Labrīt, lasītāji!
Nu, lūk -- izrādījās cilvēkam mugurkauls. Vakar Valsts prezidents Valdis Zatlers visnotaļ ultimatīvā tonī valdošajai bandai pateica priekšā, kas jāizdara līdz 31. martam -- jānodrošina Satversmes grozījumi, jāmaina vēlēšanu likums, jāizveido ekonomikas attīstības plāns, kā arī padome, kura uzraudzīs to un arī valsts saņemtos aizdevumus. Tehnokrātam un "tiesīguma" uzraugam Godmanim ir jāpiedāvā skaidrs valdības reorganizācijas plāns un valdībā jāieved jauni profesionāļi, kā arī, it kā starp citu, bet nebūt ne starp citu, beidzot jāpārtrauc bezgalīgā muļļāšanās ap KNAB direktora jautājumu. Netiks šīs prasības izpildītas, tā prezidents, viņš rosinās Saeimas padzīšanu.
Malacis, ja tā drīkst teikt par valsts augstāko amatpersonu, lai arī šajā gadījumā jālieto arī jēdziens "labāk ar nokavēšanos, nekā vispār ne." Būtība te ir vienkārša. Prezidents ir nolēmis pieslieties tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri tomēr nevēlas dzīvot valstī, kuru pārvalda savu nabu un neko citu neredzoša, savu interešu un nekā cita apmierinoša, līdz vēmienam par sevi pārliecināta un uzpūtīga un caurcaurēm godīgumu un ētiku ignorējoša varza. Runāt smuki jau prot. Lūk, šodien "Tautas" partijas līderis Saeimā Kučinskis: "Ja šoferu bērnus neliksim padomēs un nebūs dīvainu līgumu par lielām celtnēm, tad ir izredzes atgūties." Bet ar to nepietiks, mīļais Māri! Kur bija Kučinskis tad, kad Šlesers iecēla šofera bērnu padomē? Demakova ta pati pratās tīties, un runāt par "dīvainiem līgumiem" un "lielām celtnēm" tagad ir analogs sliktai runāšanai par aizgājēju -- bet nedzirdēju Kučinski kaut ko ar to sakām tad, kad informācija par "dīvaniem līgumiem" nāca gaismā, kur nu vēl tajos ļoti, ļoti daudzajos brīžos, kad Šlesers (un ne tikai viņš) valsts uzņēmumu valdes un padomes sastūķēja pilnas un pārpilnas ar "savējiem". Prezidenta lūzuma punkts pilnīgi noteikti ir saistāms ar to, ka valdošā "elite" allažiņ runā vienu, bet dara pavisam kaut ko citu. KNAB direktora meklēšanas process būs atklāts, bet patiesībā tas atrodas gandrīz tikai un vienīgi starp Godmaņa ausīm. Tiesiskums ir svēta lieta, bet visi kopā draudzīgi nobalsosim par "zaļo zemnieku" centieniem, legalizēt naudas atmazgāšanu. Latvijas daba ir viena forša lieta, vajag to pasargāt, bļāviens -- bet Riekstiņam ļausim ne tajā vietā uzcelt māju, nosaukt to par kūti, un pēc tam visu vainu uzvelt sievai. Valdībai jābūt vienai nopietnai būšanai, bet ignorēsim Slaktera izgāšanos visas pasaules priekšā, ļausim Rozem iet atvaļinājumā, kad vien viņam tas liekas tīkami, un tas nekas, ka Šlesers uzņēmuma valdē liek šofera dēlu, pats savu preses sekretāru un bezmaz vai Ļeņina piesaukto ķēkšu, jo ej nu nost, ko tu tādai mēbelei, kā Šlesers padarīsi, nu ko? Patiesā seja valdošajai bandai parādās tad, kad tā rūc -- sabiedrība nav tiesīga prasīt Saeimas atlaišanu, sabiedrība nav tiesīga komentēt valdošās kliķes darbību, Valsts kontrolierei acīmredzot ir kaut kādas personīgas biznesa intereses, sabiedrībai nav nekādu tiesību zināt, ko Godmanis domā un dara, Sorosa fonds ir ļaunprātīga sazvērestība, sabiedrība kļūdījās, pulcējoties Doma laukumā, sabiedrība kļūdījās, piedaloties pagājušā gada referendumā u.tml.
