Labrīt, lasītāji!
Šorīt avīzē izlasīju ziņu, ka basketbolists Andris Biedriņš Amerikā ir parakstījis līgumu, kura ietvaros viņam nākamo sešu gadu laikā tiks maksāti 63 miljoni dolāru, vai 28,4 miljoni latu. Uzreiz gribu teikt, ka man tas neskauž. Malacis Andris Biedriņš un pilnīgi noteikti malači viņa vecāki, skolotāji un treneri, kuri izaudzināja puisi, kurš 22 gadu vecumā spēj apgūt ne vien savu spēli, bet arī, būsim godīgi, visnotaļ prātam neaptveramu naudas summu. Ļoti jācer, ka šis atbalsts un šī (paš)audzināšana turpināsies, jo nevienam nav noslēpums, ka kombinācija "gados jauns cilvēks + piepešs superzvaigznes statuss + miljoni pēc miljoniem" ne vienmēr beidzas īpaši labi, lai neteiktu krietni vairāk, un A. Biedriņa pārstāvētajā Nacionālajā basketbola līgā tas ir noticis biežāk, nekā varētu cerēt. Kā kādreiz ir teicis Oskars Vailds -- "Tēvs, neieved mani kārdinājumā, jo es pats protu to atrast." Cerēsim, ka tas neattiecas uz A. Biedriņu.
Bet par tiem 63 miljoniem. Cilvēks izstiepās ļoti garš, cilvēkam basi spēlējot padodas krietni daudz labāk par vidējo aritmētisko baša spēlētāju -- un viņam maksās 63 miljonus dolāru! Lai varētu A. Biedriņam maksāt 63 miljonus dolāru (un, protams, ne jau viņam vien, jo viens pats cilvēks basketbola komandu nevar izveidot), viņa Golden State Warriors komandai ir jāiekasē ļoti lieli līdzekļi no procesa, kurš saucas basketbols. Pašas labākās biļetes komandas stadionā maksā 500 dolārus gabalā uz vienu spēli. Sezonas biļeti varētu nopirkt par 19,5 tūkstošiem dolāru, bet tās visas jau sen ir pārdotas. Ja cilvēks vēlas sēdēt krēslā, kurš ir tuvāk debesīm, nekā spēles laukumam, var tikt uz spēli arī par 15 dolāriem, bet šīs biļetes, protams, tiek izķertas momentāli. Fakts ir tāds, ka par biļetēm sporta komandas Štatos var iekasēt lielu, lielu naudu, un tas savukārt nozīmē, ka tomēr pietiekami daudziem faniem šis konkrētais prieciņš ir liegts.
Protams, ja tirgus kaut ko spēj panest, tad tas to arī nes. Bet par šīm elpu aizraujošajām summām, manuprāt, ir interesanti arī tas, ka basketbola spēlēšanu -- basketbola spēlēšanu!!! -- kāds var novērtēt arī ar tādu summu, un A. Biedriņam nebūt NBA nav lielākā alga. Viņa komandas īpašniekiem viņš ir tā vērts. Kādam ir vērts maksāt 20 vai 30 miljonus dolāru kādai Kameronai Diazai vai Džūlijai Robertsai, lai viņas parādās uz kino ekrāna, lai gan, piemēram, mūsu pašu Baiba Broka ir gluži tikpat laba, ja ne krietni labāka aktrise par minētajām dāmām, un viņa 20 miljonus nu gan nepelna. Anglijā Dž. K. Roulinga uzrakstīja septiņas grāmatas par jauno burvi Hariju Poteru un tagad ir bagātāka par pašu Lielbritānijas karalieni! Latvijā un pasaulē ir simtiem un tūkstošiem autoru, kuri raksta lieliskas grāmatas, bet pelna mazāk par minētās karalienes galma dāmām. Saku vēlreiz, man nav žēl -- malači visi, kas ir dzīvē atraduši veidu, kā ar savu talantu kļūt superbagātiem, taču pavisam konkrēti ir žēl, ka tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir supertalantīgi, ar retiem izņēmumiem tas nespīd. Tomēr man vienalga ir interesanti tas, kā šīs lietas pasaulē tiek vērtētas un novērtētas.
Jauku visiem dienu. Īpaši tiem, kuri trenējas basketbolā, hokejā vai kādā citā elitārā sporta veidā -- lai veicas pavisam labi! Kā redzam, ir vērts pacensties!
otrdiena, 2008. gada 29. jūlijs
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
6 komentāri:
Man arī liels prieks par Andri, labi kad cilvēks var atrast savu vietu un pelnīt ar to naudu sev un visiem saviem radiem. Nevar saprast kadā veidā bija iespējams izaudzēt tadu spēlētaju ?!
Visu jau nosaka auditorijas lielums (protams, arī tās maka biezums). Džūlijas Robertsas filmas noskatīsies daudzi jo daudzi miljoni, Baibas Brokas filmas redzēs tikai tūkstoši. Ja uzrakstīsiet lielisku grāmatu angļu valodā (kā to, piemēram, izdarīja Maikls Mūrs), tā Jums atnesīs miljonus. Ja uzrakstīsiet tikpat foršu grāmatu latviešu valodā, tad varbūt varēsiet iztikt dažus mēnešus ar nopelnīto. Kārli, tāds žurnālists kā Jūs Vācijā jau sen būtu miljonārs, bet mūsu putnu būrī ērglim spārnus izplest nesanāk, lai kāds būtu spēks un enerģija...
Protams, mazām tautām lielā mērā ir Sestdieņa aprakstītais liktenis. Tomēr nevajag pārspīlēt. Somiem, kuru ir tikai pāris reižu vairāk par latviešiem, ir Jans Sibēliuss, Alvars Ālto, Tūve Jansone, Linuss Torvalds, Pāvo Nurmi, Mika Hakinens, Saku Koivu un citi. Islandiešiem, kuru ir 3 reizes mazāk par latviešiem, ir Bjorka un Nobela prēmijas laureāts literatūrā Haldors Laksness.
Varbūt latviešiem liktenis nav bijis tik labvēlīgs, varbūt arī mēs paši esam bijuši mazāk spējīgi radīt un atbalstīt talantus.
Piemēram, tam pašam Ernestam Gulbim nācās visu sasniegt tikai ar savas ģimenes atbalstu, jo Latvijas Tenisa savienības atbalsta viņam nekad nav bijis. Viņam paveicās, ka vecāki ir samērā turīgi. Bet cik tad mums procentuāli ir to turīgo vecāku?
Cik es saprotu, runa jau nav par Latviešiem un Latviju, bet vispār par procesu kā tādu.. Vai tiešām basketbolistiem būtu jāsaņem tik nesamērīgi liela nauda vai lielāka nauda par piemēram skolotājiem vai ārstiem, kuru darbs pat pēc loģikas būtu jānovērtē augstāk..
Man protams nav žēl, ka Andris ir izsities tik tālu un ja jau pasaulē tāda sistēma ir tad tajā noteikti ir jāpiedalās, ja tas ir iespējams.
Bet jautājums paliek Kāpēc vispār tāda sistēma ir?!
Esmu sportista tēvs., Kriews.
malcis Andris. neejiet studēt par skolotājiem un vissfiofws
Tas vienkārši kārtējo reizi pierāda Latvijas pīļa dīķa neizbēgamo nolemtību. Ar šo Biedriņa darījumu mācība visiem talantiem ir viena - ja gribi gūt patiesus panākumus un arī labi pelnīt, brauc prom no šejienes!
Ierakstīt komentāru