Par amatpersonu uzrunām Vecgada naktī

Labrīt, lasītāji!

Kā vakar rakstīju 10 stundas pirms, tā šorīt rakstu 10 stundas pēc gadu mijas. Vecgada vakars pagāja ierasti -- raķetes gāja gaisā gan vienpadsmitos (cik garīgi trūcīga tomēr ir tā mūsu sabiedrības daļa, kura pat pulksteņa laiku mēra pēc svešas valsts rādītājiem), gan ar daudz lielāku sparu pusnaktī.

Jā, un vakar mūsu valsts augstākās amatpersonas uzrunāja tautu. Un te nu skaidri iezīmējās atšķirība starp cilvēku, kurš, kā vēstīts Satversmē, politisku atbildību par savu darbību nenes, un cilvēku, kurš vistiešākajā veidā ir politiski atbildīgs par to, kas ir noticis pēdējo 12 mēnešu laikā un it īpaši par to, kas notiks nākamajā gadā. Valsts prezidents Valdis Zatlers savā uzrunā varēja atļauties atgādināt (jau atkal) par valdošās bandas neizdarītajiem darbiem tādās jomās, kā Satversmes grozījumu izstrādāšana un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja iecelšana pēc nu jau gandrīz pusgadu ieilgušās pauzes kopš apšaubāmās Alekseja Loskutova padzīšanas no minētā amata. Divas reizes prezidents pieminēja to, kā valdošajā "elitē" trūkst visvairāk: "Katram ministram jāstrādā tā, lai sabiedrībai nebūtu šaubu par viņa kompetenci un rīcību." Un "... politikā jānostiprinās politiskajai atbildībai, jāaug politiķu kompetencei un darba efektivitātei." Protams, par nekompetentu politikāņu attīstību prezidents var runāt, līdz ģīmis ir zils vai rozā, taču viņu valdošie var vienā mierā ignorēt, kā tas visuzskatāmāk bijis redzams "Tautas" partijas "vecbiedra" vāvuļošanā par apgānītiem paklājiņiem un visu pārējo. Ja nu viens, tad lai 2009. gadā Dievs V. Zatleram dod nepieciešamo spēku, lai vajadzīgos brīžos valdošo patvaļai pateiktu stingru, stingru nē. Diemžēl, sava amata dēļ viņš nevar nākt ar precīziem ieteikumiem, taču vērts ievērot arī citu viņa teikto par gaidāmajām pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām: "Vērtējiet partiju programmas un līdz šim paveikto, rūpīgi izvērtējiet, kura partija pārstāv tieši jūsu dzīves vērtības un intereses." Sava amata dēļ es gan varu nākt ar precīzu ieteikumu: Ja jūsu dzīves vērtības un intereses pārstāv partijas, kuras darbojas lielākoties savu sponsoru un viņu naudas maku interesēs, tad izvēle par esošajiem ir skaidra. Ja nē, un gribu cerēt, ka esošie nepārstāv liela tautas vairākuma "vērtības un intereses," tad ir skaidrs, ka "elite" ir jāsoda un pamatīgi.

