Par citu politiku un to pašu veco, nekam nederīgo politiku -- pārdomas pirmdienā

Labrīt, lasītāji!

Ceru, ka visiem bija jauka nedēļas nogale. Prieks, ka vēl vienu reizi brīvdienās pagadījās tāda īsti skaista, silta un saulaina diena.

Dibināta politiskā partija "Sabiedrība citai politikai" (SCP). No nosaukuma vien varētu gaidīt, ka šis būs veiksmīgs projekts, jo Dievs zina, ka pašreizējā politika vismaz lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir apriebusies līdz nelabumam. Taču viņdien dzirdētās pieticīgās runas nu būs jāpārvērš darbos, un būs jāskatās, kurā virzienā jaunais politiskais spēks virzīsies. Visnotaļ nepārprotama kļūda bija pirms partijas dibināšanas veidotās sabiedriskās organizācijas iesaistīšanās referendumā par pensijām. Miljonārs Aigars Štokenbergs, lai arī kā centās, nespēja sevi prezentēt dzīves pabērnu aizstāvja lomā, nespēja argumentēti paskaidrot, kādā veidā pensijas pēkšņi var trīskāršot bez attiecīgajām sekām sociālājā budžetā, un galu galā arī neveica tādu reklāmu, kādu iepriekšējā referenduma gadījumā veica tamdēļ izveidotā sabiedriskā organizācija. Esmu personīgi dzirdējis A. Štokenbergu sakām, ka Latvijā ir daudz turīgu cilvēku, kuri, tāpat kā viņš, ir gatavi vairāk pārdalīt savu bagātību, lai vairāk sanāktu tiem, kuriem tās nav. Esmu personīgi par šo apgalvojumu smīnējis, gan tāpēc, ka Latvijā nav tik daudz turīgu vai pat daļēji turīgu cilvēku, lai pat pie labākās gribas ar bagātības pārdales mehānisma palīdzību veidotu Skandināvijas modelim līdzīgu sistēmu, kurā visiem ir vismaz OK, bet arī tāpēc, ka altruisms nav kaut kas tāds, ko var paģērēt politiskajā līmenī. Par SCP redzēsim -- partija startēs Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, tad jau redzēsim. Saeimā pagaidām partiju pārstāvošie deputāti paliek puslīdz bezcerīgajā opozīcijā.

***

Tikams kādreizējais "stabilitātes garants" Kalvītis Dienā ir pateicis, ka varbūt nenokalpos Saeimā līdz nākamajām vēlēšanām. Nākamajā mēnesī, tā ziņots Ināras Egles materiālā, viņš paredz kāpt Everestā. Acīmredzot Saeimā nav paredzēti nekādi kritiski balsojumi, vismaz zaļais zemnieks Ščerbatihs uz Olimpiskajām spēlēm brauca Saeimas brīvdienās. Tāpat "stabilitātes garants" patlaban ir nodarbināts ar hokeja lietām, kuras ir ļoti specifiski saistītas arī ar gāzes lietām, un tās savukārt ir ļoti specifiski saistītas ar Krievijas ietekmi mūsu valstī. Katrā gadījumā, darīt cilvēkam ir ko, ja arī premjerēšana, par spīti viņa apgalvojumam, ka "esmu pārliecināts par sevi un par to, ko esmu darījis", tomēr izvērtās par pabaismīgu krahu. "Es noraidu pārmetumus" -- tā brašais deputāts. Nu, labi, labi. Ja pašam tā labāk ir.

Bet interesanti ir ar kādreizējiem premjeriem, tas arī atzīmēts I. Egles materiālā. Gailis divus gadus braukāja pa pasauli un tagad ir nekustamo īpašumu magnāts. Krištopans 8. Saeimā tika ievēlēts, bet debatēs nepiedalījās nevienu reizi un vispār vairāk dzīvojās pa Ameriku, nekā pa Latviju. Krasts tagad ir eiropietis. Par Emsi gandrīz pilnīgi nekas nav dzirdēts, kopš sazvērestības teoriju fanāts bija spiests aiziet no Saeimas. Šķēle ir Šķēle. Vien miera mika Bērziņš ir pārkvalificējies par valdošās kliķes absolūtu paraugbērnu, viņam akceptējams acīmredzot ir pilnīgi viss, kas tai ienāk prātā. Ka tik "stabilitāte." Un, protams, Godmanis, kuram, nabagam, acīmredot liktenis ir lēmis būt par premjeru tikai un vienīgi ekonomiskas krīzes laikā.

Vispār, ja Kalvītim Saeimā ir garlaicīgi, tad labāk būtu aiziet drīzāk, nekā vēlāk, lai nāk kāds, kuram darbs valsts parlamentā nav sekundāra lieta, ar kuru nodarboties tad, kad nav jānodarbojas ar hokeju un kalnā kāpšanu. Nākamais "Tautas" partijas līderis acīmredzot būs pļāpīgais Segliņš, arī tas darbiņš "stabilitātes garantam" vairs nebūs jādara. Pats raksturīgākais viņa teiktajā ir šis atzinums par saviem premjerešanas gadiem: "Tie trīs gadi ir bijuši labākie gadi, kādi Latvijā ir bijuši, un diez vai būs tuvākajā laikā." Pašpārliecinātības šim cilvēkam nekad nav trūcis, bet droši vien naktī, īsi pirms aizmigšanas, pat viņš saprot, ka pilnīgi noteikti tie "labākie gadi" tuvākajā laikā neatkārtosies, un par to Latvija var pateikties pavisam precīzi tiem lēmumiem, kuri "labākajos gados" tika (un arī netika) pieņemti.

Jauku visiem dienu!