otrdiena, 2009. gada 3. marts

Kā jau vienmēr -- politika un tieslietas

Labrīt, lasītāji!

Divās jomās šodien jādomā par jēdzienu "kā jau vienmēr." Pirmā ir politika. Nav jau nekāda pārsteiguma, ka Godmanis un Slakteris tagad vāvuļo, ka patiesībā valsts ekonomiskā situācija nemaz tik traka nav un nav un nav. Abiem džentlmeņiem taču jāglābj reputācija, cik vien iespējams. It īpaši Slakterim, par kuru joprojām ņirgājas pat tik nopietna instance, kā Lielbritānijas ziņu žurnāls The Economist. Var cilvēks darīt ko vien vēlas, bet viņš visu pārējo mūžu staigās ar vārdiem "nothing special" uz pieres. Viņējā ir ministrija, par kuras kompetenci publiski ir runājis Valsts prezidents, un diez vai tā būs sakritība, ka Valsts prezidents ar paziņojumu par kompetences trūkumu nāca tieši pēc tam, kad bija ticies ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem. Kas attiecas uz Godmani, viņš vienmēr ir bijis strīdīgs cilvēks. Vieni viņam ir pateicīgi par valsts izvešanu no PSRS, citi atceras, ka viņš nāca ar savām krāsniņām un "iznīcināja rūpniecību" (tas gan lielākoties ir mīts, bet tomēr). Tagad viņš atkal ir pavadījis veselu gadu, demonstrējot saraukto pieri un milzīgo nopietnību, ar kādu viņš pieiet visam pēc kārtas. (Patiesi jābrīnās, vai arī mājās viņš izturās tāpat: "Tā, sieva. Punkts viens. Olas šorīt neēdīsim, tās ir par treknu. Punkts divi. Kafija mums ir par dārgu, turpmāk dzersim kefīru. Punkts trīs...") Taču ar visu pieres raukšanu, Latvija tomēr atrodas dziļos mēslos. Negrib taču cilvēks par to uzņemties to atbildību, kāda tomēr būtu jāuzņemas cilvēkam, kurš pie stūres ir bijis jau 14 mēnešu garumā. Tāpēc tagad var skaidrot, ka patiesībā viss ir jauki. Vien nelaime, ka Godmanis kopā ar pārējiem valdošās "elites" pārstāvjiem uzticības kredītu iztērēja jau ļoti, ļoti sen.

Neesmu ekonomists. Nav ne jausmas, vai patlaban valsts budžetā tiešām pietrūkst 700 miljoni latu. Taču esmu politikas novērotājs un kārtējo reizi jūtu nākam sliktu dūšu, kad skatos, kā politikāņiem svarīgāka ir pozicionēšanās, manevrēšana un shēmošana, nekā valsts un tās nākotne. Slakterim it īpaši nevajadzēja sākt plātīties ar finanšu veiksmēm, jo nudien šķiet, ka viņš par valsts tautsaimniecību daudz vairāk par mani nezina. Pirmais piemērs par "kā jau vienmēr."

