Labrīt, lasītāji!
Lai nu ko citu var teikt par mūsu dārgo kaimiņvalsti Krieviju, propagandas ziņā daudz apsviedīgāku valsti par to būtu grūti iedomāties. Būtībā Kremlis nu ir nodrošinājis, ka kamēr viņi turpina atrasties Gruzijā, Krievijas karavīri var darīt absolūti jebko, kas viņiem ienāk prātā. Jo Kremlis, lūk, ir atklājis briesmīgu sazvērestību. Gruzīni, čečeni un visādi citādi bandīti plāno ietērpties Krievijas bruņoto spēku uniformās un tad nodarboties ar zvērībām. Tas nozīmē -- ja gruzīna pagalmā uzradīsies piedzērušies huligāni Krievijas bruņoto spēku uniformā, tad tie pilnīgi noteikti nebūs Krievijas bruņoto spēku pārstāvji, tie būs gruzīnu un čečenu bandīti. Vienkārši ģeniāli. Bet ne pa procenta simtdaļu tas neremdina faktu, ka Krievijas Federācija joprojām okupē daļu Gruzijas Republikas. Bezkaunības šajā epizodē nav trūcis ne mirkli, un tā vairojas ar katru mirkli vairāk.
Nākamais. Šodien laikrakstā Diena ir intervija ar kādreizējo ārlietu ministru un sabiedrības "Citai politikai" redzamu līderi Arti Pabriku. Grūti saprast kāpēc, bet intervijas autore A. Pabrikam nav uzdevusi īpaši konkrētus jautājumus par to, kas viņa organizācijai šonedēļ varbūt ir pats aktuālākais, proti -- šosestdien gaidāmais referendums par pensijām. Jo tieši sabiedrība "Citai politikai" un it īpaši tās veidotājs Aigars Štokenbergs bijuši galvenie šī referenduma bīdītāji. Dīvains šis iztrūkums intervijā man šķiet tāpēc, ka referenduma virzītāji nudien nav atbildējuši uz valdošās bandas apgalvojumu, ka pozitīva referenduma iznākuma gadījumā valsts sociālais budžets tiks iztukšots divu gadu laikā. Tiesa, viņiem nav viegli to izdarīt, ja, piemēram, uz raidījumu par pensijām un, protams, tajā skaitā arī par referendumu, Latvijas televīzija nevienu no viņiem neuzaicina, bet laika vēl līdz referendumam ir pietiekami daudz, un izdevība droši vien būtu jāizmanto. Man pašam līdz pensijai vēl ir tāds strēķītis laika. Ja man neviens nepierādīs pretējo, tad, lai arī cik man nebūtu žēl pensionāru, kuriem patlaban ir jāknapinās ar sīkām pensijām, tad nekas neatliks, kā ticēt apgalvojumiem par socbudžeta iztukšošanu, un es sestdien referendumā balsošu "pret." Varbūt lasītājiem par šo tēmu ir kādas domas?
Vēl Dienā šodien ir materiāls par nebūšanām Latvijas Kultūras fondā, kuram ļaudis piešķir naudu, lai fonds šo naudu tālāk dotu dažādiem ar kultūru saistītiem projektiem. Cik var spriest no materiāla, fonds naudu saņem gan, bet tālāk nedod, vai arī dod ar lielu nokavēšanos -- kāds koris no fonda naudu gaidīja jūlija beigās un to saņēma tikai pagājušajā nedēļā, kad projekts jau bija beidzies. Jura Podnieka studija kopš aprīļa ir saņēmusi tikai pusi naudas, kuru kāds sponsors ir devis filmai. Un kopš aprīļa nav maksāta nauda, kas ziedota leģendārā dzejnieka Imanta Ziedoņa medicīniskai aprūpei. Fonda vadītājs materiālā stāsta, ka iemesls tam visam ir tāds, ka fonds ir iekūlies parādos pēc tam, kad tam par grāmatvedības nebūšanām tika atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, un tagad esot atradies kāds ziedotājs, kurš situāciju glābs. Tas droši vien ir vājš mierinājums minēto projektu pārstāvjiem un citiem, kuri ir līdzīgā situācijā. Sponsori projektiem naudu pa tiešo neziedo tāpēc, ka LKF tagad atkal ir sabiedriskā labuma organizācija, un tāpēc sponsori par ziedojumu var saņemt nodokļu atlaidi. Taču tas kārtējo reizi norāda uz to, ka arī kultūrā, kura mūsu tautai skaitās ļoti svēta lieta, var būt ļoti nesmukas situācijas, un par to ir žēl.
