otrdiena, 2008. gada 26. augusts

Par kretinisma novēršanu Latvijā, bet kretinisma izplešanos kaimiņvalstī

Labrīt, lasītāji!

Ļoti, ļoti laba vēsts. Augstākās tiesas Senāts ir pielicis punktu Jūrmalas domes "ņemšanas un uzmešanas" epopejai un noraidījis pēdējo sūdzību. Kādreizējais domes priekšsēdētājs Hlevickis nu ir zaudējis amatu un ir spiests sēdēt ķurķī, bet vēl lieliskāk ir tas, ka bēguļojušais automobīļu tirgotājs Milušs ir pazaudējis visu to miljonus vērto mantu, kuru viņš bija paguvis pārrakstīt uz sievas vārda. Šis pēdējais apstāklis ir sevišķi būtisks, jo šāda mantas pārrakstīšana mūsu valstī nebūt nav neierasta lieta tajos brīžos, kad par kāda censoņa darbiem un nedarbiem sāk pārāk lielu interesi izrādīt likuma aizsardzības iestādes. Lai trīc un dreb tie, kuri ir rīkojušies tāpat!

Savukārt, ja kretiniskam procesam Latvijā ir pielikts punkts, kaimiņvalstī kretiniskais process plešas plašumā. Nu gluži tāpat, kā tālajā 1940. gadā, kad "latvieši" aizbrauca uz Maskavu izlūgties Staļina svētību, lai viņi varētu "iestāties" PSRS, vakar turp devās pašpasludināto Dienvidosetijas un Abhāzijas "republiku" vadītāji, lai izlūgtos Staļina pēcteča svētību, lai viņi varētu iegūt Krievijas (un visticamāk tikai Krievijas) atzīšanu savam "valstiskumam." Krievijas varas pārstāvji jau ir paguvuši pateikt, ka starptautiskajai sabiedrībai ar šo situāciju būs jāsamierinās. Diemžēl, diemžēl, stipri iespējams, ka tas tā arī būs, lai gan interesantā kārtā Vācijas kanclere ir paziņojusi, ka viņasprāt Krievijas prezidents tomēr šo atzīšanas soli nespers. Tā nav dāma, kura ir ieradusi runāt tukšu, un patiesībā jau ir arī tā, ka ar šādu soli Krievija radītu pati sev visnotaļ netīkamu precedentu. Tādā federālā valstī, kāda ir Krievija, rotaļāties ar teritoriāliem un pašnoteikšanās jautājumiem ir pat visnotaļ bīstami. Taču tas acīmredzot Krievijas "gudrās galvas" neuztrauc nemaz. Cita starpā Dienvidosetijas "prezidents" jau ir paguvis pateikt, ka viņš no Kremļa gribētu palīdzību arī "kadru politikas" risināšanā. Atkal gluži tāpat, kā kādreiz Latvijā, kur butaforijas vajadzībām priekšposteņos tika izlikti etniski latvieši (ja arī ne vienmēr tādi, kuri pavisam labi poņoja latviešu valodu), bet sekundārajos posteņos darbojās ielikteņi no Krievijas. Varbūt osetiešiem un abhāziem šāda savas tautas prostituēšana liekas tīkama. Nezinu. Taču situācija nav mainījusies. Krievijas Federācija patlaban okupē suverēnas kaimiņvalsts teritoriju. Rietumu pasaule cenšas risināt pastāvošas okupācijas situāciju Kiprā (labas cerības, ka ar laiku izdosies) un Palestīnā (diez vai izdosies). Nu būs jārisina arī trešā situācija. Vien Kipras daļu okupē NATO dalībvalsts Turcija. Palestīnā darbojas Rietumiem cieši piesaistītā Israēla (kura turklāt neatzīst, ka situāciju Palestīnā var saukt par okupāciju). Gruzijā, lai Dievs to sarga, rīkojas kaimiņvalsts, kura nu ir pierādījusi skaidrāk par skaidru, ka visa pārējā pasaule tai ir pie vienas pretīgas pakaļas.

Jauku visiem dienu!

11 comments:

Toto teica...

Ir tomēr viens faktors, kas atšķir Baltijas valstu "iestāšanos" PSRS 1940. gadā no Abhāzijas un Dienvidosetijas situācijas. Baltijas valstīm tolaik nebija spiestas meklēt glābiņu no kādas trešās tautas, kura tās reāli apdraudētu. Tādēļ "lūgums uzņemt PSRS" bija pilnīgi butaforisks un nepamatots. Jūs runājat par abhāzu un osetīnu prostituēšanos, bet man nudien nav skaidrs, ko šīm tautām iesakāt tagad darīt. Vienīgais spēks, kas viņiem piedāvājas palīdzēt, ir Krievija, un man nešķiet cilvēcīgi pārmest, ka viņi šo palīdzību izmanto. Viņu līderi var būt Krievijas uzpirkti, taču viņus vada reālas bailes no gruzīniem, ar kuriem viņiem ir asinsnaids, - ja gruzīni tiks viņiem klāt, tad izgriezīs, ja viņi tiks gruzīniem klāt, tad arī izgriezīs. Mani tracina divkosība, ar kādu pasaule izturas pret šādiem notikumiem - kad serbu nacionālisti Kosovā slaktēja un etniski tīrīja albāņus, par to sašutumā kliedza visi lielākie masu mediji. Kad pēc Rietumu iejaukšanās albāņu vienības to pašu darīja ar serbu civiliedzīvotājiem, tad visi klusēja.

