piektdiena, 2009. gada 18. septembris

Par "Tautas" partijas īso atmiņu

Labrīt, lasītāji!

Atkal šī "Tautas" partija, atkal šī partija. Vakar tā nobloķēja likuma par nekustāmā īpašuma nodokli nodošanu komisiju apspriešanai. Vien deputāts Dzintars Ābiķis balsoja par, un nu partijas Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks uzskata, ka viņš no partijas būtu izslēdzams.

Te sakāmas divas lietas. Pirmkārt, jau sen man licies, ka tie daži TP deputāti, kuri nav gatavi darīt neko citu, kā vien spaidīt balsošanas podziņas atbilstoši partijas īpašnieka vēlmēm, varētu no tās tīties prom. Tas attiecas ne vien uz Dz. Ābiķi, bet arī uz Vairu Paegli, Jāni Lagzdiņu (par spīti viņa pirkstu kombinācijai Valsts prezidenta vēlēšanu dienā). Partija ar domu par Dz. Ābiķa izslēgšanu, kārtējo reizi pierāda, ka tajā brīvdomība nebūt nav vēlama. Jau vēsturē ir Aigara Štokenberga izraidīšana no partijas, piedevām brīdī, kad viņš pats, ja atmiņa neviļ, bija atvaļinājumā, un tāpēc tas viss notika aizmuguriski. Nekas nav mainījies.

Taču otrs jautājums ir par partijas uzvedību kā tādu. Frakcijas vadītāja Muižniece vakar klārēja, ka partija savu viedokli par nodokli esot paziņojusi jau sen. Tas neņem vērā apstākli, ka partijas vadītājs jau pat visai sen parakstīja vēstuli Starptautiskajam valūtas fondam, kurā nodoklis tika apsolīts. Vēl vairāk, jau pat ļoti sen to pašu citā vēstulē apsolīja toreizējais finanšu ministrs, "nasing spešal" varonis Slakteris. Īsa gan partijai tā atmiņa. Protams, pats nodoklis tomēr nav pati labākā doma -- ekonomiskas krīzes laikā celt nodokļus nebūt nav prāta darbs. Kā, piemēram, to maksās tie daudzie skolotāji, par kuriem šodien Dienā ir stāstīts pēkšņa bezdarba kontekstā? Taču krīze ir kaut kas tāds, kas valdībai jārisina solidāri. TP it kā vēlas budžeta caurumu aizlāpīt ar Eiropas naudu, kas domāta tālākam laika posmam, un tā jau ir viendienas mušas attieksme, jo budžetā būs 500 miljonu samazinājums jāatrod ne vien šogad, bet arī nākamajā gadā. Diemžēl, kārtējais pierādījums par to, ka Saeimas pagaidām lielākā frakcija par valsti kopumā nedomā. Un stāsts par Ābiķi, kurš vienīgais acīmredzot vakar saprata, ka lieta tomēr ir nopietna, uzskatāmi parāda, ka valstiskums šai partijai ir pagalam svešs. Ļoti žēl.

Jauku visiem dienu!

2 komentāri:

Jānis Rožkalns teica...

Labdien, labie ļaudis !

Latvijā ir gadījies tā, ka lielo pārmaiņu laikos izmantojot savas darbaspējas, enerģiju, draugus un paziņas, amatus dažiem ir izdevies privatizēt stratēģiski svarīgas vietas ekonomikā un politikā, bet lielum lielajam tautas vairākumam ik dienas jāmaksā nodevas šiem alktīgajiem muitniekiem uz tilta. Tas nepieļauj tautas fizisko atražošanos (3 bērni ģimenē), izglītošanos, medicīnas pakalpojumu pieejamību u.t.t. un galu galā katra cilvēka emocionālo labklājību. Šie pašieceltie stratēģiski svarīgo vietu pārvaldnieki ekonomikā un politikā uztur savas kabatas partijas, vietas labi atalgotos valsts amatos, privātuzņēmumos ar labiem sakariem. Tāds kā vēzis organismā, kas no tautas ņem ļoti daudz, bet pretī dod maz, nemaz, vai pat saindē organismu, kuriem pat krīze ir: "es domāju nekas īpašs"(Slakteris). Šos mazos, ciniskos egoistiņus, kam tauta ir tikai materiāls bez vērtības, savu patmīlīgo sapņu būvēšanai ir jāatbīda no visai tautai svarīgām vietām un lietām. Lai būvē paši savā smilšu kastē sev savu sapņu pili, bez lēta darbaspēka pievilināšanas. Šie alkatīgie kampēji ir sakompromitējuši kapitālisma iekārtas pievilcību un idejas, tautas varas iespējamību, ne sliktāk kā Staļina ideologi.
Galēji labēja un galēji kreisa ekonomika noved pie sabrukuma. Jebkura galējība labi nebeidzās un tai nav ilgs mūžs.
Laba, rūpīga saimnieka (darba davēja) zirgam (darba ņēmējam) spalva spīd (labi barots un kopts) un veselīgais zirgs labi velk arklu. Visiem labi, visi apmierināti.
Izraujoties no galēji kreisas ekonomikas purvainā grāvja, mēs ar strauju izrāvienu, ar fanātisku, nedomājošu sparu pārlecām pāri ceļa otrā grāvja pusē - galēji labējā ekonomikā un rezultāts redzams - Latvijā atkal dziļa krīze. Rati salūzuši, braucēji samulsuši, daži sasitušies, bet labi nobarotais kučieris klusi sēž krūmos, dzer dārgu konjaku un pa gabalu, tā arī neko nesapratis un neiemācījies, ar nelielu baiļu sajūtu vēro sastrādāto. Valstīs, kur neaizrāvās ar galēji labēju ekonomisko ideoloģiju, tur krīze ir daudz mazāka! Spilgts, bet, varbūt, ne pilnīgas atkārtošanas cienīgs piemērs Norvēģija - tur bezdarbs šobrīd 3%. Mums zemāk par 5% nav bijis arī "trekanajos" laikos.

Un nobeigumā: Beidzot jāsāk iet pa ceļu - apdomīgi, prātīgi, ar mērķa apziņu, ticību sakārtotai tautas nākotnei, cieņu pret tautas vēsturisko pieredzi un dzelžainu neatlaidību.


Jānis Rožkalns

Dzintars teica...

Manuprāt ne vien Latvijas, bet visas pasaules krīzi izraisa daži indivīdi, kuri sapitnoties savā meistarībā pieļauj kļūdas kādēļ cieš miljoni. Vienmēr uz pasaules kāds sevi centīsies pasludināt par pārāku. Diemžēl tie, kuriem intelekts tiešām atļautu būt pārākiem ir tik zolīdi, ka nepinas šajās bandās un līdz ar to paliek ēnā, bet par varoņiem kļūst tie, kuri savus mazvērtības vai nepietiekamības kompleksus mēģina aizlāpīt ar naudu un varu. Lai cik miljonus sabāztu savā kabatā, kapā tāpat tos līdzi nepaņemsi ! Žēl tikai, ka šie tumsoņas posta gan šodienu, gan vēl nākamos (vismaz 10) gadus ! Jauni spēki politikā ? Manuprāt samērā nereāli ! Tur nevienu nelaidīs, lai nesanāk krimināla šmuce. Produktivitāte ? 20% deputātu domā, bet 80% deputāti domā, ka viņi domā :)

 

free counter