Labvakar, lasītāji!
Ar lielu atvieglojumu šovakar izlasīju portālos, ka ir atradusies četrus mēnešus vecā meitenīte, kura viņdien pazuda pēc tam, kad viņas "mamma" (un šo vārdu es pēdiņās lieku ar nolūku) viņu atstāja uz ielas pie, cik var spriest, pavisam svešas sievietes, kamēr pati gāja tusoties. Policijai viņa esot zvanījusi puspiecos no rīta, kad acīmredzot ir ataususi apziņa, ka kaut kur ir arī dzīva radībiņa, kura skaitās viņas bērns.
Manuprāt, te ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, nevar būt absolūti ne mazākās runas par to, ka šis bērns šai sievietei vairs tiks atdots. Ja cilvēks ir tik vieglprātīgs, ka var pats savu bērnu atstāt pie jebkura cilvēka, kurš pagadās, tad ir grūti viņu uzskatīt pat par cilvēka cienīgu, kur nu vēl vecāka cienīgu. Šoreiz par laimi situācija beidzās laimīgi, bet, kas būtu noticis, ja nezināmā sieviete būtu izrādījusies ar ļaunu nolūku esam? Sliktākajā gadījumā zīdainis būtu miris, bet stipri nosacīti "labākajā" -- būtu atkārtojusies situācija ar to nabaga puiku Daugavpils pusē, kuru nolaupīja, kad viņš bija zīdainis, un pēc 16 gadiem nācās uzzināt, ka visa dzīve ir bijusi nepatiesa.
Otra lieta. Es ļoti ceru (bet neticu), ka par šo gadījumu atcerēsies svētulīgie Šlesera biznesa projekta pārstāvji nākamreiz, kad viņi bļaustīsies par "normālām" ģimenēm. Nav jau runa tikai par šo meitenīti. Runa ir par zīdaini, kurš tika izsviests pa logu un par pietiekami daudziem citiem bērniem, kuri tomēr dzimuši tajos apstākļos, kuru Šlesera politikāņi un viņu aizstāvji baznīcās uzskata par vienīgo "pareizo" ģimenes variantu, bet kuru dzīve ir lai nu kas, bet noteikti nedz "pareiza", nedz arī "normāla". Gadījums ar četrus mēnešus veco meitenīti cita starpā kārtējo reizi pierāda, cik absolūti bezjēdzīgs ir Baštika vadītais "ģimenes lietu" kantoris. Saku vēlreiz -- labi, ka šoreiz tas beidzās labi. Bet tas varēja beigties tik ļoti, ļoti slikti.
Jauku visiem atlikušo vakaru!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
8 komentāri:
Paldies, Kārli par bērnu, kas aug "normālās" ģimenēs, bet nenormālos apstākļos aktualizēšanu. It kā oficiāli tiek sludināts, ka viss tiek darīts bērnu interesēs, bet kas notiek realitātē? Pilni bērnu nami, bet adoptēt "netradicionālajiem" neļausim. Bērnus met pa logu ārā, spīdzina, badina,aizmirst pie svešiem cilvēkiem, bet šobrīd ir noteikts, ka jādara viss, lai bērns paliktu savā "ģimenē". Nebūtu šis konkrētais gadījums nonācis masu medijos, bērns jau būtu atdots atpakaļ. Jo atbilstoši Latvijas sistēmais patreiz bērniem ir tiesības uzaugt "ģimenē", kas par viņu nerūpējas vai bērnu namā. Bet nav nekādu tiesību iegūt vai paturēt ģimeni, kas par viņu patiesi parūpētos (atcerēsimies gadījumu ar aizbildni Cēsīs, kas 8 gadus bija par meiteni rūpējusies).
Paldies, Indra, par atbalstu. Ģimenes politika šajā valstī ir tik ārprātīgi liekulīga, ka tīri brīnums, ka nav lielāks skaits šādi apskādētu bērnu. Tas ir tikai viens no ļoti daudzajiem marasmiem mūsu valstī.
Un skumji, ļoti skumji par to, ka 18 gadus pēc PSRS sabrukuma, mēs joprojam dzīvojam tādā spoguļvalstī, kurā politikāņi domā tikai un vienīgi par sevi un saviem sponsoriem, un tauta viņiem ir pie vienas vienīgas un smirdīgas vietas.
Indra un Kārli- labprāt Jums piekristu, ja būtu pārliecināts, ka medijos lasāmais tik tiešām atspoguļo realitāti.