Toto teica...

Krievija ir atzinusi Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. Nekādu "urā" par to negribas kliegt, drīzāk pievienojos kādam "Delfu" komentāru autoram:

"Nu, Latvijas Republika, uz priekšu! Parādi, ka pati vari pieņemt lēmumus, nevis tikai Vašingtonai klausīt! Un pie viena atzīstam arī Čečenijas un Tatārijas, t.i., to Krievijas Federāciju republiku, kas ir sludinājušas suverenitāti, neatkarību. BRĪVĪBU MAZAJĀM TAUTĀM!"

Vilors Eihmanis teica...

Jaunākā ziņa: Krievijas Federācijas prezidents Dmitrijs Medvedevs otrdien (26.08.2008)parakstījis rīkojumus par Gruzijas separātisko provinču - Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu un aicinājis citas valstis sekot šim piemēram.

_____________________

Acīmredzami tiek pielietots gandrīz viss politiskās cīņas ieroču arsenāls un meli, kas pasaules politiķiem bija zināmi pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, trīdesmitajos, četrdesmitajos un vēlākajos gados.
Starp citu, Krievijā politologi nemaz neslēpj, ka vēlas pārdalīt pasauli. Vai tiešām civilizētā pasaule nesaprot, ka tas ir drauds mums visiem? Un kādas intereses Zoo izraudzītajam Valsts prezidentam Valdim Zatlerem var būt Krievijā, ka tik dikti raujas tikt valsts vizītē Kremlī?

Vilors Eihmanis teica...

(25.08.2006.) - labots
trīsdesmitajos - labots

Kārlis Streips teica...

Toto, Gruzija abām provincēm nodrošināja ievērojamu suverenitāti, kā arī atbalstu attiecīgajiem etnosiem -- kaut ko tādu, ko Krievija nepiedāvā savām ļoti daudzajām mazākumtautībām. Liekulība te ir vēl lielāka tāpēc, ka Abhāzijā 90. gadu sākumā notika masīva etniskā tīrīšana, provincē abhāzi pat neveido tautas vairākumu u.tm l. Un to, ko serbi darīja Kosovā un albāņi darīja pēc viņu padzīšanas salīdzināt ir tas pats, kas salīdzināt ziloni ar blusu. Cilvēku galināšana nav atbalstāma nekādā gadījumā, bet pēc rietumu iejaukšanās arī albāņus tomēr kontrolēja tur dislocētie miera uzturēšanas spēki.

Toto teica...

Kārli, Gruzijas nodrošinātā suverenitāte un atbalsts etnosiem, manuprāt, ir vēlamā uzdošana par esošo. Diemžēl par gruzīnu veiktajām tīrīšanām, nopostītajiem ciematiem un apslaktētajiem civiliedzīvotājiem Rietumi klusē, jo tad kaut nedaudz būtu jāpūš vienā stabulē ar Krieviju, kura šos faktus izmanto savā propagandā. Piemēram, klaigājot par Chinvali ieņemšanas laikā notikušo genocīdu, kas (manuprāt) par 90% ir meli. Arī abhāzu īstenotās apjomīgās gruzīnu tīrīšanas ir fakts. Runājot ar šo tautu pārstāvjiem, katrs sevi cenšas mazgāt baltu, attaisnojoties, ka "tie citi pirmie sāka". Taču dažas lietas ir skaidras - pasaulē pastāv tādas tautas kā abhāzi un osetīni, kas vēsturisku apstākļu (lielā mērā Staļina patvaļas) dēļ bijušas spiestas atrasties Gruzijas sastāvā. Viņi to nevēlas, jo ienīst gruzīnus un gruzīni ienīst viņus. Gruzīni ir darījuši pāri viņiem, un viņi ir darījuši pāri gruzīniem. Ja viņi būs spiesti palikt Gruzijas "starptautiski atzītajās robežās", tad gruzīni agrāk vai vēlāk atriebsies un vienlaikus likvidēs jaunus separātisma draudus. Neticu, ka tur kaut ko varēs līdzēt vārdos deklarēts "atbalsts etnosiem" un Rietumvalstu pamācoši kratītais pirksts. Tāpat neticu ziloņa salīdzināšanai ar blusu Kosovas gadījumā, miera uzturēšanas spēki pievēra acis uz albāņu atriebības akcijām. No vienas puses, vairāk nekā 10 000 albāņu, ko noslaktēja serbi, no otras puses, līdz pat 200 000 serbu, kas no turienes pēc tam tika "iztīrīti" (un neviens nestāsta, cik gāja bojā). Un kā tagad klājas tiem apmēram 150 000 serbiem, kas vēl arvien dzīvo Kosovā? Par to Rietumi klusē. Piekrītu, ka šādu jautājumu risināšana ir ārkārtīgi sarežģīta, tomēr divkosīga "reālpolitika" nav labākais veids, kā to darīt.

