs pie tā, ka otrdien Vecrīgā izcēlās grautiņš. Masu informācijas līdzekļi ir vainīgi, jo tie tikai raksta par sliktām lietām. Lūk, vēl viens cilvēks, kuram valodas reģistrs nav svarīgs, jo valodas idejiskais saturs jau pats par sevi ir pietiekami ... nu, teiksim neadekvāts. Un ne pirmo reizi.

Jauku visiem dienu!

8 komentāri:

anglosaxis teica...

Labrīt, Kārli. Ja Jūs man ko vismazāk varat pārmest, tad tas ir, ka nekad neesmu Jūs apvainojis kādā no Jūsu minētajiem vārdiem, lai gan mani komentāri tikuši dzēsti visai bieži. Piekrītu, ka ar latviešu valodu mums visiem iet smagi, sākot no augšas, līdz pat komentāru rakstītājiem. daudz negludumu dzirdam arī no profesionāliem žurnālistiem, īpaši ja tas nav rakstītā formā bet mutiski. Jūs esat žurnālistikas pasniedzējs, un noteikti Jūsu fakultātē tiem mācīta arī valoda. Kā nu ir, tā ir. Daži Jūsu bloga komentātāji ir nosaukuši mani par kašķīgu. Varbūt, lai gan vienmēr cenšos tikai paust savu viedokli (arī par terminoloģiju - "banda", "kliķe", "atkarīgā" utt.) Kas attiecas uz Pabriku, tad, manuprāt, viņam vajadzēja atrasties epicentrā ne jau karatē jostas dēļ, bet tāpēc, ka viņš bija viens no pasākuma organizētājiem. Padomājiet, cik popularitātes punktu viņš iegūtu, ja atrastos pie Saeimas nama un sauktu: "Zēni, pietiek!" Reizēm es vispār apbrīnoju politiķu prāta trūkumu. Piemēram, pēdējās vēlēšanās balsoju par TP, jo, kaut arī neuzskatu viņus par eņģelīšiem, vienmēr esmu cienījis gudrus cilvēkus. Pēc tam viņi ir sastrādājuši tik daudz muļķību, ka manas ilūzijas ir izplēnējušas. Ja vēlēšanas notiktu šodien, noteikti par viņiem nebalsotu. Bet lielākā nelaime (priekš manis) ir tā, ka vispār neredzu par ko balsot. Un kas mani biedē vēl - tā ir milzīģā agresivitāte, kas nāk no interneta komentātājiem. Vai tiešām mēs alkstam asiņu? Nekādas krīzes dēļ nedrīkst nolaisties līdz tādam līmenim. Un, padomāsim godīgi, vai mes tiešām esam tik lielā postā? Manā bērnībā mēs reizi gadā nokāvām cūku un visu gadu pārtikām no sālīta speķa. Un dziedājam koros, spēlējām orķestros, sportojām. Jā, šodien problēmas ir - bezdarbs, mazākas algas. Bet tirgus ekonomikā katram pirmkārt pašam ir jādomā, jameklē izeja, jāizdzīvo, nevis jākliedz - dodiet, dodiet. Nu gan daudz sarakstīju. Pietiek.

saprge teica...

Jā, precīzi!
Arī ar vislatviskākajiem un visnevainīgākajiem vārdiem var pateikt vismaucīgākās lietas un iznīcināt cilvēku, bet ar vismaucīgākajiem vārdiem var cilvēku pacelt un pateikt labas lietas.
Vārdā ir liels spēks, bet vēl lielāks spēks ir runātājā un viņa domās vai bezdomās.

aniedra teica...

"Ka" un "kad" jaukšana, protams, ir viena no griezīgākajām valodas lietojuma kļūdām. Tomēr - tā kā mans raksturs jebkurā dzīves situācijā liek vispirms analizēt in/vai vainot sevi, bet tikai tad citus - teikšu, ka šo regulāri dzirdamo kļūdu nākas atzīt vien kā grotesku un komisku. Kad dzirdu citus šādi kļūdīdamies, tad vienmēr to pamanu, bieži izsaku kādu sarkastisku piezīmi... Bet ir bijušas reizes, kad pašam pasprūk, un tad par lielu sajūsmu maniem tuviniekiem, kuri vienmēr jau pasmej par manu piekasīšanos, ir vēl lielāka sajūsma mani izzobot.
Esmu domājis saprast, kāpēc un kad ar mani tā notiek. Šobrīd šķiet - "ka" vietā "kad" pasaku brīžos, kad īpaši piedomāju par tobrīd un nākamā mirklī sakāmo - tas liekais 'd' pie 'ka' ir mans "eeee" vai "tātad-mmmm".
Mani gan daudz vairāk un tiešam aizskar cita, ne mazāk izplatīta valodas lietojuma kļūda. Ja pirmajai nē, tad šai es vēl esmu aizdomās par nopietnu psiholoģisku problēmu un/vai pataloģiju, kas no tas izriet vai "iztek". Un proti - gandrīz vairs nedzird "tas" un "tā", bet vienmēr "viņš", "viņa".
Man ir nosliece domāt, ka šī parādība ir nevis cēlonis, bet pat sekas tam, ka mūsu apziņā cilvēks nav vērtīgāks par lietu, bet lieta ir vienā vērtē ar cilvēku.

ib teica...

