Labrīt, lasītāji!
Kur divi latvieši, tur trīs latviešu luterāņu draudzes. Tā mēs teicām trimdas gados. Latvijā šo teicienu acīmredzot var pārfrāzēt -- kur divi latvieši, tur trīs latviešu politiskās partijas.
Brīvdienās dibinātas divas partijas. Liepājā -- "Ražojošā Latvija," bet Vecrīgā -- "Par prezidentālu republiku." PPR dibināšanas pasākumā viens dalībnieks paziņoja, ka viņš atnācis apskatīties, bet patiesībā viņš dibinās pats savu partiju, tā sauksies "Oskara Kalpaka mantinieki."
Par šo rosību sakāmas divas lietas. Pirmkārt, šo dažādo partiju dibinātāji acīmredzot nav ielūkojušies vēsturē. Lai jaundibināta partija spētu kaut ko iekustināt, tai ir vajadzīgi ļoti spilgti politiskie līderi. Tā tas ir bijis ar Gorbunovu un Meierovicu 5., Čeveru un Zīgeristu 6., Šķēli 7. un Repši 8. Saeimas vēlēšanās. Jaundibinātās partijas neko tamlīdzīgu nav piedāvājušas. Piemēram, PPR gadījumā vadībā izvirzījies cilvēks vārdā Einars Grigors, kurš politikas dīķī ir plunčājies jau sen, bet bez rezultātiem. Pērn Eiropas parlamenta vēlēšanās viņa pārstāvētā Rīcības partija ieguva "veselus" 0,43 procentus balsu, un E. Grigors savā sarakstā (tiesa, tur bija tikai trīs cilvēku) palika pēdējais. "Ražojošajai Latvijai," partijai PPR un "Oskara Kalpaka mantiniekiem) būtu jādomā nevis par minētajiem politikas smagsvariem, bet gan par tādām sīkpartijām, kā Konservatīvā partija, Latvijas Reformu partija, Sociālā taisnīguma partija, Latviešu Latvija, Progresīvā Centriskā partija, Latvijas Apvienotā Republikāņu partija, Brīvības partija, Demokrātu partija, Latvijas Vienības partija ... jā, ir bijušas arī tādas, neviena no tām ar kaut minimāli vērā ņemamiem rezultātiem. Piedevām, šīm sīkpartijām jāatceras arī kas cits -- visas balsis, kas oktobrī tiks nodotas par tām, tiks sadalītas starp tām partijām kuras iekļūs Saeimā. Daļa aizies Vienotībai, daļa aizies Saskaņas centram, daļa aizies citām partijām, kuras pārvarēs 5% barjeru. Tieši tas ir tas, kas notiek, ja diviem latviešiem ir trīs politiskās partijas. Ambīcijas, mīļie, nekas cits, kā plikas un nevajadzīgas ambīcijas, vēl jo vairāk laikā, kad politikas nopietnajā galā notiek visdažādākā apvienošanās.
Otra lieta, kas sakāma -- dažos gadījumos jaundibinātās partijas nākušas ar vienkārši elpu aizraujoši muļķīgiem priekšlikumiem. Tā, piemēram, "Par prezidentālu republiku" blakus centrālajam tematam ir solījusi nodokļus nepaaugstināt 15 gadu (!) garumā, ar piebildi, ka "parādu starptautiskajiem aizdevējiem atdosim tad, kad valstī būs sasniegts cilvēka cienīgs dzīves līmenis." Vai kaut ko bezatbildīgāku būtu iespējams iedomāties? Vai Einars Grigors un pārējie, kuri ir pulcējušies šajā grupiņā ir spējīgi ielūkoties 15 gadus nākotnē un zināt, kas ar tautsaimniecību tajā laikā notiks? Necels nodokļus nekad un nevienam? Arī tad, piemēram, ja Eiropas kopējās politikas kontekstā tiks noteikti augstāki tā dēvētie "grēka nodokļi" uz tabakas izstrādājumiem un alkoholu? Un parādu atdot tikai tad, kad tas ir ērti izdarāms? Vai kaut ko par uzņēmējdarbību šie ļaudis vispār saprot? Vai kāds strādā firmā, kura saviem piegādātājiem var pateikt, "Atvainojiet, mīļie, bet par preci mēs samaksāsim kaut kad vēlāk, kad apgrozījums būs lielāks"? Jādomā arī par komponista Zigmāra Liepiņa PPR kongresā pateikto, proti, ka pasaulē ir 89 valstis ar prezidentālu, bet tikai 55 valstis ar parlamentāru iekārtu, piedevām -- visās prezidentālajās valstīs dzīves līmenis esot augstāks nekā Latvijā. Pirmkārt, komponistam acīmredzot ar rēķināšanu tā ir kā ir, jo pasaulē nav tikai 144 valstis. Otrkārt, prezidentāla iekārta ir Baltkrievijā un arī Zimbabvē, pēdējā ir valsts, kurā tautsaimniecība ir sabrukusi pavisam -- augstāks dzīves līmenis? Jēziņ!
Pēdīgi, šorīt Neatkarīgajā "Tautas" partijas dibinātājs un mākoņpapus ir nācis ar lūk, kādu atzinumu: "Tas saraksts, kurā piedalīsies Tautas partija, uzvarēs šajās vēlēšanās." Protams, politikānis neko citu nevar teikt, arī mūsu valsts visbezcerīgāko politveidojumu vadoņi pirms vēlēšanām lielās, ka nu tik būs. Taču "Tautas" partijas gadījumā uzvara ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja partija veido kopēju sarakstu ar Vienotību vai Saskaņas centru. Citādi nespīd un nespīdēs.
Jauku visiem dienu!
otrdiena, 2010. gada 30. marts
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
4 komentāri:
Tur jau tā lieta, ka nav par ko vēlēt. :(
Senāk "jaunie spēki" ieguva gana daudz balsu, lai tiem, kas nejūt jaunākās tendences, būtu vilinājums sākt jaunu dzīvi. Par laimi, uzticēšanās kredītā iet mazumā, jo vēlētāji sāk saprast, ka labāk izvēlēties sevi pierādījušos, nevis tikai sološus.
Priekš manis šī kņada ir nokavēta, jo es "jaunos spēkus" beidzu skaitīt pagājušogad.
vienīgais veids kā Šķēle var 'uzvarēt' - paņemt varu ar varu... bet nav nācies dzirdēt par armijas vai citu spēka strktūru pakļaušanos odioziem biznesa konsultantiem [vai kas nu Šķēle pēc savas nodarbes tagad ir].
lai kādi PR speci un reklāmas guru tiktu piekārtoti šim veidojumam - nu nekādu iespēju tam sagaidīt jauno gadu kā politikas varenajiem. ko vērts bij vakardienas 'uzņēmēju' saiets par 'labo Latviju' - sejas, kas politikas tuvumā spietojušas kopš 1989. gada, kuru bizness saucas - sakārtot lietas politiski un pārdot 100x dārgāk. pa skuju taku šī partija iet jau sen...
Ierakstīt komentāru