Labrīt, lasītāji!
Šodien laikraksta Diena izcili interesantajā pielikumā "Kultūras Diena" ir izcili interesanta intervija, kurā viens latviešu valodas speciālists, Mārtiņš Zelmenis, intervē otru latviešu valodas speciālisti, Baibu Kangeri. Tēma ir tā, par kuru valodnieki mūsu valstī runā bieži: latviešu valoda ir apdraudēta. Intervijas virsraksts: "Divkultūrā un bezvalodībā." Kā vienmēr, kad lasu rakstus par to, kas ir pareiza un nepareiza latviešu valoda, vietumis jūtos pārsteigts. Tā, piemēram, pilnīgi garāmejot intervijas autors paziņo, ka vārds "vienbalsīgs" ir rusicisms. Gandrīz vai gribas izmantot citu rusicismu -- točna? Kādu vārdu tad lietot, ja, piemēram, visi Saeimas valdošās bandas locekļi balso vienādi, kā tas mēdz arī notikt? Man personīgi ar rusicismiem ir interesanti. Būdams aizjūrā audzis eksemplārs, es krievu valodu neesmu pratis nekad un neprotu arī patlaban. Ja manā valodā ir rusicismi, tad tie ir iezagušies viltīgi un paši no sevis. Ja būtu mazliet nacionālistiskāk noskaņots cilvēks, teiktu -- gluži tāpat, kā mūsu valstī savulaik iezagās attiecīgās valodas pārstāvji, bet tāds neesmu un tā neteikšu. Teikšu ko citu. Sarežģīti ir ar valodas pareizību, nudien. Citur intervijā B. Kangere paziņo, ka "latvieši ir baigi defētisti." Defētisti? Ja "defētisti" ir pareiza, bet "vienbalsīgi" -- nepareiza latviešu valoda ... vai, dieniņ! Gandrīz vai gribas rāpties atpakaļ gultā un dienu sākt no jauna.
***
Toties Dienas Biznesa izcili interesantajā pielikumā "Numurs" šodien ir izcili interesanta intervija ar kādreizējo likuma aizsardzības sistēmas grandu Aloīzu Blonski, un tajā ir diezgan daudz aiz auss liekamu pārdomu par to, kas mūsu valstī darās (arī "darās" droši vien ir rusicisms -- piedodiet, ja varat). Tajā skaitā (rusicisms?) ir arī doma, kura savā ziņā ir atbilde mūsu brašajam iekšlietu ministram un viņa pārdomām par to, ka policija jau neies meklēt ("neies meklēt" -- ?) katru, kurš nospēris zaptes (ģermānisms) burku (?). A. Blonskis: "Redziet, man kā cietušajam ir ļoti svarīga arī mazā nozagtā summa." Neapstrīdams fakts. Un otra, saistīta pārdoma: "Latvijā faktiski ir likvidēts iecirkņa inspektora postenis. Rīgā tādu faktiski vairs nav. Šāda inspektora pārziņā parasti bija ap 2 000 iedzīvotāju, un viņam bija jāzina, kurš kurā iecirknī dzīvo, kur mitinās agrāk sodītie, dzērāji, narkomāni, ar nosliecēm uz psihiskām problēmām. [..] Pavisam cita lieta ir Vecrīga. Aizejiet paskatīties, kas notiek uz tās ielas, kam tagad pa virsu ir stikla jumts -- tur sēž prostitūtas, dažādi hipiji, "bomži" utt. Viņi tur ir katru dienu. Būtu tikai normāli, ja Vecrīgai būtu savs iecirkņa inspektors, kurš zinātu, kas ir tie cilvēki, kuri tur apgrozās, kam būtu tur savi ziņotāji." Var jau strīdēties par to, vai ziņotājs ir labs vai slikts cilvēks, atcerēsimies, ka mūsu "gudrās galvas" Saeimas valdošajā kliķē ilgi tirinājās pret "stukačošanu" tad, kad "stukači" sāka apdraudēt viņu sponsorus un idejiski finansiālos papučus. Taču, manuprāt, A. Blonskim ir taisnība. Ja vieni un tie paši cilvēki vienās un tajās pašās vietās atkārtoti veic vienus un tos pašus pārkāpumus (un te der atcerēties policijas teikto, ka 13. janvāra grautiņa laikā aizturēto starpā 80 procenti bija ar "vēsturi"), tad vismaz man liekas, ka ir ļoti labi, ja policijā ir kāds, kas viņus uzrauga. Paldies A. Blonskim un intervijas autoram Andrejam Vaivaram.
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
8 komentāri:
Kārli, par to "defētismu" - desmit punkti un skaļi applausi no manis. Kundze šajā jautājuma laikam nav "komfortabla" un "kopenhāgena".
Man jau šķiet, ka pieņem lēmumus vienprātīgi vai ko taml...