Ļoti bieži ir gadījumi, kad patiesībā situācija ir nu ne gluži tāda, kā mums viņu pasniedz. It sevišķi tad, kad informācija tiek pasniegta "pirmajā mirklī".
Andrej, vai Jūs lūdzu varētu minēt kādu hipotētisku, bet iespējamu, situāciju, kurā ģimene, kura par saviem bērniem rūpējas, attaisnojošu iemeslu dēļ tā pazaudē četrus mēnešus vecu zīdaini, ka tas jāmeklē ar policijas palīdzību?
Es teiktu, ka bērnu situācija Latvijā ir vēl kritiskāka nekā mēs par to domājam. Jo daudzi gadījumi, kad bērns regulāri netiek barots, tiek sists,netiek apkopts, nesaņem medicīnisko aprūpi, līdz sabiedrības nemaz uzmanībai nenonāk.
Eh, Kārli, aizskāri manu vissāpīgāko tēmu!
… ja viss būtu tik vienkārši!
Jautājums par ģimenēm („normālām” vai „nenormālām”) ir ļoti komplekss. Atstāts bērns uz ielas un tam sekojošā „vecāku varas pārtraukšana” ir tikai aisberga redzamā daļa. Pats būtiskākais jautājums vienmēr ir – kas notiek ar bērnu, kad viņš ir atņemts šai šausmīgajai mātei? Vai bērnunamā tik tiešām bērnam ir labāk?
Nesen TV rādīja, kur patēvs bērnu bija sitis un pēc tam arī mātei atņēma mātes tiesības. Kaut arī māte visu laiku bija ar bērnu kopā un gādāja par bērnu. Un visi psihologi teica, ka bērns jūtas tik drošs, ka ir skaidrs, ka no mātes puses bērns noteikti nav cietis no vardarbības. Vai arī šajā gadījumā tiešām māte un bērns ir jāšķir? Vai tajos „krīzes centros” un „bērnunamos” tiem bērniem būs labāk?
Un kas ir tās alternatīvas? Aizbildiņi? Audžuģimenes?
Paprasi Cālītim un viņa sievai, kas ar to ik dienas nodarbojas, cik tā sistēma valstī uzbūvēta birokrātiska. Un kāds izsmiekls naudas ziņā no valsts tiek atmests tiem cilvēkiem, kas tos bērnus pie sevis ņemtu!
Lai cik ironiski tas nebūtu – viss finansiālais smagums par šiem „no ģimenēm izņemtajiem” bērniem gulstas uz pašvaldības pleciem. Bērna turēšana bērnunamā viņiem maksā ap Ls 300-600 mēnesī. Rēķini pats, cik tas ir, ja no ģimenes „izņem” teiksim 5 bērnus! Daudzas pašvaldības to nevar „pavilkt”. Bērnunamus taisa ciet, pārveido par Krīzes vai Dienas centriem, utt.
Bet kas notiek ar bērniem? …tad sākas labākais – tad meklē audžu ģimeni (īslaicīga uzturēšanās) vai aizbildni (iespējama ilglaicīga). Valsts 2003.gadā ir noteikusi, ka minimums, kas pašvaldībai ir audzuģimenei jāmaksā ir Ls 27 mēnesī, bet aizbildņa pabalsts Ls 32 mēnesī vispār nav mainīts kopš 1996.gada (12 gadus!!!!!!!!).
Vai par tādu naudu bērnu var uzturēt? Ne tak! Tur pat pamperiem nepietiek! Audžuģimenēm vismaz ir iespēja pasīt no pašvaldības, lai maksā vairāk un par mazāku naudu vienkārši atteikties bērnus pie sevis uzņemt. Dažas pašvaldības var to atļauties. Bet daudzas nevar. Salīdzinājumam var atrast statistiku www.bm.gov.lv mājas lapā.
Un kas tad notiek ar bērniem? ...tad notiek visfenomenālākais – pašvaldības un bāriņtiesas vienkārši nolemj, ka bērnam jāpaliek pie tās pašas „mātes”, kas viņu aizmirst kaut kur, kas viņu nebaro un neaprūpē, kas dzerstās apkārt, kas viņu ik pa laikam iekausta… jo tas vienkārši pašvaldībai sanāk lētāk… un vienmēr arguments ir "nu nav jau tik traki", lai gan patiesībā ir trakāk, kā mēs varam iedomāties!
