otrdiena, 2009. gada 25. augusts

Par nodokļiem -- rodas mieles

Labrīt, lasītāji!

Kaut kad visnotaļ nesenā pagātnē, ja nu atmiņa pilnībā neviļ, valdības pārstāvji dievojās, ka pirms sākt domāt par nodokļu celšanu, viņi izdarīs visu iespējamo, lai valsts budžetā atrastu visus iespējamos samazinājumus un darītu visu, lai palielinātu valsts ienākumus bez nodokļu paaugstināšanas. Nu šķiet, ka šī saruna ir beigusies, jo nodokļu jomā valdība virzās uz priekšu bez aiztures. Runa pirmām kārtām ir par dzīvojamā fonda nodokli. Ja savulaik runa bija par neapliekamu minimumu, tad tagad, kā ziņots presē, minimuma vairs nav nekāda, nodoklis attieksies uz visām platībām pēc kārtas -- vismaz tā tas paredzēts Finanšu ministrijas sagatavotajos priekšlikumos.

Pagaidām neatrisināti ir vairāki jautājumi. Saeimā pārstāvētās partijas jau teikušas, ka diskusijas par nodokļa apmēriem būs garas un sarežģītas. Runa būs i par likmi, i par kadastrālo vērtību, kura būs nodokļa pamatā. Valdības vadītājs ir teicis, ka darīs visu iespējamo, lai pārliecinātos, ka nevienai iedzīvotāju kategorijai nodoklis nekļūst par pārmērīgi lielu slogu. Piemēram, daudzbērnu ģimenēm varētu dot atlaidi. Taču te sanāks sprukas. Gaidot Saeimas vēlēšanas, kuras nu vairs ir tikai gadu un mēneša attālumā, diez vai partijas vēlēsies saērcināt vēlētājus. Padomājam, piemēram, par pensionāriem. Viņiem pensijas jau samazinātas, strādājošajiem -- par veseliem 70 procentiem. Un nu viņiem vēl grib likt maksāt nodokli par dzīvoklīti? Nesaredzu īpašu iespēju, ka politiķi kaut ko tādu nolems. Un tad tikai sāksies -- pensionāriem nē, bet ģimenēm jā? Trūcigiem cilvēkiem nē, bet tiem, kuri knapi vēl turas virs ūdens un katru mēnesi mokās, piemēram, ar kredīta atmaksāšanu jā? Piedevām tas viss vēl notiek tandēmā ar domu par tā dēvēto "progresīvo" nodokli, kurš vienkārši būtu paaugstināts nodoklis cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem. Pagaidām vēl it kā sākot no 500 latiem mēnesī, ko par lielu naudu vismaz Rīgā uzskatīt ir pagrūti. Un vēl apritē ir doma par pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu no 21 uz 23 procentiem. Tas ir pats regresīvākais no visiem iespējamiem nodokļiem, jo to maksā pilnīgi visi pēc kārtas.

Tiesa, nav jau gluži tā, ka neviens nerunātu par izmaksu optimizāciju. Raugi, pašvaldību ministrs izstrādājis plānu par ministriju skaita samazināšanu no 14 uz tikai astoņām ministrijām. Bet nav jau garantiju, ka skaita mehāniska samazināšana kaut ko dos, jo funkcijas jau nekur nepazudīs un to nodrošināšanai vajadzīgo darbinieku skaits -- arī ne. Droši varam ticēt domai, ka pārvaldes iekārtā nav absolūti neviena cilvēka, kurš necentīsies pierādīt, ka viņa darbs valstij ir izmisīgi vajadzīgs un bez tā nevar iztikt nu nekādi. Bet kur citur meklēt vajadzīgos miljonus? Viena doma, kāda radusies vismaz man, ir par aktīvu pārdošanu. Nav nekāda īsta iemesla, kāpēc valstij ir jāpiedalās telekomunikāciju biznesā (Lattelecom) un aviācijas biznesā (airBaltic). Jā, abi uzņēmumi valstij maksā ievērojamus nodokļus, bet tie ir arī pietiekami kārdinoši aktīvi it īpaši tagad, kad rietumu pasaule pamazām sāk atkopties no recesijas.

