Meistarīgs piemērs par ķengu raksta rakstīšanu

Labdien, lasītāji!

Šodien Atkarīgās Rīta Avīzes pielikumā "Mēs" ir hrestomātisks piemērs par to, kā rakstīt ķengu rakstu. Autore Antra Gabre ir nolēmusi ņemt priekšā kādreizējo laikraksta Diena galveno redaktori Sarmīti Ēlerti. Laikam jau tāpēc, ka pēdējā ir likusi saprast, ka viņas nākotne varētu būt saistīta ar politiku.

Materiālā tiek apcerēta Dienas izveidošana un privatizācija -- lieki teikt, ka Ventspils Naftas orgānam šis process nav bijis pa prātam, lai arī tikpat būtiskus jautājumus par VN privatizāciju varētu uzdot vēl un vēl. Informācijas avoti A. Gabres materiālā ir tādi žurnālistikas "korifeji," kā Dzintars Zaļūksnis un Viktors Daugmalis, pēdējais S. Ēlertei pārmet "proebrejisku kosmopolītismu," no kā laikam būtu jāsecina, ka "pareizāks" variants būtu bijis antisemītisks provinciālisms. Citēti tādi politiskie smagsvari, kā "stabilitātes garants" un "buldozers," kuri Dienā ir kritizēti pietiekami daudz un bieži, un absolūti ne bez pamata. A. Gabre atļaujas kļūt par orākulu: "Atceroties, cik skarbu un pazemojoši pasniegtu kritiku izpelnījās tikko ieceltais Valsts prezidents Valdis Zatlers, jāvaicā, vai tiešām tas tika darīts augstu ētikas kritēriju vārdā. (..) Ārsta Zatlera vietā varēja būt jebkurš cits -- arī viņš dabūtu trūkties." Te, par laimi, lien laukā A. Gabres un viņas darba devēja āža kāja, jo vispār citi droši vien teiktu, ka V. Zatlers tika ievēlēts, nevis iecelts, bet patiesībā jau viņš tika iecelts vai iebīdīts. Un "jebkurš cits" tomēr nebūtu bijis cilvēks, kurš izvairījās no nodokļiem un meloja valsts amatpersonas deklarācijā. A. Gabre materiālā neatrod par vajadzīgu atcerēties visus līkločus, kādi minētajā laika posmā parādījās Atkarīgās komentāru lappusē, kur vairāki autori ar Krautmani priekšgalā pat ļoti centās izstrādāt pārliecinošu argumentu par to, kāpēc nodokļu nemaksāšana un melošana patiesībā nav nekas slikts, un nodokļu nemaksātājs un melis ir pats, pats labākais valsts prezidents, kādu vien var iedomāties.

Dienai S. Ēlertes izpildījumā tiek pārmesta arī nekonsekvence: "Dienas stils bija atbalstīt katru nākamo varas partiju -- vispirms Latvijas ceļu, tad Tautas partiju, tagad Jauno laiku." To arī Turības asoc. prof. Ainārs Dimants (A. Gabre kaut kā ir piemirsusi pieminēt, ka viņš pats ilgus gadus bija Dienas komentētājs) nosauc par konsekvences trūkumu. Šī nu ir lieta, kas man vienmēr bijusi interesanta, šī pārliecība, ka reiz cilvēkam ir viedoklis, tas nedrīkst mainīties nemaz un nekad, ja arī ir mainījušies apstākļi. Visas trīs minētās partijas arī manā skatījumā dzīvi sāka daudzsološi un pēc tam pievīla. Arī man ir nācies klausīties pārmetumus par to, ka kādreiz esmu par tām runājis pozitīvi un citreiz -- negatīvi. Tas, ka mainoties apstākļiem mainās arī viedoklis -- tas šādiem tādiem cilvēkiem nav akceptējami. Protams, Atkarīgajai tas nav svarīgi. Laikraksta galvenais un nozīmīgākais raison d'etre ir Puzes ķeizariņa un viņa interešu aptekalēšana, pilnīgi viss pārējais ir vērtējams tikai un vienīgi caur prizmu par to, vai un kā tas ietekmē vai neietekmē minētās intereses. Tāpēc jau histēriskā cīņa pret Jauno laiku un Latvijas Ģenerālprokuratūru, nemaz nerunājot par starptautiski atzīto pretkorupcijas organizāciju Transparency International un tās filiāli Latvijā. Ģenerālprokuratūra Atkarīgās komentāru lappusē parādās vai nu kā pati nekompetentākā iestāde, kāda jebkad bijusi visas pasaules vēsturē, vai arī visrafinētākā, viltīgākā un smalkākā sazvērestību organizācija, kāda vien ir iedomājama. Arī tas ir atkarīgs no tā, kā Ģenerālprokuratūra attiecīgajā brīdī ietekmē Puzes ķeizariņu un viņa intereses.

Nekur materiālā, kura centrā ir Sarmīte Ēlerte un, kā to apraksta Antra Gabre, "vienas sievietes ambīcijas," nav nekā, kas liecinātu, ka A. Gabre informācijas vākšanas procesa laikā būtu sazinājusies arī ar pašu stāsta varoni. Tā nu būtu visnotaļ elementāra žurnālistikas prasība, un materiālā varētu kaut vai būt teikums "Es sazinājos ar S. Ēlerti, bet viņa atteicās ar mani runāt." Jā, tā tas būtu, ja tas būtu piemērs par žurnālistiku. Ķengu rakstam, kurš vairāk par visu liecina, ka Atkarīgā sāk gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, tas laikam nav vajadzīgs. Galu galā, pat virsrakstā autore ir jutusies spiesta apgalvot, ka Sarmītes Ēlertes biogrāfijas fakti esot "garlaicīgi." Un tas nu laikam ir vienkārši lielisks iemesls, kāpēc uzšņāpt materiālu uz veselām trim žurnāla lapām.

Jauku visiem dienu!