trešdiena, 2008. gada 20. augusts

Par tiem, kas dzimst, kas pensionējas, kas viedokli (ne)pauž -- pārdomas trešdienā

Labrīt, lasītāji!

Vispirms, un paldies cilvēkiem, kuri par to izrādīja interesi, Līga Helēna Phillips piedzima vakar, pulksten 6.54 no rīta Čikāgā, tātad 14:54 pēc Latvijas laika. Līgiņa (un viņa man vienmēr būs Līgiņa) sver 3,7 kilogramus un ir 53,3 centimetrus gara. Viņas mamma ir Andārte Streipa Phillips, mana jaunākā māsa, un tēvs ir Brendans Phillips. Ceru, ka Līgiņa augs laimīga, vesela un gudra. Viņa ir nosaukta manas nelaiķes māmiņas vārdā. Līgas Korsts Streipas šajā saulē nav jau 17 gadu. Savukārt Līgiņai Phillips droši vien ir visas iespējas ieraudzīt 22. gadsimtu. Ļoti ceru, ka vismaz kādu daļu savas dzīves viņa pavadīs Latvijā.

Kas cits šodien šķiet interesants? Diena ir intervējusi sabiedriskās organizācijas "Cita politika" pārstāvi Gati Kokinu, kurš ir teicis šādus vārdus: "Apgalvojumi, ka nepietiks pārējo sociālo grupu problēmu atrisināšanai, ir spekulatīvi." Tiesa, ja šo vārdu "spekulatīvi" mēs uztveram ar nozīmi "varbūt jā, varbūt nē." Teikšu atklāti, mani pat ļoti mulsina tas, ka nekur neviens nav pateicis divus konkrētus ciparus: Cik konkrēti maksās referendumā paģērētie grozījumi, un cik lielu daļu no sociālā budžeta ši summa "apēdīs". Esmu lasījis pat apžilbinoši garus traktātus par koeficientiem, iztikas minimumu, minimālo pabalstu, darba stāžu u.tml., bet vienalga, lai arī cik tas būtu vai nebūtu "spekulatīvi", mani tomēr interesē, kas notiks un kāda būs situācija pēc tam, kad būs pagājuši referendumā paredzētie 15 mēneši. Jo diemžēl arī apgalvojums, ka naudas pietiks visam, ir "spekulatīvs." Latvijā ir kādi 200 tūkstoši pensionāru, kuri patlaban saņem mazāk par referendumā paredzēto minimālo pensiju. Dievs pasargi, es ne mirkli nevēlos nevienam no viņiem neko noskaust. Taču gadījumā, ka pensijām paredzētais budžets tiks ātri iztukšināts, nebūs labi nedz viņiem, nedz arī nevienam citam. Jo pensija tomēr ir kaut kas tāds, ko gaidām visi, tajā skaitā arī tie, kuri ir pietiekami jauni, lai domātu, ka šī dzīve nekad nebeigsies. Pagaidām joprojām esmu noskaņots sestdien balsot "pret."

Otrs, tapis ziņots, ka neviens cilvēks nav vēlējies paust savu viedokli par viesnīcu un veikalu kompleksu, kuru kāds vēlas būvēt uz zemes pie Rīgas Centrālstacijas, kur patlaban atrodas bijusī Latvijas pasta centrālā ēka. Pilsētas pārstāve ir atzinusi -- "Ja būvobjekts nav dzīvojamā rajonā, iedzīvotāju interese noplok." Citi speciālisti ir teikuši, ka acīmredzot sabiedrībai nav bijis pietiekami daudz informācijas par to, ka ir paredzēta sabiedriska apspriešana. Mani gan urdī trešais iespējamais variants, proti -- droši vien ir daudz cilvēku, kuri zina, ka vismaz mūsu valstī "sabiedriskā apspriešana" pietiekami bieži ir butaforija, un lēmumu par to, vai celt lielu un ļoti dārgu celtni pašā pilsētas centrā, pieņems kāds cits. Man personīgi iebildumu nav. Katrā ziņā tas, kas uz minētā zemes pleķa atrodas patlaban, nekas daiļš nav. Un pēc tam, kad pilsētas ļaudis būs izlēmuši, ko celt tur, atļaušos cerēt, ka varbūt viņi no jaunās celtnes pagriezīs galvu pa kreisi, ielūkosies Marijas ielā, un beidzot tomēr izlems, ko darīt ar baiso graustu, kurš jau kuro gadu brūk uz Marijas un Elizabetes ielas stūra.

Jauku visiem dienu!

9 komentāri:

Vilors teica...

