sestdiena, 2008. gada 6. septembris

Par nepieklājību radio raidījumos un portālos

Labrīt, lasītāji!

Šorīt manu uzmanību piesaistīja stāsts kādā no Latvijas portāliem. Ir tāds Radio PIK, un tajā strādā žurnālists vārdā Arkādijs Karijevs. Kolēģis jau ilgstoši tiesā ņemas ar kādu Irinu Borcovu, kura viņa raidījumā kādreiz izturējusies tik agresīvi, rupji un nepieklājīgi, ka beidzot A. Karijevam mērs bijis pilns, un viņš devies pie likuma aizsardzības iestādēm. Kopš tā laika ir bijis, nu, riktīgs trādirīdi. Veselas 11 reizes tiesa ir sanākusi kopā, un veselas 11 reizes Irina Borcova nav uzskatījusi par vajadzīgu, to pagodināt ar savu klātbūtni. Pat veselu mēnesi cietumā nosēdējusi par tiesas pavēstes ignorēšanu, bet vienalga sieviete slapstās.

Man, protams, šis stāsts ir interesants lielākoties tāpēc, ka arī es kādreiz vadīju radio raidījumu, un lasītāji varbūt atcerēsies garumgaro epopeju, kāda man bija ar divām no tā dēvētajām Gardas meitenēm, tātad -- aktīvām "nacionālistēm", kuru pārstāvētā organizācija savā apkārtrakstiņā ir publicējusi pasaules vēsturē pretīgāko antisemītisko viltojumu, kura nevar vien rimties jautājumā par "pederastiem" un "kolonistiem", u.tml. Tiesas process, kuram beidzot punktu pielika Augstākā tiesa (un man par labu), saistījās ar to, ka es šīs jaunkundzes biju nosaucis par "kazām", un gluži no zila gaisa man šī doma, lieki teikt, prātā neienāca. Konkrētā gadījumā tas bija tāpēc, ka kāda zvanītāja (abas jaunkundzes apgalvoja, ka viņas tā nebija un zvanītāju viņas vispār nepazīstot) uzdeva nudien nepieklājīgu jautājumu Cietumu pārvaldes priekšniekam. Vienkārši sakot, arī manā radio raidījumā bija ļaudis, kuri pavisam vienkārši vai nu bija slikti audzināti, vai neprata sevi savaldīt, tajā skaitā kāds kungs, atceros, kurš pavisam uzstājīgi paziņoja atkal un atkal, ka viņam esot cilvēka tiesības, raidījumā runāt vienalga cik ilgi viņš to vēlas darīt, un bija ļoti un pat ļoti sašutis, kad es piespiedu podziņu un pateicu, ka nav vis. Katrā gadījumā uzskatu, ka būtu ļoti labi, ja Latvijas tiesu praksē sāktu veidoties izpratne par to, kuros brīžos radio klausītāju nepieklājība pārtop par kaut ko vairāk.

Un, ja kas, tas pats būtu sakāms arī par komentētājiem interneta portālos. Materiāls par radio žurnālistu bija vienā no tiem portāliem, kurš gan dikti apgalvo, ka visiem lasītājiem ir jāievēro morāles, pieklājības un kādas vēl tur normas, bet pat divas minūtes minētajā un arī citos lielākos portālos tomēr apliecinās, ka efekta tam nav nekāda. Lielie portāli protams nevar izkontrolēt visu, ko ļaudis raksta, te patiesībā vairāk ir runa par cilvēka audzināšanu. Grūti spriest, kādi ir bijuši vecāki tiem, kuri prot vienkārši izbļauties par materiāla autoru, bet neko par tēmu tā arī nevar pateikt. Grūti spriest kāda, ja vispār kāda, viņiem ir bijusi izglītība. Taču viens gan ir jāatceras. Jebkura portāla rīcībā ir zināma IP adrese, no kuras ir atstāts jebkurš atstātais komentārs. Portālos ir viena maziņa sabiedrības daļa, kura ļoti rūpīgi prot balansēt uz robežas, kura ir starp vienkāršu, piedodiet, kretinismu un kaut ko nopietnāku. Atsevišķi lasītāji sevi šajā atzinumā noteikti atpazīs. Un viņiem es teikšu -- kājiņa, iespējams, paslīdēs. Nākamreiz, kad celsies roka, rakstīt kaut ko rupju un aizskarošu, atcerieties cilvēka uzvārdu -- Irina Borcova. Un atcerieties arī jēdzienu "mēnesis cietumā."

Jauku visiem dienu!

8 komentāri:

Anonīms teica...

Es ļoti ceru ka cilvēki tiešām padomās :) un delfi.lv beidzot ievietos savā portālā cenzūras filtru pret lamuvārdiem :D
sen bija laiks.

Indra teica...

Labi gan, ka notiek, kaut lēna, bet virzība šīs problēmas risināšanā. Vēl viens risinājums varētu būt, ja portālu lietošanas noteikumos būtu punkts, ka visi komentāri, kuros nav diskusija par tematu, bet par raksta autoru, it īpaši, ja tajos ir personu aizkaroši izteici, tiek izdzēsti. Un ja moderatori tādus tiešām arī dzēstu ārā. Nekur tak likumos nav teikts, ka portāls nedrīkst izlemt, ko cenzēt, ko nē.

