Malači, Latvijas iedzīvotāji! Karstā un saulainā vasaras dienā 650 tūkstoši valsts pilsoņu piedalījās referendumā. Pietrūka līdz Satversmes grozīšanai vajadzīgajam ciparam, bet signāls, kāds tika nosūtīts valdošajai bandai ir absolūti nepārprotams: Tā, mīļie, vairs nevarēs, kā pēdējos divos gados ir ierasts. Ja jau pat kādreizējais politiskā uzpūtīguma etalons Kalvītis ir pateicis, ka laikam jau tomēr sistēma būs jāgroza, tad skaidrs, ka pat spoguļpasaulē, kāda ir mūsu valsts politiskā "elite" šāds un tāds tomēr šo un to būs sapratis.
Ir taisnība, ka Latvijas arodbiedrību izstrādātie Satversmes grozījumi nebija perfekti un nebija arī līdz galam pārdomāti. Nu būs jāskatās, ko veiks Valsts prezidenta komisija šajā jautājumā un vēl vairāk, protams, ko būs gatavi pieņemt tie paši cilvēki, kuri joprojām ir valdošās koalīcijas deputāti. Ņurdēšana tādu deputātu, kā Jānis Lagzdiņš un Dzintars Ābiķis, starpā ir bijusi, bet "vajadzīgajos" balsojumos tomēr roka nav pacēlusies, lai pateiktu "nē". Nav nekādu šaubu, ka valdošie centīsies atrast risinājumu, kurā vilks ir paēdis un kaza ir ne vien dzīva, bet viņai arī ir garantēts, ka vilks atkal neuzbruks. Citiem vārdiem sakot, kā ļaut tautai padzīt Saeimu, bet vienlaikus nodrošināt, ka tas nekad nenotiks. Būs tiešām saistoši redzēt debates par šo jautājumu nākamo mēnešu laikā. Protams, valdošās kliķes runasvīri dievojas, ka visu ir sapratuši, lai gan arī šoreiz ir bijuši arī uzjautrinošie momenti. Tā, piemēram, ētikas etalons Jaundžeikers ir paziņojis: "Man personīgi nekas savā darbībā nav jāmaina, jo vienmēr esmu strādājis valsts labā." Jā. Tad, kad dēlu pieķēra pie stūres narkotiku reibumā, papiņš skaļi aprādīja, ka bezmaz vai visa valsts likuma aizsardzības un tiesu sistēma ir korumpēta, nepareiza un noziedzīga. Un, kad bija laiks risināt Loskutova jautājumu, Jaundžeikars atļāvās paziņot, ka nav nekas jāspriež, viss jau iepriekš ir skaidrs. "Valsts labā" cilvēks nudien varētu kādu brīdi pasēdēt un padomāt par to, ka pirms runāt, vajag kādu brīdi paspriest, kas tiks pateikts, lai nesanāktu pavisam muļķīgi (un šī cilvēka gadījumā tas ir maigi sakot).
Sabiedrībai nav vajadzīgas tiesības atlaist Saeimu tik, cik tai ir vajadzīga Saeima, kuru nav vajadzīgs atlaist. Kretinisms politiskajā elitē tomēr nav samazinājies, vēl joprojām pietiekami daudzos amatos ir brēcoši nepiemēroti cilvēki. Varbūt vakardienas rezultāts ļaus kādam uzdrošināties sākt skaļāk runāt par ministriem, kuriem savs buldozerisms ir svarīgāks par Valsts kontroli, par aizspriedumainiem deputātiem, kuriem nu tomēr nevajag būt atbildīgiem par cilvēka tiesību nodrošināšanu, par deputātiem, kuri sazini no kurienes piepeši uzrodas ar likuma grozījumiem, kuru nepārprotamais mērķis ir glābt sponsoru, un pie velna ar valsts drošību un noziedzības apkarošanu. Jo viens gan ir jāsaka pilnīgi skaidri. Neviens to tiem 600 un vairāk tūkstošiem cilvēku, kuri vakar balsoja par Satversmes grozīšanu, vairs nekad nedrīkst balsot par kādu no patlaban valdošajām partijām. Vai pareizāk sakot, par jebkuru no tiem 54 cilvēkiem, kuri patlaban piedalās valdošajā koalīcijā, plus vēl viņu kolēģi Ministru kabinetā. Viņi absolūti visi kā viens ir sevi morāli bankrotējuši līdz elpu aizraujošam līmenim. Ne pašvaldību, ne Eiropas, ne Saeimas vēlēšanās viņi nedrīkst vairs palikt bez svītras caur uzvārdu. Lai mācās no grēkiem. Lai nožēlo tos.
Saku vēlreiz visiem, kuri vakar bija iecirkņos: Malači!
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
6 komentāri:
Ek, Kārli, Jūs esat optimists. Es gan neticu, ka no šā balsojuma valdošās koalīcijas kalvīši būs jelko mācījušies. Vien pēc nelielas spriedzītes atviegloti uzelpos, ka viņu polittehnologiem kārtējo reizi izrādījusies taisnība - tauta ir idiotu bars, ko gudriem vīriem pieklājas čakarēt bezgalīgi.
