Labrīt, lasītāji!
Joprojām prieks par to, ka Māris Štrombergs Pekinā izcīnīja zelta medaļu, un priekam klāt šodien nāk izpratne par to, ka medaļa lielā mērā nāk pateicoties tam, ka Latvijā BMX riteņbraukšanas jomā ir pietiekami daudz entuziastu, lai šo sporta veidu attīstītu mērķtiecīgi un acīmredzot ļoti veiksmīgi. Tik bieži mūsu valsts sportisti sasniegumus pasaulē iegūst par spīti apstākļiem Latvijā, nevis pateicoties tiem. Spilgts piemērs tam ir Ernests Gulbis, kurš ir kļuvis par pasaules līmeņa tenisa spēlētāju vismaz daļēji tāpēc, ka viņš nāk no turīgas ģimenes. Tas ir jautājums visāda veida sportos. BMX gadījumā kārtīgs BMX ritenis ir krietni dārgs prieks. Mūsdienās braukāt no pilsētas uz pilsētu uz čempionātiem (un vērts, starp citu, konstatēt, ka kārtīga BMX trase ir daudzviet Latvijā, tikai Rīgā vēl ne) -- arī tas ir dārgi. Malacis Māris. Cita starpā laikam viņš no Ministru kabineta saņems 100 tūkstošus latu. Ļoti apsveicami.
***
Interesanta doma pavīdējusi par to, vai nākamgad vajadzētu boikotēt Eirovīzijas dziesmu konkursu Maskavā, tā atbildot uz Krievijas cūcībām Gruzijā (un ne tikai). No vienas puses jāsaka, ne Dima Bilans iebruka Gruzijā, ne iespējas būtu jāatņem tam, kas nākamgad būs Pirātu vietā, uzstāties ļoti lielas publikas priekšā. No otras puses, Krievija nudien ir pelnījusi, ka tai dod pa nagiem visos iespējamos veidos. Cita starpā būtu interesanti redzēt vienu Eirovīziju, kurā no visām kādreizējām PSRS republikām neatskan automātiskā frāze "... and 12 points go to ... Russia!" Šogad, ja minētās valstis nebūtu balsojušas, Bilans ar savu smago akcentu būtu saņēmis to vietu, kuru dziesma bija pelnījusi -- apmēram astoto. Eiropas Raidorganizāciju savienība noteikti brēks, ka Dievs pasargi, dziesmu konkurss nedrīkst būt politizēts, un protams, šogad tas notika Serbijā laikā, kad tās valdība joprojām nebija atradusi un izdevusi visus tos, kas tiek turēti aizdomās par genocīdu Dienvidslāvijas agonijas laikā (to tā nav izdarījusi joprojām). Taču turpinās Krievija uzvesties lopiski (doma, ka tai Gruzijā ir vajadzīgs "aizsardzības buferis" būtu smieklīga, ja tā nebūtu tik kretiniska), būs laiks domāt i par Eirovīziju, i arī par 2014. gada Olimpiskajām spēlēm.
***
Mūsu valsts valodšajai kliķei kā absolūtākā mantra ir jēdziens "tikai tiesa var noteikt vainu." Tagad, kad deputātam Boldānam sodu ir apstiprinājusi arī Augstākā tiesa, vai varbūt nebūtu laiks viņu no Saeimas izraidīt? Ja pats neprotas kauna? Protams, Saeimā ir pietiekami daudz deputātu, kuri par savu karjeru parlamentā var pateikties ļaudīm, kuriem pašiem ar likuma aizsardzības iestādēm ir pietiekami sarežģītas attiecības, taču deputāts, kuram nu būs jāsēž vēl divi mēneši aiz restēm -- tas tomēr ir kauns visam parlamentam. Un visai valstij.
***
Nu, tā viss. Vēlu visiem jauku sestdienu. Laiks doties uz iecirkni. Balsošu "pret."
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
1 komentārs:
Izskatās, ka 23. augusta referendumam pietrūcis kvorums.
Ja pensionāri negrib, nav ko uzbāzties.
Ir redzēts, ka kaķus ar purnu iebaksta viņa kakās, tādējādi iemācot neķēzīties uz grīdas.
Izskatās, ka ar pensionāriem ir jārīkojas līdzīgi – tiklīdz rudenī šie sāks gaudot, ka pensijas nesedz ārsta un siltuma cenu kāpumu, tā jābaksta šiem vaimanātājiem ģīmī:
"Negāji balsot, tad tagad vairs nesūdzies! Pats to gribēji!"
Iecirknī bija bariņš balsotāju, visi jauni. Nemanīja neviena pensionāra.
Var pieņemt, ka no 347182 balsotājiem pašu pensionāru bija labi ja 200 tūkstoši.
Latvijā ir 440568 vecuma pensionāru, kam pensijas ir zem 200 latu. No tiem 371938 pensijas ir zem iztikas minimuma. Balsotāju tātad atliku likām. Ja katrs pensionārs neslinkotu vēl savam krustdēlam pateikt, ka grib lielāku pensiju, tad balsu būtu trīsreiz vairāk kā vajadzīgs.
Pie slimiem un veciem komisija brauca mājās. Tātad – pie visa ir vainojama tikai pašu pensionāru negribēšana.
Ar varu saulītē neievilksi!
Jānis Jurkāns teica – latviešu tautai ir smagi jānokrīt uz pakaļas, lai tā atjēgtos. Varbūt rudens krīze pensionāriem apskaidros galvas?
p.s.
Ierakstīt komentāru