Labrīt, lasītāji!
Šodien laikrakstā Latvijas Avīze ir garumplaša intervija ar komponistu, klavieru maestro, pasākumu sponsoru un Saeimas deputātu Raimondu Paulu. Intervija ir par daudzām un dažādām tēmām, bet to caurvij viena doma, proti -- deputātam Paulam deputātēšana būtība ir apnikusi. Piemērs: "Es politikā vairs negribu darboties un nekad arī tur dziļi neesmu bijis iekšā, un tāpēc man reizēm nemaz negribas par to runāt. It sevišķi pēc tam, kad uz vienu viedokli redzu vienmēr atrodamies desmit citus, kareivīgi apstrīdošus, šķērsām un pretī runājošus. Pauls teica, ka referendumu nevajag un Satversmi nevajadzētu aiztikt. Pauls, izrādās, nav drīkstējis tā teikt un droši vien pat tā domāt ne. No visa šitā jāiet ārā. Man pietiek. Kamēr pirksti vēl kustas, tikmēr jāmanās prom." Un: "Priekš kam man iet un klausīties to, ko ar Imantu Kalniņu, ārā no Saeimas nākdami, dzirdējām! Tur nu mums veltīja visu, ar ko vien var nosvētīt – histērijā, ar un bez apdoma." Un vēl: "Man ir pašam par sevi vismaz tik daudz pārliecības, ka neesmu izdarījis neko tādu, par ko būtu jākaunas, kamdēļ citi būtu cietuši."
Šajā tekstā kopā savijas viss tas, kas ir pretīgs par valdošo bandu, kura ir uzsēdusies Latvijai uz kakla. Pārliecība, ka nekas slikts nav noticis. Pārliecība, ka pret neviens nedrīkst runāt. Un pats galvenais, pārliecība, ka ne par ko nav jāuzņemas atbildība.
Uzreiz gribu bilst, ka man pret komponistu, klavieru maestro un pasākumu sponsoru Raimondu Paulu ir vislielākā cieņa, un tā nekad nekur nepazudīs. Manuprāt, nekad un nekur nav sacerēta skaistāka dziesma par "Mēmo dziesmu," it īpaši Zigfrīda Muktupāvela izpildījumā.
Taču man pret Saeimas deputātu Raimondu Paulu ir vislielākā necieņa, un arī tā nekad nekur nepazudīs. Ir darīts tas, par ko vajadzētu kaunēties. Ir balsots i par muļķīgiem, i par gluži bīstamiem lēmumiem. Balsojumu izdrukas man nav, bet maz ticams, ka deputāts Pauls nepiedalījās nevienā no sekojošajiem balsojumiem: homofobiska Satversmes grozīšana, nodokļu nemaksātāja iebīdīšana Valsts prezidenta amatā, politizēta KNAB direktora atbrīvošana no amata, valsts drošības likumu grozīšana tā, lai politikāņu pakalpiņi varētu piekļūt valsts noslēpumam, naudas atmazgāšanas legalizēšana ... lasītāji, paši varat turpināt šo sarakstu. Un atbildība par šiem lēmumiem tomēr gulstas uz visu deputātu pleciem, ne tikai uz dažiem.
Turklāt tas, ka cilvēks ir sakomponējis "Mēmo dziesmu" -- tam nav nekāda sakara ar šiem balsojumiem un ar patvaļu un augstprātību, kāda ar tiem saistās. Pārliecība, ka kultūras ļaudis politikā kaut kā ir speciāli un izredzēti, ignorē seno politisko aforismu -- "Ja nevari izturēt karstumu, vācies prom no virtuves." Pauls un Kalniņš izpelnījās precīzi to pašu, ko Šmits, Jaundžeikars un visas pārējās "gudrās galvas" no valdošās kliķes. Precīzi to pašu.
Savukārt, ja komponists un deputāts stāstīja taisnību, apgalvojot, ka "es politikā vairs negribu darboties un nekad arī tur dziļi neesmu bijis iekšā," tad ir jāsaka divas lietas. Pirmkārt, Saeimas deputāta darbs, lai ar ko par to nedomātu valdošās bandas režisori, nav tāds, kuru vajadzētu uzskatīt par haltūru. Deputātiem vajadzētu būt "tur dziļi iekšā," lai kaut vai varbūt nonāktu pie sapratnes, par ko tad īsti viņi balso. Visu cieņu, piemēram, svarcēlājam Ščerbatiham, un ļoti ceru, ka šonedēļ viņš tiks pie zelta medaļas, bet ... Un tas pats attiecas arī uz deputātu Paulu. Ja tik tiešām ir apriebies, tad ir tūdaliņ iespēja nolikt mandātu un ļaut nākt vietā kādam, kuram tas nav apriebies. Protams, tas būs kāds no "Tautas" partijas, kurai tauta interesē tikai tādā ziņā, ka tā reizi četros gados var samest naudiņu un nobalsot, bet tomēr.
