Labrīt, lasītāji!
Lai arī viņš latviešu valodu prot tīri labi, ir visai skaidrs, ka Nilam Ušakovam pirmā valoda tomēr nav Aspazijas un Annas Brigaderes valoda. Un domāšana viņam ne tik nav Jāņa Čakstes un Zigrīda Meierovica domāšana. To sākam redzēt atkal un atkal.
Vispirms atklātībā nāca jautājums par latviešu literatūras dedzināšanu Pārdaugavas sektantu izpildījumā. No Rīgas domes valdošās koalīcijas nāca plecu paraustīšana un nekas vairāk. Nav jau brīnums. "Slešera-Ušakova" tandema otra persona pārstāv partiju, kuras atsevišķi un redzami biedri reizēm piedalās sektantu orģijās -- atvainojos, "dievkalpojumos," vārtās pa grīdu, bļauj nebalsī un dara visu pārējo, ar ko ekstrēmākie "kristieši" cenšas sevi pierādīt. Neies jau Ainārs kost sabiedrotajiem, ja arī viņi sadedzināja Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatu, kuru Ainārs, iespējams, jaunībā kaut kad lasīja. Vai varbūt arī nelasīja. Jaunsudrabiņš nerakstīja "no iekšām." Savukārt Ušakovam acīmredzot latviešu literatūras dedzināšana ir vienaldzīga. Varbūt viņš nemaz nezina, kas bija Jānis Jaunsudrabiņš. Gandrīz vai gribas ieteikt kādam no mūsu valsts apdauzītākajiem ultranacionālistiem iekurt ugunskuru, kurā tiek dedzināti Tolstoja, Dostojevska un Puškina gara darbi. Redzēsim, ko Nils teiks tad.
Vai pieminēju Puškinu? O, jā! Te ir nākamais jautājums. Ušakovs krievu "tautiešiem" esot apsolījis, ka Puškina piemineklis Rīgā tiks atklāts tieši 22. augustā, jo tad notiks Rīgas svētki, un tā būšot viena makten feina dāvana. Acīmredzot pilsētas mēram nav iekritis prātā tas cits, kas notiks minētajā nedēļas nogalē. Notiks Baltijas ceļa 20. gadadienas pieminēšana. Notiks groteskā un bēdīgi slavenā Molotova-Ribentropa pakta pieminēšana. Vai, pareizāk, sakot, Nilam tas noteikti ir iekritis prātā. Bet viņa "tauta" nav Rīgas iedzīvotāji, vai vismaz ne tie galvaspilsētas iedzīvotāji, kuriem liktenis lēma piedzimt par latviešiem. Viņa tauta ir Krievijā, un viņa tauta ir Krievijas piektā kolonna Latvijā. Puškinam tomēr ar Latviju nebija un nav absolūti ne mazākā sakara, vienalga, cik ģeniāls viņš bija kā dzejnieks. Te nu man ir pavisam konkrēts ieteikums. Krievijā ir arī latviešu organizācijas. Kādai no tām vajag Maskavai uzdāvināt Raiņa vai, piemēram, Aleksandra Grīna pieminekli, lai tik stutē augšā. Tajās 0,00000000002 sekundēs, kuras Maskavas fīreram Lužkovam būs vajadzīgas, lai uz šo priekšlikumu pateiktu nyet, Rīga tieši to pašu varēs pateikt "dāvinājumam" no krievu "tautiešiem" Latvijā. Bet acīmredzot Rīga tā nedarīs. Un, ak jā -- Puškina piemineklis nāk komplektā ar Nila paziņojumu, ka pilsēta vairs nevar atļauties uzturēt Oskara Kalpaka pieminekli. Laikam tāpēc, ka Oskars Kalpaks nebija krievu tautības cilvēks. Cik neuzmanīgi ir bijuši viņa vecāki, kuri uztaisīja ne vien latvieti, bet Latvijas varoni. Atkārtoju -- LATVIJAS varoni.
