Morāla gatavība atgriezties pagātnē

Labrīt, lasītāji!

Rīgas mērs Ušakovs šajās dienās ir sācis runāt par to, cik ļoti slikts ir pilsētas līgums ar firmu, kura apsaimnieko e-talona sistēmu pilsētas sabiedriskajā transportā. "Morāli mēs esam gatavi atgriezties pie kompostieriem" -- tā mērs paziņojis televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" Tiesa, viņš atzinis, ka tas prasītu izmaksas un vismaz trīs mēnešus laika, piedevām tas būtu "sliktākais variants" un solis atpakaļ.

Tieši tā. Jautājuma pamatā ir Valsts kontroles konstatējums, ka e-talonu sistēmas uzturēšana nākamajos 13 gados maksāšot papildu 100 miljonus latu, turklāt jaunajai sistēmai neesot nekādu priekšrocību, salīdzinot ar iepriekšējo. Zināmā mērā ir jau ironiski, ka piepeši kāds no mūsu politikāņiem VK ziņojumam pievērš uzmanību. Parastā reakcija ir ziņojumu iebāzt kādā dziļā atvilktnē un izlikties, ka nekas nav noticis. Taču šajā gadījumā vismaz vienā ziņā VK nav taisnība. Salīdzinot ar iepriekšējo sistēmu pašreizējās sistēmas priekšrocība ir tā, ka ir vajadzīga viena dzeltena kartīte, nevis liela kaudze trausla papīra gabaliņu, kurus stūķēt iekšā mehāniskā aparātā. Ja doma ir atgriezties pie kontrolierēm, no kurām pirkt biļetītes, tad trūkumi ir divi. Pirmkārt, vajadzība visu laiku nēsāt līdz sīknaudu, ja vien cilvēks nevēlas likt visiem pārējiem pasažieriem gaidīt, kamēr kontroliere sameklē naudu, ko izdot no piecu latu zīmes. Otrkārt, nepārprotamais apstāklis, ka pārpildītākajos reisos kontroliere nemaz nespēj izspraukties cauri baram, lai tiktu visiem klāt. To gan atceros -- pietiekami biežās reizes 15. trolejbusā, kad stāvēju ar saviem santīmiem un ar visiem santīmiem izkāpu arī ārā, jo kontroliere līdz manis tā arī netika.

Diemžēl, situācijas pamatā ir pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme, kurš vēl iepriekšējās Domes sasaukuma laikā noslēdza līgumu par e-talonu sistēmas izveidošanu. Kā jau tas mūsu politikāņu darbā ir ierasts, RS nenoteica sasniedzamos rezultātus un neizvērtēja pieaugošo izmaksu pamatojumu iepretī sabiedriskā transporta lietotāju un pakalpojuma sniedzēju ieguvumiem. Izvēlētais pakalpojums bija par miljonu latu dārgāks, nekā cita pretendenta pieteiktais. Eiropas līdzekļi procesam bija pieejami, bet RS neatrada par vajadzīgu, tos izmantot. Liela daļa no minētajiem 100 miljoniem latu saistāmi ar apstākli, ka sistēmas pārvaldīšanu RS atdevis citās rokās, nevis pats to uzņēmies, un tām rokām nu ir jāmaksā.

Mērs ir solījis pārskatīt līgumu un meklēt iespējas samazināt izmaksas, pārņemt visu sistēmu u.tml. Jācer, ka tas izdosies. E-talonu sistēmai ir savi trūkumi, piemēram tas, ka e-talonu vienam braucienam nevar nopirkt, un tad ir jāmaksā lielāka summa, biļeti pērkot no šofera. Taču gribas ticēt, ka nav vajadzīgs spert soli atpakaļ pagātnē -- tas ir process, kuru var nosaukt par elektronikas noraidīšanu mehānikas labā. Rakstu uz datora, rakstāmmašīnu nevēlos. E-talons ir kabatā, lielu kaudzi papīrīšu negribu.

Jauku visiem dienu!