Lauvas aiziešana

Labrīt, lasītāji!

Šorīt 77 gadu vecumā mūžībā aizgāja cilvēks no tās amerikāņu ģimenes, kuru vislabāk var uzskatīt par "karalisku" dinastiju, ja arī traģēdijas un sāpju cauraustu. Runa ir par ASV Senatoru Eduardu Kenediju, par pēdējo no trim brāļiem, kuri ASV politikā bija patiesi giganti. Lasītāji zinās, ka atentātā lodes nogalināja abus vecākos brāļus -- ASV prezidentu Džonu Kenediju 1963., bet ASV tieslietu sekretāru (ministru) Robertu Kenediju -- 1968. gadā.

Eduards Kenedijs ASV Senātā ieradās 1962. gadā, tikai viens pašreizējais senators minētajā iestādē kalpojis ilgāk. E. Kenediju gan labvēļi, gan oponenti pazina kā "liberālo lauvu." Viņš bija nenogurdināms cīnītājs par pilsoniskām tiesībām. Mūža pēdējās nedēļās, lai arī viņu pamatīgi novārdzināja vēzis smadzenēs, senators darīja visu iespējamo, lai atbalstītu ASV prezidenta Baraka Obamas plānu par visaptverošas veselības apdrošināšanas ieviešanu Savienotajās Valstīs.

E. Kenedijs savulaik cerēja, ka pats varētu kļūt par prezidentu, bet šīs cerības lielā mērā beidzās 1969. gadā, kad viņa vadīts automobīlis iekrita upē un bojā gāja 28 gadus veca sieviete. E. Kenedijs no notikuma vietas aizmuka un par to paziņoja tikai nākamajā dienā. Vēlāk tiesa viņam piesprieda divu mēnešu nosacītu cietumsodu par negadījuma vietas pamešanu. 1980. gadā viņš startēja Demokrātu partijas priekšvēlēšanu cīņā, bet zaudēja ASV prezidentam Džimijam Kārteram, kurš savukārt tajā pašā gadā Balto namu zaudēja Ronaldam Rēganam. E. Kenedijs atgriezās Senātā un nekad vairs nemēģināja kļūt par ASV pirmo personu. Taču viņa mantojums ASV politikā tāpēc nav mazāks. Viņa likumdošanas sasniegumiem pieskaitāmi likumi par imigrāciju, par priekšvēlēšanu regulēšanu, par vēža pacientu aprūpi, par AIDS pacientu aprūpi, par pilsoniskām tiesībām, par cīņu pret Dienvidāfrikas aparteīda režīmu, par pilsonisko darbu valsts labā.

Pagājušā gada augustā, kad Demokrātu partija pulcējās Denverā, lai prezidenta amatam izvirzītu B. Obamu, E. Kenedijs jau bija nevesels, bet viņa uzruna neskaitāmiem amerikāņiem, un ne tikai, veidoja kamolu kaklā un asaras acīs. "Mums mēģina iestāstīt, ka Baraks Obama pārāk ļoti uzticas Amerikai, kuras pamatā ir augsti principi un varonīgi centieni, taču brīdī, kad Džons Kenedijs aicināja apmeklēt mēnesi, viņš neteica, ka tas ir pārāk tālu, ka mums nemaz nebūtu jācenšas. Mūsu tauta reaģēja uz viņa aicinājumu un izmantoja izaicinājumu. Vēl šodien uz mēness virsmas ir Amerikas karogs. Jā, mēs visi esam amerikāņi. Lūk, ko mēs darām. Mēs nokļūstam uz mēness. Mēs kāpjam kalnā. Es to zinu. Es to esmu redzējis. Es to esmu pierādījis. Un mēs to varam izdarīt atkal" -- tā leģendārais senators.

Un vēl: "Es jums apsolu -- es apsolu, ka nākamā gada janvārī es būšu ASV Senātā, kad mēs uzsāksim šo lielo pārbaudi." Dienā, kad Baraks Obama kļuva par prezidentu, Eduards Kenedijs bija savā Senātā. Viņam bija lemts vēl nodzīvot mazliet vairāk par septiņiem mēnešiem. Un nu viņa vairs nav. Vieglas viņam smiltis.

Jauku visiem dienu.