Un pēdīgi, turēšu visus iespējamos īkšķus par Latvijas sportistiem Pekinā, jo patlaban vēl nevienas medaļas nav. Grūti, protams, būs, jo nu vairs viņus ar savu klātbūtni neuzmundrina mūsu valsts brašā un pirmā amatpersona, bet tomēr. Šorīt jau kļuvis zināms, ka barjerskrējējs Staņislavs Olijārs nemaz nav izgājis uz trases, jo uzsildīšanās laikā ir guvis traumu. Tas ir vienkārši briesmīgi. Ceru, ka drīz atkopsies. Bet vēl priekšā ir Saeimas deputāts Ščerbatihs, kā arī mūsu šķēpa metēji. Turēsim visi īkšķus.
Un, starp citu, turēsim īkšķus arī par ko citu. Rakstot par jamaikieša Useina Bolta milzīgo uzvaru 100 metru sprintā autors Arturs Vaiders rakstījis viedus vārdus: "Kaut nu tikai pēc gadiem nenāktos ņemt nost medaļas! Tad visam šeit rakstītajam nebūtu nekādas nozīmes." Tieši tā. Dopinga situācija vieglatlētikā (un, protams, ne tikai) ir traģiska, un to vislabāk apliecina stāsts par Marionu Džounzu, kura no spilgtas varones ļoti ātri pārtapa par prastu meli, kurai jāsēž cietumā.
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
18 comments:
pa laikam skatos 1 gruzīnu blogera blogu - tā teikt, cita informācija.
šodien uzgāju piketa bildes. pie Krievijas vēstniecības sanesuši visādus krāmus - humanitāro palīdzību marodieriem (kā raksta autors, The group RE-action continues to collect household articles for russian marauders in front of Russian ambassy).
te var uzmest aci bildēm:
http://www.flickr.com/photos/45689992@N00/
http://www.flickr.com/photos/45689992@N00/2770980384/in/photostream/
Cienījamo Kārli! Mani no sirds pārsteidz tas, ka arī Jūs, kas vienmēr gaiši spriedāt par lietām kopumā, esat pievienojies kliķei, kas kā mantru skaita pantiņu: "Naudas ir tik, cik tās ir...", lai nebūtu jāpagriež lietas pareizā virzienā, proti: "Naudai jābūt tik, cik tas nepieciešams...". Es nebrīnījos, kad tas notika 1995.gadā vai 1996.gadā, vai pat pēc sliktākā scenārija 2001.gadā, t.i.,10 gadus pēc neatkarības atjaunošanas. Bet, mīļie cilvēki! Ir pagājuši gandrīz 19 gadi un mantra nav mainījusies ne par burtu. Tai pašā laikā šī nesamērība: daļa valsts darbinieku no nodokļu maksātāju naudas saņem vairākus tūkstošus latu mēnesī, daļa simts vai 200 latus mēnesī. Par pensijām vispār neminēšu.
Iesaku visiem deputātiem un valdības un pašvaldību vadītājiem, kā arī tiem, kas uz amatiem pretendēs nākamajās vēlēšanās, izlasīt iesākumam Roberta T. Kijosaki grāmatu "Bagātais tētis, nabagais tētis", lai iestādītu domāšanu pareizā virzienā un, ieejot trešajā gadu desmitā, nemitīgi neatkārtotu saukli : "Esam nabagi, esam nabagi".