Pateicoties Pilsoniskās kustības aktivitātēm cilvēki mostas un sāk jautāt, jautāt un jautāt...
Iekopēju vienu no jautājumiem.

P.S. tas ir labi, ja cilvēki izpilda savu pilsoņu pienākumu un pauž attieksmi referendumā: jā vai nē. Protams, ka respektēsim arī demokrātiski pausto "nē". Slikti un absalūti nepieņemami, ka mūsu valstī uz agresorvalsti austrumos tendētā valdošā, mafiozā un korumpētā banda rada situācijas, lai cilvēki neietu uz referendumu.

Bet tagad apsolītais jautājums, kuru uzdeva viens no mūsu valsts pilsoņiem, gaidot Tomsona vadīto radio raidījumu ar Labklājības ministres kundzi:

Labdien! Jautājums Purnes kundzei nr.1-vēlējos lūgt precīzu atbildi un Jūsu paskaidrojumu sekojošā lietā ; Kā izskaidrot faktu,ka arvien biežāk un biežāk Rīgas centrā un tās tuvumā var manīt izmisušus pensionārus,kuri sev pārtiku cenšas atrast atkritumu konteineros? Vai viņi ir par maz strādājuši ,vai ir bijušas pārāk mazas iemaksas viņu vecumdienām ?Kāpēc mūsdienu pensionāriem jācieš tāds pazemojums ?

Otrs jautājums ; Purnes kundze,man ir 30.gadi un tāpat kā daudzi,strādāju;sakiet,ņemot vērā pašreizējās sociālās nesakārtotības un bezcerības tendences,kā Jūs varētu ieinteresēt Latvijas darba spēku turpināt maksāt nodokļus un vēl pilnus,labi zinot,kā valdība pazemo pensionārus ?

p.s.esmu parēķinājis,ka no savas patreizējās algas ik mēnesi iekrājot ap 150Ls vai mazliet vairāk ,ko arī daru un tā turpināšu apm.40 gadus ,būšu iekrājis pats sev pietiekošu naudu vecumdienām ...vismaz sev varu uzticēties un zinu,ka darīšu visu labāko,lai sasniegšu iecerēto,bet,kā lai uzticās Jums,politiķiem,ja Jūs tik daudzkārt esat nezin kādus brīnumus solījuši arī pensionāriem,bet rezultāti arvien stipri atpaliek no solījumiem??? Jūsu negodīgums un bezkaunība jau daudzus ir pamudinājis atteikties no nodokļu maksāšanas pilnībā-skumji,bet tas jau ir noticis...

Ar cieņu,Mareks no Rīgas

Roberts teica...

Cik zinu problema ir un paliek taja, ka neprofesionala pseido-elite bidot savus biznesa projektus noplicina valsts pamatbudzetu. Un pamatbudzeta deficits tiek segts no sociala budzeta (pensijam).
Palielinot pensijas teoretiski pseido-elitei vajadzes pashiem sajozt jostas stingrak, jo deficits palielinasies pamatbudzeta un socialaja budzeta lidzeklju pietiks tam kam tas ir sakotneji domats, pensijam u.c.

Andrievs teica...

Jūs, Kārli, rakstījāt:
Pagaidām joprojām esmu noskaņots sestdien balsot "pret."

1) Vismaz man nav nemazāko šaubu, ka sestdienas referendumā vairākums atnākušo nobalsos par grozījumiem.
2) bija pilnīgi skaidrs līdz šim un atklātā tekstā to paskaidro CVK – " ja uzskatāt, ka vēlētāju skaits, kas atbalsta likumprojekta pieņemšanu, ir robežās no 226 865 līdz 453 730, jūsu līdzdalība tautas nobalsošanā, pat ja tajā balsosiet "pret", veicinās likumprojekta pieņemšanu"

Mans viedoklis ir šāds – ja pilsonis saka, ka ir pret likumprojektu un dodas uz referendumu, tad vai nu viņš nesaprot acīmredzamas lietas vai tēlo un maskē savu patieso nolūku.

Kā ir ar Jums?

Mija15 teica...

Uz referendumu pilsonis dodas, lai izteiktu savu viedokli- par vai pret. Tie, kuri uz referendumu neiet, ir vienaldzīgie- viņiem ir pie vienas vietas, vai grozījumi tiek pieņemti vai ne.

Andrievs teica...

Jūs, maija15, teicāt:
"...par vai pret. Tie, kuri uz referendumu neiet, ir vienaldzīgie..."

