ceturtdiena, 2009. gada 23. jūlijs

Par šīrīta notikumiem Kundziņsalā

Labdien, lasītāji!

Paldies Dievam, acīmredzot tikām cauri tikai ar vieglu izbīli. Šorīt Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ļaudis kopā ar ķīmiķiem un citām ieinteresētām personām tika galā ar gāzes izplūdi Rīgas ostā, kura varēja kļūt par visai smagu katastrofu. Man personīgi nav iebildumu pret to, ka notikuma laikā netika ieslēgta avārijas sirēnu sistēma. Pirmkārt, divos naktī tas radītu visnotaļ milzīgu paniku, un otrkārt, sirēna skanētu visā pilsētā, ne jau tikai tajā mazapdzīvotajā teritorijā, kuru gāzes noplūde ietekmēja vistiešāk. Tos, kuri tur dzīvo, apzināja policija, notika gan brīvprātīga gan arī, dažos gadījumos, piespiedu evakuācija. Manuprāt, ar to arī pietika.

Tik tālu paldies Dievam. Taču te ir arī daudz, daudz plašāks jautājums par to, ka Rīgas pilsētas centrā glabājas dzīvībai bīstamas ķimikālijas. Raksturīgi, ka šodien preses konferencē par notikušo viens no galvenajiem runātājiem bija cilvēks, kuram ar to visu ir labākā gadījumā pastarpināts sakars Šlesers, un nav pārsteigums, kas viņam par to bija sakāms. Rīgas osta ir tieši tur, kur tai ir jābūt un, ja kāds ir nolēmis dzīvot ostas teritorijā, tad pats vainīgs. Tas saskan ar lietām, kuras šis dabas bērns, bet absolūti ne kādā gadījumā ne dabas draugs, ir teicis arī citreiz.

Taču rodas jautājums -- kas tur bija vispirms, osta vai cilvēki? Rīga ir bijusi ostas pilsēta jau kopš pašiem, pašiem pirmsākumiem, un loģiski, ka tā ir osta joprojām. Taču Rīga ir arī blīvi apdzīvota pilsēta. Ja šodien ķimikālijas būtu nevis mazliet izplūdušas pa gaisu, bet sprāgušas, tad ir grūti spriest, kas būtu noticis un cik ļoti tas būtu ietekmējis ļaudis ne vien Kundziņsalā, bet arī Purvciemā un Vecmīlgrāvī. Nebūt nav loģiski, ka šādā vidē vispār šādu vielu glabāšana ir atļauta. Protams, bīstamas vielas mēs visi izmantojam vairumā. Jebkurai mājsaimniecei skapī glabājas vesela strīpa vielu, kuras cilvēku var bez problēmām noindēt, vai vismaz viņam stipri bojāt dzīvi. Turklāt ir arī uzņēmumi, kuri ar šādām vielām strādā nepārtraukti. Tā ķimikālija, kura šorīt izplūda Kundziņsalā, kādam pieder un kāds ar to kaut ko dara. Tas ir skaidrs. Taču vieta, kurā šādas vielas glabā, turklāt vairumā, nedrīkst būt, piemēram, pamatskolas pagrabā. Kāpēc tādai ir jābūt blīvi apdzīvotas pilsētas pašā centrā? Te tomēr naudas raušana, kas vienmēr ir bijusi Šlesera galvenais vadmotīvs dzīvē, nedrīkst būt galvenais. Vēl nav zināms, ko šīrīta negadījums nodarīja videi, bet raksturīgi, ka patlaban joprojām Daugavā ir aizliegts peldēties un makšķerēt. Vai tiešām mums ir vajadzīga viena pavisam milzīga traģēdija, pirms saprast, ka dzīvībai bīstamu vielu terminālis un daudzstāvu dzīvojamā māja nav divi savienojami objekti? Var jau teikt, kā to dara Šlesers, ka cilvēki paši ir vainīgi, bet ostas attīstībā ir ļoti daudz kas noticis tāds, kas sākās tikai pēc tam, kad attiecīgajā teritorijā ļaudis jau dzīvoja. Piedevām ļoti smagas avārijas gadījumā runa nebūt nebūtu tikai par Kundziņsalu un tai piegulošo teritoriju. Visu Rīgu evakuēt -- tas nu gan būtu kaut kas.

Nebūt nesaku, ka Rīgas osta būtu jāslēdz, lai gan pilnīgi noteikti saku, ka šleseriskajai alkatībai tur ir jāpieliek viens ļoti, ļoti trekns punkts. Taču ir jābūt daudz stingrākiem noteikumiem par to, kas tur tiek glabāts. Šorīt laimējās. Nākošreiz varbūt nelaimēsies.

Jauku visiem dienu.

1 komentārs:

kaspars teica...

Šodien sveiciens bloga autoram dzimšanas dienā!

 

free counter