Pa fikso -- aizejošais buldozers, lidosta un aviokompānija

Labrīt, lasītāji!

Vēl Valdis Dombrovskis nav paguvis savu valdību sastādīt, lai gan aprises tai jau rādās. Tāpēc patlaban ir pareizais laiks, lai tā pa fikso izdarītu to, kas aizejošajai politiskajai "elitei" vēl nav izdevies. Piemēram, paziņot rezultātus konkursam par Rīgas lidostas tālāko attīstību. Te redzama aizejošā (un paldies Dievam, ka aizejošā) buldozera attieksme pret dzīvi. Konkursā uzvarējusi kompānija no Turcijas, kura nekad nav darbojusies Eiropas Savienībā. Tas vēl būtu mazākais jautājums. Lielākais ir par lidostas nākotni. Buldozers un potenciālie lidostas attīstītāji paredz, ka laikā līdz 2030. gadam lidostu izmantos sliktākajā gadījumā 13,2, bet labākajā -- 42,5 miljoni pasažieru gadā. Tā nu starp cipariem ir milzīga atšķirība. Starptautiskā Gaisa satiksmes organizācija, tā informē Diena, paredz pasažieru skaitu starp 8,6 un 14 miljoniem pasažieru gadā. Un arī tā nu starp cipariem ir milzīga atšķirība. It kā no valsts šajā procesā nekas netiks prasīts ... ja nu vien līdzfinansējums Eiropas naudai, ar kuru būvēšot dzelzceļa pievadu, pievadceļus, peronus -- ES došot 110 miljonus eiro, no valsts tiks sagaidīts pārējais. Pieci santīmi tie nebūs, tas nu reiz ir skaidrs. Te jāņem vērā arī tas, ko par buldozera sarīkoto konkursu pateica tomēr stipri labāk pazīstams uzņēmums Siemens -- tam neesot bijusi pārliecība, ka Latvija piedāvā uzticamus datus par valsts un lidostas stāvokli. Protams, zinot buldozera "principus," tas nudien nav nekāds pārsteigums.

Nepārprotiet. Es tikai priecāšos, ja lidosta kļūs modernāka un it īpaši, ja uz to varēs nokļūt ātrgaitas vilcienā, nevis autobusā, kurš kursē labi, ja reizi stundā. Vispār par lidostu prieks, esmu tās pakalpojumus izmantojis kopš padomju laika, neviens nevarēs noliegt, ka kādreizējais visnotaļ briesmīgais ūķis ir kļuvis daudz plašāks, gaišāks un visnotaļ jaukāks. Taču te kārtējo reizi rodas pāris jautājumu. Dienas Bizness ziņo, ka turku firmai konkursa rezultāti tapa zināmi aizvakar, tātad -- pirmdien. Vakar notika valdības sēde un arī preses konference, kurā viņi piedalījās pēc steigšus ieplānotas vizītes Rīgā (bija nepieciešams lidot uzņēmuma privātajā lidmašīnā). Tas liecina par nopietnību? Otrkārt, nav skaidrības par to, kam lidosta pēc grandiozās pārbūves piederēs. Lidostas šefs Krišjānis Peters ir teicis, ka valsts katrā gadījumā saglabās vismaz 51 procentu. Buldozers vakar valdības sēdē teica, ka valstij piederēs 10 procenti. Tas ir tas pats buldozers, kurš ir uzstājis, ka valstij nevajag pārdot Lattelecom, no kā laikam jāsecina, ka pat viņš uzskata, ka telekomunikāciju kompānija ir daudzsološāka par lidostu. Vēl vairāk jāapšauba viņa lielīšanās par 40 miljoniem pasažieru. Katrā gadījumā sarunas ar turkiem vēl nav beigušās. Domājams, ka jautājums iekritīs nākamā satiksmes ministra (tas varētu būt tēvzemietis Kaspars Gerhards) klēpī.

Un, ja reiz par lidostu, tad arī par tās galveno klientu airBaltic. Kā vienmēr, vasarā došos uz Ameriku apmeklēt māsas un citus radiniekus. Internetā airBaltic par biļeti piedāvāja visnotaļ astronomisku cenu -- gandrīz divas reizes lielāku, nekā piedāvāja poļu aviokompānija LOT, turklāt arī ļoti krietni lielāku par to, kuru maksāju pērn divas dienas pirms Ziemassvētkiem, tātad -- aviokompāniju pat ļoti aktīvajā sezonā. Zvanīju uz airBaltic -- varbūt kaut ko var sarunāt? Meitene ilgi klabināja pa taustiņiem un tad priecīga paziņoja, ka atradusies biļete par gandrīz to pašu cenu, kādu piedāvā poļi. Klabināja vēl drusciņ un tad pateica oi, nē, atvainojiet, patiesībā cena būs ... ne gluži tik astronomiska, kāda bija internetā, bet vienalga 40 procentus augstāka par LOT piedāvāto cenu. Bet kronis visam ir kaut kas cits. Nebūdams gatavs maksāt airBaltic pieprasīto cenu, es iegāju aviokompānijas SAS mājas lapā un nopirku biļeti precīzi tajā pašā reisā, par kuru airBaltic prasīja daudz -- un samaksāju par 40 procentiem mazāk. No kā izriet, ka naudu saņems zviedri, nevis Latvijas nacionālā aviokompānija (izņemot to mazo procentu, kāds pienāksies par manis aizvešanu no Rīgas un Kopenhāgenu). Lūk, milzīgā konkurence un attīstība, par kādu dižojies buldozers pēc tam, kad, pārkāpjot Eiropas Savienības konkurences noteikumus, viņš no Rīgas lidostas ir padzinis teju vai visus pēc kārtas. Tāpēc, lasītāji, ieteikums: Darījumos ar airBaltic vispirms pārbaudiet, ko piedāvā tās it kā mazākumakcionārs SAS. Varēsit ietaupīt.

Jauku visiem dienu!