***

Otrs piemērs par "kā jau vienmēr" saistās ar Puzes ķeizariņu un viņa kroņprinci, kurus abus it kā tiesā par milzīgu daudzumu finanšu smuču, lai neteiktu krietni, krietni smagāk. "It kā" tiesā tāpēc, ka tiesāšana kā tāda vēl nav sākusies, ķeizars, kroņprincis un viņu aizstāvji tiesu ir bombardējuši ar lielu skaitu "lūgumu" par to, ka prokurori ir slikti, izmeklēšanu vajag sākt no jauna, vajag mainīt pārvaldītāju arestētajiem aktīviem, no rītiem nevajag tiesāties tāpēc, ka ķeizaram ir vajadzīga fizioterapija, tualetes papīrs tualetes telpā ir nepietiekami mīksts, logus tiesas zālē vajag turēt vaļā no rītiem un ciet pēcpusdienās, jo citādi ķeizaram un kroņprincim var piemesties saules dūriens u.tt., u.tjp., u.tml. (iespējams, ka daži no minētajiem lūgumiem nav īsti). Te nu gan risinājums ir viens. Mainīt drošības līdzekli un abus censoņus likt atpakaļ aiz restēm. Tad gan centieni procesu paildzināt līdz 2048. gada oktobrim beigtos, kā ar nazi nogriezti. Šī ir lieta, ar kuru Latvijai ir pieredze, un nebūt ne jauka -- visi atceramies, kā Lavents darīja visu iespējamo un pat šķietami neiespējamo, lai viņa "tiesāšana" turpinātos daudzu gadu garumā. Arī tā dēvētais digitalizācijas skandāls nav pat tuvu tiesāšanai pēc būtības. Tāpēc atkal doma "kā jau vienmēr." Protams, vienu labu lietu par to visu var teikt -- kamēr Puzes ķeizariņu tiesā, pat viņa mēli izkārušās prostitūtas Saeimā neuzdrīkstas viņu bīdīt premjerēšanas virzienā. Censties legalizēt viņam inkriminētos noziegumus vai arī viņu amnestēt priekšlaicīgi -- to gan var, bet vismaz varam justies pasargāti no šī cilvēkbērna iesaistīšanās lielajā politikā.

Vēl tik varētu vēlēties, kaut kāds izdomātu veidu, kā garantēt, ka Šlesers nekļūs par Rīgas mēru, jo to nu reiz Latvijas galvaspilsēta nevar atļauties.

Jauku visiem dienu!

2 komentāri:

kaspars teica...

Lai Karlis man piedot manu biezo komentesanos, bet apsolu laboties, soreiz negribaas pakluset, jo prataa nak kada papuvusi augsejo shema, ko vinji varetu izspelet!

Preteji manam domam, skiet ka Zatlers varetu rosinat Saeimas atlaisanu, jo pats ir teicis, ka tik un taa saglabas izveles brivibu pat ja dombrovskis tiks apstipriants par valdibas vaditaju, arii vel brigmanitis plataas - dala jau ministra amatus nakamajai pec dombrovska valdibas ...

Ja esat lasijis Dienas rakstu par Lilitas kundzi, tad sapratisiet, cik loti vinja ietekmee Savu kungu, un ja jau Sievinja ietekmee tik loti loti tad, nav jau saubu par ko citu ljoti ljoti veel....

Sakumaa man skita, ka jaunajam laikam nomestaa vara, kaa tautaa saka, ir tamdelj, ka valsts ir praktiski bankrotejusi, un valdosaas partijas netikai nezin ko darit bet vinas pat negrib neko darit lai jau taa mazos sikos reitingus vel nesamazinatu..

Bet domaju viniem vel ir padomaa - laut lai jaunas laiks mazdruscin pasez (kaa pasi domaas) pie varas,
pienaks 31 datums, Zatlers so un to pasludina...

Valdoso piederosajos laikrakstos - Visi negativie dublji gazisies paar JL jo redziet sie neko nevar(dazu nedelju laikaa savakt sudos ko sastradaja valdosie daudzu gadu garumaa novedot Latviju uz Bankrota slieksna), un izmantojot daza vajaa latviesa atkaribu no labaas reklamas ceres tikt uz veel cetriem gadiem, Jus domajat ka necer, ar visiem saviem mazajiem reitingiem?
Kapec Tad Slesers cer uz Domi?
Tapec,ka viniem ir divas lietas padomaa - Shema un Reklama...

Varbut es kludos par 31 martu, bet zinu tikai to, ko daudzi zin un pats JL, ka vinji sedes maz ljoti maz, un tad naks vecaa banda, takaa labi taa vai taa nebus kamer nebus Saeimas velesanas un Latviesi nekaps kartejo reizi uz grabekla..

Dazi latviesi diemzel liek vilties dazreiz, un viena tada ir izslavetaaa Sudraba...

Kur es kaa mulkis skatoties LNT TOP 10, kas vienmer izcelies ar izpatiku vairak citiem..Juus jau zinaat kam, nema talkaa Sudrabas interviju lai liktu cilvekiem saprast ka Dombrovskis ir slikts redziet...

