Orakuls no pagātnes

Labrīt, lasītāji!

Ilgi domāju, domāju, un neatcerējos, ka jebkad pēdējos gados būtu kādā latviešu laikrakstā redzējis interviju ar kādreizējo Kompartijas bosu, valsts nodevēju un pašreizējo Eiropas Parlamenta deputātu Alfrēdu Rubiku. Šorīt tāda atradās Atkarīgajā Rīta Avīzē, kur Rubiku intervēja kādreizējā Tautas frontes spīdekle, pēcākā tenku kule un vīriešu aplidotāja Elita Veidemane. Intervijā Rubiks daudz stāsta par to, kas Latvijai kaiš. Viņš skaidro, kāpēc viņš Eiropas Parlamentā darbosies lauksaimniecības jomā -- izrādās, bijušajais Rīgas mērs uzauga laukos, kādu sprīdi strādāja pat kolhozā. Lai nu tas tā būtu. Bet intervijā ir pāris vietas, kuras lika izbrīnā šūpot galvu par to, kā kāds cilvēks var būt tik ... nu, teiksim nezinošs. It īpaši tas ir sakāms par šo apgalvojumu:

"Bet vispār – man šķiet, ka tas, kas notiek tagad ar Latviju, tiek darīts speciāli – lai NATO šeit varētu sākt saimniekošanu."

Veidemane pajautā gan, ko Rubiks ar to ir domājis (atbilde: "Viss ir vienkārši: ja šeit sāksies nekārtības un policija ar tām netiks galā, nāksies ievest NATO karaspēku"), bet tālāk šo lietu neattīsta. Protams, NATO mūsu valsts "kreisajam" spārnam vienmēr ir bijis liels bubulis, bet vienalga laikraksts, kuru intervijas varonis apraksta ar vārdu "nopietns" tomēr būtu varējis uzdot vismaz vēl vienu jautājumu par minēto apgalvojumu. Piemēram: "Vai Jūs vispār esat zaudējis veselo saprātu?" NATO karaspēks kā reakcija, piemēram, pret 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā, ar kuriem policija arī tā īsti netika galā, bet ne tāpēc, ka policija strādāja neprofesionāli? Nu, nē.

Vēl Rubiks ir atradis par vajadzīgu izrevidēt savas attiecības ar valsti: "Tad, kad bija tiesa pret mani, redzēju, ka tur viens otrs centās pierādīt, ka tieši mans morāles līmenis ir zems, ka tieši es pret Latviju kaut ko esmu darījis. Nu nevarēja viņi neko pierādīt, jo nekā tāda nebija!" Jā, sešarpus gadi cietumā acīmredzot bija par "neko tādu." Valsts nodevība laikam ir "nekas tāds."

Rubikam ir arī skaidrojums par to, kāpēc Latvijā viss notiek klupšus krišus -- pašreizējie politikāņi, atšķirībā no viņa, esot pārāk nepieredzējuši. Pats Rubiks karjeru veidoja caur Komjaunatni, tad partijas komiteju, tad rajona darbu u.tml. Nudien, pie mums lopu dakteris var kļūt par aizsardzības ministru. Kāds ir risinājums? "Skatos arī uz Aivaru Lembergu. Domāju, ka nekas ar to viņa prāvu nebūs. Lai aizbrauc uz Ventspili visi tie, kuri arī ir tikpat bagāti kā Lembergs, un paskatās, ko viņš tur ir paveicis, lai tad salīdzina, kāda izskatās Rīga un citas pilsētas. Viņš tur, protams, pieradis dzīvot kā maziņš ķeizars – es domāju labā nozīmē, un viņa varēšanu pierādīja arī pēdējās vēlēšanas, kurās par Lembergu nobalsoja 60% vēlētāju." Mjā. Pateicības žests latviešu laikrakstam, kurš beidzot atļāva Rubikam tērzēt un tērgāt par savu pārliecību? Un kā pārdomas par Puzes ķeizaru saskan ar citu kādreizējā Kompartijas bosa apgalvojumu ("Šodien viss ir pērkams un pārdodams. Un kur palicis godaprāts un disciplīna?")?

Alfrēdam Rubikam vajadzētu būt vēstures reliktam, tas, ka politorganizācija, kura uzdrīkstas savā nosaukumā lietot vārdu "saskaņa" viņu ir nosūtījusi uz Eiropu, valstij ir milzīgs kauns. Taču tas ir kauns arī Latvijas elektorātam. Kā jau daudz rakstīts, latviešiem vienmēr ir vajadzīgas septiņas partijas -- raugi, nupat policists dibina atkal jaunu. Kamēr tas tā būs, nāksies klausīties orakulos no pagātnes. Ar visu no tā izrietošo.

Jauku visiem dienu!