Labrīt, lasītāji!
Piedodiet, zinu, ka par brašo integrētāju Kastēnu un viņa kantori rakstu daudz, bet šorīt lasīju, ka par kantora slēgšanu viņš ziņu aģentūrai BNS ir pateicis šādus vārdus: "Es, tāpat kā Skārleta O'Hāra -- par to domāšu rīt." Nu, nevaru atturēties neatzīmējis, ka Kastēnam ar Skārletu Ohāru (ceru, ka visi zina, ka runa ir par leģendārā romāna "Vējiem līdzi" varoni) viens ir kopējs -- arī viņa laulībā mēdza spert sānsoļus, lai gan viņa nekad nebija liekulīga "ģimenes vērtību" aizstāvētāja. Taču vienā ļoti būtiskā nozīmē Kastēns un Skārleta tomēr atšķiras. Skārletai O'Hārai nekad nebija vajadzīga sabiedrisko attiecību aģentūra, lai izdomātu, kas viņa tāda ir un kā viņai būtu jārīkojas.
***
Un otrs interesantais paziņojums izskanējis Latvijas Televīzijas "100. pantā" no kādreizējā "stabilitātes garanta" un pašreizējā kalnā kāpēja Kalvīša: "Mēs šobrīd esam piedzīvojuši varbūt pārdesmit tūkstošu aizbraukšanu uz Īriju un Lielbritāniju." Kalvītis varbūt to ir "piedzīvojis," bet viņš jau vienmēr ir dzīvojis kaut kādā sev vien zināmā paralēlā pasaulē. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija aizbraukšo skaitu lēš ap 110 tūkstošiem, un to nu par "pārdesmit tūkstošiem" nevar nosaukt. Kalvīša "treknos gadus" varbūt piedzīvoja viņa un viņa partijas "savējie," bet pietiekami daudziem Latvijas iedzīvotājiem tie tā arī nepienāca.
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
4 komentāri:
Izlasīju vairāku pēdējo dienu bloga ierakstus uzreiz, tāpēc arī komentārs par vairākām tēmām.
Šodien sacītajam pilnībā pievienojos - Kalvītis atkal runā acīmredzamas muļķības, varbūt viņš lieto citas mērvienības un mums tātad jāpriecājas, ka no Latvijas ir aizbraukuši vien 200 tūkstošu, nevis divi miljoni iedzīvotāju. Tāpat arī prezidents kārtējo reizi nav izvēlējies veiksmīgu tautas uzmundrinājuma veidu, bet tāpēc jau viņš arī man patīk, ka ir tāds cilvēcīgs :)
Arī Diena ir cilvēcīga. Tā nav perfekta, un tā mēdz kļūdīties. Tāpat ka Jūs un es. Piemēram, mūsu latviešu valodas gramatika ir ļoti laba, taču tā nav perfekta. Arī Dienas žurnālists kļūdās, un ir vienkārši smieklīgi piekasīties pie tā, ka viņš vienu personu nav identificējis pēc žurnālistikas likumiem. Raksta malā, kas ir neatņemama publikācijas sastāvdaļa, P.Strautiņš ir pilnībā identificēts. Rakstā ir nevainojami identificētas arī pārējās personas. Ja jau tiešām gribas atrast kādas blusas Dienas pievilcīgajā kažokā, tad varētu minēt kaut vai problēmu ar fontiem diena.lv - tie mēdz pārvērsties pēc sirds patikas un nedaudz maitā "interfeisu". Taču īstenībā mani tādi sīkumi neinteresē. Galvenais ir saturs. Un Dienas žurnālisti raksta saistoši, tas nav noliedzams.
Par Andrējevu - ja kāds no maniem tuviniekiem tik lielas summas atstātu spēļu zālēs, turklāt darītu to darba laikā un naktī, es būtu ļoti nobijies. Tā ir bīstama lieta un, tāpat kā alkohola lietošanas gadījumā, bieži ir ļoti grūti noteikt robežu, kur beidzas izklaide un sākas atkarība. Turklāt ne-anonīms KNAB pārstāvis atzīst - jā, azartspēļu atkarība palielina korupcijas risku. Ņemot vērā, ka SPRK darbība jau iepriekš ir radījusi diskusijas, ir tikai loģiski, ka šāds gadījums atkal izsauc ažiotāžu. Jā, Andrējeva ir tikai viena no pieciem komisijas locekļiem, taču pēc tādas loģikas mēs varam neuztraukties arī par cilvēktiesību apkarotāju Šmitu attiecīgās Saeimas komisijas vadībā, jo viņa balss jau tur arī ir tikai viena no daudzām.
