Labrīt, lasītāji!
Par to, ka Latvijas politiskajai "elitei" vienmēr ir gribējies visās likuma aizsardzības iestādēs nodrošināt kādu "savējo," par to jau sen nav bijušas nekādas šaubas. Tieši tas bija patiesais pamats Kalvīša kliķes slepenībā izstrādātajiem drošības likumu grozījumiem, kurus apturēja vienīgi Valsts prezidentes noraidījums un tam sekojošais referendums. Atcerēsimies, toreiz banda centās apstiprināt noteikumus par vārdā nenosauktu "Saeimas deputātu autorizētu personu" pielaišanu izmeklēšanas iestāžu darbam un noslēpumiem. Un paldies Dievam par Valsts prezidenti, bet arī par tiem drošības un citu izmeklēšanas iestāžu vadītājiem, kuri šādu politikānisku iejaukšanos viņu darbā nepieņem un noraida.
Šodien Dienā ir melns uz balta redzams, cik lielā panikā politikāņi iekrīt tad, kad "savējais" iekuļas nepatikšanās. Baibas Rulles sagatavots garš fragments no audio ieraksta, kurā Puzes ķeizars cenšas iestāstīt KNAB direktoram, ka nevajag no amata padzīt izmeklētāju Ilmāru Bodi. Lasiet un brīnieties. Runā Lembergs: "Tagad es gribēju parunāt par to Bodi. Pilnīgi atklāti. Jā? Tātad, man ar viņu ir neslikts kontakts. Es to pilnīgi atklāti pasaku. (..) Un viņš man dod iespēju būt daudz maz lietas kursā, ko tas Maizītis un visa tā Šaraškina kantora pret mani tur dara. Jā?"
Pārfrāzēsim. Latvijas Republikas Korupcijas Novēršanas un apkarošanas birojā strādāja cilvēks, kurš smagos noziegumos apsūdzētam pašvaldības censonim piegādāja izmeklēšanas informāciju. No Puzes imperatora viedokļa raugoties, nelāgi, ka šis informants kādā jaukā dienā, cik var spriest pēc KNAB vadības stāstītā, ieradās darbā kaut ko "sarijies." Gluži loģiski, KNAB vadība viņam parādīja durvis. Tad procesā iesaistījās "stabilitātes garants" Kalvītis, pie kura, tā viņš pats stāstījis, Bode ieradās, lai pasūdzētos par KNAB vadības represijām. Tas jau pats par sevi ir interesanti, ka KNAB padotais jūtas pilnvarots doties pie valsts premjerministra. Taču vēl "interesantāk" ir tas, ka acīmredzot "stabilitātes garanta" satraukums par cilvēku tomēr bija saistīts ar to, ko cilvēks darīja no darba brīvajā laikā -- nopludināja izmeklēšanas informāciju. Acīmredzot -- un būdams pagalam rūpīgs cilvēks, nevienu es vārdā te nesaucu, negribu saukt un nesaukšu, neko neapgalvoju -- Puzes ķeizara ilggadīgi maksātās "stipendijas" ir nesušas rezultātus. Pretīgi. Pagalam, pagalam pretīgi.
Tieši šajā kontekstā būtu vērts satraukties par to, kā politiskā banda plāno sameklēt nākamo KNAB priekšnieku. Tieslietu ministrija nu acīmredzot ir nospriedusi, ka nekāda konkursa nebūs. Ļoti iespējams, labi vien, ka tā, jo atklāti konkursi uz dažādiem amatiem mūsu valstī mēdz reizēm kļūt par klaunādēm, kurās pavisam nopietni kandidāti nevēlas piedalīties. Taču, kā redzam no stāsta par Puzes Ķeizaru, KNAB vadību, "stabilitātes garantu" un Bodi, politikāņu attieksme pret korupcijas novēršanu mūsu valstī ir bijusi ... nu, neteiksim, ka īpaši atbalstoša. Tāpēc, tiklīdz tiek pateikts, ka KNAB direktors tiks meklēts ārpus atklāta konkursa ietvariem, momentā prātā nāk zoodārzi. Un jā, arī mērkaķošanās.
Jauku visiem dienu.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
6 komentāri:
Bez komentāriem.
Ar piebildi, ka šī ir tikai viena no epizodēm, kādēļ cilvēki protestējot gāja uz ielas pat slapjdranķa laikā.
Vēl ir daudzas citas bildes, kurās iesaistīti lielāki un mazāki valdības un Saeimas vīri un sievas, līdz pat priekšsēdētāja traktora pirkšanai, tur ir arī tas cilvēks ar vidējo izglītību, kurš vadīja Drošības likuma grozījumu izstrādi, un kura uzvārds man, diemžēl, nav saglābajies atmiņā.
Būtu ļoti slikti, ja tautas atminā nesaglabātos arī šo vīru darītie darbi. Kā stāsta tie, kam ir izglītība, patiešām - neatceroties, un ejot atkal kā apmāti uz banāniem.
