Par 'neizpratni' kristīgā mērcē

Labrīt, lasītāji!

Viņdien Rīgā sapulcējas Rīgas kristīgo draudžu grupas kolēģijas darba grupa, lai diskutētu kaut ko tādu, kas acīmredzot Latvijas galvaspilsētas kristiešiem liekas milzīgi svarīgi esam. Proti, ļaudis ir satraukti par maijā paredzētajiem Baltijas Draudzības dienu pasākumiem, jo tos (elsošana, šausmas) rīkos (kliedzieni, ārprāts) tā dēvēto seksuālo minoritāšu pārstāvji (gluži vai ģībiens) ne vien Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Kolēģija uzskata, ka tā kaut kas būtu aizliedzams un karstām pēdām, ne mazumis tāpēc, ka dienā, kad Vērmaņdārzā ir paredzēts Draudzības dienu pasākums (par kuru pieteikumu organizētāji iesniedza jau pagājušā gada oktobrī), kāds cits tur vēlas rīkot "ģimenes svētkus."

Kristīgo draudžu pārstāvji nolēmuši rakstīt divas vēstules. Vienā viņi aicinās Rīgas mēru Birku un izpilddirektoru Grīnbergu, pasākumu vienkārši neatbalstīt. Otrā viņi par to paudīs "sašutumu un neizpratni." Sašutums jau var būt, ja kāds labi vēlas, bet par "neizpratni" laikam jāsaka, kā Karlsons kādreiz teica Bokas jaunkundzei: "Neskumstiet. Visi jau nevar būt apdāvināti." Ko īsti šie lielie kristietības aizstāvji "neizprot"? Draudzības dienu pasākums šogad nenotiks pirmo reizi. Pieļauju, ka draudžu kolēģijas aktīvisti, piemēram, atceras, kā pirms diviem gadiem "kristieši" savu "kristietību" demonstrēja, apmētājot ļaudis ar fekālijām un apgānot dievnamu. Tas bija pat ļoti "kristīgi". Varbūt tie "kristieši" lasīja kādu citu Bībeles versiju, kuru laikam mūsdienās netrūkst, ja ņemam vērā, piemēram, ka blakus homofobijai viena no ķērcošākajām kristiešu un "kristiešu" organizācijām mūsu valstī sludina , ka Dievs vēlas, lai visi būtu pēc iespējas turīgāki. Saku atkal -- tas nebūt nesaskan ar to, kas ir rakstīts Bībelē, kuru lasu es. Varbūt tāpēc šī "neizpratne." Nabaga kristieši. Būt tik ļoti neizprotošam droši vien nav viegli.

Bet, protams, šie ir ļaudis, kuri patiesībā visu saprot pat ļoti labi. Viņus atbaida un šausmina tādi jēdzieni, kā cilvēka tiesības. Pareizāk sakot, viņi ir gatavi šīs tiesības skaļi un trokšņaini piesaukt tikai paši savā labā. Atcerēsimies, kā lielais "cilvēka tiesību aizstāvis" Šmits Saeimā mēdza histēriski bļaustīties, ka tie, kuri nepiekrita viņa izmisīgi aunpierīgajiem uzskatiem, patiesībā "diskriminēja" kristiešus. Bet cilvēka tiesības katrā ziņā nepienākas citiem -- atkal, vai tā patiešām ir kristiešiem cienīga attieksme? Kad Jēzus runāja par jēdzienu "ikviens," vai viņš tiešām runāja tikai par Kristīgā radio prezidentu Tālivaldi Tālbergu un Pareizticīgo baznīcas pārstāvi Jāni Sičevski, kuri abi divi minētajā sapulcē ir gan pauduši, gan arī ļoti uzskatāmi demonstrējuši šo "neizpratni"? Nu, nē.

Londonā, Stokholmā, Parīzē, Briselē, Ņujorkā, Sidnejā, Minhenē, Atēnās, Dublinā, Amsterdamā, Lisabonā ... tā dēvētie praida pasākumi ir lieliski jautri, atvērti, muzikāli un fantastiski pasākumi. Bet tikai pie mums, lūk, tā nevar, jo latvieši kaut kā ir tik fantastiski unikāli, ka cilvēka tiesības mūsu valstī ir stiepjams jēdziens. Bet tas nav stiepjams jēdziens. Tas ir pavisam konkrēts jēdziens. Tāpēc Latvijas "seksuālo minoritāšu" organizācijai Mozaīka gandrīz kā vienīgai pasaulē ir konkrēts un izvērts sadarbības līgums ar hrestomātisko cilvēka tiesību aizstāvēšanas organizāciju Amnesty International. Vai kristiešu un "kristiešu" kolēģija vēlas teikt, ka AI, kura cita starpā Padumjās savienības laikā palīdzēja glābt arī latviešu disidentus, kaut ko ne tā saprot? Kaut kā kļūdās? Tāpēc šogad Rīgā pulcēsies ļaudis no visas Eiropas. Daži brauks cerībā ieraudzīt protestētājus, varbūt izdosies atrast kādu riktīgu aborigēnu, kurš joprojām dzīvo atbilstoši 17. gadsimta izpratnei par dzīvi. Bet lielākoties ļaudis pulcēsies, lai laimīgā gaisotnē priecātos par to, ka Draudzības dienas notiek arī aiz kādreizējā Dzelzs priekškara. Tas, ka šiem pasākumiem mūsu pasaules pusē ir jānotiek apstākļos, kuros policistu ir vairāk, nekā pasākuma apmeklētāju, ir vienkārši nožēlojami. Organizācija "NoPride," kura savas "ģimeniskās" vērtības demonstrē ar pornogrāfisku attēlu uz T-krekliņiem, it kā šogad netaisoties protestēt, jo protestēšana Draudzības dienu organizētājiem veidojot sava veida reklāmu. Tā tas ir, bet ne gluži tajā nozīmē, kādā to izprot "NoPride." Būtībā jau Mozaīkai un tās draugiem nav ne karsts, ne vēss, ja homofobi sapulcējas "stihiski" (kā to pagājušajā gadā policija pateica par aptuveni 700 cilvēkiem, kuri bija tērpti līdzīgos kostīmos -- ļoti "stihiski", jā). Toties pārējā Eiropa redz, ka LGBT cilvēki Latvijā no savas valsts un galvaspilsētas neiegūst absolūti nekādu atbalstu. Un tā nu Latvijas tēls bieži vien veģetē tajā leģendārajā līmenī, kurš saucas "maza kašķīga tautiņa Baltijas jūras krastos." Tas pilnā mērā attiecas arī uz kristiešu asamblejas "neizpratni." Acīmredzot jēdziens "ja nepatīk hokejs, tad neej uz hokeja spēli, ja nepatīk Draudzības dienas, tad sēdi mājās vai arī brauc uz pludmali (tikai uz Lielupi gan ne -- tur mēdz gadīties arī pa kādam seksuālo minoritāšu pārstāvim) šiem ļautiņiem ir svešs. Žēl, ka tā. Bet universāla šī "neizpratne" paldies Dievam nav. Arī Latvijā ne.

Jauku visiem dienu!