Manuprāt, šī ir uz emocijām un kaunināšanu balstīta demagoģija, kuras nolūks ir ievilināt labticīgus cilvēkus, kuri paši kaut kādu iemeslu pēc nespēj izprast savas rīcības sekas, izdarīt to, ko tie nemaz patiesībā nevēlas.

Kārlis Streips teica...

Andriev, es referendumā piedalīšos tāpēc, ka tas ir mans kā Latvijas Republikas pilsoņa pienākums. Esmu balsojis visās vēlēšanās bez kaut viena izņēmuma, kā arī visos referendumos. Pats varat izvēlēties, kā sestdien rīkosities. Es joprojām domāju, ka balsošu "pret."

Andrievs teica...

"...referendumā piedalīšos tāpēc, ka tas ir mans kā Latvijas Republikas pilsoņa pienākums..."

No šī, protams, izriet, ka Jūs esat sirsnīgs cilvēks, bet pēc fakta tas ir pārspīlējums. Latvijas Republikas pilsoņa vienīgais neapšaubāmais pienākums ir ievērot LR likumus. Neviens LR likums neprasa obligātu piedalīšanos referendumā.
LR pilsoņa sirdsapziņas ziņā būtu rīkoties tā, lai tās vēlmes un vajadzības, kuras ir viņam, tiktu demokrātiski novadītas līdz iekļaušanai likumos.
Ja Jūs apgalvojat, ka esat pret konkrēti šoreiz izskatāmajiem labojumiem, bet solāt rīkoties tā, ka atbalstāt šo labojumu pieņemšanu, tad ir vai nu nesaprātība darbībās, vai nepatiesība deklarētajos nolūkos.
Es negrasos Jūs kritizēt par izvēlēto rīcību. Es tikai komentēju pamanītu neoloģismu, kurš manī radīja jautājumu – pavisam konkrētu.
Nesaprātība vai nepatiesība?

Vilors teica...

Labklājības ministre Purne vakar radio paziņoja, ka valdība ir atradusi iespējas un no Jaunā gada pensiju piemaksas būšot apmēram tajā līmenī, ko paredzot pašreizējie grozījumi. Tāpēc pensiju referendums zaudējis aktualitāti [un cilvēkiem nav ko iet balsot].

Nekur nesaka arī, ka slimie un vecie var uzaicināt komisiju nobalsošanai mājās.

Skumji, ka publiskā diskusija aizgājusi gultnē – ka esošie pensionāri agrāk esot bijuši slinki, naudu saņēmuši aploksnē, tādēļ viņu pensiju uzkrājums vien ir 20 latu, pārējo valsts piemaksājot. Tāpēc pensiju pacelt būšot negodīgi pret tiem, kuri pašlaik uzkrājuši sev pensiju kapitālu Ls 150.
Reāli – notiek rīdīšana, cilvēku grupu pretnostatīšana. (Īpaši izceļas avīze „Diena” un LTV-1).

Visi mūsējie uz to ir iekrituši, iegrimst atbildot sīkumos un nerunā par galveno –
1) ir aizmirsts par humānismu – nedrīkst likt nomirt badā tam, kurš nespēj par sevi rūpēties (lai kas viņš būtu bijis);
2) valdības pienākumu maksāt pienācīgas pensijas paredz starptautiskās saistības – ANO 16.12.1966. pakts par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām” un „Eiropas sociālā harta”.

Bez tam svarīgi:
3) inflācija ir noēdusi izkrājumus; turklāt agrāk Latvijas valsts nemaz nedeva iespējas uzkrāt (90-tos gados lielkapitālisti iedzīvojās bagātībā, piespiešot strādāt par mazām algām un nemaksājot nodokļus, - arī daudzi bankrotēja, nesamaksājot aprēķināto soc.nodokli).
4) ceļas apkure, likvidējas autobusu maršruti utt. – dzīve paliek neciešama, cilvēkiem valsts liedz ārsta pieejamību un citu elementārāko (ko paredz Latvijas starptautiskās saistības).

Cik vien var, šodien, rīt, sestdien vēl jāaģitē. Inteliģentās reklāmas neiedarbojas.
Nepieciešams kliegt – valdība melo. Meloja jau referendumā par Satversmi – prezidents nav iesniedzis projektu, ka tika solījis. Melo arī tagad, sarīda cilvēkus ! Naudas pietiek ! Neklausiet – ejiet balsot !

Vasariņa teica...

Man jau dikti patiik mazulja vaards:)Prieks, ka pasaulee par vienu manu vardamaasu vairaak!
Un Referendums un visas paareejaas nebuushanas taads nieks vien ir uz shiis zinjas fona!

 

free counter