Par bruņotajiem spēkiem un "politiskas vadības pārstāvjiem"

Labdien, lasītāji!

Šodien Atkarīgajā ir savdabīga intervija ar Latvijas jūras spēku komandieri Aleksandru Pavloviču. Savdabīga tāpēc, ka augsti stāvošas militārpersonas nemēdz būt īpaši pļāpīgas attiecībās ar presi, taču šoreiz, šķiet, komandierim ir savs iemesls. Jo, proti, liekas, ka viņš top par grēkāzi pagalam savdabīgajā stāstā par kuģiem no Nīderlandes.

Lasītāji atcerēsies stāsta fabulu. 2005. gadā Latvija nopirka pretmīnu kuģus no nīderlandiešiem. Bet, ak tavu postu, izrādījās, ka kaut kā gadījies kuģus nopirkt ... bez instrukcijām! Vai ko tādu vispār ir iespējams iedomāties?! Mēs vienkāršie civiliedzīvotāji taču plīti nepērkam bez "papīriem," bet te, lūk, valsts par daudziem desmitiem miljonu nopirkusi kuģus bez dokumentācijas! Pagāja daudzi mēneši, un ar laiku instrukcijas atradās. Valsts tās nopirka nevis no nīderlandiešiem, bet no kādas firmas Francijā. Vispār marasms.

Nesen aizsardzības ministrs Imants Lieģis nolēma, ka A. Pavlovičs jāatbrīvo no amata. Pirms pāris dienām par šo domu sprieda Ministru kabinets. Lai arī valdošās koalīcijas partijas it kā visu bija sarunājušas, MK sēdē sarosījās "Tautas" partijas pārstāvji un teica, ka tik fiksi to lietu spriest nevar, vispirms būtu jāuzklausa Pavlovičs un arī NBS komandieris Maklakovs, turklāt Ministru kabineta mājaslapā neesot uzrādīts patiesais iemesls, kāpēc kāds gribētu no A. Pavloviča atbrīvoties. Dievs ar pagalam ākstīgo TP -- tai patlaban ir jādara viss iespējamais, lai atgādinātu par sevi, ja arī tas nozīmē neērtus jautājumus, piemēram par to, kāpēc par Bruņotajiem spēkiem un pretmīnu kuģiem ir kaut kas sakāms pašvaldību ministram. Taču te tomēr ir divi būtiski jautājumi.

Pirmkārt, A. Pavlovičam minētajā intervijā ir taisnība sakot, ka ne jau jūras spēki paši lemj par iepirkumiem un finanšu lietām. Tas ir Aizsardzības ministrijas un, galu galā, MK darbs. 2005. gadā aizsardzības ministrs bija visās lietās par sevi tik ļoti pārliecinātais Einars Repše. NBS komandieris bija Gaidis Zeibots. Ja kas, Bruņoto spēku virspavēlniece bija Vaira Vīķe-Freiberga. Diez vai A. Pavlovičs vienpersoniski parakstīja visus nepieciešamos līgumus. Taču tādā gadījumā te ir bijusi vetēšanas katastrofa, un vainīgais vai vainīgie tomēr ir jāatrod. Lai garantētu, ka šāds ārprāts turpmāk vairs nenotiek nekad.

Otrkārt, intervijā A. Pavlovičs pateica arī kaut ko tādu, kas liecina, ka viņš ir steigšus jāsūta kursos par to, kāda ir bruņoto spēku loma demokrātiskā valstī: "Es kā kaujas virsnieks vēlos, lai mani vērtē mans komandieris, nevis politiskas vadības pārstāvji." Nē! Nē, nē, nē! Visur demokrātiskās valstīs ir civila kontrole pār militārām lietām. Protams, mūsu valstī vienmēr var cerēt uz šīs kontroles kvalitatīvu uzlabošanos. Visi atceramies vetārstu Veldri un viņa zirgu gvardi. Taču tas nav galvenais. Aizsardzības ministram ir visas tiesības paziņot, ka kāds NBS komandieris ir pazaudējis viņa uzticību. Taču šajā gadījumā tomēr ir jāsaliek visi punktiņi uz "i." Saku vēlreiz -- neba jau A. Pavlovičs viens pirka kuģus. Un te nu ir darbs "politiskas vadības pārstāvjiem." Tikai -- vai viņi uz to ir spējīgi?

Jauku visiem dienu!