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
5 komentāri:
Pievienojos it visam, ko Kārlis raksta. Tomēr man personīgi liekas, ka skaistāk par Zigfrīdu Muktupāvelu "Mēmo dziesmu" dzied Nora Bumbiere http://uk.youtube.com/watch?v=9kzW8lxqgoY
Labrīt, godājamais Kārli Streipa kungs un pārējie bloga lasītāji.!
Vakar Kārlis Streipa kungs uzdeva man konkrētu jautājumu referenduma par pensijām sakarībā, bet nebija jau košļājamā gumija Dirol, lai uzreiz atbildētu. Turklāt nevar jau visu dienu sēdēt pie datora. To es labprāt izdaru tagad.
Vispirms jāuzsver, ka nekur netiek publicēti sociālā budžeta pārskats, kur pilsoņi varētu pārliecināties par tā izmantošanu.
Manuprāt, nav sakārtoti konceptuālie jautājumi par soc. budžeta veidošanos un soc. budžeta izlietojumu.
(Ludzu noprecizēt manus zemāk minētos skaitļus – tos es saucu pēc atmiņas, un varu būt neprecīzs).
LR Pensiju koncepcija paredz 3. līmeņus, no kuriem uzkrājumi veidojas 2. un 3. līmenī (atrodas komercbankās), bet 1. līmenis tiek izmaksāts. (Konceptuāli nav paredzēts, ka 1. līmenī veidotos uzkrājums, ir cits princips – cik ienāk, tik ir jāizmaksā).
Pretēji šim principam, pašreiz 1. līmenī uzkrāts ir ap 900 milj. Ls pārpalikums.
Bezprocentu uzkrājums rada zaudējumus – uzkrājuma vērtību noēd inflācija. (Procenti, ko maksās valdība par aizņēmumu no soc. budžeta, ir desmitreiz mazāki par inflācijas procentiem !)
Šai summai (900 miljoniem) vajadzēja būt ievērojami lielākai, jo
1) privatizācija – lielo uzpircēju subjektīvās interesēs – tika veikta par sertifikātiem, attiecīgi skaidrā naudā niecīgs ir budžeta ieņēmumu apjoms, no kura 5% atskaitījums pensijām ir vēl niecīgāks.
2) ieņēmumus apzināti bremzēja valdība (it īpaši Godmaņa 1.valdība 90-to sākumā), turot ļoti zemu minimālo algu (ilgstoši tā bija 28 Ls, tad 40 Ls), pretojās minimālās algas pacelšanai (vairākkārt tika mainīts likums, kas noteica min.algas pieauguma grafiku). Attiecīgi – bija liels aplokšņu algu līmenis un mazi ieņēmumi soc. nodoklī.
(Piemēram - nosakot šogad, min. algu 160 Ls, nekavējoši pieauga soc.ieņēmumi).
3) valdība ilgstoši stimulē aktīvākā (vairāk pelnošā) darbaspēka emigrāciju, samazinot nodokļu ieņēmumu bāzi;
4) ar nodokļiem tika aplikti trūcīgie, savukārt lielo ienākumu guvēji no nodokļiem tika atbrīvoti.
Pašlaik soc. budžetu veido atskaitījumi no
1) strādājošo darba algas
2) privatizācijas ieņēmumiem - 5%.
Latvija ir deklarējusi, ka Pensiju veidošanā ir paaudžu solidaritātes princips.
Tas būtu samērā loģisks attiecībā uz strādājošajiem – ka strādājošie veido pensijas citiem strādājošajiem.
Bet kāda ir loģika, ka ½ Latvijas iedzīvotāju maksā, bet otra ½ solidāri vispār nepiedalās izdevumos:
- pabalsti ieceļojušiem imigrantiem
- pabalsti trūkumcietējiem
- bērnu pabalsti
- pabalsti ugunsgrēkos u.tml.
Šeit pabalstiem, kas nav saistīti ar darbu, būtu jāveidojas nevis no citu strādājošo darba algas, bet no pilnīgi citiem avotiem (solidāri piedalītos arī bagātie nestrādājošie - peļņas guvēji no īpašuma, kapitāla pieauguma; greznumlietu patērētāji, un piedalītos arī valdība).
Papildu absurds, ka soc. nodokli maksāja maz pelnošie, bet daudz pelnošie, bagātie no nodokļiem tika atbrīvoti. (Šogad šis absurds likumā tiek labots).
Par to, ka soc.budžeta 1. līmenis „nobruktu” pāris gadu laikā, nav taisnība.
LM aprēķinājusi, ka sakarā ar pensiju grozījumiem papildu vajadzēs 460 miljonus Ls.
Šī summa ietver visus paaugstinājumus – gan referendumā piedāvātajiem koeficientiem saistītās, tā arī pavisam citas izmaksas: pensijas jaunajiem pensionāriem, papildu piemaksas par nostrādātajiem gadiem un visas citas (arī pabalstus) izmaksas – kas ir nevis referenduma, bet gan ir LM iniciatīvas.
Pašlaik soc. budžeta ieņēmumi (nodoklis no darba algas) pārsniedz izdevumus par aptuveni 200-250 miljoniem gadā, ar pieaugošu tendenci (reizē ar inflāciju ceļas darba algas). Tātad ik gadus vajag papildu nevis 460 miljonus, bet 200-260 miljonus.