Labrīt!
Man ir teorija par "ka" un "kad" jaukšanu :) Tā kā strādāju PR, es sekoju līdzi ne tikai tam, ko saka, bet arī kā saka. Uzreiz jāsaka, ka tieši pēdējās nedēļās man visvairāk ausīs ir griezusies tieši šī kļūda. Mana teorija ir tāda, ka, līdzīgi kā ar visādiem mazajiem vārdiņiem, arī dīvainas gramatiskas konstrukcijas ir lipīgas. Pārliecinājos par to pati, kad šonedēļ darījumu sarunā pati sevi pieķēru sajaucam šos saikļus. Traģiskas paštiesāšanas vietā sanāca iekšēji smiekli par to, ko tieši šajā brīdī domā sarunu biedrs par mani kā PR profesijas pārstāvi, kas uzkāpis uz tā paša grābekļa, par kuru ir brīdinājis citus :) Tieši tādēļ man radās viedoklis, ka šī ir lipīga parādība. Es neuzskatu, ka valoda ir sastindzis organisms, par kādu to cenšas padarīt daži vietējie valodnieki, bet pievienojos uzskatam, ka nevērība pret to, ko un KĀ cilvēks saka, liecina par dažiem būtiskiem trūkumiem. Tādēļ saikne starp valdodu (gan no saturiskā, gan gramatiskā viedokļa) un intelektu vai spriestspēju man liekas būtiska. Nemēģinot nevienu ietilpināt šajā rāmī, pat pavirši vērojumi no malas uz daudziem jo daudziem mūsu runasvīriem izraisa skumjas pārdomas. "Ka" un "kad", "diemžēl", "priekš", "no", nemaz nerunājot par sarežģītiem svešvārdiem, kuru nozīme ir ieguvusi jaunu interpretāciju, dažkārt ilustrē patieso lietas būtību - tukšumu - pārāk skaudri.

Roberts teica...

Atmetot nost sarkasmu par politikjiem un vienkarshu neveribu pret vardu nozimi, mani tomer uztrauc Latvijas "valodas specialisti", kas censhas maksligi ieviest Latvieshu valoda kadus it ka latviskus vardus - Iislande, drukne, vietne, datne utt utjpr., ka ari sadalit Latvieshu valodu "pareizos" un "nepareizos" vardos.
Nesen noskatijos diezgan interesantu prezentaciju, kas gan ir plashaka meroga diskusija par valodas un vardu attistibu. Iespejams, ka cilvekiem ta varetu interest:
http://www.ted.com/index.php/talks/erin_mckean_redefines_the_dictionary.html

Un vel runajot par kludam - es teiksim neesmu dzirdejis vai dazhiem Latvijas politikjiem vienkarshi nav disleksija.

aniedra teica...

Vai dzirdējāt?!!!
Ja vien būt varējis, es jau vakarrīt būtu Štokijam iedevis šo dāvanu! Izcili!!!
Atšķirībā no anglosaxa, nebiju par oranžajiem ne balsojis, ne fanojis, bet nu gan šiem ir vairāk par 50% iespēja dabūt manu balsi.
Nav nekādas labākas zāles pret populistiem un kritikāņiem, kā dot viņiem visu, ko paši grib.
Kārli, Jums ir iespējas atņemt "taukmūļiem" manu balsi!!! Dodu Goda vārdu, ka nobalsošu par to partiju, kura izvirzīs un ieliks Jūs par kādu no ministriem.
Partejisks Jūs neesot... Neprofesionālis, ja viņš ir Goda vīrs, avīzēs un televīzijā nezīmētos - tatad profesionālis neapšaubāms... tātad visas Jūsu paša liktas latiņas ir spēkā...
Ak jā - par žurnālisti kā militāritu viirsvadītāju Jums pretenziju nav bijis...
Jūsu izgājiens!!!

Kā jau dažas dienas rakstīju - man dzīvē bija reize, kad liktenis pārbaudīja manu ilggadīgo runu patiesumu.
Es toreiz pārbaudi izturēju.

anglosaxis teica...

Nu re, tikko paziņoju, ka mana ticība TP zudusi, tā šāds vienkārši ģeniāls gājiens. Nu malači!

Peteris teica...

Domāju, ka valodas lietošanas problēmas ir saistītas ar valodas lietošanas biežumu un kvalitāti. tagad jūtu, ka manas gramatikas prasmes ir krietni mazinājušās, kopš vidusskolas beigām, jo vairs ne internetā, praktiski nerakstu. Līdz ar to gramatiskās konstrukcijas ir kļuvušas primitīvas. Jāatzīst, ka dzīvojot "virtuālā vidē" vispār sāku runāt mazāk, līdz ar to rodas tāda interesanta lieta, ka pasliktinās arī runātprasme :).
Pats nāku no krievvalodīgas ģimenes un šobrīd manas valodas nepilnības ir jūtamas abās valodās.

 

free counter