Vins ir tads, un tads, un vinji (JL)to un to man darija,centaas mani izdabut no amata(meklejot iemeslus) Vaditaja iemanju vinam nav, saka sudraba(jo nespej aizmirst to, kad Dobrovskis bija Finansu ministrs, vinai nacas aiziet no valsts darba uz Parex banku(es nezinu kapec) bet nacas)

Tapat LNT TOP 10 skaidroja to ka
Dombrovskis no Godmana ipasi neatskiras un Kad vins bija Finansu ministrs daudziem labiem "svetiem" darbiniekiem nacas aiziet!

Varbut taa arii bija, varbut Sudrabas kundze bija Dombrovska upure, bet, vai ir Televizijas prieksaa jatriebjas vai kaa Vina ir teikusi jadomaa par Valsti, un vina pati to zin ka Dombrovskis ir labaks par Daziem labiem piemeram par Skeli Sleseru Rozi Godmani!, bet nee pirmajaa vietaa ir Sirds izkratisana par paridarijumiem!

ojārs teica...

Izkārtojums kā šahā, bet ej kā iedams visam galā redzams pats. Līdz ar to no dienas kārtības politika ir svītrota. Aprobežošos ar sava pārstāvja izvirzīšanu vienreiz četros gados, jo visās iepriekšējās vēlēšanās esmu piedalījies, kā arī plānoju darīt to turpmāk. Iepriekš balsoju par "zaļajiem", tagad balsošu par "Visu Latvijai". Demokrātija, saproties.
Jebkurā gadījumā, šāds iznākums kāds tas ir šeit un tagad bija gaidāms un man nav pārsteigums (sausi analizējot), bet emocionāli tomēr ir nepatīkami. Kā smejoties 2006. gadā savā blogā es uzrakstīju par indiāņu ekonomisko brīnumu:
"Īss pastāsts par interesantām lietām, kas notika pagājušā gadsimta vidū ASV (nevaru galvot par šī stāsta ticamību, lasīts kādā padomjzemes grāmatā, kādā neatceros)

Kaut kā nesmuki bija sanācis, teiciens „labs indiānis – beigts indiānis” nebija vairs modē, un prēriju klejotāji bija galīgi palikuši bez savas zemes, kāds, re’, fabriku uzbliezis, cits kukurūzu audzē. Tad nu gudrās galvas lēma: ‘’Tā nevar, večiem jāsamaksā, citādi būs ķeza!’’ Domāts, darīts – katram iešķieba pa krietnam kušķim zaļās naudiņas – lai tak tiek. Skarbie vīri šādu veiksmi nebija gaidījuši, un nu, ko nu kurš sapirka, viens lepnu dzīvokli ar deviņām istabām, un davai katrā istabā pa telefonam (tolaik tas skaitījās kruta), cits nopirka veselu ganāmpulku kadiljakus, cits.. eh, Jūs jau paši saprotat.

Tagad jautājums :

Vai Jūs esat dzirdējuši par indiāņu ekonomisko brīnumu?"

Nu, jā, mēs jau neesam indiāņi un mūsu stāsts ir nedaudz savādāks - tik vien kā sakritības: nauda, izšķērdība un zeme.

Bet ne jau par to es gribēju rakstīt, vēlējos vien uzdot jautājumi - a ko tagad darīt man vai mums, tie kas visu dzīvi ir centušies tikt līdz vidusšķirai. Iet demonstrācijās?, glāzēt ārā saeimai stiklus?, kliegt Kalvitis zaglis, bet Slakteris stulbs?, medīt pingvīnus? - nu, paldies par kūkām, NĒ. Šitam cirkam cauri es kā aktīvs dalībnieks izgāju jau deviņdesmitajos. Daudz trokšņa, maz jēgas. Tad jau reālāk izskatās kāda cita man deviņdesmito gadu nodarbošanās - uzņēmējdarbība bez nodokļiem, sarunāšana es Tev-Tu man. Nepatriotiski un mietpilsoniski - ne vella, šājā laikā praktiskāk ir domāt kā izdzīvot pašam, palīdzēt vecākiem un draugiem vai radiniekiem. Bet politika - sorry, vienreiz četros gados.

 

free counter