Labrīt, lasītāji!
Man ir nudien skumji raudzīties, kā kārtējo reizi Latvijas sabiedrībā sāk virmot antisemītisms. Uzrodas televīzijā viens advokāts, pilnīgi bez jebkāda pamatojuma paziņo, ka valdība plāno ebrejiem par pazaudētiem īpašumiem maksāt nevis 32, bet gan veselus 150 miljonus latu -- un sākas. Delfos komentēšana (un oi, kā man ir jāsmaida par portāla apgalvojumu, ka komentos tas "aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām") jau tagad ir ārpus jebkādām morāles un pieklājības normām un uz rasu naida kurināšanas robežas tā ir pietiekami bieži.
Uzreiz, lūdzu, saprotiet -- es ne mirkli negribu teikt, ka cilvēki, kuriem kompensācijas liekas neakceptējamas, visi ir antisemīti. Arī Grūtups ne, lai gan atcerēsimies, ka par viņa grāmatu "Ešafots" "diezgan kompetenti avoti" (tā pats advokāts Latvijas Avīzei raksturojis avotu viņa pārliecībai par 150 miljoniem latu) teica, ka antisemītisms tajā bija pamanāms. Taču "Tautas" partijas sevis prezentēšana īsteno latviešu aizstāvju lomā šajā gadījumā pretstatī latviešus pret citiem, un tam nevar nebūt sabiedriska, ne tikai politiska rezonanse.
Šodien Dienā persona, kura sevi sauc "sestdienis," apgalvo, ka ebreju prasības šajā gadījumā neesot uztveramas nopietni, jo par Pasaules Ebreju restitūcijas organizāciju, kura šajā jomā darbojas, nekas daudz viņam neesot zināms. Lai nu paliek tas, cik nopietni ir uztverams cilvēks, kurš vēlas komentēt slēpjoties aiz anonimitātes (ne īpaši), taču viens būtu jāsaprot pavisam, pavisam skaidri. Ebreju pasaulē jautājums par kompensāciju nav vairāk vai mazāk nopietns atkarībā no tā, cik daudz vai maz par to ir rakstīts internetā. Un sabiedrībai arī nevajadzētu pārāk zemu novērtēt to, cik spēcīgs un ietekmīgs pasaulē un it īpaši mūsu sabiedrotajās Amerikas Savienotajās Valstīs, ir ebreju veidotais lobijs.
Cik man zināms, nekad runa nav bijusi par domu, ka būtu jāmaksā kompensācija par visu, ko Latvijas ebreji zaudēja 2. pasaules kara laikā, par katru dzīvokli, par katru gleznu, par katru veikalu. Ir pilnīgi taisnība, ka kompensāciju par kara laikā zaudēto varētu prasīt ne vien ebreji, bet pietiekami daudz visādu tautību cilvēku. Runa, kā to šodien Latvijas Avīzē skaidro kādreizējais ārlietu ministrs Artis Pabriks, ir par sabiedrisko organizāciju īpašumiem. Latvijā, piemēram, pirms kara bija desmitiem sinagogu. Cik tādu ir tagad? Katrā gadījumā, patlaban valdība ir tikai izveidojusi darba grupu, kura izpētīs, kas, ko un kā. Kamēr tā nav pat sākusi savu darbu, mētāties ar jēdzienu "150 miljoni" ir labākajā gadījumā bezatbildīgi. Ir arī sliktāki varianti.
Mani nekad nav beidzis mulsināt atsevišķās Latvijas sabiedrības daļās paģērētais jautājums par to, vai latvieši, kuri likteņa griežos ir cietuši tik briesmīgu postažu, drīkst pat domāt par kompensācijām kādiem citiem. Ja man sāp, tas nenozīmē, ka tev nedrīkst sāpēt. Vēl vairāk, es nevaru zināt, vai tev sāp vairāk vai mazāk kā man. Jautājums par kompensācijām ir pietiekami konkrēts. Parādi papīrus, runāsim par naudu. Tas nav un nedrīkst būt jautājums par to, ka viena briesmīga tauta kaut ko pieprasa no mūsu mīļās un pūkainās tautas. Ne tā ir briesmīga, ne mūsējā ir balta un pūkaina. Uzsveru vēlreiz -- jautājums ir par konkrētiem īpašumiem, ne par tautu savstarpējām attiecībām.