Būs interesanti redzēt, kā valdošie uz prezidenta izaicinājumu reaģēs, jo noteikti pirmais gājiens būs izkalkulēt, vai viņam būtu izredzes paredzētajā referendumā uzvarēt, jo pretējā gadījumā, kamēr Satversme vēl nav grozīta, neizodšanās gadījumā Zatleram pašam būtu jāiet prom, un vai nebūtu jauki atbrīvoties no personas, kura tika darbā pieņemta kā nekaitīgs zaķītis, bet izrādās tomēr esam ar zobiem? Kas attiecas uz pašiem likumiem, Satversmi var grozīt un tā apmierināt prezidenta vēlmes, bet noteikumus par sabiedrības tiesībām vienalga var padarīt tādus, ka tie ir nereāli. Vēlēšanu likumu var grozīt, lai viens kandidāts varētu kandidēt tikai vienā apgabalā un nevis visos pēc kārtas, bet daudz svarīgāks ir šodien paredzētais balsojums par priekšvēlēšanu aģitāciju un it īpaši tas, kā nākamajos mēnešos līdz pašvaldību un EP vēlēšanām partijas (it sevišķi tās, kurām patlaban ir pieejami "administratīvie resursi") to ievēros. Un jēdziens "jauns profesionālis" valdības ietvaros nav tas pats, kas "labs profesionālis," jo no laba biznesmeņa ne par visu varu sanāk labs ekonomikas ministrs, tāpat, kā no laba aktiera (vai, ja kas -- komponista) ne par visu varu sanāk labs kultūras ministrs. Visos šajos jautājumos fundamentālā nepieciešamība ir pēc lūzuma valdošās bandas attieksmē pret Latviju, vajadzīga skaidra sapratne, ka tās uzdevums tomēr nav apmierināt Mākoņu prasības, glābt Puzes ķeizariņu, un nodrošināt labas algas visām Šlesera paziņām pēc kārtas. Ļoti baidos, ka valdošie, iespējams, izkalkulēs kaut ko citu -- nedarīsim to, ko Zatlers vēlas. Metīsim kauliņus. Jo ar nelabotu likumu par vēlēšanu kārtību mums tomēr varētu būt izredzes paredzētajā referendumā nezaudēt, turklāt šodien mēs apstiprināsim aģitācijas likumu, kurā būs gan noteikts, ka "trešās personas" drīkstēs izdot tikai 2700 latu, bet nebūs pateikts, ka, teiksim, 200 "trešās personas" nevarēs sanākt vienkopus un katra izdot 2700 latu...
Jo vienu gan sapratīsim, mīļie. Ja Saeima galu galā tiks atlaista un pēc tam notikušajās vēlēšanās atkal uzvarēs šie paši censoņi, tad gan bodi varēsim slēgt ciet, jo tad nudien nepārprotami būs uzvarējusi oligarhija, slepenība, negodīgums, korupcija un, jā -- arī sabiedrības apātija. Šur tur sabiedriskajā apritē pavīd doma, ka patlaban neviena alternatīva valdošajai bandai nav īsti reāla, tāpēc būtu jādibina viena tāda riktīga letiņu partija. Bet partija nav vienā dienā vai mēnesī radāms projekts, un ar dzirkstošām ačtelēm un tēvzemes mīlestību, kā to uzskatāmi 2006. gadā demonstrēja projekts "Visu Latvijai!", nepietiek. Ir arī senā patiesība par diviem latviešiem un trīs baznīcām. Optimists tomēr cerēs, ka valdošajā "elitē" atradīsies pietiekami daudz cilvēku ar sirdsapziņu, lai labotos, jo nebūt neesmu pārliecināts, ka sabiedrība būtu gatava, teiksim, 6. jūnijā kopā ar pašvaldību vadītājiem ievēlēt arī kvalitatīvi jaunu Saeimu.
Bet vienalga. Malacis mūsu prezidents, un paldies viņam par to.