Andrievs teica...

Ak, Kārli, Kārli!!!
Jūs mani patiesi, patiesi izbrīnāt atkal un atkal. Nu kā var sajūsmināties par īpašuma konfiskāciju kā tiesas piespriesta soda sastāvdaļu?! Turklāt vēl deklarēt, ka tam jābūt citiem par biedu!
Civilizētā pasaulē konfiskācija tiek pielietota kā pierādīta nozieguma laikā iegūto vērtību atsavināšana vai nodarīto zaudējumu atlīdzināšana - UN TIKAI!!!
Sods vai tā sastāvdaļa var būt konkrēts naudas sods, kura apjomu pilnīgi precīzi nosaka tiesa. Kaut vai daudzi, daudzi miljoni, bet pilnīgi konkrēta summa.
Vai Miluša konkrētajā tiesā izspriestajam nodarījumam ir kāds sakars ar konfiscēto īpašumu?! Vai viņa īpašuma vērtība lats latā sakrīt ar jelkādu tiesas piespriesto naudas sodu?!
Es patiesi esmu šokam līdzīgā neizpratnē, par to uzskatu kopumu, kuru Jūs, būdams audzis un skolots rietumu demokrātijas gaisotnē, iemanāties katru dienu pa kripatiņai vien paspīdināt kā īlenu no maisa.
Jā, Latvijas likumdošanā ir lielinieciskās likumdošanas atavisms - konfiskācija kā sods. Jā, lielinieciska domāšana ir padomijā skolotiem juristiem/tiesnešiem.
Bet kāpēc Kārlis Streips ir vai tēlo barbarisku boļševiku?!
Galu galā - ja neko vairāk, tad pārlasiet vai izlasiet Makiavelli ieteikumus valdniekam un viņa skaidrojumu par īpašumu atņemšanu pretstatā dzīvības laupīšanai.
Ja Latvija patiesi ir Rietumu un Eiropas sastāvdaļa, tad Miluša sieva šos īpašumus attiesās atpakaļ un sagādās lielu negodu Latvijas tiesu sistēmai.

Kārlis Streips teica...

Vilor, Jums acīmredzot ir ļoti, ļoti attīstīta prasme, datorā piespiest Control-C un Control-V podziņas. Taču tāpat kā citreiz es Jums neļaušu šeit pārkopēt citu cilvēku rakstītu tekstu, un it īpaši ne no tā portāla, no kura Jūs to nočiepāt šoreiz. Tas saucas plaģiātisms, Vilor, un nešaubos, ka Jums tas ir zināms vārds.

Kārlis Streips teica...

Un andriev. Miluša gadījumā tomēr konstatācija par to, kā ir veidojies "īpašums", tika noteikta pietiekami precīzi un turklāt daudzās jo daudzās tiesas instancēs, un tas, ka mirkli pirms tas viss nāca gaismā puisis paguva mantu paslēpt aiz meitenes muguras, šo apstākli nemaina. Šī mantas pārrakstīšana ir ciniska, to citādi saukt nevar. Jo pietiekami skaidri ir pierādījies, ka tiklīdz puisis savu mantu paslēpj aiz meitenes muguras, likuma aizsardzības instances ir klāt. Jūrmalā Germans Milušs centās nopirkt pilsētas Domi. Sods ir adekvāts.

Andrievs teica...

Jā, Kārli, sodu Milošs pelnījis, un man prieks, ka nav no tā izsprucis. Bet Tiesa izskatīja konkrētu neizdevušos kukuļošanu, kuras rezultātā Milošs nevarēja iegūt īpašumus, jo noziedzīgais nodoms nepaguva pilnā apjomā realizēties.
Sirsnīgi cilvēki (manuprāt, lielinieciskas taisnības izjūtas apmāti) var, protams, sev un citiem iegalvot, ka, ja Milošs centās kukuļot šoreiz, tad visu iepriekšējo ieguva līdzīgi, bet tam nav nekāda juridiska pamatojuma un sakara ar Tiesas izskatīto kriminālnodarījumu. Tāpēc es vēlreiz atkārtošu - ja mēs esam tiesiska valsts, un ja mēs katrs viens esam par likumu varu, tad ir ārkārtīga tumsonība atbalstīt nepamatotu konfiskāciju.

Andrievs teica...

Nupat pārlasīju Jūsu repliku "09:22" un atkal jūtu pārsteigumu.
Kur Jūs ņēmāt, ka kādas no tiesām ir izskatījušas Miluša īpašumu izcelšanos?!
Vai Jūs pats alojaties, vai apzināti vēlaties dezinformēt savus lasītājus?
Jūs to rakstāt ar tādu pārliecību, ka mazāk piekasīgam lasītajam "viss top skaidrs". Un turpmākajos rakstos jau droši var operēt ar argumentu "to zina visi"

 

free counter