Par partijām, beisbolu un horoskopu -- pārdomas sestdienas rītā

Labrīt, lasītāji!

Vakar noskatījos kolēģes Ivetas Elksnes vadīto "Preses klubu." Pagājušās nedēļas raidījumu neredzēju, vien pēc tam no daudziem cilvēkiem dzirdēju, ka tas ir bijis viens kārtīgs balagāns, jo studijā sapulcējušies žurnālisti acīmredzot vairāk tīksminājās paši par savu balsi, nekā par domu, ka būtu jāuzklausa uzaicinātie politiķi. Vakar bija citādi. Žurnālisti lielākoties bija pieklājīgi (tie bija Aivars Ozoliņš no Dienas, Juris Paiders no Atkarīgās un Māris Zanders no pana Klekša karaļvalsts), bet nebija īpaši ko klausīties no "Tautas" partijas spīdekļiem Vinetas Muižnieces un Venta Kraukļa. Apmēram septiņpadsmit reizes žurnālisti centās no viņiem izdabūt skaidrojumu, kā tad viņi plāno nodrošināt valsts finanses, ja reiz ir pateikuši stingru "nē" nodokļu paaugstināšanai, bet velti. Notika liela vāvuļošana ap tēmu, bet par tēmu ne īpaši.

Tas uzrādīja dzīvu patiesību. "Tautas" partijai nekas nav jāskaidro, jo patlaban tai ir tikai viens mērķis -- būt pašai par sevi, vai lūst vai plīst. Tas skaidri ir redzams epopejā ap Antu Rugāti un partijas vēlmi viņu iedabūt Saeimas prezidijā. Šodien presē lasāms, ka pati A. Rugāte acīmredzot ir sapratusi, ka divos balsojumos iegūtās 25 un pēc tam 20 balsis nozīmē, ka vieta prezidijā viņai nespīd, un tāpēc viņa ir vēlējusies savu kandidatūru atsaukt. Bet, nē -- frakcija to neesot pieļāvusi, lūk, jo, V. Kraukļa vārdiem runājot, "viņa ir izcila kandidāte, un tagad mēs gaidīsim, kad Dombrovskis nodrošinās balsis." Citiem vārdiem sakot -- mēs gaidīsim, kad kāds Saeimas deputātus piespiedīs balsot pret savu pārliecību. Protams, "Tautas" partijai tas nav nekas jauns -- tur ne reizi vien ir bijis tā, ka partijas īpašnieku un bosu nolemtais visiem kļūst par kaut ko obligātu, piemēram, toreiz, kad visiem TP deputātiem obligāti bija jābalso par homofobijas ieviešanu Satversmē. Tagad, lūk, partijai svarīgāka ir Anta Rugāte, nekā viss pārējais, par ko Saeimai ir jāspriež.

Tikām Šlesera biznesa projektam Saeimā svarīga ir kalendāra revidēšana. Turpmāk septembra otrā svētdienā Latvija atzīmēs tēvu, bet 1. oktobrī -- veco ļaužu dienu. Laikam jau kāpēc ne, lai gan it īpaši veciem ļaudīm Latvijā patlaban nav liela iemesla svinēt nedz 1. oktobrī, nedz jebkurā citā datumā, bet kāpēc apstāties tur? Ņemot vērā Latvijas reālijas, varētu būt šķirteņu diena, trešās sievas diena, vientuļo māšu diena, nogalināto zīdaiņu diena, sievas krāpšanas diena u.tml. Tas būtum no partijas sen kūrētās "ģimeņu" jomas.

Taču šodien ir arī šis tas gaišāks. Šodien sāksies Latvijas beisbola čempionāta finālsērija. Es par to uzzināju ne tāpēc, ka par to būtu kaut kas ziņots medijos, bet tāpēc, ka mani pasākumu komentēt uzaicināja viens no procesa organizētājiem. Izrādās, Latvijā ir vesela beisbola līga, kura ir spēlējusi visu vasaru. Varētu padomāt, ka kādam sporta žurnālistam būtu ienākusi prātā doma, ka par to varētu kaut ko uzrakstīt. Varbūt, piemēram, Sporta Avīzē par to ir bijusi vesela rakstu sērija. Bet Dienas sporta lappusē, cik atceros -- ne vārda. Tas ir skumji.

Piedevām man šodien horoskops ir lielisks. Tur ir teikts, ka man šonedēļ būtu jāatrod iespēja nodarboties ar mūziku vai to klausīties. Ar nodarbošanos tā būs, kā būs -- mūziķis neesmu, bet klausīties mūziku nav problēma. Paldies horoskopa sastādītājiem, ka šoreiz man ir pateikts priekšā darīt kaut ko tādu, ko varu izdarīt pat ļoti viegli.

Jauku visiem dienu!