Par projām iešanu NRTP izpildījumā

Labrīt, lasītāji!

Šorīt ziņu aģentūra BNS citē Nacionālās Radio un televīzijas padomes šefu Kleckinu apspriežam savu, savas iestādes un tās parraudzīto iestāžu nākotni. Ja valsts nepratīsies un tam visam nedos adekvātu finansējumu, tā Kleckins, tad būtu no amata jāaiziet ne tikai viņam, bet arī Latvijas televīzijas ģenerāldirektoram, Latvijas radio ģenerāldirektoram, un visiem pārējiem NRTP locekļiem. Precīzais teksts: ""Es jau uzskatītu, es gan uz to neprovocēšu nevienu, ka gadījumā, ja nekas netiks izdarīts ar nākamā gada finansēšanu, ja mēs vēlreiz pārliecināsimies, pārskaitīsim visu, ka tādā veidā nevar pildīt savus uzdevumus un jēga nav tam visam. Tad vajadzētu iet un atsaukt savu līdzdalību visai padomei kopā un ģenerāldirektoriem. Es domāju, ka tas būtu ļoti pareizi."

Te ir jāatdala divas lietas. Viena ir tā, ka Latvijas politikāņi jau gadiem ilgi ir bijuši pārāk gļēvi vai neprasmīgi, lai abiem sabiedriskajiem medijiem atrastu pienācīgu finansēšanas modeli, kā tas ir visur Eiropā, bet tikai ne mūsu "īpašajā" banānu republikā. Kā jau vienmēr. Protams, patlaban ir krīzīgi apstākļi, grūti iet visiem, taču tas vēl jo skaudrāk ilustrē nejēdzības -- piemēram, apstākli, ka valsts LTV personā maksā naudu valstij televīzijas torņa personā. Vai arī to, ka LTV joprojām mitinas celtnē, kura bija morāli novecojusi piecas minūtes pēc tam, kad to uzcēla un kuras ekspluatācijas izmaksas ir vienkārši nenormālas.

Taču par to prom iešanu. LTV un LR tomēr ģenerāldirektors ir vajadzīgs, neskatoties, vai tas ir tāds riktīgs ģenerālis vai tikai p.i. Kādam tas darbs būs jāveic neatkarīgi no tā, ko valsts dara vai nedara finansēšanas jomā. Protestējot aizies viens, bet ko darīs nākamais? Finanšu situācija jau nemainīsies no tā, vai Edgars Kots un Dzintris Kolāts dzīvē nolems darīt kaut ko citu. Un spaidīgos finanšu apstākļos varbūt nudien nav pati labākā doma -- iecelt kādu, kuram viss jāapgūst no jauna.

Toties pavisam labi būtu, ja pats Kleckins no amata aizietu nevis tad, kad ir nolemts par 2010. gada budžetu, bet jau tagad. Intervijā ar BNS viņš pats gaužas: ""Es esmu vecs cilvēks, man tūlīt būs 76 gadi. Man nav daudz laika, man ir daudz visādu plānu, tīri personisku. Man vajag uzrakstīt daudz ko, izdot. Daudz kas man ir, ir tādi sapņi nerealizēti, kurus man vairs nav kur atlikt. Lūk, un tāpēc man ir tāda riebīga sajūta, ka es sev bendēju laiku, kaut es cenšos turēties, es nedzenu cilvēkus izmisumā, es cenšos kaut ko darīt un dot cilvēkiem sajūtu, ka viņi arī kaut ko dara, ne tikai sēž un nodarbojas ar vells viņu zina ko, lai tikai kādam uzrakstītu papīru atkal kādu." Nu, tad nebendējiet sevi, Kleckina kungs. Jums vajadzēja no amata aiziet tad, kad Jūs nolēmāt kļūt par Krievijas federācijas Vēlēšanu komisijas partorgu Latvijā, bet labāk vēlāk, nekā nekad. Te velkamas paraleles ar vēl vienu "vecu cilvēku" Latvijas politikā Raimondu Paulu, kurš nepārtraukti kreņķējas par to, cik ārprātīgi viņam netīk politika un cik ārprātīgi sašutis viņš ir par to, ka kāds vispār uzdrīkstas viņu attiecīgajā kontekstā kritizēt, bet ... pie krēsla ir pielipis vēl joprojām.

Jauku visiem dienu!