Nu gandrīz, gandrīz savācām kvorumu. Tiešām žēl, ka pietrūka tik ļoti vajadzīgās balsis.
No vakardienas pieredzes tomēr varu teikt, ka daudzi neatnāca tāpēc, ka, pirmkārt, visās Latvijas malās tieši sestdien notika dažnedažādi pasākumi un, otrkārt, ko arī novēroju, bija vērojama attieksme, ka "neko jau mēs te nevaram mainīt" – pilnīga apātija. Cilvēki vienkārši vairs netic, ka viņi spēj jel ko ietekmēt, jo "sēdēs kā sēdējuši viņi tur tai Saeimā", "nebūs tie, būs citi".
Nedaudz varētu ietekmēt arī tas, ka daudzi latvieši ir arī Anglijā un Īrijā, un tur nu mūsējiem nav nemaz tik viegli izbraukāt un nobalsot. Un kurš tad mēros tos n-tos kilometrus, lai nodotu savu balsi?
Neraugoties uz to, savu attieksmi tauta ir parādījusi, un, grozies kā gribi, šie grozījumi būs vēl jāskata un jāņem vērā.
Par referendumam nelabvēlīgi izvēlēto laiku - PSRS laiku anekdote: mūsu kolhoziem ir četri nāvīgi ienaidnieki - starptautiskais imperiālisms, pavasaris, vasara, rudens un ziema. Ja referenduma laiks būtu rudens, varētu gausties, ka ārā auksts, pūš vējš, līst lietus...
"Sabiedrībai nav vajadzīgas tiesības atlaist Saeimu tik, cik tai ir vajadzīga Saeima, kuru nav vajadzīgs atlaist."
Kā naglai uz galvas - žetons par šito.
Par to, ka politiķiem būs jāieklausās - neticu, neticu un vēlreiz neticu. Šis Saeimas sasaukums ir vēsā mierā bīdījis cauri tik klaji pretvalstiskus likumus (kaut vai drošības likumu grozījumi un sekojošais referendums) un vienmēr tikuši sveikā cauri. Arī šoreiz tās krokodila asaras ir neīstas.
Līdz nākamajām vēlēšanām vēl ir divi gari gadi. Nekas - Amerika no Buša netika vaļā veselus astoņus.
Kārli, man prieks par Tavu optimismu. :)
Spriežot pēc līdzšinējās pieredzes, man ir grūti ticēt, ka tautas balss aizskanēs līdz mūsu vadoņiem un viņi paši veiks labijumus Satversmē. Zinot to, kā viņi "atlika malā" Vairas Vīķes-Freibergas piedāvātos Satversmes grozījumus par prezidenta atlaišanas kārtību, kas nebija visa ērti valdošajai kliķei, man nav nemazāko šaubu, ka arī Valda Zatlera un viņa ekspertu komisijas priekšlikums Saeimā tiks "marinēts" vēl vismaz tik ilgi, kamēr tas šai Saeimai vairs nebūs aktuāli (vai arī kamēr nāks lielākas problēmas un šitās aizmirsīsies).
Tajā pašā laikā - referenduma rezultāti pavisam noteikti valdošajai kliķei liks aizdomāties par kādu citu faktu.
Kaut arī visu laiku skan 40% no visu balstiesīgo skaita, nekādīgi netiek uzsvērts būtiskāks fakts - "par" nobalsojušie 608446 cilvēki ir 66.94% no visiem iepriekšējās vēlēšanās piedalījušamies 908979 vēlētājiem.
Vēlētāju aktivitāte visā pasaulē parasti nav īpaši liela un parasti grozās ap 60% vispār. Tā tas arī bija pagājušajās Saeimas vēlēšanās Latvijā. Tas nozīmē, ka 40% no valsts iedzīvotājiem ir politiski neaktīva vispār.
Tad nu - ja 2/3 no politiski aktīvajiem Latvijas pilsoņiem (tātad tiem, kas viņus tur arī ievēlēja) ir aizgājuši izteikt savu protestu pastānošajai iekārtai, tad tur nav jābūt austrumu gudrajam, lai izsecinātu, kas notiks nākamajās vēlēšanās: neviens valtošās koalīcijas deputāts vairs nesēdēs savās vietās! Turklāt nākamās vēlēšanas - pašvaldības un Eiroparlamenta būs jau nākamgad!
Es esmu pārliecinata, ka šī statistika gan pilnīgi noteikti liks vīriem augstajos amatos ļoti pārvērtēt savu līdzšinējo darbību.
Viņi būtu politiskie pašnāvnieki, ja to nedarītu. :)
īstenībā jāsaka noželojami!
tas vien parāda, cik vidējam latvijas iedzīvotājam atmiņa ir īsa un cik, patiesībā, dziļi viņam/ai ir vienalga.
tiešām prieks par balsotājiem, īpaši par tiem, kas balsoja pret, bet caurmērā, diemžēl, jāsacina, ka nožēlojami
Ierakstīt komentāru