Labdien, lasītāji!
Vakar vakarā biju uz Andrea Bočelli koncertu. Tas bija ļoti jauks, kā jau to varēja gaidīt. Cilvēks prot dziedāt, un tur bija arī Nacionālās operas orķestris, lielisks koris, un vēl pāris solistu, tajā skaitā izcilā soprāne Inese Galante. Sevišķi priecēja pats Mežaparks, kurā sen nebiju bijis. Bija padomāts gan par atspirdzinošām vielām, gan arī par pietiekami lielu tualešu skaitu, lai nevienam īpaši mokoties nebūtu jāgaida rindā. Tiesa, man gan liekas, ka kaut kur tur vajadzētu tomēr ierīkot stāvvietu. Piebraukt Mežaparkam jau tā ir sarežģīti, un pēc tam garais sirojums, lai tiktu līdz estrādei. Mani tas īpaši netraucēja, bet ne jau visi ir vingri. Taču tas nekas traks nebija -- vakars bija skaists.
Bet pēc tam. Pēc tam, pēc tam, pēc tam. Gājām mēs ar draugu meklēt taksi. Takšu tur bija pat ļoti daudz. No daudzām un dažādām firmām. Sākās. Vai brauksim ar skaitītāju? Nu, ja ļoti vajag. Vai skaitītājam ir aizlīmēti kādi lodziņi? Mmmm. Viens šoferītis pateica, ka viņaprāt ceļš no Mežaparka uz centru varētu maksāt tā ap 10 latiem. Nu, nē. Jo tad, kad atradām taksi, kura šoferis ne vien lietoja skaitītāju, bet tam nekas aizlīmēts nebija, summa sanāca ... seši lati.
Šī ir lieta, par kuru esmu rakstījis arī citreiz, bet absolūti nepārprotami ir tas, ka tā ir joma, kurā Rīgas pašvaldība ir izrādījusi vienkārši elpu aizraujošu bezzobainību. Takšu firmu mūsu pilsētā ir pat ļoti daudz, un ir vairāk nekā skaidrs, ka pietiekami daudzos gadījumos tās ir negodīgas, lai neteiktu krietni, krietni vairāk. Vakar Dienā kolēģis rakstīja par krāpnieciskiem bāriem, kuros, piemēram, kastīte Rafaello konfekšu tiek pārdota par 40 latiem (!). Murgs un marasms. Taču viņš arī minēja vācu tūristus, kuriem par ceļu no Bolderājas uz centru šoferis pieprasīja 290 (!!!) latu.
Neticu, ka te neko nevar darīt lietas labā. Saprotu, arī taksometru jomā ir vēlama konkurence, monopols nav laba lieta nevienā jomā. Bet ir taču noteikumi par skaitītājiem. Ir pavisam konkrēti noteikumi par tarifiem. Pašreizējais Rīgas domes tandems rādās esam uz reidiem nasks. Pirms nedēļas Šlesakovs devās reidos pa minētajiem krogiem, lai gan ņemot vērā to, ka viņiem līdz bija liels bars žurnālistu, īpaši slepens tas nu gan nebija. Kas traucētu kādus četrus vai piecus ļaudis vienkārši katru dienu sūtīt braukt ar taksi? Un piereģistrēt to, kas tur notiek. Un gadījumos, kad notiek krāpšanās, vispirms brīdināt šoferi, tad brīdināt visu firmu, un tad bez absolūti jebkādām ceremonijām firmai atņemt licensi un viss. Tas, ka ienākot jaunai firmai, kuru radīja airBaltic tāpēc, ka tā pasažieriem bija apnikusi krāpnieciskā attieksme pret tūristiem, kāds jau ir paguvis šaut virsū -- tas liecina, kāda rakstura ir šī rūpala. Dikti Šlesakovs solīja rīdziniekiem un viņu viesiem dzīvi padarīt labāku. Līdz Ziemassvētkiem, tā mums solīts, neviena krāpnieciska kroga vairs Vecrīgā nebūs. Lūdzu, kungi -- to pašu nodrošiniet arī takšu jomā. Tā nevar.
Jauku visiem dienu!
svētdiena, 2009. gada 6. septembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
3 komentāri:
savulaik biju jordānā. Tur visi takši bija valsts takši un aiz vadītāja sēdekļa bija smuka lapiņa: taksometra lietošanas noteikumi ir tādi un tādi, tarifs ir tāds un tāds, un karalis to ir apstiprinājis. Ja Jums ir iebildumi, vai taksometra vadītājs dara kaut ko 'tādu' - krāpjas ar cenu, ir nepieklājīgs, utt., lūdzu zvaniet pa tālruni xxx... Man likās forši.
Arī tas ir variants, red, lai arī mums karaļa nav. :)
Zinu, ka izsaucot taksi pa telefonu, sanāk lētāka brauksana.... vismaz agrāk tā bija, ka, izsaucot taksi pa tālruni, jāmaksā pa km mazāk (no Purvciema līdz Stradiņu slimnīcai mums sanāca 7 lati). Negribu reklamēt firmu, bet man vēl tagad mobilajā saglabāts numurs...katram gadījumam. Bet var jau gadīties, ka dzīve krasi mainījusies.
Ierakstīt komentāru