***
Un vēl par aizvakardienas grautiņiem. Sāk it kā rādīties, ka varbūt policijas vadībā kādam ienāca prātā, ka radusies laba iespēja valdībai parādīt, ko policijā nozīmē budžeta apcirpšana, jo šodien presē jau citēti augsti stāvoši likuma sargi, kuri runā par virsstundām u.tml. Citēti ir arī ierindas policisti, kuri stāsta, ka ilgstoši otrdienas vakarā neviens viņiem nekādas pavēles vai instrukcijas nedeva. Te ir jātiek skaidrībā, un steigšus -- saku vēlreiz paldies katram policistam, kurš procesā piedalījās, bet kopumā par augstu profesionalitātes līmeni un, vēl vairāk, par to, ka kāds bija lietas kursā no sākuma līdz pašām beigām, gan nekas īpaši neliecina.
Toties par pūli, kurš izdauzīja Saeimas logus un izdemolēja šņabja veikalu, manuprāt, visdaiļrunīgāk runā viens cipars -- 80 procenti aizturēto netika aizturēti pirmo reizi mūžā. Ir zināms kontingents jebkurā sabiedrībā, kuru var aprakstīt ar vārdiem "profesionāls huligāns." Lai pasēž kādu laiku ķurķi un nožēlo grēkus. Bet vēl joprojām gaidu uzzināt, kas tad īsti bija šo huligānu virsrežisors un kur šis režisors otrdien (un arī pirms tam) atradās.
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
7 komentāri:
Man arī ir vārdi ko pateikt par prezidentu un šos vārdus man "iedeva" viens patiesi godājams cilvēks!
Ar patiesu gandarījumu šorīt noklausījos Katastrofu medicīnas centra vadītāja Mārtiņa Šica interviju. Tajā šis augsti jo augsti godājamais cilvēks, kurš kā neviens cits Latvijā saprot un ikdienā redz robežas starp patiesi vērtīgo un to, kas šajā Pasaulē ir tikai dubļi vien - tad, lūk, viņš - arī barikāžu veterāns - izteica sarūgtinājumu un pārmetumu tieši saieta organizētājiem, par to, ka šie ar konkrētu nolūku un apzināti apķēzīja Svētu dienu. Un viņam - tai vietā, lai kā katru gadu, satiktos ar biedriem pie ugunskura - nakts bija jāpavada šādi.
Šīs bakhanālijas iedvesmotāji pat nejēdz sastrādāto un pat Manas Valsts prezidenta parodija izsniedz viņiem visu to, ko šie vēlējās!!!
Noklausoties god. Šica kungu un, braucot uz darbu mēģinot saprast, kāpēc viņa teiktais man šķita tik mans, un uzausa prātā šāda līdzība:
Man ir sirma māmulīte, kurai ir bijusi gauži grūta dzīve. Viņai ir dzimuši daudzi bērni - citi vieglāk, citi grūti jo grūti. Vienas no dzemdībām bija īpaši traģiskas. Visi vecākie bērni gāja palīgā. Lai gan māmulīte toreiz gandrīz neizdzīvoja un kāds no brāļiem mira patiesi, tomēr ģimene turpinās un dzīvo nesalīdzināmi pārtikušāk. Tik pārtikuši, ka ar naudu vien mēra savus labumus.
Labumu pieplūdei sarūkot, daži no brāļiem, kuri šeptēja agrāk kopā, ir sastrīdējušies. Šeptēja viņi vienmēr "dīvaini" un iemanījās dažus no savas ģimenes atstāt pat slikti pabarotus. Un ne jau tik slikti pabarotus, kā visa ģimene pie viena saimes galda ēda agrāk, bet daudzkārt sliktāk, kā tagad ēd paši un maltītes paliekas izbaro saviem mājdzīvniekiem.
Vienam no šeptniekiem/strīdniekiem ienāca prātā, ka tuvojas pastarītes 18. dzimšanas diena. To dienu, kurā visa ģimene sanāca ik gadus gan noskūpstīt savu māsiņu, gan samīļot savu tieši toreiz tik šausmīgi cietušo māmulīti, gan pieminēt mirušos brāļus - tajā dienā "taisnības mīlētājs" nolēma noskaidrot attiecības! Sakacināja trūcīgākos radus, saaicināja muzikantus, dzirdēja, ka uz "svinībām" sanākšot arī kaimiņu dzērāji - bet nekas viņam sirdī neiedūrās!!!
Viesības notika, māmulīte raud, māsiņai uzgāztas virsū samazgas - viesību organizators lamā otru brāli šeptmani, ka tas neesot laicīgi sakopis sanākušo alkoholiķu vēmekļus. Viens no brāļiem - no dzimšanas lempis, bet šobrīd ieceltais par dzimtas vecāko - sabijies no skandāla cēlāja, un atdod tam visu, ko šis ir gribējis....