Kārlis Streips teica...

Indra, man šajā blogā to darīt nav problēmu, jo esmu viens rakstītājs un tāpēc viegli varu pārskatīt saturu. Lielākos portālos tā jau ir daudzreiz lielāka problēma, taču man šķiet, ka ir pāris lietas, kuras var gan darīt. Horninc ieteiktie filtri nav iedarbīgi, jo tie cilvēki, kuri nevar iztikt bez rupjībām (un te man atkal ir jājautā, kas viņus ir audzinājis -- laikam vilki mežā), nerakstīs rupjības, viņi rakstīs r*pjīb*s. Bet tajā pašā laikā nešaubos, ka jebkura portāla vadībai ir zināms, ka ir arī "karstie temati." Kad rakstīju Apollo, burtiski simtiem komentu bija katru reizi, kad rakstīju par cilvēka seksualitātes lietām, un šo komentu starpā labi, ja desmitā daļa bija apdomāta un par tēmu. Apollo tam nekad nepievērsa ne mazāko uzmanību. Dienas elektroniskajā portālā rupjus komentus izdzēsa tikai pēc tam, kad es pats tos atradu un uz tiem norādīju. Taču Indra, Jums ir pilnīgi taisnība, ka nekas neaizliedz kontrolēt jebkura medija saturu. Tā pati Diena taču neuzskata, ka gadījumā, ja kāds tai atrakstītu vēstuli uz papīra ar r*pjīb*m, tā būtu drukājama vēstuļu lappusē. Tas nozīmē, ka vajadzīga ir tikai griba, un tādos portālos, kā Delfi un V-Diena, diemžēl, šīs gribas krietni pietrūkst.

Toto teica...

1. Interesanti zināt, kāpēc Irinu Borcovu nevarēja nogādāt tiesas zālē tieši no cietuma, kur viņa pavadīja mēnesi. Vai likums Latvijā paredz tikai brīvrātīgu ierašanos tiesā?

2. Esmu ļoti piesardzīgs, vērtējot ieceri pastiprināt cenzūru Latvijas interneta portālos. Tur ir daudz atklāti naidīgu rupjību, ko gribētos izdzēst. Taču vienlaikus tur ir arī vairāk vai mazāk korekti izteikti, taču man un, domājams, arī daudziem citiem pilnīgi nepieņemamu viedokļu, kurus man vārda brīvības apstākļos tomēr ir tiesības zināt (šajā ziņā pievienojos Jura Kažas uzskatiem). Vai portālu cenzētāji vienmēr pratīs atšķirt pirmā tipa komentārus no otriem, šaubos.

anglosaxis teica...

Tur jau tā lieta. Ja runa nav par necenzētu, arī maskēti necenzētu vārdu lietošanu, apvainojumu nacionalitātes, dzimumorientācijas utt. gadījumos (arī patreizējās vai iepriekšējās profesijas dēļ), kuri kategoriski būtu jādzēš. tad citādi robeža starp pieklājību un nepieklājību ir ļoti trausla un induviduāli traktējama. Ja man šķiet, ka Kārlis mani nepatiesi apvaino, tad instinktīvi sliecos domāt, ka viņš ir nepieklājīgs. Un otrādi.

Juzis teica...

Mazliet cita baža. Kvantums, daudzums. Ar skaita pieaugumu mainās arī kvalitāte. Es domāju par naidīgu komentāru daudzumu, kas katrs par sevi varbūt ir patiesi, bet visi kopā sanākot, tie rada draudus, jo ietekmē ar savu, it kā neapšaubāmo patiesību, katru lasītāju. Tas ir tas pats pūļa efekts. Tikai neklātienē. Un vēl pie tam anonīmi, jo kuram tad ticās, ka viņa IP kāds meklēs.Tādēļ reizēm liekas, ka viens pats rakstītājs, kuram varbūt pat algu maksā, ja runa iet par politiku, sēž un caur dienu drukā kādu savu viedokli vienos vārtos.

Uldis teica...

Ar cenzūras filtriem var aiziet līdz absurdam, kā tas ir iekš Apollo.
Man komentējot rakstu par kādu noziegumu, viņi izbrāķēja vārdu 'burlaks' un rezultātā-
b[cenzēts]ks.
Analoģisks rezultāts būs ja komentēsiet kautko par kurlajiem.
Tāda sajūta, ka viņi palikuši parādā datoristiem un tie nodarbojas ar sabotāžu.

Indra teica...

Par labās gribas trūkumu, es Jums, Kārli, 100% piekrītu. Un šķiet, ka labās gribas paliek arvien mazāk.Piemēram, Apollo pašos pirmsākumos bija moderatori, kas rupjības, seksuālas norādes vai citādi nepiemērotus tekstus dzēsa ārā. Vairs tā nav. Vai tiešām tā autorus melna naida un rupjību pilnā tautas daļa ir tik nozīmīgs tirgus?

 

free counter