Labdien !
Šodien Radio-1, „Diena" tiražē valdošās koalīcijas viedokli (labklājības ministres Purnes), ka pensiju izmaiņas esot „negodīgas" utt. – t.i. notiek melīga aģitācija pret referendumu.
Saskaņā ar likumu „Par presi" medijiem, ja tie publicējuši vienu strīdus viedokli, ir jādod līdzvērtīga iespēja otram viedoklim. Ja mediji nepierīt, tad jautājumu izlemj tiesa.
Konkrēti – visiem medijiem, kuri kaut ko publicējuši „pret" pensiju referendumu, ir iesniedzama oficiāla pretenzijas vēstule, ka medijs tiks iesūdzēts tiesā, ja nepublicēs argumentus „par".
Tas ir liels darbs: par katru mediju ir ļoti konkrēti jāuzraksta – kad, kāda apstrīdama publikācija bija – un jānoformē un jāiesniedz šī vēstule.
Papildu tam, ir arī jāuzraksta tas raksts, ko lūdzam nopublicēt kā pretējo viedokli.
Pretenziju vēstules medijiem ir jāraksta no juridisko personu vārda, vislabāk – to, kuri ir pensiju reformas iniciatori.
Lūdzu ikvienu iesaistīties un sniegt savu artavu referenduma par Pensiju likuma sagatavošanā –
1) Zvaniet un uzdodiet jautājumus Latvijas Radio raidījumos, kuros tiek dots vārds klausītājiem „brīvajā ēterā"- 67222888, 67225599 – lai izskaidro,
- Ar ko likuma vecā redakcija (kurā nav mainīts ne burts, pacelti tikai koeficienti) ir taisnīgāka un godīgāka nekā piedāvātās izmaiņas ?
- Kāpēc melo, ka grozījumos pensijas būšot visiem vienādas - cilvēki bez stāža saņemšot tikpat lielas pensijas kā cilvēki ar 40 gadu stāžu ?
Jo vairāk Purne un Godmanis būs spiesti taisnoties, jo vairāk cilvēku sapratīs viņu melus.
2) Tāpat uzdodiet jautājumus TV raidījumos, visās programmās, kur uzklausa skatītājus (ieskaitot krievu programmas).
3) Arī internetā – apskatiet pēdējās diskusijas, un uzdodiet šo jautājumu ikvienā portālā pie visiem Purnes un Co rakstiem.
Fakts: Latvijas sabiedrības vairākums nemaz nav lasījis un nezina Pensiju likuma grozījumu tekstu.
Taču gandrīz visi ir noticējuši, ka jaunie grozījumi ir netaisnīgi un negodīgi, tie visu mūžu strādājušu godīgu cilvēku pielīdzinot pļēguram - abiem pensijas būšot vienādas.
Tāpēc nosūtiet šo e-pastu tālāk, un aiciniet, lūdzu, visus savus paziņas izlasīt, kas patiesībā ir piedāvāts grozījumos,
un ar balsojumu referendumā pateikt, vai tiešām likuma pašreizējā redakcija ir godīgāka un labāka par piedāvāto:
Piedāvātie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”:
Izteikt pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā:
“34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:
1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, — 3,0;
2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, — 3,5;
3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, — 4,0;
4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, — 4,5.”
Pabalsta summa pašlaik ir 45 Ls, taču nākamgad tā tiks pacelta. Reizinot pabalstu ar koeficientu, viszemākā iespējamā pensija attiecīgi ir 135 latu mēnesī. Izmaiņas likumā garantēs pensiju ne mazāku kā:
1) ar darba stāžu līdz 20 gadiem (koef. 3,0) - pensija ne zemāk kā 135 lati mēnesī.
2) ar darba stāžu 21 līdz 30 gadi (koef. 3,5) - pensija ne zemāk kā 157,50 lati mēnesī.