Pirms kāda brītiņa Ušakovs bija Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti," kuru kādu laiciņu tagad vadu es, kamēr kolēģis Tomsons ir atvaļinājumā. Ušakovs braši apliecināja, ka "Rīgas atbrīvošanas" svētkos viņš dosies pie falliskā pieminekļa Pārdaugavā un sveiks brašos veterānus, kuri cīnījās pret "absolūto ļaunumu, kāds bija nacisms." Lasītāji zina, ka es nekāds pārmērīgs nacionālists neesmu, bet tomēr nevarēju atturēties no jautājuma par to, ko mērs darīs martā, kad tiks pieminēti tie, kuri cīnījās pret "absolūto ļaunumu, kāds bija Staļins." Ušakovs brīdi klusēja un tad pateica, ka vispirms konsultēsies ar drošībniekiem, bet vispār viņam netīkot pasākumi, kuros "margināļi cenšas uzlabot savu reitingu no 1,5 uz 1,6 procentiem." Tur viņam ir taisnība, 16. marta notikumiem jau ļoti sen nav absolūti nekāda sakara ar Latvijas leģionu un leģionāriem, bet te tomēr ir šī diferencētā attieksme. Ušakovs akceptē Kremļa pārliecību, ka ierodoties Latvijā 1944. gadā, PSRS karaspēks Latviju "atbrīvoja." Vispār ir mazliet jautri paklausīties, kā mūsu mērs lokās, kad viņam jautā, kas Latvijā notika laikā no 1945. līdz 1991. gadam. Taču tas nav tikai lingvistikas jautājums. Tas ir arī jautājums par attieksmi. Par attieksmi, kāda ir Latvijas Republikas galvaspilsētas pirmajai personai. Ja viņam Puškins ir svarīgāks par Raini un Staļins ir mīļāks par Latvijas leģionu, tad nudien, nudien...
Vai vēl kādam ir šaubas par to, ka Latvija ir divkopienu valsts? Man vairs tādu nav. Ušakovs to ir demonstrējis ar šaušalīgu skaidrību.
Jauku visiem dienu.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
7 komentāri:
Piektā kollona?? Vai tad tas tiešām ir pieklājīgi kādu vispār tā saukt? Kartējo reizi brīnos!
- bijusī studente
Vispār, krievi ir it visur pasaulē. Vai visur sacels Puškina pieminekļus? Un visur viņi grib uzspiest savu kārtību. Citās zemēs viņi nenaturalizējas, bet Krievijā iebraucējus pārkrievo, kaut vai, piemēram, latviešu skolas un kultūras namus Krievijā likvidēja kurā tur gadā...
Neciešu rasismu ...un krievus.
Kārli Streip, man kā bijušajam Jūsu studentam ir kauns atzīt, ka neatceros, kur Jūs esat ieguvis izglītību, taču rādās, ka absolūti skaistajā demokrātiskajā pasaulē, kur skolēni mēdz ar apbrīnojamu regularitāti apšaudīt savus skolasbiedrus. Ja tā, tad nav brīnums, ka Jums ir tik vienpusējs pasaules redzējums. Kalpaks nav tautas mīlēts varonis. Bet Puškins ir vispasaules mēroga dzejnieks. Vai esat redzējis ejam jauniešus nolikt ziedus pie Kalpaka pieminekļa? Nešaubieties ne mirkli, ka pie Puškina pieminekļa ziedi nenovītīs. Kalpaks mira stulbā nāvē, karojot ar sabiedrotajiem. Puškins arī mira ne gluži dabiskā nāvē, bet vismaz skaisti - duelī par savām jūtām pret sievieti. Kalpaks mums ir atstājis ko?... man pat tā ātrumā ir grūti pateikt, izņemot konkrēto kauju kurā viņš mira... No puškina, kaut tūlīt varu atcerēties vairākus dzejoļus - bet jums jau neko neizsaka mīlas lirika krievu valodā ... Jums var piekrist, ka Latvija reāli jau sen ir divkopienu valsts un tas ar ko sabiedrību baro politiķi, ka tā nav, ka jaunieši, ka cilvēki savā starpā ļoti labi saprotas, ir fufelis un Jūs esat pielicis pietiekami daudz pūļu , lai šāda divkopienu valsts izveidotos. Krievi starp citu ir ļoti lieli savas nācijas patrioti, atšķirībā no latviešiem. Un tam ir iemesli. Diemžēl latvieši ir tādi īdētāji un čīkstētāji, ka pelnījuši to, kas pašlaik notiek. Vai tiešām latviešu tautai nav patiesu varoņu un pieminekļu. Piemēram strēlnieki - sarkanie - kas gadiem plašo krievzemi lika uz ausīm un palīdzēja Vladimiram Iļičam revolūciju taisīt, Cēsu studentu rota - kur tai ir piemineklis? Kāpēc Rīgas centrā nav šāda pieminekļa?... un vēl un vēl un vēl... ko lai dara... bļaut un īdēt mēs mākam, taču kad vēlēšanās jābalso par tiem "pareizajiem", tad bāleliņi aiziet un nobalso par Saskaņas centu. Un tikai nesakiet, ka latvieši par saskaņiešiem nebalsoja. Tik daudz krievu pilsoņu Rīgā nav, lai tādu atbalstu gūtu. Tie ir latvieši, kas ievelēja Nilu. Tad nu lūdzu dzīvojiet tagad savā saskaņā - nīkuļi un čīsktētāji...