Un tas, savukārt, ir redzams Ministru prezidenta uzrunā, lai gan nešaubos, ka viņš vakarnakt runāja no sirds. Ivara Godmaņa tekstā par politisku kompetenci, nemaz nerunājot par Satversmes grozījumiem un KNAB statusu, nebija ne vārda. Toties bija pāris visnotaļ apšaubāmu apgalvojumu, pirmām kārtām par to, ka visu pagājušo gadu viņa valdība paredzēja visļaunāko, bet cerēja uz vislabāko. Acīmredzot šo jēdzienu pirms runas teksta apstiprināšanas neizvētīja I. Godmaņa partijas biedrs -- jēdziena "gāzi grīdā" autors. Tāpat droši vien dažs labs Latvijas iedzīvotājs nebūt nebija sajūsmā par apgalvojumu, ka ir iets tāls ceļš kopš "godmaņkrāsniņu" laikiem. Tas nu ir vārds, kuru premjerministrs varēja neminēt vispār, jo, diemžēl, pietiekami daudz Latvijas iedzīvotāju joprojām dzīvo apstākļos, kurus labākajā gadījumā var saukt par pieticīgiem. Tas attiecas uz daudzbērnu ģimenēm, uz nomaļām lauku sētām, uz tiem pilsētu iedzīvotājiem, kuriem ļaunprātīgi namu īpašnieki ir atslēguši komunālos pakalpojumus, uz daudziem pensionāriem. Ministru prezidentam bija taisnība sakot, ka ideālos apstākļos Latvijas iedzīvotāji rīkotos kā Antarktīdas pingvīni, kuri aukstumu pārcieš, cieši saspiežoties kopā. Taču sabiedrības kopējā labvēlība un līdzjūtība tomēr neizbēgami ir ierobežota, un diez vai īpaši pingvīnveidīgi jutīsies visi tie, piemēram, kuriem sākot ar šodienu ir jāmaksā krietni lielāks pievienotās vērtības nodoklis uz visu pēc kārtas, un ne viņi vien.

Un tāpēc vēl jo svarīgāka ir Valsts prezidenta pieminētā politiskā kompetence, ne tikai ekonomikas pārvaldīšanā, bet arī piemēra radīšanā. Ministru prezidents minēja radikālas reformas valsts pārvaldē un 15 procentu kompensācijas samazināšanu valsts un pašvaldību iestādēs. Esam jau redzējuši gan to, ka šis jēdziens nebūt neattiecas uz visiem, jo "savējo" princips tomēr nekur nav pazudis, gan arī to, ka vismaz Rīgā un Jūrmalā ir pašvaldību deputāti, kuri acīmredzot nav saklausījuši domu, ka krīzes apstākļos būtu jāatsakās no "tradicionālajām" gada beigu prēmijām. Neskaužu nevienam, kurš šādu prēmiju saņēma, bet tomēr. Vismaz teorētiski pusnaktī zaudēja mūsu valsts trīs "īpašo uzdevumu" ministri. Tas ir labs sākums. Gaidīsim turpinājumu.

Abas valsts augstākās amatpersonas atzina, ka nākamais Latvijai nebūs viegls gads. Valsts ir uzņēmusies ievērojamu parādu slogu, un tas saistās ar starptautisko instanču uzstājīgām prasībām par tautsaimniecības attīstīšanu nākamo gadu laikā. Cenu par to maksāsim mēs visi pēc kārtas (lai gan varbūt ne tie mūsu sabiedrības locekļi, kuri par krēslu deldēšanu valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs saņem daudzus tūkstošus latu gadā). Un katrā gadījumā abu amatpersonu pieminētā aktīvākā pilsoniskā sabiedrība gaidīs redzēt, vai arī smagos ekonomiskos apstākļos politikāņi spēs pārvarēt sevi un pievērsties mazāk taustāmam jēdzienam -- godprātībai. Un pirmkārt tas tomēr attiecas uz atbalstu pretkorupcijas centieniem, jo politiska korupcija ir smaga lieta labos laikos, bet it īpaši briesmīga lieta smagos laikos. Jo stiprs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sevišķi būtisks laikos, kad dažam labam gribēsies pagrābt to, kas vēl ir grābjams.

Jaunajā gadā vēlu visiem lasītājiem visu to labāko. Turpināsim modri uzraudzīt tos, kuri joprojām cer, ka valsti var nozagt vai prihvatizēt. Ja būs nepieciešams, ķersimies atkal pie lietussargiem, lai arī cik ļoti tas nepatiktu atsevišķiem kultūras grandiem, kuri tāpēc jūtas apvainoti, nabadziņi tādi. Un pieskatīsim cits citu. Būtisks ir jēdziens, ka dots devējam atdodas. Neaizmirsīsim to!

Jauku visiem gada pirmo dienu!