3) ar darba stāžu 41 līdz 40 gadi (koef. 4,0) - pensija ne zemāk kā 180 lati mēnesī.
4) ar darba stāžu virs 41 gada (koef. 4,5) - pensija ne zemāk kā 202,50 lati mēnesī.
Netiek grozīti ne pašreizējā likuma teksts, ne struktūra, ne likuma koncepcija !
Vienīgā izmaiņa – augstāki būs koeficienti pašreizējā likumā paredzētajās grupās, atkarībā no stāža.
Kā redzams, tie ir nekaunīgi meli, ka grozījumu pieņemšana izraisīšot sociālo netaisnību, un visas pensijas būšot vienādas: nestrādājis alkoholiķis saņemšot tādu pat pensiju, kā godprātīgs pilsonis ar 41 gadu stāžu.
Salīdziniet –
pašreiz spēkā esošā likuma redakcija:
34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:
1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, — 1,1;
2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, — 1,3;
3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, — 1,5;
4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, — 1,7.
P.S. Vēršu Jūsu uzmanību, ka ir sākusies izcila demagoģija, lai iebaidītu cilvēkus un atrunātu no pensiju referenduma.
Pamatā ir zemisku instinktu uzkurināšana masās - ka nebūšot godīgi, ja tie, kuri strādājuši vairāk, saņemšot lielākas pensijas, bet tie, kuri strādājuši mazāk, saņemšot iztikas minimumu (lasi - netikšot nomērdēti badā).
Tiek noklusēts, ka tagadējā jaunā paaudze nav un nevar būt atbildīga par Kremļa un „repšiku” maiņas izsaimniekoto pensiju uzkrājumu. Tiek noklusēts, ka valdībai ir jāatbild, kāpēc pensiju fondā neienāca nauda no privatizācijas.
(Pašreizējo privatizācijas modeli – nevis par naudu, bet šauras grupas interesēs par tirgojamiem sertifikātiem – valstij 1992.gadā uzspieda personiski pats Ivars Godmanis, būtiski izkropļojot Aivara Bernāna izstrādāto un toreizējā LTF domē akceptēto privatizācijas modeli).
Vilor, Jūsu rakstīto var rezumēt vienā teikumā. Piedāvātā likuma versija trīskāršos izmaksājamās pensijas un līdz ar to summu, kura ir katru mēnesi ir izmaksājama no sociālā budžeta. Ja Jūs esat šī varianta atbalstītājs, tad, lūdzu, pasakiet ļoti skaidri, no kurienes socbudžets saņem trīsreiz lielākus līdzekļus. Ja, savukārt, ienākumi paliks tajā līmenī, kādā tie ir tagad (vai arī, ticamāk, samazināsies demogrāfisku un arī emigrācijas iemeslu dēļ), tad pasakiet ļoti skaidri, cik ilgi sociālajā budžetā pietiks naudas. Neizvairieties, lūdzu, no šī jautājuma. Valdība apgalvo, ka budžets būs iztukšots divu gadu laikā. Ja ne, tad, lūdzu, piedāvājiet konkrētos ciparus un pārlieciniet mani un lasītājus par pretējo. Jauku Jums dienu.
Es joprojam piekritu Karlim pat peec shii demagoga Vilora Eihmana oraalaas caurejas. Ja vien es vareetu piedaliities referendumaa, es arii balsotu pret.
Vilor, Jūs joprojām neatbildējāt uz manu jautājumu. Atvemt statistiku varat, cik uziet. Bet kas notiks ar socbudžetu, ja 80 procentiem Latvijas pensionāru tiks trīskāršota pensija? Tas nav sarežģīts jautājums. Varbūt pārtrauciet uz brīdi savu Copy-C un Copy-V variantu un pasakiet skaidri -- KAS NOTIKS AR BUDŽETU? Jauku Jums vakaru.
Šoreiz, Kārli, ir tas retais brīdis, kad pilnīgi piekrītu JŪSU viedoklim. Kaut esmu pensionārs, bet neatbalstu populismu.