(Atklājam pirmos melus).
Šim nolūkam noderēs jau „uzkrātie” 900 miljoni, kuru tīri matemātiski pietiks nevis diviem, bet gan 3- 4 gadiem. (Atklājam otros melus). Tas ir aritmētiski izdalot. Praktiski summa pietiks 10 gadiem, jo notiek būtiska korekcija:
1) mirstības dēļ notiek straujš līdz 1996.gadam pensionējušos skaita samazinājums;
(pensionāra vidējais mūža ilgums ir 10 gadi)
2) ap 2012.gadu visi pensionēsies jau pēc jaunajiem noteikumiem, ar 2. līmeņa uzkrājumu.
Jāievēro papildu, ka valdībai ir arī jāatdod soc.budžetam no tā aizņemtās summas – (aizņēmās 2007.gadā 360 miljonus, 2008.gadā – aizņemsies 245 miljonus Ls). Papildu – valdībai jāsamaksā procentos vēl ap 50 milj. Ls. gadā (arī par iepriekš aizņemtajiem).
Ir jāsaprot, ka reāli soc budžeta naudas 900 milj. Ls dabā nemaz neeksistē, tā ir tikai uz papīra, realitātē visa šī nauda ir ielaista pamatbudžeta tēriņos.
Ja šī nauda eksistētu dabā, nekādu strīdu sakarā ar piedāvāto koeficientu maiņu nemaz nepaceltos.
Tas arī ir iemesls, kādēļ LM slēpj un publiski nav pieejami soc.budžeta veidošanās un izlietojuma dati.
Netiek LM teikts arī , ka, paceļot pensijas, automātiski samazināsies trūcīgo skaits pabalsti
No ekonomikas viedokļa – papildu pensijās izmaksātā nauda ir dzenulis ekonomikai: papildu pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem rada jaunas darba vietas (t.i. papildu ienākumi soc.budžetā), kā arī valstij papildu ienākumus PVN, akcīzes un citu nodokļu veidā.
Pensionāri neveido uzkrājumus, bet tērēs naudu – komunālajiem maksājumiem, medikamentiem, ārstu apmaksai, pārtikai.
Tātad – pensijās izmaksātie miljoni nodokļu veidā nekavējoši nāks valsts budžetā atpakaļ. (t.i. būs pieaugums arī soc.budžetā, lēšams ap 45 milj. gadā, papildu jau pieminētajiem 200-250 miljoniem)
No minētā ir redzams, ka soc. budžeta ieņēmumu pietiek, lai pilnībā segtu referendumā balsojamo pensiju pieaugumu.
To apstiprina arī Tautas partijas un LPP/LC pirmsvēlēšanu solījumi, ka viņi 9.Saeimā panāks minimālo pensiju 200 latu, ar paskaidrojumu, ka naudas pietiekot. Šīs partijas ir izrēķinājušas to, pie kā nonācām šīs analīzes rezultātā – naudas pietiek.
Papildu gan tiešam ir jāmeklē līdzekļi, ar ko nosegt ar darba ņēmēju solidaritātes principu nekādi nesaistītie valdības izdevumi dažādiem pabalstiem. Loģiski, ka šie valsts tiešie izdevumi ir jāsedz nevis no strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet gan no pamatbudžeta ieņēmumiem.
Steidzami ir jāatdala soc. budžets no valsts budzeta, lai izbeigtos prakse, ka valsts aparāta uzturēšanas izdevumi nemitīgi tiek segti no soc.budžeta.
P.S. pienākums nodrošināt pienācīgu iztiku izriet ne tikai no morāles un ētikas, bet arī juridiski - no starptautiskām saistībām, ko LR valdība ir uzņēmusies, parakstot ANO 16.12.1966. „Paktu par sociālajām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām”, un Eiropas Sociālo hartu.
Tātad Kārlim Streipa kungan varu atbildēt, ka sakarā ar referendumā paredzēto pensiju pacelšanu soc. budžetā nemaz nav nepieciešami trīsreiz lielāki ieņēmumi. Pilnībā ir pietiekami ar esošo ieņēmumu līmeni. Jāpārtrauc vienīgi ar strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksām nekādi nesaistāmie citi valdības izdevumi, kuri turpmāk būtu jāfinansē no pamatbudžeta.
Neiepriecināšu Kārli, Viktors palika tikai trešais, aiz krieva un vācieša :-(
Kārli, es daudz kam nepiekrītu JŪSU rakstā, bet es JUMS atvainojos šī neģēļā "anda" vietā. Man kauns, ka var uzrakstīt kaut ko tik rupju, jēlu un stulbu. Lūk, šis ir tas gadījums, kad viņa komentārs jādzēš ārā.
Anglosaxi, ir darīts. Nudien nezinu, kas noteik smadzenēs cilvēkiem, kuri to vien prot, kā tādā veidā noburkšķēties. Skumji, ka cilvēciņš acīmredzot pats ar sevi ir tik ļoti neapmierināts, ka žults gāžas laukā pati no sevis.
Ierakstīt komentāru