Taču ar tiem nodokļiem ... mieles šajā situācijā rada airBaltic paziņojums, ka aviokompānijas piloti turpmāk strādās citur, iespējams -- Kiprā reģistrētā uzņēmumā, jo tā sanāks lētāk. Aviokompānijai neko pārmest nevar -- zaudējumos slīkstošs uzņēmums gluži loģiski dara visu iespējamo, lai samazinātu izmaksas. Bet tas tomēr ir uzņēmums, kurā valstij pieder ievērojama daļa. Kāds signāls tiek sūtīts? Eiropas Savienībā uzņēmumi var izmantot citu valstu nodokļu kodeksu, tāpēc jau tika veidots kopējais tirgus. Bet pilnībā piekrītu tam, ko par šo lietu šorīt raksta laikraksts Dienas Bizness: "Protams, jau iepriekš bija dzirdēts, ka attapīgākie uzņēmēji savas firmas pēdējā laikā dibina nevis Latvijā, bet, piemēram, kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, vai arī šeit atstāj tikai filiāles, jo tā sanāk izdevīgāk. Taču, ja līdzīgu soli sper valsts kompānija, tas ir vērtējams kā skaidrs signāls pārējiem šeit strādājošiem uzņēmumiem — nodokļus Latvijā maksā tikai totāli lūzeri vai lokālpatrioti!"

Dzīvokļu īpašniekiem šādas iespējas nav. Dzīvokli nevar pārreģistrēt Berlīnē, Parīzē vai Atēnās. Un tāpēc vēl jāņem vērā lūk, kāds atzinums no premjerministra Valda Dombrovska: jauns emigrācijas vilnis no Latvijas tagad ir "praktiski neizbēgams."

Jauku visiem dienu!

2 komentāri:

Aigarius teica...

Problēma ir tāda, ka nodokļus palielināt ir daudz vieglāk nekā reformēt valsts struktūras.

Lai paceltu nodokli vajag vienu MK vai Saemas lēmumu.

Lai reformētu vienu valsts pārvaldes institūciju vajag izpētīt, ko viņa dara, ko tur dara katrs cilvēks, kuras citas institūcijas pārņms kādas funkcijas un kādus cilvekus, kuras funkcijas likvidēt, ... Kopā vairāki desmiti jaunu līgumu, daudzi desmiti līgumu jālauž, jāpārvieto cilveki, mēbeles un aparatūra, jāpārvieto dati datorsistēmās, jāpieņem vairāki likumu grozījumi vai vismaz MK noteikumu grozījumi, kas dos tiesības citām aģentūrām pārņemt funkcijas, ... Un vēl pēc tam jāaprēķina cik izmaksās šī pārstrukturēšana un kāda būs regulāro izmaksu izmaiņa. Tas nav pat dažu mēnešu laikā normāli izdarāms.

Tāpēc tiek darītas lietas, ko var izdarīt vēl pirms gada beigām un ar daudz maz paredzamiem rezultātiem budžeta bilances izmaiņā.

Zigis teica...

Kkādu TP vai JL nevarētu uz, piem., BY pārreģistrēt? ;) Šeit no viņiem tāpat nekādas jēgas nav.
Ministriju "skaita" samazināšana - njā, es nebiju iedomājies, ka līdz saeimas vēlēšanām tikai gads palicis... Negribas jau līdz komentētājam parastajam nolaisties, bet nu šitie vāvuļi ir tā piegriezušies, ka kārtējie murgi par jaunu nodokļu radīšanu un esošo palielināšanu sāk mudināt uz vienkāršu pilsonisko ... nav svarīgi. Es nevaru pateikt savam darba devējam - nemaksā par mani to un to, loģiski. Bet kaut kādu tur dzīvojamās platības "nodokli" - es nemaksāšu, punkts. Es parasti esmu likumpaklausīgs pilsonis, bet ... Un te nu varētu turpināt ilgi :)
Enīvei - šo nodokli es nemaksāšu!

 

free counter