Paldies, Anglosaxi. Un Vilor, turpinu gaidīt atbildi. Ja vien Jums tāda ir.
Eihmaņa kunga pēdējos komentus es izdzēsu tāpēc, ka nav glīti kā savu piedāvāt tekstu, kuru patiesībā ir rakstījis kāds cits, un šajā gadījumā to patiešām bija rakstījis kāds cits. Acīmredzot autors tomēr nav spējīgs atbildēt uz jautājumu, kāds viņam tika uzdots. Žēl, bet tas visnotaļ skaidri parāda, ka referenduma organizētāju argumenti ir visnotaļ baltiem diegiem šūti.
Labrīt, godājamais Kārli Streipa kungs un pārējie bloga lasītāji.!
Vakar Kārlis Streipa kungs uzdeva man konkrētu jautājumu referenduma par pensijām sakarībā, bet nebija jau košļājamā gumija Dirol, lai uzreiz atbildētu. Turklāt nevar jau visu dienu sēdēt pie datora. To es labprāt izdaru tagad.
Vispirms jāuzsver, ka nekur netiek publicēti sociālā budžeta pārskats, kur pilsoņi varētu pārliecināties par tā izmantošanu.
Manuprāt, nav sakārtoti konceptuālie jautājumi par soc. budžeta veidošanos un soc. budžeta izlietojumu.
(Ludzu noprecizēt manus zemāk minētos skaitļus – tos es saucu pēc atmiņas, un varu būt neprecīzs).
LR Pensiju koncepcija paredz 3. līmeņus, no kuriem uzkrājumi veidojas 2. un 3. līmenī (atrodas komercbankās), bet 1. līmenis tiek izmaksāts. (Konceptuāli nav paredzēts, ka 1. līmenī veidotos uzkrājums, ir cits princips – cik ienāk, tik ir jāizmaksā).
Pretēji šim principam, pašreiz 1. līmenī uzkrāts ir ap 900 milj. Ls pārpalikums.
Bezprocentu uzkrājums rada zaudējumus – uzkrājuma vērtību noēd inflācija. (Procenti, ko maksās valdība par aizņēmumu no soc. budžeta, ir desmitreiz mazāki par inflācijas procentiem !)
Šai summai (900 miljoniem) vajadzēja būt ievērojami lielākai, jo
1) privatizācija – lielo uzpircēju subjektīvās interesēs – tika veikta par sertifikātiem, attiecīgi skaidrā naudā niecīgs ir budžeta ieņēmumu apjoms, no kura 5% atskaitījums pensijām ir vēl niecīgāks.
2) ieņēmumus apzināti bremzēja valdība (it īpaši Godmaņa 1.valdība 90-to sākumā), turot ļoti zemu minimālo algu (ilgstoši tā bija 28 Ls, tad 40 Ls), pretojās minimālās algas pacelšanai (vairākkārt tika mainīts likums, kas noteica min.algas pieauguma grafiku). Attiecīgi – bija liels aplokšņu algu līmenis un mazi ieņēmumi soc. nodoklī.
(Piemēram - nosakot šogad, min. algu 160 Ls, nekavējoši pieauga soc.ieņēmumi).
3) valdība ilgstoši stimulē aktīvākā (vairāk pelnošā) darbaspēka emigrāciju, samazinot nodokļu ieņēmumu bāzi;
4) ar nodokļiem tika aplikti trūcīgie, savukārt lielo ienākumu guvēji no nodokļiem tika atbrīvoti.
Pašlaik soc. budžetu veido atskaitījumi no
1) strādājošo darba algas
2) privatizācijas ieņēmumiem - 5%.
Latvija ir deklarējusi, ka Pensiju veidošanā ir paaudžu solidaritātes princips.
Tas būtu samērā loģisks attiecībā uz strādājošajiem – ka strādājošie veido pensijas citiem strādājošajiem.
