Jaunākie domu graudi no "stabilitātes garanta"

Labdien, lasītāji!

"Tautas" partija nudien cita starpā izceļas ar ļaudīm, kuri nāk ar ekstravagantiem apgalvojumiem tad, kad no aktīvās politikas ir aizgājuši. Tas attiecas pirmkārt jau uz "vecbiedru" Gundaru Bērziņu (kuru Rīgas domes vēlēšanās vēlētāji pacēla no 63. uz 6. vietu, bet ar krietni lielāku svītrojumu, nekā plusiņu skaitu, piedevām apstākļos, kuros partija ieguva mazāk par diviem procentiem balsu -- pelnīti). Bet ir arī tāds cilvēks, kā Aigars Kalvītis, kurš viņdien uzstājās LNT ar lūk, kādu paziņojumu: ""Nav neviena politiska līdera, kas spēj valsti izvest no krīzes. Visapkārt ir vienas pelēcības, kas nezina ko darīt."

Vienas pelēcības. Valsts prezidents. Ministru prezidents. Nu, labi, ne viens ne otrs nav Kalvīša partijas biedrs. Bet TP Saeimas frakcijas vadītājs Kučinskis -- nezina ko darīt? Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš -- nezina ko darīt? Reģionālās attīstības ministrs. Visi TP deputāti. Būtu jādomā, ka viņi varētu par šo apgalvojumu būt apvainojušies. Bet štrunts par viņiem. Visa Latvija var būt apvainojusies par to, ka Kalvītis joprojām acīmredzot uzskata, ka viņa vadītā valdība visu darīja pareizi un lieliski un superīgi, ja nu vien nemācēja sevi paskaidrot. Lūk, kas vēl bijušajam premjeram bija stāstāms: "Atcerēsimies 2007. gada rudeni, kad es vēl vadīju valdību. Es aicināju iesaldēt algas valstī. Ar ko tas viss beidzās? Tas beidzās ar parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu, tas beidzās ar lietussargu mītiņu Doma laukumā, ar Kalvīša valdības krīzi, kas beigās izraisīja divus referendumus 2008. gadā, kas neļāva Godmaņa valdībai ierobežot algu pieaugumu, un Parex bankas krahu 2009. gadā."

Tā nu ir vienkārši elpu aizraujoša vēstures pārrakstīšana. Mītiņš Doma laukumā nebija par aicinājumu "iesaldēt algas valstī," tas bija par Kalvīša valdības patmīlīgo, savtīgo un pietiekami bieži vien veselo saprātu ignorējošo politiku. Par drošības likumu graušanu. Par centieniem neitralizēt KNAB. Par nodokļu nemaksātāja iebīdīšanu prezidenta amatā, par "savējo" bīdīšanu visās vietās un nevietās. "Pusotra gada laikā novest valsti, kas visstraujāk attīstījās ekonomiski un tautsaimnieciski, līdz tādai situācijai kā šobrīd, tur jābūt diezgan lielai mākai" -- tā LNT raidījumā klārējis "stabilitātes garants." Vēl lielāka "māka" ir vajadzīga, lai vairākus gadus ar elpu aizraujošu bezatbildību rullētu uz priekšu uz "gāze grīdā" jēdziena pamata un ignorētu pietiekami daudzās balsis gan pašmājās, gan ārzemēs, kuras jau toreiz brīdināja, burbuļi mēdz sprāgt, turklāt lielākie burbuļi sprāgst visvairāk. Raidījumā Kalvītis ir aicinājis nemeklēt vainīgos, jo tas krīzes laikā esot bezjēdzīgi. Noteikti viņš saprot, ka vainas pirksts pirmām kārtām rādītu tieši viņa virzienā. Dumjš jau cilvēks nav.

***

Šis, dārgie lasītāji, man uz kādu laiciņu būs pēdējais bloga ieraksts, jo rīt agri no rīta kāpšu lidmašīnā un došos uz savu Čikāgu ciemos pie māsām. Vēlu visiem jaukas un gaišas šīs pirmās jūlija nedēļas. Kaut nu Dabas māte mūsu valsti tā kārtīgi palutinātu ar saulīti un siltumu.

Jauku visiem dienu!