Labdien lasītāji!
Šodien vēlos pievērst Jūsu uzmanību materiālam, kurš ir atrodams citā portālā. Tas ir komentārs Apollo portālā, kura autors ir kāds Vilors Eihmanis, biedrības "Par godīgumu tiesu varas sistēmā 'Temīda'" valdes loceklis. Īsi rezumējot, autors stingri apšauba pašreizējo kārtību, kādā Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK) nosaka referendumiem nepieciešamo kvorumu, jo dati šai vajadzībai tiek ņemti no Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes, kuras datubāze, maigi sakot, rada nopietnus jautājumus par datu ticamību. Tā, piemēram, PMLP dati rāda, ka laikā no 1996. līdz 2008. gadam, to Latvijas pilsoņu skaits, kuriem ir balsošanas tiesības, pieauga par 300 tūkstošiem. Tā kā mēs zinām, ka mirstība Latvijā krietni pārsniedz dzimstību, kā arī to, ka naturalizācijas kārtā pilsonību ir saņēmuši vien kādi 100 tūkstoši (tajā skaitā mazi bērni, kuri referendumos vienalga nepiedalās), par to var rasties visnotaļ nozīmīgi jautājumi. Lai neteiktu vairāk.
Te, manuprāt, ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, un par to savā komentārā raksta arī V. Eihmanis, Latvijas valdība ir nepiedodami ilgi kavējusies ar oficiāla vēlētāju reģistra izveidošanu. Cita starpā PMLP ir tā iestāde, kurā ļaudis ilgstoši tirgojās ar LR pasēm. Vai to saņēmēji skaitās vēlētāji? Tā vai citādi, bet tā nu nav tā instance, no kuras ņemt datus, lai noteiktu referenduma kvorumu, un gadījumā, ja ir iemesls domāt, ka pirms pusotras nedēļas notikušajam referendumam kvoruma latiņa tika uzstādīta nepamatoti augsta, tad ir ļoti labs iemesls referenduma rezultātus pārsūdzēt Satversmes tiesā ar jautājumu, vai maz ticami dati tik tiešām ir piemērots pamats referenduma rīkošanai.
Otrkārt, minētie apstākļi liek uzmanīgi izturēties pret valdošās bandas centieniem apgalvot, ka Saeimas atlaišanai būtu vajadzīgs tas pats skaits vēlētāju, kā to, kuri balsoja iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Manuprāt, nav ne mazākā jautājuma par to, ka patlaban Latvijas Republikā ir mazāk cilvēku ar vēlēšanas tiesībām šodien, nekā bija 2006. gada rudenī, kad notika pēdējās Saeimas vēlēšanas. Ļaudis mirst, ļaudis emigrē. Man nav ne mazāko šaubu, ka ārvalstīs dzīvo līdz pat 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, un viņus par aktīviem vēlētājiem vairs nevar uzskatīt. 2. augusta referendumā ārvalstīs nobalsoja vien 2218 cilvēku. To nedrīkst ignorēt tad, kad pienāks laiks spriest par tautas tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu, vēl jo vairāk, ja atceramies, ka pašās Saeimas vēlēšanās kvoruma nav nekāda. Teorētiski Saeimu varētu ievēlēt viens cilvēks.
V. Eihmaņa raksts ir atrodams šeit: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/133951
Jauku visiem dienu!
5 komentāri:
Manuprāt, te ir sakāma viena lieta, metam malā slinkumu un veicam aplēsi paši un izrādās, ka paskaidrojums pieaugumam ir acīmredzams http://asmodeus.lv/2008/08/04/balstiesigo-iedzivotaju-pieauguma-noslepums-atklats/. Bet protams visiem, jau sirds būtu mierīgāka, ja būtu vienots vēlētāju reģistrs.
Asmodej, baidos gan, ka Jūsu norādītā lapa neko nepierāda, jo laikā starp 1980. un 1989. gadu piedzima ievērojams skaits cilvēku, kuri Latvijai neatkarību atgūstot nekļuva par pilsoņiem. Turklāt tas arī neko nesaka par to, ka PMLP sistēma ilgus gadus bija pat ļoti haotiska. Pamata arguments man tomēr paliek -- ir jāšaubās, vai patlaban patiešām ir tik daudz balsstiesīgo, kā CVK apgalvo.
Asmodejs savos komentāros norādīja, ka arī starp mirušajiem bija nepilsoņi. Visticamāk, starp viņiem nepilsoņu bija procentuāli vairāk.
Protams, sakārtot šo jautājumu būtu tikai labi.
Tikai viena iebilde: ja referendumā būtu savākts vajadzīgais balsu skaits, tad nevienam neienāktu prātā runāt par vēlētāju skaitu mūsu valstī.
Stipri šaubos, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši gribēja nopūlēties uz braukt uz valstī, kurā viņi dzīvo, vienīgo Latvijas vēstniecību, lai tikai nobalsotu. Viņus mūsu valdība vairs neskar. Uzskatu, ka kvorums bija jāsavāc no Latvijā dzīvojošajiem balstiesīgajiem. Cik ir latviešu pasaulē un cik Latvijā?!
Ierakstīt komentāru