Bet kāda ir loģika, ka ½ Latvijas iedzīvotāju maksā, bet otra ½ solidāri vispār nepiedalās izdevumos:
- pabalsti ieceļojušiem imigrantiem
- pabalsti trūkumcietējiem
- bērnu pabalsti
- pabalsti ugunsgrēkos u.tml.
Šeit pabalstiem, kas nav saistīti ar darbu, būtu jāveidojas nevis no citu strādājošo darba algas, bet no pilnīgi citiem avotiem (solidāri piedalītos arī bagātie nestrādājošie - peļņas guvēji no īpašuma, kapitāla pieauguma; greznumlietu patērētāji, un piedalītos arī valdība).
Papildu absurds, ka soc. nodokli maksāja maz pelnošie, bet daudz pelnošie, bagātie no nodokļiem tika atbrīvoti. (Šogad šis absurds likumā tiek labots).
Par to, ka soc.budžeta 1. līmenis „nobruktu” pāris gadu laikā, nav taisnība.
LM aprēķinājusi, ka sakarā ar pensiju grozījumiem papildu vajadzēs 460 miljonus Ls.
Šī summa ietver visus paaugstinājumus – gan referendumā piedāvātajiem koeficientiem saistītās, tā arī pavisam citas izmaksas: pensijas jaunajiem pensionāriem, papildu piemaksas par nostrādātajiem gadiem un visas citas (arī pabalstus) izmaksas – kas ir nevis referenduma, bet gan ir LM iniciatīvas.
Pašlaik soc. budžeta ieņēmumi (nodoklis no darba algas) pārsniedz izdevumus par aptuveni 200-250 miljoniem gadā, ar pieaugošu tendenci (reizē ar inflāciju ceļas darba algas). Tātad ik gadus vajag papildu nevis 460 miljonus, bet 200-260 miljonus.
(Atklājam pirmos melus).
Šim nolūkam noderēs jau „uzkrātie” 900 miljoni, kuru tīri matemātiski pietiks nevis diviem, bet gan 3- 4 gadiem. (Atklājam otros melus). Tas ir aritmētiski izdalot. Praktiski summa pietiks 10 gadiem, jo notiek būtiska korekcija:
1) mirstības dēļ notiek straujš līdz 1996.gadam pensionējušos skaita samazinājums;
(pensionāra vidējais mūža ilgums ir 10 gadi)
2) ap 2012.gadu visi pensionēsies jau pēc jaunajiem noteikumiem, ar 2. līmeņa uzkrājumu.
Jāievēro papildu, ka valdībai ir arī jāatdod soc.budžetam no tā aizņemtās summas – (aizņēmās 2007.gadā 360 miljonus, 2008.gadā – aizņemsies 245 miljonus Ls). Papildu – valdībai jāsamaksā procentos vēl ap 50 milj. Ls. gadā (arī par iepriekš aizņemtajiem).
Ir jāsaprot, ka reāli soc budžeta naudas 900 milj. Ls dabā nemaz neeksistē, tā ir tikai uz papīra, realitātē visa šī nauda ir ielaista pamatbudžeta tēriņos.
Ja šī nauda eksistētu dabā, nekādu strīdu sakarā ar piedāvāto koeficientu maiņu nemaz nepaceltos.
Tas arī ir iemesls, kādēļ LM slēpj un publiski nav pieejami soc.budžeta veidošanās un izlietojuma dati.
Netiek LM teikts arī , ka, paceļot pensijas, automātiski samazināsies trūcīgo skaits pabalsti
No ekonomikas viedokļa – papildu pensijās izmaksātā nauda ir dzenulis ekonomikai: papildu pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem rada jaunas darba vietas (t.i. papildu ienākumi soc.budžetā), kā arī valstij papildu ienākumus PVN, akcīzes un citu nodokļu veidā.
Pensionāri neveido uzkrājumus, bet tērēs naudu – komunālajiem maksājumiem, medikamentiem, ārstu apmaksai, pārtikai.