Uz anonīmiem avotiem, piemēram, "koalīcijas deputāts, kas nevēlējās runāt atklāti", Diena ir atsaukusies bieži. Domāju, ka tas ir labāk, nekā rakstīt "par neko".
Diena, pirms izšķiršanās, vai publicēt anonīmu viedokli vai nē, vienmēr izvērtē, cik lielā mērā tas ir interesants, saturīgs un uz faktiem balstīts. Arī ar drosmīgajiem ne-anonīmajiem iet visādi - Bogdanovs un Dimiters regulāri raksta vājprātīgus murgus, Artūrs Ancāns reiz bija nopublicējis ironisku rakstu par Latvijas "Parisu Hiltoni" jeb Zatleru, taču pēc pāris stundām laikam saņēma zvanu no velnsviņuzinakurienes un raksts portālā diena.lv izdzisa uz neatgriešanos. Citi raksta garlaicīgus un pārmērīgi pieklājīgus apcerējumus. Atkal "par neko". Vēl citi raksta atklāti, drosmīgi un interesanti, taču viņiem par to maksā vai viņi ar to iegūst popularitāti, kas arī netieši dod peļņu.
Un vispār - Kārli, atgriezieties Dienā! Izsviediet lepnumu pa logu un pasūtiet tos komentētājus-jampampiņus, kas nekā cita nejēdz, kā zākāties, diriģēt. (Ceru, ka es pie šiem komentētājiem nepiederu.) Jūsu balss diena.lv būs skaļāka. Un Latvijas progresīvi noskaņotajai sabiedrības daļai to ir nepieciešams sadzirdēt. Patīkamu nedēļu vēlot, Sestdienis
Sestdieni, par manu atgriešanos Dienā, lūdzu, runājiet ar Dienu, nevis ar mani. Diena zina, kāpēc es aizgāju un nav par to kopš tam ar mani īsti runājusi. Par žurnālistikas kvalitāti Latvijā es turpināšu runāt tāpēc, ka esmu žurnālists pēc profesijas. Un pret anonīmu saturu es turpināšu iebilst, arī saistībā ar Jums, jo tomēr nav iespējams vērtēt saturu nezinot, vai cilvēks ir sieviete vai vīrietis, 18 vai 60 gadus vecs, latvietis vai nelatvietis, žurnālists vai sētnieks u.tml. Žurnālistika kā profesija tomēr prasa atklātību, un es pievienojos teātra režisora Džilindžera teiktajam, ka Dienas aizraušanās ar absolūti nezināmu cilvēku viedokļiem reprezentē murgu tiražēšanu. Pilnīgi iespējams, ka Jūs esat inteliģents sabiedrības pārstāvis. Bet tikpat pilnīgi iespējams ir tas, ka Jūs esat muļķis, kurš prot labi rakstīt. Mana identitāte šajos blogos nav noslēpums nevienam. Manu saturu var vērtēt abilstoši tam, ko cilvēks par mani domā, un tas nosedz absolūti visu iespējamo spektru. Par Jums es nezinu neko, un tāpēc arī nevaru spriest, vai Jūsu teiktais ir nācis no sapratnes, no kāda instinkta, no kādas emocijas. Un pēdīgi, nav smieklīgi iebilst pret to, ka Dienai vairs nav lapu redaktoru. Katru dienu laikrakstu kāds rokās paņem pašu pirmo reizi, un ļoti iespējams tas ir kāds, kas nezina, kas ir "P. Strautiņš." Bet vēl vairāk, minētais gadījums liecina par paviršību darbā, un tas nu laikrakstam, kurš vēlas sevi prezentēt nopietnības kategorijās, tomēr nav pieņemami. Jauku Jums atlikušo vakaru un nākamo dienu, un padomājiet tomēr, vai Jūs tiešām esat tik nedrošs par sevi, ka Jūsu visbiežāk saturiskos komentārus tiešām vēlaties rakstīt anonīmi un tātad -- bez jebkādas iespējas tos vērtēt.
Rainis, Plūdons, Džeks Londons... Vai tie ir šo cilvēku uzvārdi? Ja es uzrakstīšu savu īsto vārdu un uzvārdu, tas neizteiks neko vairāk kā "anglosaxis". Ja nu man izdotos kļūt tikpat slavenam kā Rainim vai kaut vai Kārlim Streipam (par ko gan man ir pamatots iemesls šaubīties), tad jau visi mani atpazītu kā "anglosaxi". Cilvēki uz ielām sačukstētos - re, kur aiziet tas slavenais "anglosaxis", kas vienmēr strīdās ar Streipu...
Piebilde, lai neiznāktu pārpratums, es nešaubos, ka Kārlis Streips ir slavens, es šaubos, vai arī man izdosies kļūt tikpat slavenam.
Ierakstīt komentāru