Un ko par to saka Baštika kantoris? Pavisam vienkārši – ja kaut kas tāds nonāk līdz viņu ausīm – viņi vienkārši soda bāriņtiesu. Sodīt viņi var, bet naudu nedod. Neesot viņu uzdevums un kompetence. Naudi jānākot no pašvaldības! Bet nevienam tur prātā nenāk, ka vajadzētu kaut ko mainīt. Ka 12 gadus nemainītais aizbildņa pabalsts Ls 32 un 5 gadus nemainītais audzuģimenes pabalsts Ls 27 ir izsmiekls un ka neviens nevar pat zīdainim pamperus par to nopirkt, kur nu vēl to bērnu uzturēt, izskolot, izārstēt, utt. Ministrija ir akla un kurla, kad runa ir par naudu. Naudas nav. Viss jārisina vietējām pašvaldībām. Kurām arī naudas nav. Ministrija mālē acis, ka nu tik būs pašvaldību reforma, tad naudas būšot. Bet mēs jau zinām – tas jau neko nemainīs. Arī lielajām pašvaldībām parasti šīm vajadzībām naudas nav. Nauda vienmēr atradīsies, lai nopirktu jaunus auto, lai sarīkotu grandiozus pilsētas svētkus, utt., bet ne bērniem. Paskat kādi tagad ir Cēsu pilsētas svētki! Bet kas notika ar Cēsu bērnunamu "Gaujaslīči"? To aiztaisīja ciet, jo izmaksājot pārāk dārgi!
Līdz ar to šie „izņemtie” bērni vai nu dzīvo no sabiedrības žēlastības vai nu nonāk atpakaļ pie savām „bioloģiskajām” ģimenēm. Vai arī – tiek mētāti – no krīzes centra uz slimnīcu (bērniem veselības aprūpe ir bezmaksas), tad atkal uz krīzes centru, tad atkal uz bērnunamu, tad uz slimnīcu… un ja paveicās, tad pie kādiem gādīgiem cilvēkiem… Bet pēc būtības tā problēma šai valstī paliek tāda īsti nerisināta.
Baštika kantoris tikai imitē darbu un patieso situāciju atsakās redzēt. Viņi ir radījuši sistēmu, kam viņuprāt ir jāstrādā. Un katru, kas uzrāda, ka patiesībā sistēma nestrādā, viņi cenšas apklusināt.
Bet to jau mēs zinām - šai valstī nav pārkāpums pārkāpumu izdarīt. Pārkāpums ir par to runāt.
Inese, ir vēl trakāk- šobrīd ministrija ir noteikusi, ka bērni drīkst būt aizbildniecībā tikai vienu gadu. Pēc tam divi varianti: 1) uz bērnu namu, jo vecākiem atņem visas tiesības; 2) atpakaļ pie bioloģiskajiem vecākiem, kas cerams būšot "saņēmušies". Vienkārši šausmīgi. Man ir viens bērns aizbildniecībā, kuru es par spīti finansiālā atbalsta trūkumam esmu gatava līdz pilngadībai uzaudzināt. Bet nekā pēc gada viņam būs vai nu bērnu nams vai atkal dzīve neapdzīvojamā mājā, guļot uz viena matrača ar pārējiem 4 bērniem, utis un mūžīgs izsalkums. Principā patreiz Latvijā tiem bērniem, kam nav paveicies ar vecākiem, vienīgais veids kā tikt pie gadīgas ģimenes ir adopcija, kas savukārt ir nesasniedzams sapnis lielākai daļai bez vecāku bērnu virs 3 gadu vecuma.
Labāk ka šo meitenīti audzinātu tāds Kārlis (kam, cik saprotams, prieks un pieredze ar māsu bērniem) un Kārļa partneris nekā nodzērušies un bezatbildīgi pretēja dzimuma ļurbas.
(Rakstu no ASV, kur apskatu pēdējās dienās LVnotikušo)
Pati esmu izaugusi ar briesmīgiem vecākiem, zinu ko tas nozīmē un tiešām varu tikai piekrist rakstam, ģimenes apstākļi latvijas ģimenēs ir briesmīgi...,lielāko daļu jau mēs vēl nezinam, kas tajās ģimenēs notiek, jo tas tiek slēpts, bet neticu vai valsts tur ko var mainīt, latvietis tāds ir...egoists...
Ierakstīt komentāru