Tātad – pensijās izmaksātie miljoni nodokļu veidā nekavējoši nāks valsts budžetā atpakaļ. (t.i. būs pieaugums arī soc.budžetā, lēšams ap 45 milj. gadā, papildu jau pieminētajiem 200-250 miljoniem)
No minētā ir redzams, ka soc. budžeta ieņēmumu pietiek, lai pilnībā segtu referendumā balsojamo pensiju pieaugumu.
To apstiprina arī Tautas partijas un LPP/LC pirmsvēlēšanu solījumi, ka viņi 9.Saeimā panāks minimālo pensiju 200 latu, ar paskaidrojumu, ka naudas pietiekot. Šīs partijas ir izrēķinājušas to, pie kā nonācām šīs analīzes rezultātā – naudas pietiek.
Papildu gan tiešam ir jāmeklē līdzekļi, ar ko nosegt ar darba ņēmēju solidaritātes principu nekādi nesaistītie valdības izdevumi dažādiem pabalstiem. Loģiski, ka šie valsts tiešie izdevumi ir jāsedz nevis no strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet gan no pamatbudžeta ieņēmumiem.
Steidzami ir jāatdala soc. budžets no valsts budzeta, lai izbeigtos prakse, ka valsts aparāta uzturēšanas izdevumi nemitīgi tiek segti no soc.budžeta.
P.S. pienākums nodrošināt pienācīgu iztiku izriet ne tikai no morāles un ētikas, bet arī juridiski - no starptautiskām saistībām, ko LR valdība ir uzņēmusies, parakstot ANO 16.12.1966. „Paktu par sociālajām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām”, un Eiropas Sociālo hartu.
Tātad Kārlim Streipa kungan varu atbildēt, ka sakarā ar referendumā paredzēto pensiju pacelšanu soc. budžetā nemaz nav nepieciešami trīsreiz lielāki ieņēmumi. Pilnībā ir pietiekami ar esošo ieņēmumu līmeni. Jāpārtrauc vienīgi ar strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksām nekādi nesaistāmie citi valdības izdevumi, kuri turpmāk būtu jāfinansē no pamatbudžeta.
Vilors Eihmanis nupat pierādija, ka māk ļoti skaisti demagoģēt. Pat ja visi Jūsu aprēķini ir pareizi, teksti - "ir jāmeklē", "ir jāsedz", "ir jāatdala" utjp, izsaka tikai vienu - Jūsu viss iepriekš rakstītais ir, maigi izsakoties, kaķim zem astes, jo neviens no Jūsu nosacījumiem neizpildīsies tuvāko gadu laikā.
Godātais Andri Zāles kungs!
Es ņemu vērā arī publiski pieejamus faktus.
Vēlreiz apdomāju manā rīcībā esošos skaitļus, un secināju, ka pensiju pacelšanai soc.budžetā naudas ir pilnīgi pietiekami.
Labklājības ministrija, iesniedzot Saeimas Sociālo lietu komisijai aprēķinu par vecuma pensijām nepieciešamiem papildu izdevumiem, ja referendums pieņem Pensiju likuma grozījumus, min skaitli 87 274 100 Ls. (Iespējams, te LM ir domātjusi oktobrī, novembrī, decembrī izmaksājamo kopsummu, kas gadā būtu četrreiz vairāk - 349 096 400, noapaļojpt - 350 miljoni latu.
Jāievēro, ka 400 tūkstošu pensionāru kopskaitā ir daļa pensionāru, kuri jau saņem pensijas virs 200 latiem (referendumā balsotais paaugstinājums paaugstinājums uz viņiem neattieksies). Varu pieņemt, ka tādu ir 1/4, bet tie, kam paaugstināsies pensija - pārējās 3/4 jeb 300 tūkstoši. Pieņemot, ka vidēji katrs pensionārs gadā papildu saņems 1.000 Ls, tad uz 300 tūkstošiem pensionāru sanāk 300 miljoni Ls gadā. Aprēķins gandrīz sakrīt ar augstāk minētajiem 350 miljoniem, kas izriet no LM skaitļiem.
p.s. atļaujiet arī man Jums pajautāt: kāpēc pensionāriem šo naudu neiedala un kur tā paliek?
