otrdiena, 2008. gada 9. septembris

Lembergiāde

Labrīt lasītāji!

Visnotaļ pretīgā teātra izrāde "Lembergiāde" turpinās. Nu Puzes ķeizars ir paziņojis, ka viņa "morāli" epopeja ap Ojāru Grinbergu ir aizskārusi tik briesmīgi un ārprātīgi, ka valstij vajagot viņam maksāt kompensāciju -- veselu miljonu latu. Jautrība sit augstu vilni. Un, starp citu, varam Puzes ķeizaru apsveikt ar veselības uzlabošanos, jo nu jau kādu laiku kakla parikte, par kuru nabadziņa slimības laikā kāds pareizi atzīmēja, ka dīvaina gan tā parikte, ja ļauj brīvi kustināt i kaklu, i galvu, nav redzēta.

Puzes ķeizars un viņa aizstāvji Atkarīgajā Grinberga lietu ir uztvēruši kā pasaules sākumu un galu. Re, ķeizaru tiesāja, re, ķeizaru attaisnoja, līdz ar to viņš ir pats tīrākais un pūkainākais cilvēks, kāds vien var būt. Pats ķeizars ir sācis sevi aprakstīt vārdiem "nopietnos noziegumos attaisnotais." It kā strīds par patvaļu pašvaldībā un ministrijā būtu "nopietns noziegums" salīdzinājumā ar kukuļu maksāšanu un naudas atmazgāšanu, kuri ir nākamie jautājumi, kādos ķeizaram nāksies stāties tiesas priekšā.

Pareizi par šo jautājumu vakar izteicās kādreizējā (un diemžēl vairs ne pašreizējā) Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Latvijas Republikas tiesu sistēmai Puzes ķeizara lieta ir pārbaudījums, kura kontekstā var pienākt ļoti ievērojams lūzuma brīdis. Pingpongveidīgā lietas mētāšana no vienas tiesas uz nākamo ne par ko labu neliecina jau no paša sākuma, bet jautājums te ir pilnīgi skaidrs. Nav absolūti nekādu šaubu par to, ka Puzes ķeizars kā Ventspils pašvaldības vadītājs par multimiljonāru nekļuva veidā, kāds visiem ir skaidri un atklāti zināms un saprotams. Tāpat nav absolūti nekāda jautājuma par to, ka Ventspils tranzītindustrijā gadu gaitā ir notikušas Dieva zīmes, un vēl joprojām nav skaidrs, kam kas tur pieder un kas no tā visa gūst patieso labumu. Treškārt nav absolūti nekāda jautājuma par to, ka Ventspils tranzītindustrijas kontekstā Latvijas politikāņiem ir maksāti kukuļi, ja arī dažam labpatīkas tos daiļrunīgi saukt par "stipendijām." Ceturtkārt nav absolūti nekāda jautājuma par to, ka Puzes ķeizara darbi un nedarbi ir pamanīti ne vien mūsu valstī, bet arī citur, un tas nebūt nebija velti, ka viņa pārstāvji tik histēriski cīnījās pret juridiskās palīdzības sniegšanu no ārvalstīm. Puzes ķeizars un viņa rokaspuiši Atkarīgajā par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru var gvelzt, ko grib, bet diez vai tādu pašu attieksmi var izrādīt pret likuma aizsardzības instancēm Lihtenšteinā. Turklāt arī Latvijā prokurori dara savu darbu, vienalga, ko par to uzskata attiecīgā avīze. Lai viņiem veicas.

Taču ar visām šīm absolūti skaidri zināmām lietām, jautājums ir un paliek par to, vai Latvijas tiesu sistēma ar to visu var tikt galā. Otra lieta, kura tāpat kā histērija Lihtenšteinas gadījumā nenotiek velti, ir Puzes ķeizara kabatas partijas histēriskie centieni labot likumu, lai ar atpakaļejošu spēku mīkstinātu noteikumus par naudas atmazgāšanu. Vēl varētu nākt ar labojumiem, kuros ir pateikts, ka zem galda maksāta nauda politikāņiem ir nevis kukulis, bet "pateicība," ka septiņpadsmit ofšori ir normāla biznesa prakse u.tml. Taču te nudien ir vēsturisks pagrieziena punkts. Neapskaužu to tiesnesi, kuram šis jautājums būs jārisina, bet nāksies atbildēt uz vienu pavisam konkrētu jautājumu: Vai Latvijas Republikas politiskajā un ekonomiskajā vidē viss var turpināties tāpat, kā tas ir bijis līdz šim. Ar naudu piestūķētiem diplomātiem, ar situāciju, kurā neviens nezina, kam patiesībā pieder valsts tautsaimniecībai būtiski uzņēmumi, ar politisku vidi, kurā lēmumi tiek pieņemti oligarhu, nevis valsts interesēs, ar politekonomisku vidi, kurā ir akceptējams absolūts caurskatāmības un tiesiskuma trūkums, ar vidi, kurā politiskā "elite" nevis cīnās pret korupciju, bet cīnās pret korupcijas novēršanu. Puzes ķeizars zināmā mērā ir kļuvis par šīs pretīgās sistēmas simbolu, ne viņš vien pēdējo 15 un 20 gadu laikā ir kļuvis ļoti bagāts visnotaļ apšaubāmā veidā. Bet kaut kur ir jāsāk, un ir ļoti jācer, ka tiesu sistēma tomēr atradīs par iespējamu pateikt, ka tālāk tā vairs nevar.

Un kamēr uz minēto jautājumu nav gūta atbilde, par "morālo kaitējumu" runāt -- nu, piedodiet.

Jauku visiem dienu.

2 komentāri:

Juzis teica...

Nav tiesa, morālais kaitējums ir, tikai pretējai pusei, mums visiem. Tāds kaitējums, ka rokas gribas palaist.
Lai cik stulbi tā Grīnberga lieta neizskatītos no juriskās puses, sākās tā no šī paša morāli "apskādētā" cilvēka, tāpat kā viņa īpašumu oficiāla pārrakstīšana uz sava vārda pirms 15 gadiem, kas ir īstais iemesls visam pārējam.
Ak, Latvija, kā tādu muļķa bērnu tevi muļķoja un turpina to darīt. Bet visam tomēr reiz pienāk gals, un šīs absurda izrādes noslēgumu mēs pieredzēsim vēl savā mūžā.

Unknown teica...

papildinot juzi varu teikshu ka dzeeraaju skaits latvijaa manupraat buutiski palielinas tieshi taadeelj ka cilveeks Nevar Nedzert redzot shaadu njirgaasanos par valsti, cilveekiem un likumiem.

esmu PAR bezmaksas 100g izsniegsanu katru dienu visiem latvijas pensionariem, godigajiem cilveekiem un ideaalistiem lai vinji nenojuugtos to visu redzot.

lembergs zinaaja par kuru grinbergu ir runa, un tas ka vinjsh izspeeleeja smalku joku bija pat smiekliigi. bet tas ka vinjsh prasa miljonu ir cuuciigi jo miljons buus no visu muusu pensionaaru kabataam.

prasaas peec lincu tiesas....

 

free counter