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
6 komentāri:
Kārli, pirmkārt, Jūs pats ne reizi vien Diena.lv portālā esat rakstījis anonīmi. Atzīstiet vienreiz to! Vai man pateikt to "niku", ar kuru jūs vienu brīdi diezgan regulāri rakstījāt komentārus diena.lv? :) Nē, es neesmu Dienas darbinieks, vienkārši jūsu rakstīšanas stilu nevar neatpazīt.
Otrkārt, es mīlu gejus, ebrejus un visus pārējos, kas ir kādreiz netaisnīgi cietuši vai cieš joprojām. Es esmu par to, ka Latvijā ir pieminekļi un piemiņas dienas holokausta upuru atcerei. Taču, pirms prasīt kompensācijas, ir jāprot korekti formulēt savas prasības (kaut vai pareizi jāuzraksta Latvijas parlamenta nosaukums, vismaz es to WJRO vietā trīsreiz pārbaudītu, pirms rakstītu tādu vēstuli). Ja tā organizācija ir mazpazīstama, tad man rodas šaubas, vai šis nav kaut kas līdzīgs digitalizācijas afērai, kur arī Latvijas valdība gribēja slēgt miljoniem vērtu līgumu ar pastkastītes firmu. Un kā man būtu jāsaprot - "sabiedrībai arī nevajadzētu pārāk zemu novērtēt to, cik spēcīgs un ietekmīgs pasaulē un it īpaši mūsu sabiedrotajās Amerikas Savienotajās Valstīs, ir ebreju veidotais lobijs"? Vai tāpēc, ka kāds kaut ko lobē, mums ir obligāti jādejo pēc viņa stabules? Vai mēs tomēr, pie velna, neesam neatkarīga valsts? Kārli, aizstāvēsim ebrejus un gejus un palīdzēsim viņiem, bet nezaudēsim veselo saprātu!
Sestdieni, atstāt komentus ir viena lieta. Rakstīt pilnus komentārus, kuri turklāt tiek publicēti pašā laikrakstā, tas ir kaut kas pavisam cits. Un tas, ka Jums minētā organizācija ir "mazpazīstama", tas nenozīmē, ka tā ir mazpazīstama kopējā procesā. Kas attiecas uz lobija ietekmīgumu, jautājums nav par to, vai kādam automātiski ir "jādejo," jautājums ir par to, ko šis lobijs stāsta ASV valdībai un kāds tam visam var būt efekts. Mēs esam neatkarīga valsts, jā, bet vienalga, kāda bija valsts pārvalde tajā brīdī, kad šajā teritorijā tika iznīcināti 95 procenti ebreju, tas bija process, kurā aktīvi, lai neteiktu entuziastiski piedalījās arī latvieši. Un, ja latviešu tauta joprojām cer, ka būs kaut kāda kompensācija no Krievijas par padomju laikā pastrādātajiem grēkiem, tad tā pati situācija attiecas uz ebrejiem un to, kas viņiem tika atņemts šeit.