P.S. tieši, Kārli, Jums!
Variet trīs reizes minēt, kurš viedoklis man ir vērtība un kurš dubļi - Jūsu vai Mārtiņa Šica!!!
Niedra, vai Jūs vispār izlasījāt, kas šodien blogā ir rakstīts? Es jau saprotu, ka Jums tīkamāk ir malt savu maļamo neatkarīgi no visa pārējā un šajā gadījumā pastāstīt pasaku, bet tomēr. Un vēl -- "varat minēt," nevis "variet." "Variet" ir pavēles izteiksme. Jauku Jums dienu.
Varat :) būt mierīgs - izlasīju. Tomēr, tā kā 99% rakstītā bija tikai Jūsu izpildījumā rakstītā un runātā "pārkratījums" un "pārizklājums", bez jaunas informācijas - uz ko, protams, ikvienam autoram ir tiesības - un tikai Zatlera cildināšana, manuprāt, bija jaunums, tad uz to arī reaģēju.
Kārli, labi, piekrītu, ka prezidenta prasības šoreiz ir pareizas, nepieciešamas un galu galā Saeima kaut kāda'veidā pie tā strādā. Bet, vai šis nav precedents, lai prezidents nemitīgi piesauktu iespēju atlaist Saeimu un Saeima to tik vien darīs kā skries prezidenta pavadā? Es piemēram biju viena no tām, kas negāja uz referendumu par grozījumiem Satversē, jo uzskatu, ka tie var nodarīt vēl lielāku postu. Kāpēc prezidents neņem vērā šo vairākuma viedokli? Es toties piedalījos Saeimas vēlēšanās, balsdoju par tiem, kas vaorāk vai mazāk demostrē arī manas domas, tad kāpēc prezidents drīkst ierobežot manas un pārējo vēlētāju domas, kas balsoja par kādām konkrētām partijām, kuru redzējums varbūt nesakrīt ar prezidentu un mazākumu? Labi, man Satversmes grozījumi nav tāda sāpe, lai taču ir, arī pārējie viān aičinājumi šoreiz ir saprātīgi. Bet kas būs tālāk? Prezidenta apsveikums pareizticīgo Ziemassvētkos mani rada bažīgu, vai tik viņš nekoķetē nepareizajā virzienā. Ja viņš pieprasīs Saeimai noteikt pareizticīgo svētkus par brīvdienām, ja pieprasīs nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības, tad man tas būs ļoti, ļoti nepieņemami. Domāju, ka nebūšu vienīgā. Parlamentārā demokrātijā šādas prasības parlamentam nav pieļaujamas.
Zatlera uzstādījumi ir skaidri, noteikts arī termiņš. Protams, var piekrist Streipa kungam, ka labāk vēlāk, nekā nekad. Tomēr, manuprāt, būtu labi, ja Zatlers precīzi ievērotu Satversmi un iesniegtu gatavus likumprojektus Saeimā. Viens no tiem varētu būt arī par progresīvo nodokli.
Vienlaikus neaizmirsīsim, ka atbilstoši Satversmes otram pantam Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tas nozīmē, ka arī Latvijas tauta ir tiesīga ierosināt likumprojektu par Saeimas atlaišanu, jaunu Valsts prezidentu utt.
Reālāk ir ticēt Ziemassvētku vecītim, nekā tam, ka ir iespējams "lūzums valdošās bandas attieksmē pret Latviju". Šie cilvēki pat nevēlas kaut ko mainīt savā attieksmē, un, pat ja vēlētos, tad viņiem būtu nepieciešamas n-tās sesijas pie psihoterapeita, pirms viņi spētu to izdarīt. Cilvēka uzskatu/vērtību sistēma nav kaut kas tāds, ko var mainīt vienā dienā vai pat vienā gadā. Valdošajai bandai ir sava dzīves filozofija, kas izriet no pamatuzstādījuma "stiprākais uzvar". Tas ir nihilisms pret tādām, viņuprāt, abstraktām konstrukcijām kā "kopējais labums", "valsts attīstība", "ilgtermiņa perspektīva" utt., un tam sekojošs absolūts vainas apziņas trūkums(kas vispār ir raksturīgs jebkurai "kungu šķirai").
Ierakstīt komentāru