Runājot par referendumu par pensijām balsošu par. Jo:
1) Situācija, ka ir pensionāri, kuri saņem naudu mazāku, nekā ir valsts noteiktais iztikas minimums, ir neloģiska.
2) Ja negremdētu rūpniecību (līdzīgi kā polija vai lietuva, Eiropas savienības komisijās strīdētos par pieņemtajiem normatīviem, nolikumiem etc. ,kuru rezultātā cieš lokālā rūpniecība), rūpētos par ilgtermina risinājumiem gāzes un elektrības jomā, ceļu un satiksmes jomā, nebūtu tik nenormāli korumpēti (miljards par tiltu pār daugavu, kas vēl nav pabeigts!!!) un prastu plānot ilgtermiņā (tb. nāktos 'ciest' īstermiņā, kad jāatrod līdzekļi un jāuzsāk darbi, bet ilgtermiņā iegūtu), tad arī nevaajdzētu rasties tādai situācijai, ka jāizvēlas, vai nu 200 000 cilvēku nesaņem valsts noteikto minimumu, vai arī saņem, bet tad pēc 2 gadiem visi kopā mirst badā.
tas, kā lietas notiek Lv vispaŗ ir absurds, jo pie varas ir cilvēki, kuriem nav adekvāta izlgītība, nav adekvāta darba pieredze (tb. profesionālisms) un zināšanas, kā arī tīri cilvēciski tie ir zemi ļautiņi, tad rezultāts ir tik nožēlojams, kāds Lv arī ir. Žēl, ka jācieš cilvēkiem, īpaši grupām, kas pašas par sevi nevar parūpēties un kurām ir vajadzīgs valsts protekcionisms, it īpaši, ņemot vērā, ka strādātspējīgi cilvēki maksā nodokļus nodokļu galā par visu, par to, ka strādā, par to, ka ēd, brauc pa ceļiem, tur mājdzīvniekus etc.
Varbūt jāņem piemērs no mūsu deputātiem un vienkaŗši jākļūst par noziedznieku - jāivairās no nodokļiem, jāčakarē mazāk apķērīgos un jāzog, cik vien var...
P.s. tad, kad paaugstināja visiem valsts pārvaldes aparātā strādājošajiem algas gandrīz divtik (Repšes un vēlāk arī TP vadībā), tad apsvērumi par to, kā tas ietekmēs budžetu, neizskanēja. Tad vienīgais arguments bija - tas ir atbildīgs darbs un valsts prestižs ir atkarīgs no tā, cik prestiži tiek atalgoti tās vadoņi. A te, kad prasītu iztikas minimumu cilvēki ,kas vairs pastrādāt nevar, tad uzreiz - valsts sabruks, krievi ienāks, saule pārstās spīdēt.
Sūdīgāk aju vairs nevar but - lai vismaz ir citādāk!
Kā arī - mans apsvērums ir pavisam elementārs. Es neesmu ekonomists nedz jurists. Valsts man uzdot jautājumu referenduma formātā un es uz šo jautājumu atbildēšu. Valsts man neprasa iesniegt priekšlikumus, kā risināt šo situāciju - to es nevarētu izdarīt, jo neesmu attiecīgās jomas speciālists - par to ir jārūpējas (bija jārūpējas savlaicīgi?) tiem cilvēkiem, kam maksā par šādiem pakalpojumiem un kam tas ir amata pienākums.
(profesionāli un atbildīgi es darbojos citā jomā, kas no politikas ir gaužām tālu, tāpēc, lūdzu, nevajag komentēt, lai es pats eju politikā un griežu visu par labu)
Ierakstīt komentāru