Par ministru "ētiku"

Labrīt, lasītāji!

Prieks lasīt, ka mūsu valsts brašais premjerministrs ir nolēmis, ka viņam un kolēģiem Ministru kabinetā ir vajadzīgs ētikas kodekss. Jā, būt ētiskam -- tas ir pat ļoti labi, it sevišķi, ja cilvēciņam ir izdevies atrast darbu, kurš saistās ar valsts pārvaldīšanu. Jo valsts pārvaldīšanā var rasties visādi ne gluži ētiski kārdinājumi, piemēram, daļu no valstij samaksātās naudas bāzt savā kabatā, pieņemt valsts drošību apdraudošus lēmumus tikai tāpēc, ka "sponsoriem" tā vajag, nodokļu nemaksāšanu apbalvot ar iebīdīšanu Valsts prezidenta amatā, savu hobiju pacelt valsts politikas līmenī, melot par visu pēc kārtas u.tml.

Par to, ka valsts (un, ja kas, arī pašvaldību) pārvaldē derētu krietni lielāka ētikas deva, par to nav ne mazāko šaubu. Par to, vai šajā gadījumā jauna kodeksa izstrādāšana būs kaut kas vairāk par veltīgu laika nosišanu un butaforisku mēģinājumu sabiedrībai aizmālēt acis, var būt pat vislielākās šaubas. Protams, protams, būtu ļoti jauki, ja politikāņi mūsu valstī piepeši nolemtu, ka vajag rīkoties atbilstoši ētikas un morāles prasībām. Tikpat protams, protams, būtu ļoti jauki, ja pūcei patiešām aste uzziedētu, jo pūci ar ziedošu asti būtu interesanti aplūkot un fotografēt, ar ziedošu pūci Latvija atkal varētu sevi pierādīt visas pasaules priekšā, tāpat, kā ar melnajiem stārķiem...

Vislielāko uzjautrinājumu tomēr šorīt rada Latvijas Republikas integrācijas pusministra Oskara Kastēna reakcija uz premjerministra ierosinājumu. Pusministram ir skaidrs, kā ministrs var būt ētisks, tā ir klārējusi viņa preses pārstāve: ministriem, lūk, jābūt "vienlīdzīgiem pret visiem sabiedrības pārstāvjiem, neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, rases u.tml." Šī atskarsme pusministram ir nākusi ar mazlietēju nokavēšanos, it īpaši attiecībā uz to "u.tml.". Tā sagadās, ka pagājušajā gadā Eiropas Savienībā bija tieši vienlīdzības gads. Gada beigās pusministrs rīkoja konferenci par vienlīdzību, uz kuru neuzaicināja geju un lesbiešu organizāciju Mozaika. Kāpēc? Pusministrija skaidroja, ka tā neesot varējusi atrast Mozaikas adresi. Protams, protams, būtu pat ļoti, ļoti jauki, ja pusministrs Kastēns amatā būtu izaudzis pietiekami tālu, lai patiešām kļūtu par integrācijas pārstāvi, nevis par vienu no pašiem kliedzošākajiem piemēriem par to, kā Latvijā politikāņi visādos amatos sabāž pašas nepiemērotākās personas, kā tas ir patlaban. Bet, diemžēl, skat. iepriekšējo piezīmi par dekoratīvajām pūcēm.

Jauku visiem dienu!