Manuprāt, nav jau īpašas starpības, vai avīzē tiek pārpublicēti vairāki anonīmi komentāri, vai viens palielāks anonīms bloga ieraksts. Es vienmēr cenšos neizmantot anonimitāti ļaunprātīgi un meklēju konkrētus citātus un faktus, ar kuriem apstiprināt savu viedokli. Tā bija arī šoreiz - es domāju, ka ikvienam, kas sameklēs publiski pieejamo informāciju par WJRO, radīsies līdzīgs iespaids kā man - tā ir maz zināma organizācija, kuras galvenā nodarbe ir rakstīt līdzīga veida vēstules dažādu valstu valdībām. Ja par to lobiju, tad, manuprāt, būtu jāvērtē kompensāciju taisnīguma pakāpe, nevis jābaidās par to, ko amerikāņi par mums padomās (nu ko tad viņi izdarīs - izsviedīs mūs no NATO, vai?). Es atzīstu, ka man nav pilnīgas informācijas par šo tēmu un būšu tikai ļoti laimīgs, ja, piemēram, mana autoritāte Artis Pabriks savā blogā pierādīs, ka ebrejiem tiešām pienākas kaut kādas kompensācijas. Un kādas ir šīs kompensācijas? Ja tikai īpašumi, tad cik daudz un kādā vērtībā? Kam pieder šie īpašumi, ko ebreji vēlas atgūt - valstij vai privātajam sektoram? Esmu dzirdējis arī viedokli, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem jau reiz ir kompensēti netaisnīgi konfiscētie īpašumi un tāpēc nebūtu ebrejiem kaut kas jādod vēlreiz. Izturoties ar vislielāko cieņu pret ebreju tautas milzīgo vēsturisko traģēdiju, nevar noliegt, ka pasaulē vienmēr ir bijuši cilvēki, kas vēlas iedzīvoties uz svešas nelaimes rēķina, piemēram, atgūstot īpašumus mantkārīgos nolūkos, kā ieganstu izmantojot savu radinieku skumjo pagātni. Lai nu kā, centīšos uzzināt vairāk par šīm kompensācijām turpmākajos mēnešos. Un antisemīts noteikti neesmu - pat piespiedu daļu savas ģimenes vismaz manā klātbūtnē lietot vārdu "ebrejs" visiem labi zināmā vārda, kas sākas ar "ž" burtu, vietā :)
Sestdieni, pirmā vieta, kur skatīties ir šodienas Latvijas Avīzes numurs, kurā A. Pabriks ļoti precīzi pasaka, kas viņam ir padomā. Savukārt vienalga, ko Jūs par to domājat, Jūsu apšaubītā organizācija ir Pasaules Ebreju kongresa veidota apakšnodaļa, un kongresu par neietekmīgu nevar uzskatīt neviens. Jauku Jums vakaru. Un padomājiet tomēr par atteikšanos no anonimitātes -- parasti Jūs blogā rakstāt visnotaļ saprātīgi.
Kārli, Jūs rakstījāt:
"..brīdī, kad šajā teritorijā tika iznīcināti 95 procenti ebreju, tas bija process, kurā aktīvi, lai neteiktu entuziastiski piedalījās arī latvieši.."
Vai kaut kur varu izlasīt arī pierādījumus Jūsu teiktajam - gan par 95% ebreju iznīcināšanu (vai tiešām tikai 5% ebreju pameta Latviju kopā ar krieviem 1941. gadā?), gan par latviešu entuziasmu? Piemēram, esmu vairākas reizes runājis ar prof. Andrievu Ezergaili, no viņa teiktā šāds iespaids neradās. Drīzāk gan atklājās metodes, ar kādām vācu okupācijas iestādes savus veiktos noziegumus centās piedēvēt latviešu "entuziasmam". Tomēr varbūt Jums pieejami jaunāki pētījumi un uzticamāki fakti.
Nūū, Kārli, "arī latvieši iznīcināja ebrejus". Nē, ne latvieši, neliešikas pēc tautības bija latvieši, vācieši, arī krievi. Pirmajā pad. Krievijas čekā bija krievi, poļi, latvieši un arī ebreji - visi nelieši. Tautai var būt kauns par neliešiem, bet nav jājūtas atbildīgai. Neliešus jātiesā un jāsoda. Jebkuras tautības.
Ierakstīt komentāru