Par kaimiņiem, lidošanu, peldēšanu un dzeju -- pārdomas piektdienā

Labrīt, lasītāji!

Šorīt atkal pārdomas par dažādām lietām. Sākot jau ar Krievijas uzvedību Gruzijā. Kāds Gruzijā (ne Dienvidosetijā, bet Gruzijā) sastapts Krievijas bruņoto spēku pārstāvis esot žurnālistiem pateicis, ka kaimiņam taču nav jālūdz atļauja nākt ciemos pie otra kaimiņa. Labi, to neteica cars Vladimirs vai viņa marionete Dimitrijs, bet tā tomēr ir tā attieksme, kura ļauj Krievijai uzskatīt, ka tai joprojām ir visas teikšanas tiesības visā bijušajā PSRS teritorijā, un patlaban tomēr ļoti būtiska būs pārējās pasaules reakcija uz to. Jo patīk tas kādam vai ne, arī Latvija atrodas bijušajā PSRS teritorijā, arī Latvijā dzīvo krietns skaits Krievijas pilsoņu, un arī Latvijā (un ne bez mūsu politiskās "elites" laipnā atbalsta) Krievijai ir pietiekami konkrētas biznesa intereses. Nav jau jābūt militāram iebrukumam, cienītie. Patlaban Krievijas Federācijas karaspēks joprojām neaicināts un negribēts atrodas kaimiņvalsts -- neapšaubāmi suverēnas un neatkarīgas kaimiņvalsts teritorijā. Diez kas tomēr nav, un vismaz paldies Amerikas ārlietu sekretārei, kura nu ir pateikusi pietiekami skaidri, ka Krievija vairs nevar pretendēt uz vietu civilizētajā pasaulē, vismaz pagaidām ne.

Vēl šorīt interesanta šķiet ziņa, ka aviokompānija SAS vēlas pārdot savas daļas Latvijas avikompānijā airBaltic, un te nu ir jāpiekrīt laikraksta Dienas Biznesa šorīt rakstītajam, ka te kārtējo reizi ir pierādījusies mūsu valdošās "elites" neizdarība. SAS jau sen teica, ka labprāt pārņems visu airBaltic, bet nē, valdība tā arī nevarēja sasparoties un ļaut uzņēmumam iegūt vairāk par patlaban esošajiem 47 procentiem. Grūti iet mūsu postpadomiskajai valdībai atteikties no pārliecības, ka valsts ir labs uzņēmējs, un ļoti labi to var redzēt tajā, ko par šo lietu ir teicis satiksmes ministrs un buldozers Šlesers: "SAS kā akcionārs vēlas gūt maksimālu peļņu, bet mēs vēlamies attīstīt aviokompāniju un Rīgas lidostu." Valsts kā vēl lielāks akcionārs, lūk, maksimālu peļņu nemeklē, lai gan ir grūti saprast, kā bez šīs peļņas notiks ministra piesauktā attīstība. Es priecājos par airBaltic. Tajos brīžos, kad aviokompānijai nav "pazudusi lidmašīna," kā tas vienreiz notika, man lidojot, šķiet, no Prāgas uz Rīgu, viss ir jauki, apkalpojošais personāls vienmēr ir laipns un pretimnākošs. Bet būs tomēr jautājums par to, kas vēlēsies aviokompānijā nopirkt mazākuma daļu zinot, ka vairākums pieder visnotaļ neprognozējamai instancei, kura saucas Latvijas Republikas valdība. Jo neapstrīdams ir fakts, ka valdība kādreiz solīja savas airBaltic daļas nodot privatizācijai. Vai Dienas Biznesa vārdiem runājot, "Šis nebūs pirmais darījums, kurā iesaistītie ārvalstu uzņēmumi paceļ rokas un aiziet no Latvijas, atzīstot savu nespēju cīnīties ar Latvijas valdības neloģisko rīcību." Un vēl: "Neprognozējama rīcība nav tas, kas nostādītu valsti pozitīvā gaismā." Protams, valsts labā slava valdošajai bandai nekad nav bijusi nozīmīga. Te tas ir redzams atkal.

Un pēdējās divas pārdomas pavisam īsi. Malacis Maikls Felpss. Un šodien pielikumā "Kultūras Diena" ir vienkārši aizraujoši interesanta intervija ar dzejnieku Kārli Vērdiņu. Rekomendēju!

Jauku visiem dienu!