Naudai liela vara, to saprot tikai tad, kad tā sāk nākt kabatā. Bij. priekšsēdētājs (nez vai to traktoriņu nopirka?) ekoloģiski pliks peldējās dīķī un nekautrējās, bet nauda visu sabojāja. Citiem arī tā būs. Kā varēja šitādu augoni izaudzēt pilsētā pie jūras, kas nu tik daudziem dzīvi sagandējis, praktiski visai Latvijai... Un kur tad vēl pārējie "traktori"
Juzim.
147 vārdi neauglīga patosa. Bet ja no tā kādam paliek vieglāk ap sirdi vai citur - lai būtu.
Manuprāt pasaulē ir parādības, kuras notiek tāpēc, ka tām jānotiek objektīvi, un ir cilvēki, kuri šīs parādības izmanto tādu vai citādu nolūku dēļ.
Es ne par savu tautu ne par sevi kā tās sastāvdaļu neesmu tik zemās domās, lai ticētu, ka 10-20, pat 100-200, nejaucēnu (oligarhu, korumpantu, taukmūļū utt) varēja visu tautu, kura, objektīvu pasaules likumu vadīta, gāja laimībā, pagriezt tieša ceļā uz iznīcības purvu.
Saprotu, ka rakstošo profesiju pārstāvjiem nav dzīves nepieciešamība "spīdēt" aritmētikas laukā, tomēr...
Cik varētu būt to "ļauno" ?! Ja saskaita visus koalīcijas deputātus, visus ministrus, visus "atkarīgo" žurnālistus, visus pat potenciālos oligarhus, tad katram vēl pieskaita pa vienam-diviem bezsitdsapziņas juristam, tad vairāk par pāris tūkstošiem nesanāks. Īstā Tauta, kā tagad visi gaišie cilvēki zin, ir veseli 600 tūkstoši - tātad uz katriem 598 sirsnīgiem, nešaubīgiem laimības būvētajiem ir 2 melnie, nelabojamie tautas asiņu sūcēji un paverdzinātāji.
598 ir pārliecināti, ka viņi slikti dzīvo 2 dēļ! Kad šos divus padzīs vai nomainīs, tad iestāsies Taisnība!
Sūnuciems!!!
Šoreiz gan par tēmu, Karli. Ja par "Puzes ķeizaru" pēc izlasītās sarunas nav jābrīnās, jo ir eksemplāri, kuri domā, ka ar naudu vai lielu naudu viss ir atrisināms, tad šoreiz mani satrieca KNAB šefs. Cilvēks, kurš vada (vadīja) šadu iestādi, kā labākajās spiegu vai bandītu filmās dodas uz Kurzemi, pārsēžas svešā mašīnā un sarunājas žargonā, kas gauži atgādina "jūrmalgeitas" zēniņu žargonu. Pie tam, nevienā mirklī Loskutovs, kuru tik daudzi aizstāvēja ar lietussargiem, nenoliek šo "ķeizaru" pie vietas, bet kā tāds puišelis taisnojas, ka tas (Bodes paturēšana) nav iespējams. Atkārtoju vēlreiz, ja par Lembergu nebrīnos un neko citu negaidu, tad Loskutova uzvedība man iedvesa šausmas. Tā tiešām garuj ticību jebkam gaišam. Un parāda, ka ne ar ko labāks par citiem viņš nav.
Un vēl, Ja Loskutovs būtu goda vīrs, tad uz Lemberga aicinājumu satikties viņam vajadzēja atbildēt: "Lemberga kungs, apmeklētāju pieņumšanas laiks manā birojā ir no ... līdz.Un nekādā polemikā par Bodes atstāšanu vai atlaišanu vispār nevajadzēja ielaisties. Ja vainīgs, tad vainīgs.
anglosaxi, Jūs aizmirstat, ka Loskutovs savas KNAB karjeras sākumos nebija nekāds gaišais tēls, bet gan vadošās kliķes ieliktenis, uz kuru tā paļāvās. Ja nebūtu bijis "Bodes lietas", tad ļoti iespejams, ka viņš tāds arī būtu palicis, atbrīvojies no Strīķes un dažām citām nevēlamām personām, pazemīgi uzklausījis un pildījis Lemberga, Kalvīša un dažu citu kungu norādījumus, nodrošinot viņiem piekļuvi vajadzīgajai informācijai. Īsi sakot, Loskutovs sāka kā kliķes pakalpiņš, un sarunās ar Lembergu tas arī ir labi jūtams. Taču viņa iespītēšanās Bodes lietā izraisīja konfrontāciju ar kliķi, un Loskutovs nonāca pretējā nometnē, kas, manuprāt, mums visiem bija par labu. Tāpēc jau Kalvītis Loskutovu tik traki necieta - tā sakot, puisim izkārtoja siltu vietu, bet viņš, redz, "paņēma un uzmeta".
Piedodiet, toto, bet šī saruna notikusi laikā, kad Loskutovs jau bija iestrādājies KNAB priekšnieks. Bat, lai arī kādā laikā tā būtu notikusi, KNAB priekšniekam NAV pakalpīgi jātraucas uz tikšanos ar Lembergu un nav jāsarunājas kabatzagļu žargonā. Šī saruna neko jaunu par Lembergu nepasaka, toties parāda Loskutova patieso seju.
Ierakstīt komentāru