Un nav tik daudz runa par atsevišķiem vārdiem kā par krievu valodas iespaidu uz dziļākiem valodas slāņiem un struktūrām - sintaksi, morfoloģiju, metaforiku... piem., kādreiz latviešu metaforika nepazina spļaušanos, tagad mīļajiem labajiem letiņiem par visu ko nospļauties utt. Tāpat kā angļu valodā daudzi svešvalodu metafori ir dīvaini un tos angļu valodā nelieto (lai gan angļu valoda kā pasaules valoda daudz ko "uzsūc" un pieņem no citām valodām), tā arī latviešu valodā dažas svešas formas un izteiksmes veidi stipri vien klab. Nu ko (arī rusisms), mentalitāte mainās, kļūst austrumnieciskāka .... Ja mūsu skolotāji un it sevišķi valodnieki savu darbu darītu labāk, tad par šiem jautājumiem būtu mazāk diskusiju. Bet latviešu valodas jautājumos, šķiet, gandrīz vai katrs lietotājs sevi uzskata par korifeju...
Tieši tā, lēmumus pieņem vienprātīgi, nevis vienbalsīgi. Vienbālsīgi var pieņemt, ja ir noticis balsojums un balsojis ir tikai viens cilvēks, līdz ar ko balsojums pēc būtības zaudē jēgu.
Mēs taču nesakam ka lēmumu pieņēma divdesmitvienbalsīgi.
Paldies gurķim un JK -- jā, lēmumus var pieņemt vienprātigi. Turklāt Latvijā tas ir pat ļoti piemērots vārds, jo pietiekami bieži valdošā "elite" pieņem lēmumus, kurus, šķietami, ir pieņēmis tikai viens vien prātiņš, un ne pats tas spēcīgākais. Un, par valodas tīrību un, gurķa vārdiem runājot, pārliecību par "korifejismu." Laikā, kad strādāju Latvijas Radio, ik pa brīdim "brīvā mikrofona" dienā kāds piezvanīja, lai aizrādītu, ka kaut ko esmu pateicis nepareizi. Absolūti kā likums bija tas, ka zvanītājs runājot pieļāva kādu kļūdu, tādu, piemēram, kā JK tekstā redzamo vārdu "nesakam." Nenoteiksme vārdam ir "sacīt," tāpēc pareizi būs "nesakām." Tas nav pārmetums, tas vienkārši apliecina to, ko jau kādreiz rakstīju -- izņemot Ausmu Skujiņu, neviens Latvijā nerunā perfektā latviešu valodā. Jauku visiem dienu!
Godātie!
Viss jau ir lieliski, jautājums par "odnoglasno" latviskojumu "vienprātīgi" ir atrisinājies, tikai man ir vieglas aizdomas, ka intervija nav bijusi par "valodas pareizību". Es - jau no virsraksta sākot - intervijā izlasīju nevis par valodas pareizības trūkumu, bet gan par defētismu (Streipa kgs., ticiet, tas ir normāls internacionālisms latviešu valodā, un man tas ir zināms, cik sevi atceros), tur ir runa par to, ka latvieši ir vārgi paši savas kultūras radīšanā; par to, ka latvieši gan patērē - gan rada (hm?) krievisku kultūru. (Nez kāpēc nav runas par to, ka pašlaik ar krīzes ieganstu ir nogremdēta latviešu grāmatizdošana.)
Gurķim.
Pirmskara Saeimas stenogrammās konsekventi lietots "vienbalsīgi". Vienprātīgi drīzāk piederas aklamācijai, ne balsošanai.
Atveram http://eraksti.delfi.lv/forma.php?gid=96&b=1
Nobraucam līdz Endzelīna vadītās RLB Valodniecības nodaļas sēdes 1934. gada 1. februāra protokolam un lasām:
11. Vai pareizi: „ievēlēt kopbalsīgi” (t.i., ar visām balsīm)? Atbilde negātīva, labāk sacīt „vienbalsīgi”.
Mahrim -
tieshaam ir labi, ja ir pieejami veci avoti, bet ko lai dara, ja peec neminamiem laikiem gudri cilveeki atzina, ka latvieshu valodaa lablak iederas "vien-praatiigi", nevis "vien-" vai "kop-" balsiigi. Konstateet, ka procesa viduu veel nav bijis laba risinaajuma, nenoziimee atbildi uz jautaajumu.
Marta Zaķi,
Kas ir tie gudrie cilvēki, kas atzinuši vienprātību par vienbalsības aizstājēju? Vienīgie man zināmie - divi šai blogā.
Mana valodas izjūta pilnīgi sakrīt ar visu Endzelīna komisijas locekļu izjūtu. Neviens pat neiepīkstas par vienprātību, jo visiem acīmredzams, ka vienbalsība un vienprātība ir gan tuvas, tomēr neapšaubāmi dažādas lietas.
http://www.apollo.lv/portal/news/74/articles/41732/0
Saeima ceturtdien lielā vienprātībā nolēma nodot parlamenta komisijām izskatīšanai jauno privatizācijas pabeigšanas «jumta» likumu, ar kuru paredzēts pielikt punktu privatizācijai Latvijā. Par likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja 82 deputāti, bet astoņi parlamentārieši balsojumā atturējās.
Ierakstīt komentāru