Mūsu valstī par daudz ko tiek cilvēkiem sagrozītas galvas.
Nupat izlasīju, ka Augstākās Tiesas senāts secinājis, ka "Citas
izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110.panta otrās
daļas izpratnē ir svešvalodas un latgaliešu rakstu valodā sastādīts
dokuments atzīstams par dokumentu, kas rakstīts svešvalodā."
Vai lielāku murgu vēl nevarēja uzrakstīt? Tātad ar kaut kādu likuma normu
likumdevējs paredzējis un tiesa apstiprināja, ka latgaliešu valoda ir
svešavaloda? Manuprāt, ka pareizi bija jāieraksta, ka dokuments
sastādīts dialektā. Nevis svešvalodā. Jājautā, kam ir izdevīgi šķelt
zemgaliešus, kurzemniekus, vidzemniekus no latgaliešiem, tagad pēc
būtības aizvainojot austrumos dzīvojošos latviešus (kas runā
latgaliešu dialektā, nevis svešvalodā)? Manuprāt, ne tikai latgalieši,
bet arī zemgalieši, kurzemnieki, vidzemnieki apvainotos ja
viņu dialektu nosauktu par svešvalodu.
Ja tā ir juridiski problēma, tad uzskatu, ka Administratīvā procesa
likuma 110.panta otrās daļa ir precizējama, nosakot, ka ir dialekti
(kas nav literārā jeb valsts valoda, bet nav arī svešavaloda).
Citādi sanāk tāds pats murgs kā ar Abreni, ka cilvēkiem, kas dzima
līdz 1944. gadam Abrenē, tagad raksta dokumentos, ka - dzimis Krievijā.
Nepieļausim dažiem likumdevējiem un tiesnešiem kropļot mūsu smadzenes
par manis aprakstītiem gadījumiem.
Šobrīd ir pilnīgi vienalga- ko dara Ušakovs. Viņš ir gluži leģitīmi ievēlēts Rīgas Domes vadītājs un var darīt visu, ko vien konstitūcija viņam atļauj.
Kāpēc Rīdzinieki atdeva viņa partijai lielāko balsu skaitu- tā jau ir cita tēma. Manuprāt- tādēļ, ka neredzēja nevienu citu, par ko varētu balsot "par". Tā nu ir mūsu gan "tautisko" tāpiņu partiju, gan pieredzējušo "smagsvaru" partiju gluži loģiska neveiksme- tāpiņi nespēj piedāvāt neko nopietnu, savukārt par smagsvariem ir skaidrs, ka tie darbojas tikai un vienīgi savu kabatu ineresēs.
Perfekts raksts - ne ko pielikt, ne atņemt.
Savukārt tādas kosmopolītu pabiras kā Kivi pat komentēt negribas, izņemot šo - ja Latvijai un tās kultūrai tik daudz devušie krievi ir tik superīgi (pats, starp citu, daļēji esmu krievs, vien ar saknēm vēl no cara laikiem), - tad ir visas iespējas mainīt vidi, kur viņi būtu nospiedošā vairākumā: vilciens Rīga-Maskava kursē katru dienu, cena vienā virzienā apmēram 50 Ls...
Protams, Latvija ir divkopienu valsts. Bet nabaga Kвrlоtis vienkвrрi noюзlojams.
Ierakstīt komentāru